Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē 13.jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka no 2024.gada 1.janvāra Possessor pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Jaunā pārvaldības modeļa ieviešanai Ekonomikas ministrija līdz 30.novembrim sagatavos un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā nepieciešamos grozījumus Enerģētikas likumā un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Jaunais modelis sniegs ieguvumus naftas produktu rezervju piegāžu ātruma un drošuma ziņā. Tāpat tas būs lētāks rezervju uzturēšanas ziņā. Jaunais modelis būs arī drošāks, jo naftas produkti piederēs valstij un lielāks apjoms glabāsies Latvijā. Atgādināsim, ka šobrīd naftas produkti Latvijai nepieder un tiek veikti maksājumi tikai par iespēju tos iegādāties. Valdības apstiprinātais jaunais risinājums paredz, ka drošības rezerves piederēs valstij, kas stiprinās piegādes drošību un savlaicīgu naftas produktu pieejamību krīzes gadījumā, kā arī kopējo valsts noturību pret apdraudējumu. Pie tam, izveidotā aģentūra varēs rīkot publisku iepirkumu par naftas produktu infrastruktūras īri, kas no komersantu puses tika atzīts par pievilcīgāku, nekā uzglabāšanas pakalpojuma iepirkums. Līdz ar to tas palielinās iespējas, ka iepirkumā piedalīsies vairāki Latvijas komersanti un lielāks rezervju apjoms tiks glabāts Latvijā.

Konceptuālajā ziņojumā "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību”:

• izvērtēti aģentūras izveides scenāriji nacionālā līmenī;
• aprakstīts iegādātās degvielas aprites (rotācijas) process;
• veikts izvērtējums par naftas produktu piegādes ķēdē esošo komersantu un to naftas produktu iesaisti drošības rezervju veidošanā, pēc iespējas izmantojot (attiecinot uz drošības rezervēm) komerciālajā apritē esošos naftas produktu resursus un tādējādi samazinot valsts tiešos izdevumus;
• sniegts detalizēts izvērtējums par nepieciešamo finansējumu un tā avotiem, tai skaitā izvērtējot iespējas izmantot finanšu instrumentu un aizņemto kapitālu.

Strādājot pie konceptuālā ziņojuma, tika veikti neatkarīgi pētījumi – Deloitte pētījums un divi Civitta pētījumi. Apzinot ekonomiski dzīvotspējīgāko un izmaksu efektīvāko risinājumu Latvijai, kā arī orientējoties uz darbību un izmaksu pārredzamību (caurspīdīgumu), lai neradītu naftas produktu tirgus un to uzglabāšanas tirgus nepamatotu kropļojumu, pētījumos aģentūras modeļa izvēle atzīta par piemērotāko Latvijai. Civitta abos pētījumos, analizējot vairāku scenāriju salīdzinājumu, tostarp izvērtējot ārvalstu pieredzi, secināts, ka Possesor spēj nodrošināt efektīvāko drošības rezervju pārvaldes procesu, ņemot vērā Possessor līdzšinējo pieredzi aktīvu pārvaldībā un iepirkumu veikšanā, atbilstošu personāla struktūru, iespēju piesaistīt finansējumu uz izdevīgākiem nosacījumiem nekā jaunā kapitālsabiedrībā un lemt par esošās darbības nesadalītās peļņas daļēju novirzīšanu drošības rezervju iegādei. Tāpat jāņem vērā fakts, ka drošības rezervju pārvaldes funkcijas, kas nenodrošina 100% personāla noslodzi, būtu kā papildu funkcija. Šādā veidā tiktu nodrošināta 100% darbinieku noslodze un administratīvās izmaksas tiktu sadalītas uz vairākām veicamajām funkcijām.

Kā zināms, jau 2021.gada 1.jūnija sēdē Ministru kabinets, izskatot Konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju nodrošināšanu”, apstiprināja EM piedāvāto risinājumu un turpmākos soļus naftas rezervju izveides modeļa maiņai ieviešanai. Saskaņā ar šo valdības lēmumu, pakāpeniski 3 gadu laikā jāpalielina drošības rezervju apjoms, kas glabājās Latvijas teritorijā - 2023.gadā līdz 75%, 2024. gadā līdz 85% un 2025.gadā līdz 100%. Vienlaikus tika lemts, ka tuvāko 5 gadu laikā notiks rezervju uzturēšanas modeļa maiņa, paredzot iegādāties drošības rezerves valsts īpašumā un veikt pāreju uz aģentūras modeli.

Direktīvas 2009/119/EK[1] 3.panta pirmās daļas prasības uzliek par pienākumu katrai ES dalībvalstij nodrošināt naftas produktu drošības rezervju apjomus, kas atbilst vismaz dienas vidējā tīrā importa daudzumiem 90 dienu laikā vai arī dienas vidējam iekšzemes patēriņam 61 dienai atkarībā no tā, kurš no abiem daudzumiem ir lielāks, kā arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā. Tā kā Latvija ir naftas produktu importētāja valsts, tad drošības rezervju apjomam tiek piemērotas 90 dienas.

Detalizēti ar konceptuālo ziņojumu "Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību" var iepazīties Tiesību aktu portālā.

Avots: Ekonomikas ministrija