2022. gada 15. novembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt 1994. gadā uzsākto īpašuma tiesību reformu jeb t.s. privatizāciju Latvijā, līdz ar to arī dzēšot visus neizlietotos privatizācijas sertifikātus. Š.g. 31. oktobra sēdē valdība spēra nākamos soļus šī mērķa sasniegšanā – apstiprināja Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojektu, kā arī grozījumus vairākos likumos - likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā .

Jaunā Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu, nosakot termiņus un nosacījumus darbībām privatizācijas procesa pabeigšanai. Likums nosaka:

•     termiņu, līdz kuram privatizācijai tiek nodotas privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas;
•     termiņu, līdz kuram tiek pieņemts lēmums par privatizējamās valsts un pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu;
•     nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles, par kuru lietošanu nav noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums;
•     nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;
•     kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali pēc privatizācijas ierobežojumu atcelšanas;
•     kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un privatizēto objektu īpašnieku īpašumtiesības tiek nostiprinātas zemesgrāmatā;
•     pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību;
•     pašvaldības tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.

Līdz grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā plānots noteikt atsevišķas izmaiņas privatizācijas sertifikātu aprites tiesiskajā regulējumā, lai veicinātu to izmantošanu un dzēšanu privatizācijas procesa noslēguma posmā. Likumprojektā paredzēts noteikt, ja 10 gadu laikā pēc sertifikātu īpašnieka nāves viņa privatizācijas sertifikātu kontā atrodas sertifikāti un nav iesniegta mantojuma apliecība, tie tiks anulēti, tādējādi privatizācijas procesa noslēgumā pakāpeniski mazinot administratīvās izmaksas. Vienlaikus plānots noteikt viena gada pārejas periodu, kura ietvaros mantiniekiem, kuri to vēlas, bet vēl nav izdarījuši, būs vēl iespēja sakārtot mirušajai personai piederējušo privatizācijas sertifikātu pieņemšanu mantojumā. Tāpat, lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu sertifikātu apriti privatizācijas procesa noslēgumā, paredzēts atvieglot privatizācijas sertifikātu atsavināšanas nosacījumus, ļaujot personām pārdot vai citā veidā atsavināt sev piederošus privatizācijas sertifikātus bez starpnieku iesaistes.

Grozījumu Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā mērķis ir paredzēt regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanas, kuras nevarēja zemi iegūt īpašumā likumā noteikta ierobežojuma dēļ. Attiecīgi, lai nodrošinātu taisnīgumu un privatizēto dzīvojamo māju (dzīvokļu) īpašnieku tiesības un leģitīmās intereses, tad situācijā, kad zūd ierobežojumu šādu zemesgabalu atsavināšanai, tie tiek atsavināti dzīvojamo māju (dzīvokļu) īpašniekiem par tiem pašiem nosacījumiem, kādi tie pastāvēja uz dzīvojamās mājas privatizāciju.

Līdz ar grozījumiem no likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" tiek izslēgts ierobežojumus privatizēt zemi zem dzīvojamām mājām esošās zemes ar ceļu, ielu vai piebrauktuvju sarkanajām līnijām, kā arī izslēgtas normas, kas nosaka pienākumu paātrinātajā kārtībā privatizēto dzīvokļu (PPDz) īpašniekam noslēgt pirkuma līgumu, vienlaikus paredzot mehānismu PPDz īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, vienkāršojot procedūru un veicinot PPDz īpašumtiesību sakārtošanu. Tāpat likumā plānots noteikt dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas termiņu - ne vēlāk kā piecu gadu laikā (līdzšinējo 2,5 gadu vietā) no dienas, kad lēmums par dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala pārskatīšanas uzsākšanu kļuvis neapstrīdams, jo konstatēts (Rīgā), ka bieži funkcionālo zemesgabalu drīkst pārskatīt tikai kvartāla ietvaros, kad 2,5 gadu termiņā iekļauties nav reāli.

Savukārt, līdz ar grozījumiem Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā tiks veicināta valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas procesa pabeigšana un noteikti privatizācijas sertifikātu izmantošanas nosacījumi privatizācijas un zemes reformas procesa pabeigšanas ietvaros. Lai atrisinātu gadījumus, kur privatizāciju nav iespējams atzīt par pabeigtu beztermiņa nemonetāro nosacījumu dēļ, plānots noteikts, ka privatizācijas pabeigšanas kritērijs būs maksājumu saistību izpilde. Lai mazinātu administratīvo slogu un veidotu valsts finanšu resursu ietaupījumu, turpmāk proporcija, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus, tiks noteikta likumā. Tāpat likumā būs noteikts, ka pēc privatizācijas procesa beigām (31.12.2026.) privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana tiks izbeigta un tajos esošie sertifikātu atlikumi, ja tādi būs palikuši, tiks anulēti. Tāpat personām vai to mantiniekiem, kuriem piešķirti īpašuma kompensācijas sertifikāti par zaudētu mantu, bet tie tos nav izmantojuši vai dzēsuši, varēs saņem to nominālvērtību naudā. Vienlaikus likumā privatizāciju veicošai institūcijai paredzētas tiesības nostiprināt privatizēto nekustamo īpašumu objektu pircēju īpašumtiesības zemesgrāmatā, pamatojoties uz noslēgto privatizācijas pirkuma līgumu, ja pircējs tās nav nostiprinājis noteiktā termiņā.

Kā zināms, līdz ar valstiskās neatkarības atgūšanu Latvijas Republikas tautsaimniecības interesēs būtiski bija pāriet no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, kuras pamatā ir privātīpašums un privātā iniciatīva, vienlaikus vairojot valstij piederošo un rīcībā esošo saimniecisko resursu izmantošanas efektivitāti. Lai to panāktu, tika uzsākta īpašuma tiesību atjaunošana (denacionalizācija) un valsts un pašvaldību īpašuma masveida privatizācija, tā rezultātā radot un sekmējot privāto uzņēmējdarbību. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta arī zemes reforma.

Īpašuma tiesību reforma Latvijā tika uzsākta 1991. gada otrajā pusē. Laika periodā līdz 1994. gada jūnijam valsts īpašumā esošo uzņēmumu un statūtsabiedrību privatizāciju veica nozaru ministrijas. Lai veicinātu Latvijas iedzīvotāju līdzdalību reformas procesos, valsts izdeva un piešķīra iedzīvotājiem par nodzīvoto laiku Latvijā vērtspapīrus – privatizācijas sertifikātus, kurus kā maksāšanas līdzekli varēja izmantot, iegādājoties attiecīgus valsts un pašvaldības īpašumus. Tāpat privatizācijas sertifikāts tika izmantots kā kompensācijas instruments personām, kurām nebija iespēju vai tās atteicās atjaunot īpašuma tiesības uz īpašumiem, kas tika nacionalizēti pēc 1940. gada. Tika izveidots speciāls privatizācijas sertifikātu veids - īpašuma kompensācijas sertifikāti.

1994.gadā  valsts noteica privatizācijas procesa īstenošanas mērķi - mainot valsts vai pašvaldības īpašuma objekta īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti. Valstī tika uzsākta centralizēta, atklāta un uz tirgus principiem balstīta privatizācija, pakāpeniski iesaistot privatizācijas procesā privatizācijas sertifikātu īpašniekus. 1994. gada aprīlī tika dibināta bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" (šobrīd nosaukums ir SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor"), kas nodrošināja valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu, tiešo ārvalstu investīciju piesaisti privatizētajiem uzņēmumiem, kapitāla tirgus veidošanos, akciju publiskos piedāvājumus, uzņēmumu un statūtsabiedrību valsts budžeta parādu kapitalizāciju un zemesgabalu zem valsts īpašuma objektiem privatizāciju.

Masveida privatizācija valstī pabeigta, taču vēl tiek veikti darbi, lai sašaurinātu privatizācijas un zemes reformas procesu un tiesiski pabeigtu minētos procesus. 2022. gada 15. novembrī Ministru kabinets, izskatot Informatīvo ziņojumu "Par privatizācijas un zemes izpirkšanas procesu gaitu un priekšlikumiem to pabeigšanai sapratīgā termiņā", lēma līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt 1994. gadā uzsākto īpašuma tiesību reformu jeb t.s. privatizāciju Latvijā, līdz ar to arī dzēšot visus neizlietotos privatizācijas sertifikātus. Vienlaikus valdība apstiprināja deviņu pasākumu plānu, kā līdz 2026. gada 31. decembrim pabeigt īpašuma tiesību reformu Latvijā.

Avots: Ekonomikas ministrija