VAS "Privatizācijas aģentūra"
Kr.Valdemāra 31, Rīga, LV-1887
Tālr: 67 021 358
E-pasts: info@pa.gov.lv

PAREX BANKAS RESTRUKTURIZĀCIJA: NOTIKUMU HRONOLOĢIJA

  • 2008.gada 8.novembrī Ministru kabinets nolēma pārņemt Parex banku ar Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību. Finanšu un kapitāla tirgus komisija bija norādījusi, ka, nepārņemot banku, noguldītājiem būtu jāizmaksā 660 milj. latu (saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu). Latvijas Banka uzsvēra, ka tieši un netieši zaudējumi no Parex bankas slēgšanas valstij kopumā būtu mērāmi apmēram 3 miljardu latu (EUR 4,27 milj.) apmērā.
  • Eiropas Komisijā iesniegts valsts atbalsta restrukturizācijas plāns un pieņemti nepieciešamie Eiropas Komisijas lēmumi.
  • 2009.gada 24.februārī Ministru kabinets nolēma nodot Parex bankas akcijas Privatizācijas aģentūrai, lai nodrošinātu kapitāla daļu pārvaldīšanu un akciju pārdošanas organizēšanu.
  • 2009.gada 16.aprīlī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) kļuva par Parex bankas akcionāru.
  • Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas, Ministru kabinets nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. 2010.gada 1.jūnijā saskaņā ar restrukturizācijas plānu tika dibināta jauna kredītiestāde (Citadele banka). No 2010.gada 1.augusta Parex banka un banka Citadele ir operacionāli neatkarīgas institūcijas. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī saņēma Eiropas Komisijas apstiprinājumu.
  • 2011.gada 17.maijā Ministru kabinets atbalstīja bankas Citadele un Parex bankas pārdošanas stratēģijas, kas paredz savstarpēji nesaistītu pārdošanas procesu, katrai bankai piemērojot atbilstošāko risinājumu. Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto stratēģiju iepriekšējais finanšu konsultants Nomura International plc sadarbībā ar Privatizācijas aģentūru 2011.gadā organizēja bankas Citadele akciju pārdošanas procesu.
  • 2011.gada 22.novembrī Ministru kabinets atbalstīja AS “Parex banka” turpmākās darbības modeli, kas paredzēja bankas statusa maiņu un atteikšanos no kredītiestādes licences. Izpildot 2011.gada 28.decembra AS “Parex banka” ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu, AS “Parex banka” vērsās Finanšu un kapitāla tirgus komisijā, kura 2012.gada 15.martā atbalstīja tās lūgumu par labprātīgu atteikšanos no kredītiestādes licences un to anulēja. AS “Parex banka” nosaukums tika mainīts uz AS "Reverta".
  • 2011.gada 27.decembrī Ministru kabinets atbalstīja Nomura International plc priekšlikumu un atlika bankas Citadele akciju pārdošanu, atgriežoties pie šī jautājuma, kad būs uzlabojusies situācija starptautiskajos finanšu tirgos.
  • 2012.gada 6.novembrī Ministru kabinets nolēma neatsākt bankas Citadele akciju pārdošanas procesu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā iepriekšējā finanšu konsultanta Nomura International plc rekomendāciju, kas balstīta detalizētā tirgus situācijas analīzē.
  • 2013.gada 16.jūlijā Ministru kabinets nolēma atsākt investoru piesaisti bankai Citadele un attiecīgi uzsākt sagatavošanos investoru piesaistes procesam (2014.gadā). Ministru kabinets, pieņemot lēmumu atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele, tika iepazīstināts ar vairāku investīciju banku izvērtējumu par Eiropas banku sektora attīstības tendencēm, situācijas novērtējumu attiecībā uz veiktajiem M&A (uzņēmumu apvienošanās un iegāde) darījumiem, jo īpaši banku sektorā.
  • 2013.gada 22.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Societe Generale, kuras uzdevums ir noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.
  • 2013.gada 17.decembrī Ministru kabinets atbalstīja bankas Citadele investoru piesaistes stratēģiju, kā arī noteica akciju pārdošanas pamatmērķus. Stratēģija paredz iespēju bankas akcijas pārdot tiešā pārdošanas procesā vai arī izmantot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā.
  • 2014.gada 15.aprīlī valdība tika informēta, ka konsultants Societe Generale ir uzrunājis gandrīz 100 investorus. Konsultants informēja valdību, ka investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par bankas stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā.
  • 2014.gada 26.maijā Ministru kabinets nolēma, ka pretendentu iesniegtie piedāvājumi vērtējami pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums.
  • 2014.gada 26.jūnijā Privatizācijas aģentūra un finanšu konsultants Societe Generale informēja valdību par investoru iesniegtajiem piedāvājumiem. Izvērtējot iesniegto piedāvājumu atbilstību iepriekš apstiprinātajiem kritērijiem, valdība atbalstīja sarunu turpināšanu ar vairākiem pretendentiem, kuru piedāvājumi vislabāk ļauj sasniegt investoru piesaistei izvirzītos pamatmērķus.
  • 2014.gada 29.jūlijā Ministru kabinets tika informēts par bankas Citadele investoru piesaistes procesa gaitu, tajā skaitā, ka Latvijai ar pozitīvu lēmumu ir beigusies Eiropas Komisijas padziļinātā izmeklēšanas procedūra par valsts veiktajiem atbalsta pasākumiem restrukturizācijas plāna ietvaros. Izvērtējot līdzšinējos investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību.
  • 2014.gada 19.augustā valdība iepazinās ar Privatizācijas aģentūras un starptautiskā finanšu konsultanta Societe Generale sagatavoto ziņojumu par investoru piesaistes procesa gaitu bankai Citadele. Valdība piekrita pagarināt gala piedāvājuma iesniegšanas termiņu par desmit dienām līdz 5.septembrim un attiecīgi sarunas ar citiem investoriem pagaidām neveiks.
  • 2014.gada 16.septembrī valdība pieņēma konceptuālu lēmumu valstij piederošās bankas Citadele akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar pieredzi banku sektorā, kuru pārstāv ASV ieguldījumu sabiedrība "Ripplewood Advisors LLC" un tās dibinātājs Tims Kolins (Tim Collins). Šo investoru grupu visaugstāk novērtēja arī otrs bankas akcionārs ERAB, kas arī turpmāk apliecinājis gatavību palikt bankas Citadele akcionāru sastāvā.
  • 2014.gada 28.oktobrī valdība atbalstīja finanšu konsultanta Societe Generale rekomendāciju noslēgt akciju pirkuma līgumu par bankas Citadele akciju pārdošanu ar starptautisku investoru grupu, kuras sastāvā ir "Ripplewood Advisors LLC" un tā dibinātājs Tims Kolins (Tim Collins). Darījums paredz, ka akciju bāzes cena par visām bankas Citadele akcijām ir EUR 98,67 milj. (EUR 74 milj.par 75% akcijām). Ripplewood un investoru grupa nedrīkstēs vismaz 2 gadus pārdot bankas akcijas.
  • 2014.gada 5.novembrī tika parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu.
  • 2014.gada 15.decembrī valdība atbalstīja akcionāru līgumos ar ERAB iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju. Darījums paredz, ka ERAB saglabā līdzdalību AS „Reverta” un bankā Citadele, bet tiek dzēstas valsts garantētās saistības, kas izriet no akcionāru līgumiem, un valsts varēs pabeigt Parex bankas restrukturizāciju paredzētajos termiņos.
  • 2015.gada 27.martā, izpildot Ministru kabineta 2014.gada 15.decembra sēdē pieņemto lēmumu attiecībā uz saistību restrukturizāciju pret ERAB, parakstīti nepieciešamie līgumi ar ERAB.
  • 2015.gada 20.aprīlī Privatizācijas aģentūra pabeidza bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu. ERAB savā īpašumā saglabā aptuveni 25% bankas akciju. Akciju pārdošanas gala cena bija EUR 74,7 milj. par Privatizācijas aģentūras piederošajām akcijām, kas tika saņemta no investoriem. Banka Citadele atmaksājusi EUR 18,4 milj. no subordinētā aizdevuma. ERAB pārfinansēja Privatizācijas aģentūras izsniegto subordinēto aizdevumu bankai Citadele EUR 11,2 milj. apmērā. Restrukturizētas 2009.gadā uzņemtās saistības pret ERAB, tajā skaitā Privatizācijas aģentūra veikusi noslēdzošo maksājumu ERAB.
  • 2016.gada 14.jūnijā Ministru kabinets nolēma nekavējoties uzsākt Reverta kredītportfeļa un nekustamo īpašumu portfeļa pārdošanas procesu, piesaistot konsultantu. Konsultanta piesaistes procesa ietvaros 2016.gada 2.augustā tika noslēgts līgums ar SIA “KPMG Baltics”.
  • 2017.gada 4.janvārī banka Citadele ir pirms termiņa atmaksāja Privatizācijas aģentūras subordinēto aizdevumu EUR 34,7 milj. apmērā, un līdz ar to pilnā apjomā ir nokārtotas atlikušās saistības pret valsti.
  • 2017.gada 7.martā Privatizācijas aģentūra iegādājās ERAB piederošās 12,74 % Reverta akcijas, samaksājot EUR 1, līdz ar to, atbilstoši “Parex banka” restrukturizācijas plānam un Ministru kabineta 2014.gada 15.decembrī pieņemtajam lēmumam par saistību restrukturizāciju attiecībā pret ERAB, tika izbeigta izbeigta ERAB līdzdalība uzņēmumā Reverta.
  • 2017.gada 20.jūnijā Ministru kabinets pieņēma zināšanai, ka AS “Reverta” slēgs kredītportfeļu pārdošanas līgumu ar SIA “Gelvora” un UAB “Gelvora”.
  • 2017.gada 22.jūnijā Reverta noslēdz līgumu par kredītportfeļu (izņemot NVS kredītportfeļai) pārdošanu ar SIA “Gelvora” un UAB “Gelvora”.
  • 2017.gada 1.jūlijā uzsākts AS "Reverta" likvidācijas process.
  • 2017.gada 17.novembrī dibināta meitas sabiedrība SIA “REAP”, kuras vienīgais darbības mērķis ir no AS “Reverta” pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījumu tiesību, pārvaldīšana.

Parex

VALSTS ATBALSTA ATGŪŠANA

Vislielākais valsts atbalsts toreiz vēl Parex bankai bija 2009.gadā – EUR 1 733,9 milj. (LVL 1 218,6 milj.). Līdz 2018.gada 30.septembrim valsts atbalsts ir sarucis par EUR 1 079,9 milj. (Reverta un Citadele bankai kopā). Procentu un citos maksājumos kopš 2008.gada par valsts atbalsta izmantošanu samaksāti EUR 352,2 milj. (Reverta veikusi maksājumus EUR 298,4 milj. apmērā, bet Citadele banka – EUR 53,8 milj. apmērā).

2017.gada 4.janvārī banka Citadele pirms termiņa atmaksāja Privatizācijas aģentūrai subordinēto aizdevumu EUR 34,7 milj. apmērā, tādējādi  pilnā apjomā nokārtojot atlikušās saistības pret valsti. Valsts atbalsta atlikums Reverta uz 2018.gada 30.septembri bija EUR  654,0 milj., t.sk. kapitāla atbalsts EUR 293,6 milj. apmērā un likviditātes atbalsts EUR 360,3 milj. apmērā.

 

 

Jautājumu un atbilžu apkopojums par investoru piesaisti bankai Citadele

Lai ieraudzītu atbildi noklikšķiniet uz jautājuma teksta


Bankas Citadele investori

Investoru sniegtā informācija par bankas Citadele akciju pircējiem (patiesie labuma guvēji)

Ripplewood Advisors L.L.C. un Tims Kolinss (Tim Collins): Ripplewood Advisors L.L.C. ir investīciju uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas ASV. Pēdējo 20 gadu laikā "Ripplewood" ir sekmīgi veicis investīcijas un attīstījis uzņēmumus dažādas pasaules valstīs, tostarp Eiropā, Vidējos Austrumos un Āzijā. "Ripplewood" konsekventi pilnveido un attīsta iegādātos uzņēmumus, radot vērtību galvenajām interešu grupām un nodrošinot izcilu atdevi investoriem. Tims Kolinss ir Ripplewood Advisors L.L.C. dibinātājs un izpilddirektors. Viņam ir vairāk nekā 25 gadu pieredze, veicot pārdomātus ieguldījumus un vairojot uzņēmumu vērtību visā pasaulē. Viņš ir bijis daudzu uzņēmumu padomju loceklis, tostarp "Citigroup" (pēc publisko līdzekļu piesaistīšanas), "Commercial International Bank" (Ēģipte), "Asbury Automotive Group Inc." un "Gogo Inc.".  Viņš ir pabeidzis Jeila Universitātes Organizēšanas un vadības skolu, iegūstot maģistra grādu uzņēmējdarbības vadīšanā (MBA), kā arī Depau Universitāti, iegūstot bakalaura grādu filozofijā. 2004 gadā Kolinsa kungam tika piešķirts Depau Universitātes goda doktora grāds. Viņš ir bijis arī viesprofesors un vieslektors Ņujorkas Universitātē un darbojas kā vieslektors Jēlas Juridiskajā skolā.

Greiems T. Alisons (Graham T. Allison): Greiems T. Alisons ir centra "Belfer Center for Science and International Affairs" direktors un Hārvarda universitātes Džona F. Kenedija Valsts pārvaldes skolas profesors. Viņš ir mūsdienu Kenedija skolas dibinātājs dekāns. Tā ir kļuvusi par ievērojamu izglītības iestādi, kas specializējas valsts politikas un pārvaldes jautājumos.  Greiems T. Alisons ir bijis aizsardzības sekretāra īpašais padomnieks prezidenta Reigana administrācijā un aizsardzības sekretāra vietnieks politikas un plānošanas jautājumos prezidenta Klintona administrācijā. Alisona kungs būs bankas Citadele vecākais padomnieks.

Džeims L. Balsili (James L. Balsillie): Pašreiz ieņem Kanādas ilgtspējīgās attīstības tehnoloģijas padomes priekšsēdētāja amatu. "Research In Motion" (BlackBerry) līdzdibinātājs. 2011. gadā, kad viņš atstāja darbu RIM, uzņēmuma gada apgrozījums bija 20 miljardi ASV dolāru. Viņš pārstāvēja privāto sektoru ANO ģenerālsekretāra ilgtspējas konsultatīvajā padomē. Pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Basili kungs būs bankas Citadele padomes loceklis.

Džeralds B. Kreimers (Gerald B. Cramer): "Cramer Rosenthal & McGlynn LLC" dibinātājs. Šis ir viens no vadošajiem ASV investīciju pārvaldības uzņēmumiem, kura darbība vērsta uz vērtības radīšanu un kas pārvalda institucionālo un privāto investoru aktīvus aptuveni 12 miljardu ASV dolāru vērtībā, izmantojot plašu investīciju stratēģiju klāstu. Pirms uzņēmuma dibināšanas 1973. gadā Kreimers strādāja uzņēmumā "Oppenheimer & Company, A.M." "Kidder & Company" un "Merrill Lynch". Kreimers ir dienējis ASV flotē leitnanta pakāpē.

Metjū O. Digs (Matthew O. Diggs): Metjū. O. Digs 13 gadus strādājis par "Copeland Corporation" prezidentu un izpilddirektoru.  "Copeland" bija lielākais saldēšanas un gaisa kondicionēšanas kompresoru ražotājs pasaulē ar vadošu pozīciju Ziemeļamerikas un Eiropas tirgū un ievērojamu pārstāvību citās pasaules daļās. Digs ir bijis arī "Ripplewood" partneris industriālo investīciju jomā, palīdzot īstenot investīcijas ražošanā.

Danandžaja Dvivedi (Dhananjaya Dvivedi): Danandžaja “Jay” Dvivedi vadīja  "Banking Infrastructure Group" un  bija bankas "Šinsei" korporatīvais izpilddirektors no 2000. gada līdz 2010. gadam. Dvivedi bija svarīga loma bankas "Šinsei" IT platformas pārveidošanā, īstenojot "'Šinsei" (un "Ripplewood") stratēģiju, lai uzlabotu klientu apkalpošanu ar interneta bankas, diennakts ATM un reāllaika datu pakalpojumu palīdzību, vienlaicīgi ierobežojot izmaksas. Līdz 2005. gadam banka bija piesaistījusi 1,4 miljonus klientu, un mēnesī klientu bāze palielinājās par 35 tūkstošiem. Pirms darba "'Šinsei" bankā Dviviedi kungs bija pavadījis 26 gadus Citibank strādājot dažādos vadošos amatos, kas saistīti ar bankas infrastruktūras pārveidi Ziemeļāfrikā, Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Japānā. Turklāt Dvivedi ir palīdzējis "Ripplewood" pārorientēt "Commercial International Bank of Egypt" IT stratēģiju un personālu. Pēc uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Dvivedi kungs būs bankas Citadele padomes loceklis.

Edmonds Safra (Edmond Safra): Pārstāv  "EMS Capital LP" – aktīvu pārvaldības uzņēmumu no Ņujorkas.

Nasefs Saviris (Nassef Sawiris): Pārstāv NNS Luxembourg Investments – Luksemburgā bāzētu holdingkompāniju. Saviris ir uzņēmuma "OCI N.V." izpilddirektors un padomes loceklis. Šis Nīderlandes uzņēmums nodarbojas ar minerālmēslu un rūpniecisko ķimikāliju ražošanu, izmantojot dabasgāzi, kā arī darbojas kā darbuzņēmējs inženiertehnisko darbu un būvniecības jomā.  "OCI N.V." ir viens no pasaules vadošajiem darbuzņēmējiem, kā arī viens no lielākajiem slāpekļa minerālmēslu ražotājiem –  tā ražošanas jaudas Nīderlandē, Amerikas Savienotajās Valstīs, Ēģiptē un Alžīrā sasniedz gandrīz 7 miljonus metrisko tonnu. "OCI N.V." nodarbina aptuveni 55 000 cilvēku 35 valstīs un kotējas Euronext biržā Amsterdamā. Saviris ir arī "Lafarge S.A." padomes loceklis.

Stenlijs Šūmans (Stanley Shuman): Šūmans ir aktīvi darbojies investīciju un investīciju konsultāciju jomās vairāk nekā 50 gadus. Šūmanam ir arī plaša pieredze plašsaziņas līdzekļu nozarē, un viņš ir aktīvi piedalījies vairāku pilsoniskās sabiedrības un bezpeļņas padomju darbā.

Džeimss E. Steilijs (James E. Staley): Džeimss “Jes” Steilijs ir vadošais partneris uzņēmumā "BlueMountain Capital". Pirms pievienošanās "BlueMountain" 2013. gadā Steilijs vairāk nekā 30 gadus strādāja "J.P. Morgan", ieņemot izpilddirektora amatu uzņēmumā "J.P. Morgan’s Investment Bank", kā arī izpilddirektora amatu uzņēmumā "J.P. Morgan Asset Management". Steilija vadībā tika izvērsta "J.P. Morgan" darbība alternatīvo investīciju jomā, tostarp izveidojot stratēģisku partnerību ar "Highbridge Capital Management". Steilijs darbojas  "Robin Hood Foundation", "Code Advisors" direktoru padomē, Boudinas koledžas pilnvaroto padomē un Ņujorkas Federālo rezervju bankas finanšu tirgus konsultatīvajā komitejā.

"Baupost Group" (The Baupost Group): Ar Baupost Group LLC saistītu uzņēmumu grupas. Baupost Group LLC ir atvērta mandāta investīciju organizācija, kuras mērķis ir sasniegt augstus absolūtās atdeves ilgtermiņa rādītājus. Uzņēmums pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu.

Pols Volkers (Paul Volcker): Pols Volkers  ir strādājis ASV valsts iestādēs gandrīz 30 gadus, tostarp  bijis Valsts kases sekretāra vietnieks monetārajos jautājumos no 1968. gada līdz 1972. gadam, kā arī divus termiņus bijis ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs laikā no 1979. gada līdz 1987. gadam. Viņš ir arī bijis Starptautisko grāmatvedības standartu komitejas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs, investīciju bankas  "Wolfensohn & Co." padomes priekšsēdētājs un prezidenta Baraka Obamas administrācijā pildījis  Ekonomikas atveseļošanas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja pienākumus. Laikā, kad šajās institūcijās bija Ripplewood investīcijas Volkera kungs ir bijis īpašais padomnieks Ēģiptes bankā "Commercial International Bank" un Japānas bankā "Šinsei". Volkera kungs būs bankas Citadele Vecākais padomnieks.

Džeims D. Volfensons (James D. Wolfensohn): Pašlaik viņš ir "Wolfensohn Fund Management" un "Wolfensohn & Company, LLC"priekšsēdētājs. No 1995. gadam līdz  2005. gadam Volfensons bija Pasaules bankas prezidents. Šai laikā viņš apmeklēja vairāk nekā 120 valstis, lai palīdzētu risināt nabadzības un vides aizsardzības problēmas, kā arī īstenoja iniciatīvas valsts parāda mazināšanai, vides ilgtspējas veicināšanai, korupcijas apkarošanai, AIDS profilaksei un ārstēšanai. Šai laikā Volfensons bija arī Starptautiskās finanšu korporācijas prezidents. Pirms darba Pasaules bankā  Volfensons ilgu laiku bija starptautisko investīciju baņķieris  tādos uzņēmumos kā "Darling & Co." Austrālijā, "Schroders" Londonā un "Salomon Brothers" Ņujorkā. Volfensona kungs būs bankas Citadele Vecākais padomnieks.


Noslēgts akciju pirkuma līgums ar investoriem – ko tas paredz?

Akciju pirkuma līgumā ietvertie darījuma būtiskākie nosacījumi

2014.gada 5.novembrī tika parakstīts bankas Citadele akciju pirkuma līgums starp Privatizācijas aģentūru, divpadsmit starptautisku investoru grupu un Ripplewood Advisors L.L.C. Tajā ietverti šādi būtiskākie nosacījumi:

  • Akcionāru struktūra pēc darījuma. Pēc darījuma noslēguma plānots, ka Ripplewood piederēs 22,4 % akciju, bet pārējiem divpadsmit investoriem kopā 52,6% akciju, nepārsniedzot 9,99% akciju īpatsvaru katram no šiem investoriem. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās aptuveni 25% bankas Citadele akciju.
  • Akciju pārdošanas cena – 74 milj. EUR par 75% akcijām, ievērojot, ka 2014.gada peļņa netiek izmaksāta dividendēs saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem ierobežojumiem. Pārdošanas cena var gan palielināties, gan samazināties atkarībā no bankas Citadele darbības rādītājiem līdz 2014.gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem (akciju pārdošanas cena darījuma noslēgumā 2015.gada 20.aprīlī – 74,7 milj. EUR). Saskaņā ar akciju pirkuma līguma nosacījumiem pēc bankas 2014.gada darbības rezultātu izvērtējuma bija nepieciešams auditoru atzinums, vai ir piemērojams cenas korekcijas mehānisms. Tāpēc akciju pirkuma līgumā tika paredzēts, ka galīgā cena tiks noteikta darījuma noslēgumā 2015.gada I pusgadā:
    • Cenai koriģējoties uz augšu, palielināsies pārdošanas cena un valsts ieguvums no darījuma
    • Ja plānotais pašu kapitāls izrādīsies mazāks nekā iepriekš noteikts, samazināsies pārdošanas cena, un par šo starpību investori palielinās bankas pamatkapitālu. Līdz ar to visi ieguvumi no iespējamās cenas samazināšanas tiks ieguldīti bankas attīstībā
  • Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 milj. EUR, kas var nebūtiski ietekmēt akciju procentuālo sadalījumu starp investoriem darījuma noslēgumā (darījuma noslēgumā 2015.gada 20.aprīlī bankas pamatkapitāls attiecīgi palielināts).
  • Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus, lai arī noteikta apņemšanās nepārdot bankas akcijas vismaz 2 gadu laikā. Darījuma nosacījumi paredz visiem jaunajiem investoriem vienādus ierobežojumus attiecībā uz bankas akciju tālāku pārdošanu 24 mēnešu laikā no darījuma noslēguma. Investori apņemas nepārdot, nenodot un neradīt apgrūtinājumus bankas Citadele akcijām. Akciju pirkuma līgumā ir noteikti konkrēti gadījumi, uz kuriem šie ierobežojumi neattiecas, piemēram, ja darījumi ar akcijām tiek veikti līdz 10% no kopējā akciju skaita; ja tiek veikts līdz 30% bankas Citadele akciju publiskais piedāvājums vai veikta papildus kapitāla piesaistīšana, nesasniedzot 25%; ja šādu pienākumu nosaka likums to pieprasa valsts iestādes vai banku uzraudzības iestādes u.c. Turklāt noslēgtais līgums paredz, ka investoriem, kuri ir noslēgtā akciju pirkuma līguma puse, vai minēto investoru „meitas” vai „mātes” sabiedrības, ir savstarpēji atļauts pārdot akcijas.
  • Noteikts valsts ieguldītā subordinētā aizdevuma atgūšanas plāns. Banka Citadele atmaksās 18,4 milj.EUR no subordinētā aizdevuma (darījuma noslēgumā 2015.gada 20.aprīlī minētā summa atmaksāta), ERAB pārfinansēs daļu subordinētā aizdevuma 11,21 milj.EUR apmērā (darījuma noslēgumā 2015.gada 20.aprīlī pārfinansēts subordinētais aizdevums). Atlikušo daļu 34,72 milj.EUR apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās valstij līdz 2017.gada beigām; valsts turpinās saņemt procentu maksājumus.
  • Darījums noslēgsies 2015.gada I pusgadā pēc banku uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas. Investoriem jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Eiropas Centrālās bankas, Lietuvas un Šveices banku uzraudzības iestāžu piekrišanu līdzdalības iegūšanai bankā Citadele. Pēc banku uzraudzības iestāžu apstiprinājuma Tims Kolinss kļūs par bankas padomes priekšsēdētāju.
  • Darījums atbilst starptautiskai tirgus praksei. Akciju pirkuma līgumā ir ietverti konfidencialitātes nosacījumi, kas paredz publiski sniegt tikai tādu akciju pirkuma līgumā ietvertu informāciju (tajā skaitā par darījuma būtiskākiem nosacījumiem), ko saskaņojušas abas līguma puses, t.i. investori un Privatizācijas aģentūra.
Būtiskākie ieguvumi no darījuma
  • Investori ar ilgtermiņa plāniem attīstīt banku Citadele par vienu no nozares līderiem Latvijā un Baltijā. Ripplewood izveidotais konsorcijs izpildījis izvirzītos kritērijus, piedāvājot finanšu stabilitāti, labu reputāciju un biznesa stratēģiju turpmākajai izaugsmei. Ripplewood Advisors LLC dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss (Tim Collins) ir uzsvēris, ka investoriem ir ilgtermiņa plāni un tie ir pārliecināti, ka banka Citadele kļūs par vienu no banku sektora līderiem Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot izcilu pakalpojumu kvalitāti un sniedzot jaunus pakalpojumus saviem klientiem.
  • Dažādoti finansējuma avoti Latvijas banku nozarei. ASV investīcijas Latvijas finanšu sistēmā līdzsvaro ārvalstu ieguldījumus un vairo drošību. Darījums palielinās konkurenci, un tādējādi tiks sniegti labāki pakalpojumi banku klientiem.
  • Tas ir pozitīvs signāls ārvalstu investīciju piesaistei, novērtējot investīciju pievilcību un citas priekšrocības, veidot jaunas ražotnes un projektus, kas nodrošinās jaunas darba vietas.
  • Izpildītas starptautiskās saistības, izbeigti Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi un banka Citadele var attīstīties straujāk.
  • Skaidrs valsts ieguldītā subordinētā aizdevuma atgūšanas plāns līdz 2017.gadam.
  • Valsts atgūst bankas Citadele izveidē ieguldītos līdzekļus. 
Kāda ir noteiktā akciju pārdošanas gala cena?

Bankas Citadele akciju pirkuma līgumā tika paredzēta akciju pārdošanas bāzes cena ir 74 milj. EUR par 75% akcijām, ievērojot, ka 2014.gada peļņa netiek izmaksāta dividendēs saskaņā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Akciju pirkuma līgums paredzēja, ka pārdošanas cena var gan palielināties, gan samazināties atkarībā no bankas Citadele darbības rādītājiem līdz 2014.gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Saskaņā ar akciju pirkuma līguma nosacījumiem pēc bankas 2014.gada darbības rezultātu izvērtējuma bija nepieciešams auditoru atzinums, vai ir piemērojams cenas korekcijas mehānisms. Bankas Citadele revidents veica bankas auditu un bankas Citadele akcionāru sapulcē 2015.gada 27.martā tika apstiprināts bankas gada pārskats. Bankas darbības rezultātus atbilstoši akciju pirkuma līgumā noteiktajai procedūrai pārbaudīja investoru revidents, kā arī neatkarīgais revidents.

Ņemot vērā neatkarīgā revidenta ziņojumu un citus akciju pirkuma līguma nosacījumus, akciju pārdošanas gala cena ir 74,7 milj. EUR par Privatizācijas aģentūras piederošajām akcijām, kas tika saņemta no investoriem.


Kāpēc jāpārdod bankas Citadele akcijas?

Kāpēc jāpārdod bankas Citadele akcijas?

Eiropas Komisijai ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Attiecīgi šāds valsts atbalsts ir pieļaujams tikai īpašos izņēmuma gadījumos. Parex bankas gadījumā vairāk nekā pirms 5 gadiem tika risināta finanšu krīzes situācija un ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti konkrēti Latvijas rīcības nosacījumi, tajā skaitā Parex bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas noteiktā termiņā.

Restrukturizācijas plāna galvenais mērķis – krīzes situācijas novēršana un situācijas stabilizācija – ir sasniegts un bankai nepieciešams investors, kas nodrošinās bankas ilgtermiņa attīstību un plašākas attīstības iespējas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām bankai Citadele ir jāpiesaista investors līdz 2014.gada beigām atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktam, kurā noteikts, lai veiktu pārdošanu, Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim. Valstij ir jāpārdod visas akcijas, kas tai tieši vai netieši (tostarp caur valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām) pieder bankā Citadele. Tas nozīmē, ka valsts kapitālsabiedrībām nav atļauts saglabāt līdzdalību bankā Citadele.

Eiropas Komisija 2014.gada 9.jūlijā pieņēma pozitīvu lēmumu par valsts veiktajiem atbalsta pasākumiem bankai Citadele un Reverta. Minētais lēmums arī paredz tādu pašu nosacījumu (kā Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septembra lēmums), ka Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumā detalizēti aprakstīti investoru piesaistes procesa termiņi. Tajā skaitā tika noteikts, ka no investora līdz 2014.gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee), kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu.

Savukārt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā Citadele, pēc akciju pirkuma līguma parakstīšanas tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu valstu banku uzraudzības iestāžu (Lietuva, Šveice) piekrišana. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumam darījums ir jānoslēdz līdz 2015.gada 31.martam. Ievērojot normatīvos aktus, Latvijas, Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišanas saņemšana var prasīt līdz 5 mēnešiem, jo ir nepieciešams izvērtēt potenciālos investorus pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.

Latvijas Republikas uzņemtās saistības un Eiropas Komisijas lēmumi paredz virkni citu nosacījumu un ierobežojumu attiecībā uz banku Citadele. Šie ierobežojumi ir spēkā līdz bankas Citadele akciju pārdošanai un to atcelšana nav iespējama. Šo ierobežojumu mērķis ir valsts atbalsta ietekmes uz konkurenci banku (finanšu) sektorā mazināšana un tā ir obligāta Eiropas Komisijas prasība valsts atbalsta sniegšanas gadījumos. Ja valsts jau sākotnēji nebūtu uzņēmusies saistības izbeigt valsts atbalstu, Eiropas Komisija neatļautu valsts līdzdalību finanšu sistēmas glābšanā, pārņemot Parex banku, un šobrīd nebūtu Citadeles akciju, ko pārdot.

Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septembra lēmums

Vai notika sarunas ar Eiropas Komisiju par nosacījumu pārskatīšanu?

Ar Eiropas Komisiju vairākkārt ir notikušas sarunas par dažādu nosacījumu uzlabošanu valsts un bankas Citadele interesēs un vairākkārt panākts pozitīvs rezultāts. Piemēram, bankas Citadele aizdevumu NVS valstu klientiem biznesa un privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošanas termiņa pagarinājums.

Kopš Eiropas Komisijas lēmuma pieņemšanas 2010.gadā (Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmums Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009)), ir vairākkārt vērtēta bankas Citadele vai tās biznesa daļu pārdošanas iespējamība konkrētajā brīdī. Latvijas puse vairākkārt iniciējusi un piedalījusies sarunās ar Eiropas Komisiju par nosacījumu, tajā skaitā par bankas Citadele vai tās biznesa daļu pārdošanas termiņa pagarināšanu. Visi argumenti un priekšlikumi saistībā ar Latvijas Republikas uzņemto saistību izpildi un to iespējamo grozīšanu sarunu procesā ar Eiropas Komisiju ir izskatīti Ministru kabineta sēdēs (vairāk kā 15 sēdes), kurā vērtēta situācija un dots attiecīgs mandāts sarunām ar Eiropas Komisiju. Sarunu rezultātā ar Eiropas Komisiju tā 2012.gada 10.augustā pieņēma lēmumu par bankas Citadele aizdevumu NVS valstu klientiem biznesa pārdošanas pagarinājumu vienlaikus ar bankas Citadele akciju pārdošanu kopumā līdz 2014.gada beigām (Eiropas Komisijas 2012.gada 10.augusta lēmums valsts atbalsta lietā SA.34747 (2012/NN)). 2013.gadā un 2014.gadā turpinājās intensīvas sarunas ar Eiropas Komisiju par privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošanas termiņa pagarināšanu, kā arī citu nosacījumu uzlabošanu. Eiropas Komisija 2014.gada 9.jūlijā pieņēma lēmumu, ka bankas Citadele privātā kapitāla pārvaldīšanas biznesa pārdošana var notikt vienlaikus ar bankas akciju pārdošanu, nevis atsevišķi, kā to paredzēja Latvijas Republikas uzņemtās saistības. Tāpat tika precizēta atsevišķu nosacījumu izpildes kārtība un termiņi, kas saistīti ar valsts atbalsta pasākumu izpildi un izbeigšanu bankā Citadele (detalizēti aprakstīta investoru piesaistes procesa kārtība). 

Vai valstij būtu jāiesaistās banku biznesā un jāsaglabā šim mērķim banka Citadele?

Nav pamatojuma valstij iesaistīties banku biznesā. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts komercdarbību var veikt tikai izpildoties konkrētiem nosacījumiem, tajā skaitā, ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu, jaunā nozarē vai nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu. Neviens no likumā noteiktajiem kritērijiem nav piemērojams, lai saglabātu banku Citadele valsts īpašumā. Turklāt Privatizācijas aģentūras līdzdalība bankas Citadele kapitālā tika pieļauta kā īpašs izņēmuma gadījums - vairāk kā pirms 5 gadiem tika risināta finanšu krīzes situācija un ar Eiropas Komisiju tika saskaņoti konkrēti Latvijas rīcības nosacījumi, tajā skaitā Parex bankas valsts atbalsta restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas.

Tautsaimniecībai nozīmīgs un spēcīgs finanšu instruments, kas pieder Latvijas valsts komersantam un būtu ieinteresēts īstenot kredītpolitiku, kas atbilstu Latvijas tautsaimniecības interesēm, ir Attīstības finanšu institūcija (AFI). AFI atbalstu plāno sniegt uzņēmējdarbības veicināšanai (biznesa sākšana, konkurētspējas uzlabošana, inovāciju, tehnoloģiju ieviešana), pašnodarbinātības veicināšanai, lauksaimniecības atbalstam, reģionālai attīstībai un lauku teritoriju attīstībai, kā arī energoefektivitātes paaugstināšanai un citu jautājumu risināšanai. AFI tieši nekonkurēs ar komercbankām, bet darbosies jomās, kurās ar tirgus mehānismiem vien nevar nodrošināt valsts noteikto mērķu sasniegšanu tautsaimniecības attīstībā, piemēram, ja finansēšana ir saistīta ar tāda finanšu institūcijas atbalsta sniegšanu komersantiem, kas netiek piedāvāts komercbanku sektorā. Šī kapitālsabiedrība nodrošinās nevis plaša spektra finanšu pakalpojumus, bet darbosies specifiski fokusētā virzienā, labojot tirgus nepilnības, kuras nevar atrisināt privātā sektora finanšu institūcijas. Jau šobrīd, piemēram, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum" īsteno sešas kreditēšanas valsts atbalsta programmas, tai skaitā divas ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Papildus kreditēšanas valsts atbalsta programmām AFI sniedz atbalstu aizdevumu garantiju, tajā skaitā lauksaimniecībai, eksporta kredītu garantiju, riska kapitāla investīciju, mezanīna aizdevumu veidā.

Kas notiek, ja Eiropas Komisijas apstiprinātajā termiņā akcijas nepārdod?

Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām bankai Citadele ir jāpiesaista investors līdz 2014.gada beigām atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktam, kurā noteikts, ka Latvijai jāatrod pircējs un jānoslēdz galīgs un saistošs pirkšanas un pārdošanas līgums par bankas Citadele pārdošanu ne vēlāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

Eiropas Komisijas prakse rāda, ja valsts neīsteno privātā kapitāla piesaisti bankai atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajiem termiņiem, tad to veic ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee). Minētais noteikts Eiropas Komisijas 2010.gada 15.septemba lēmuma Nr. C 26/2009 (ex N 289/2009) 76.punktā. Savukārt Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumā detalizēti aprakstīti investoru piesaistes procesa termiņi. Tajā skaitā tika noteikts, ka no investora līdz 2014.gada 30.septembrim jāsaņem saistošs piedāvājums par visu bankas akciju pārdošanu. Respektīvi, ja šāds saistošais piedāvājums nav saņemts vai piedāvājums nav uzskatāms par saistošo piedāvājumu, būtu jāieceļ ar Eiropas Komisiju saskaņots atsavināšanas pilnvarnieks (Divestiture Trustee), kura uzdevums būtu pēc iespējas ātrāk pārdot bankas akcijas par jebkuru cenu.


Investoru piesaistes stratēģija un mērķi

Kāda ir investoru piesaistes stratēģija?

Bankas Citadele akciju pārdošanas process tika atsākts 2013.gada 16.jūlijā, kad attiecīgu lēmumu pieņēma Ministru kabinets. Ministru kabinets 2013.gada 17.decembrī atbalstīja bankas Citadele investoru piesaistes stratēģiju. Stratēģija paredz iespēju bankas akcijas pārdot gan tiešā pārdošanas procesā (M&A), gan arī izmantojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) biržā, respektīvi, īstenot divu ceļu (angļu val. dual track) akciju pārdošanas procesu. Divu ceļu procesa priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lēmumu par konkrētu modeli pieņemot pēc investoru intereses noskaidrošanas. 

Kādi ir noteiktie pamatmērķi, kas jāsasniedz?

Ministru kabinets 2013.gada 17.decembrī definēja investoru piesaistes procesa pamatmērķus, kas paredz bankā Citadele ieguldīto līdzekļu atgūšanu maksimāli efektīvā veidā, atbilstību Eiropas Komisijā apstiprinātajam valsts atbalsta restrukturizācijas plānam u.c. Šo pamatmērķu sasniegšana ir jāvērtē kompleksi, turklāt šo mērķu īstenošana ir atkarīga no izvēlētā modeļa (tiešā akciju pārdošana salīdzinājumā ar sākotnējo publisko piedāvājumu). Pamatmērķi alfabētiskā secībā ir šādi:

  • bankā Citadele ieguldītā subordinētā kapitāla atgūšanas plāns;
  • finanšu sistēmas stabilitāte un noguldītāju uzticība;
  • izvēlētajam bankas akciju pārdošanas modelim jābūt ar augstu ticamību to īstenot noteiktajā laika grafikā;
  • kapitāla palielināšana, piesaistot privāto investoru resursus, kā apsvērums, izvēloties akciju pārdošanas modeli, ņemot vērā, ka tiks atgūts subordinētais kapitāls un jānodrošina nākotnes operacionālā stabilitāte;
  • Latvijas banku nozares finansējuma avotu dažādošana;
  • Latvijas fondu tirgus attīstīšana;
  • lielākā iespējamā vērtība, pārdodot bankas akcijas;
  • visu bankas Citadele akciju pārdošana.
Vai bankas Citadele akcijas bija plānots pārdot akciju publiskajā piedāvājumā?

Valdība iepriekš bija apstiprinājusi finanšu konsultanta Societe Generale ieteikto divu ceļu (angļu val. “dual track”) investoru piesaistes stratēģiju. Tā paredz veikt investoru intereses izpēti attiecībā uz valstij piederošo akciju tiešās pārdošanas darījumiem, vienlaicīgi izvērtējot iespējas organizēt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Tā kā Eiropas Komisija 2014.gada aprīlī uzsāka procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un izmaiņas Parex bankas restrukturizācijas plāna ietvaros, līdz Eiropas Komisijas gala lēmumam akciju piedāvājums biržā nebija realizējams.

Iepriekš finanšu konsultanta veiktā tirgus izpēte liecināja, ka investoriem ir interese gan kļūt par bankas stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā. Jāatzīmē, ka publiskā piedāvājuma organizēšana prasa daudz vairāk laika un procesa izmaksas ir lielākas. Eiropas Komisijas veiktā padziļinātā izmeklēšanas procedūra būtiski samazināja pieejamo laiku, lai kvalitatīvi organizētu akciju publisko piedāvājumu. Kā būtiski riski publiskā piedāvājuma organizēšanai ir apsvērums, ka tikai vietējam tirgum akciju apjoms ir par lielu un ir risks, ka neizdosies pārdot visas akcijas un cena būs zema. Savukārt starptautiskiem tirgiem piedāvājums ir par mazu, lai investīciju fondi apsvērtu finanšu investīcijas iespējas. Lai banka attīstītos un izpildītu Bāzeles kritēriju prasības, tuvākajos gados būs nepieciešams piesaistīt papildus kapitālu un šim mērķim var izmantot sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO).

Papildus jāpiebilst, ka, plānojot IPO darījumu, jāņem vērā situācija arī starptautiskajos finanšu tirgos. Jāuzsver, ka nestabilas politiskās, ģeopolitiskās un makroekonomiskās situācijas laikā palielinās finanšu investoru piesardzība, kas var negatīvi ietekmēt darījuma īstenošanu.


Kritēriji un prasības investoriem

Vai ir noteikti kritēriji kā vērtēt investorus un to piedāvājumus?

Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tiek vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām:

  • cena, kas ietver piedāvāto akciju pirkšanas cenu, valsts atbalsta atgūšanas nosacījumus, kā arī maksājuma nosacījumus;
  • darījuma nosacījumi, tajā skaitā veiksmīgas darījuma pabeigšanas varbūtība un ietekme uz Eiropas Komisijas prasībām;
  • investora kvalitāte, tajā skaitā finanšu resursu pieejamība, uzticamība un reputācija, pieredze banku nozarē, tirgus pozīcijas;
  • bankas attīstības redzējums, tajā skaitā investora stratēģija un mērķi, ietekme uz banku nozari.

Minētie kritēriji izvirzīti ar mērķi, lai akciju pārdošanas darījums nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus. Valdība pieņem lēmumu, kurš no piedāvājumiem vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem. Jāatgādina, ka bankas Citadele investoru piesaistes procesa pamatmērķu un kritēriju sasniedzamība ir jāvērtē ciešā kopsakarā ar Eiropas Komisijas lēmumiem, kuros noteikts termiņš investora piesaistei bankai Citadele.

Kādas prasības ir noteiktas investoriem?

Lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu banku uzraudzības iestāžu piekrišana, kas investoru vērtē pēc vairākiem kritērijiem - brīvā kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns. Privatizācijas aģentūra ir vērsusies arī valsts drošību sargājošās institūcijās, lai tās sniegtu atzinumus par potenciālajiem investoriem. Vērtējot investorus, tiek ņemti vērā gan valdības apstiprinātie vērtēšanas kritēriji, atbilstība banku uzraugu izvērtēšanas kritērijiem, gan arī valsts drošību sargājošo institūciju atzinumi. Papildus citi nosacījumi investoram nav noteikti.

Vai bijušie Parex akcionāri varēs piedalīties akciju pirkšanās?

Atbilstoši uzņemtajām saistībām pret Eiropas Komisiju bankā Citadele nekādā veidā līdzdalību nedrīkst iegūt bijušie Parex bankas akcionāri. Šis nosacījums ir ievērots pie potenciālo investoru atlases.


Investoru piesaistes procesa organizēšana

Kā investoru piesaistes process tiek organizēts?

Investoru piesaiste bankai Citadele ir mērķtiecīgi un rūpīgi plānots darījums, lai valsts varētu iegūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus no akciju pārdošanas, veicinot bankas Citadele un finanšu nozares kopumā turpmāko attīstību. Investoru piesaistes process sākās 2014.gada janvārī, un tas ir jāskata kopsakarībā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem bankas Citadele akciju pārdošanas uzsākšanas un pabeigšanas termiņiem.

Investoru piesaistes process tik apjomīgā darījumā atbilstoši pasaules praksei tiek veikts vairākos posmos. Vispirms tiek definēti investoru piesaistes būtiskākie nosacījumi, tad notiek potenciālo investoru iepazīstināšana ar pārdodamo aktīvu, tad tiek saņemti investoru piedāvājumi, notiek sarunas. 

Kas organizē investoru piesaistes procesu un kas pieņem lēmumus?

Investoru piesaistes organizatoriskais modelis paredz regulāru un efektīvu iesaistīto pušu sadarbību, lai nodrošinātu visu investoru piesaistes procesu īstenošanu, tajā skaitā darbu ar investoriem, valdības lēmumu sagatavošanu, sarunas ar Eiropas Komisiju u.c. Investoru piesaistes procesu organizē Privatizācijas aģentūra sadarbībā ar finanšu konsultantu Societe Generale un juridisko konsultantu Linklaters. Privatizācijas aģentūra un konsultanti sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmumu pieņemšanai, tajā skaitā rekomendācijas un atzinumus. Ievērojot valsts drošības intereses, visus pretendentus izvērtē arī attiecīgās drošības iestādes (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs).

Lai uzraudzītu bankas Citadele investoru procesu un risinātu stratēģiskos jautājumus, kā arī koordinētu iesaistīto pušu viedokļu apmaiņu pirms Ministru kabineta lēmumu pieņemšanas, Ekonomikas ministrija ir izveidojusi bankas Citadele investoru piesaistes uzraudzības komiteju. Šīs komitejas uzdevums ir pārraudzīt investoru piesaistes procesu un risināt stratēģiskos jautājumus. Investoru piesaistes uzraudzības komiteju vada ekonomikas ministrs. Tās sastāvā strādā Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidentes biroja, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji. Komitejas darbā kā pieaicinātās personas atkarībā no izskatāmo jautājumu loka piedalās gan ERAB, gan bankas Citadele pārstāvji, kā arī Privatizācijas aģentūras speciālisti. Šīs komitejas sēdes notiek vidēji reizi mēnesī (kopā bijušas 10 sēdes). Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt visu iesaistīto pušu koordināciju bankas Citadele investoru piesaistes procesā un taktisko un operacionālo jautājumu risināšanu, Privatizācijas aģentūra ir izveidojusi Projekta vadības komiteju. Šīs komitejas sēdes notiek reizi nedēļā.

Ministru kabinetam sniegti regulāri ziņojumi par investoru piesaistes procesa gaitu un pieņemti nepieciešamie lēmumi. Ministru kabineta kompetencē ir pieņemt gala lēmumu par valsts interesēm atbilstošāko investoru. Pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu par bankas Citadele pārdošanu konkrētam investoram, Privatizācijas aģentūra paraksta nepieciešamos dokumentus bankas Citadele akciju pārdošanai. Turklāt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Eiropas Centrālās bankas, kā arī citu valstu banku uzraudzības iestāžu piekrišana. Finanšu un kapitāla tirgus komisija izvērtēs potenciālo investoru pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.

Kas konsultē investoru piesaistes procesu?

Konkursa kārtībā kā finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka Societe Generale. Konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 milj.EUR, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti trīspadsmit lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale piedāvājums. Societe Generale ir viena no lielākajām Eiropas finanšu pakalpojumu grupām. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 154 000 darbiniekus 76 valstīs, sniedzot pakalpojumus 32 miljoniem klientu visā pasaulē. Starptautiskās investīciju bankas Societe Generale uzdevums ir izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele. Investīciju banka veic aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā īsteno mārketinga aktivitātes un veic sarunas ar potenciālajiem investoriem, sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

Kā juridiskais konsultants konkursa kārtībā tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters. Linklaters ir globāla juridisko pakalpojumu firma, kurai ir 29 biroji 20 pasaules valstīs. Juridiskā konsultanta darba uzdevums ir sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, vest sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta jautājumiem, piedalīties sarunās ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Eiropas Komisiju un ERAB par investoru piesaisti bankai Citadele. Arī Linklaters savas kompetences ietvaros sagatavo visu nepieciešamo informāciju Ministru kabinetam lēmuma pieņemšanai.

Piesaistītie konsultanti nepieciešamības gadījumā piedalās Ministru kabineta sēdēs un klātienē sniedz informāciju un atzinumus.

Kādi maksājumi ir veikti finanšu konsultantam un juridiskajam konsultantam?

Konkursa kārtībā izvēlētā bankas Citadele investoru piesaistes konsultanta starptautiskās investīciju banka Societe Generale uzdevumi ietver aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā mārketinga aktivitāšu īstenošanu un sarunas ar potenciālajiem investoriem. Noslēgtais līgums paredz, ka, veicot investoru sekmīgu piesaisti bankai Citadele, konsultants Societe Generale var saņemt veiksmes atlīdzību, kas atkarībā no darījuma struktūras un saņemtajiem investoru piedāvājumiem maksimāli var būt 2,3 milj. EUR. Papildus tiek segti attaisnotie izdevumi, kas līguma ietvaros nevar pārsniegt 120 000 EUR. Atbilstoši noslēgtā līguma nosacījumiem izmaksas par piesaistītā finanšu konsultanta Societe Generale pakalpojumiem, pabeidzot visu bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, bija EUR 2 100 237,24, t.sk. pievienotās vērtības nodokļa maksājums valstij EUR 17 397 apmērā (atlīdzība EUR 2 000 000 apmērā, kā arī EUR 100 237,24 par līgumā noteiktajiem papildus izdevumiem).

Konkursa kārtībā tika izvēlēts bankas Citadele investoru piesaistes juridiskais konsultants starptautiskais juridiskais birojs Linklaters. Juridiskā konsultanta darba uzdevums paredz sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, vest sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta jautājumiem, piedalīties sarunās ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Eiropas Komisiju un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par investoru piesaisti bankai Citadele. Izmaksas par piesaistītā juridiskā konsultanta Linklaters sniegtajiem pakalpojumiem kopumā bija EUR 706 469,55, t.sk. pievienotās vērtības nodokļa maksājums valstij EUR 122 610 apmērā (EUR 577 593,53 par konsultācijām un EUR 128 876,02 par citiem izdevumiem).


Investoru interese

Kāda ir bijusi investoru interese par banku Citadele?

Akciju tiešās pārdošanas modelī (M&A) Societe Generale kopumā bija uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence). 

Izvērtējot līdzšinējos investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā ir vienojusies turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus. 


Konfidencialitātes principu ievērošana

Kāpēc konfidencialitāte ir svarīga investoru piesaistes procesā?

Informācija par pircējiem, viņu piedāvājumiem netiek publiskota valsts interesēs – tikai tā iespējams panākt, ka uzvar vislabākais no piedāvājumiem. Ikviens mēģinājums publiskot neapstiprinātu informāciju šim procesam tikai kaitē un mazina valsts potenciālo guvumu darījumā. Lai valsts varētu iegūt maksimālus ieņēmumus no bankas akciju pārdošanas, ir svarīgi, lai potenciālie investori nezina, kādi ir konkurentu piedāvājumi.

Konfidencialitāte ir viens no finanšu, tajā skaitā banku sektora darbības principiem. Tāpat arī konfidencialitātes ievērošana finanšu darījumos ir ierasta prakse un ar potenciālajiem investoriem Privatizācijas aģentūra ir noslēgusi konfidencialitātes līgumus, kas ietver potenciālo investoru izvirzītās prasības par konfidencialitāti, tajā skaitā kas paredz, ka līdz gala lēmumam par darījuma apstiprināšanu potenciālā investora vārds un darījuma nosacījumi nevar tikt atklāti. Jāvērš uzmanība, ka juridiski bankas Citadele akciju pārdošana būs darījums, kas tiks veikts civiltiesiskā kārtībā, jo banka Citadele ir privāta kapitālsabiedrība, kas darbojas, pamatojoties uz Komerclikuma un Kredītiestāžu likuma normām, un tās akcionārs ir Privatizācijas aģentūra, kas ir valsts akciju sabiedrība un tiek pārvaldīta saskaņā ar likuma „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” un Komerclikumā noteikto. Bankas Citadele akciju pārdošana un investoru piesaistes process ir uzskatāms par Privatizācijas aģentūras komercnoslēpumu, jo tas atbilst visām Komerclikuma 19.panta pirmajā daļā minētajām pazīmēm.

Konfidencialitātes principus privātajā finanšu sektorā ievēro pilnīgi visi. No tā ir atkarīga finansistu reputācija, iespēja strādāt nākotnē, iespēja piesaistīt klientus un darboties šajā jomā. Banku bizness ir ļoti lielā mērā atkarīgs no reputācijas, tas ir uzticības bizness. Tāpēc jebkuru baumu un pieņēmumu izplatīšana var traucēt darījumam un galu galā pat to sagraut. 

Vai izskatāmie jautājumi saistībā ar investoru piesaisti Ministru kabinetā ir valsts noslēpums?

Informācijai par bankas Citadele investoru piesaistes procesu un potenciālo investoru piedāvājumiem, kas tiek izskatīta Ministru kabineta sēdēs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.pantu, ir noteikts lietojuma ierobežojuma statuss „Dienesta vajadzībām”.

Lai strādātu ar jautājumiem, kam noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama. Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbu, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Jebkurai amatpersonai, kuras darba pienākumi paredz strādāt ar investoru piesaistes dokumentiem, parakstot konfidencialitātes ierobežojuma dokumentu vai ievērojot jau iepriekš darba līgumos paredzētos konfidencialitātes nosacījumus, ir nodrošinātas iespējas veikt savus darba pienākumus.

Savukārt kompetento institūciju (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) informācija par investoriem, pamatojoties uz likuma “Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.apakšpunktu, ir valsts noslēpums, jo par valsts noslēpuma objektu atzīst izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūto informāciju, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

 

Vai izskatāmie jautājumi saistībā ar investoru piesaisti Ministru kabinetā ir valsts noslēpums?

Informācijai par bankas Citadele investoru piesaistes procesu un potenciālo investoru piedāvājumiem, kas tiek izskatīta Ministru kabineta sēdēs, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.pantu, ir noteikts lietojuma ierobežojuma statuss „Dienesta vajadzībām”.

Lai strādātu ar jautājumiem, kam noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama. Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka ierobežotas pieejamības informācija ir tāda informācija, kura paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbu, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Jebkurai amatpersonai, kuras darba pienākumi paredz strādāt ar investoru piesaistes dokumentiem, parakstot konfidencialitātes ierobežojuma dokumentu vai ievērojot jau iepriekš darba līgumos paredzētos konfidencialitātes nosacījumus, ir nodrošinātas iespējas veikt savus darba pienākumus.

Savukārt kompetento institūciju (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) informācija par investoriem, pamatojoties uz likuma “Par valsts noslēpumu” 2.panta pirmo daļu un Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.887 „Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.7.5.apakšpunktu, ir valsts noslēpums, jo par valsts noslēpuma objektu atzīst izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūto informāciju, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.

 


Eiropas Komisijas pieņemtie lēmumi

Kādus lēmumus pieņēmusi Eiropas Komisija attiecībā uz Parex banku un banku Citadele?

Ko paredz noslēgtie akcionāru līgumi ar ERAB?

Kādi bija nosacījumi ERAB iesaistei Parex bankā?

Sarunas ar ERAB par tās iespējamo iesaisti akciju sabiedrības „Parex banka” (turpmāk – Parex banka) pamatkapitālā tika uzsāktas jau 2008. gada 24. novembrī. ERAB kā starptautiski pazīstamam investoram ir liela pieredze banku restrukturizēšanā, un tā iesaiste sniedza pozitīvu signālu bankas klientiem un noguldītājiem attiecībā uz bankas dzīvotspēju un attīstības potenciālu. Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009. gada 16. aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Parex bankas akciju pirkuma līguma un Parex bankas akcionāru līguma parakstīšanas brīdī vēl nebija izstrādāts Parex bankas restrukturizācijas plāns, kas paredzētu izveidot banku Citadele. Ņemot vērā bankas Citadele dibināšanu 2010. gada jūnijā, tika attiecīgi parakstīti jauni līgumi, kā arī pārjaunoti esošie līgumi. Līgumi tika aktualizēti arī 2012. gadā.

Iesaistoties Parex bankas krīzes risināšanā, ERAB izvirzītie nosacījumi bija ERAB kā mazākuma akcionāra tiesību aizsardzība, tai skaitā tiesības ERAB izbeigt līdzdalību bankas kapitālā, pārdodot savas akcijas Privatizācijas aģentūrai, kā arī veikto ieguldījumu garantija no valsts puses. Saskaņā ar ieguldījuma līgumu, kas 2008. gadā tika noslēgts starp Latvijas Hipotēku un zemes banku, Parex banku, Latvijas Republiku un V. Karginu un V. Krasovicki, Latvijas valsts par bijušo akcionāru akcijām samaksāja 2 latus. Savukārt, ERAB, iegādājoties Parex akcijas, maksāja nevis to reālo tirgus vērtību, bet pēc akciju nomināla vērtības.

2009. gada 11. augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu līdz 126,6 milj. EUR apmēram par Privatizācijas aģentūras saistībām pret ERAB, kas izriet no noslēgtajiem līgumiem. Informācija par minēto galvojumu ir publiski pieejama Valsts kases mājaslapā.

Kāds ir saistību apmērs, kas valstij jāsedz ERAB?

ERAB ieguldījums bankas Citadele un Reverta pamatkapitālā kopā ir 93,03 milj. EUR un ERAB pieder 25%+1 bankas Citadele akcija un 12,74% Reverta akciju. Uz šiem ERAB ieguldījumiem, kā arī uz līguma pamata aprēķināto maksu par kapitāla izmantošanu ir attiecināmas tiesības ERAB pārdot savas akcijas Privatizācijas aģentūrai. Kopējais aprēķinātais finanšu saistību apjoms, kas izriet no izsniegtajām garantijām ERAB 2015. gada aprīlī bija 114,34 milj. EUR. Ņemot vērā Reverta akciju vērtību, kas ir negatīva, un ERAB piederošo bankas Citadele akciju vērtību, aprēķinātā maksājuma summa ir 89,44 milj. EUR. Privatizācijas aģentūra jau 2012.gadā bija veikusi 1,26 milj. EUR avansa maksājumu ERAB finanšu saistību dzēšanai. Ņemot vērā šo avansa maksājumu, kā arī to, ka ERAB ir piekritusi pārfinansēt Privatizācijas aģentūras izsniegto subordinēto aizdevumu bankai Citadele 11,21 milj. EUR apmērā, aprēķinātais noslēdzošais maksājums, ko Privatizācijas aģentūra veica 2015. gadā, ir 76,97 milj. EUR.

2015. gada 27.martā, izpildot Ministru kabineta 2014.gada 15.decembra sēdē pieņemto lēmumu attiecībā uz saistību restrukturizāciju pret ERAB, parakstīti līgumi ar ERAB. Privatizācijas aģentūra noslēdzošo maksājumu ERAB ir veikusi, un valsts izsniegtās garantijas ir dzēstas.

Vai ERAB paliks kā akcionārs Reverta un bankā Citadele?

Saistību dzēšanas darījuma rezultātā ERAB saglabā līdzdalību Reverta (Privatizācijas aģentūrai noteiktas tiesības atpirkt ERAB piederošās Reverta akcijas par 1 EUR) un bankā Citadele, tiks dzēstas iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos valsts garantētās finanšu saistības, un valsts varēs pabeigt Parex bankas restrukturizāciju paredzētajos termiņos.