VAS "Privatizācijas aģentūra"
Kr.Valdemāra 31, Rīga, LV-1887
Tālr: 67 021 358
E-pasts: info@pa.gov.lv

Ziņas

Lai ieraudzītu ziņu, nospiediet uz virsraksta

2017.gada 6. decembris - PA informē Horvātijas kolēģus par sasniegto valsts kapitāla daļu pārvaldībā

2017. gada 6. decembris

PA informē Horvātijas kolēģus par sasniegto valsts kapitāla daļu pārvaldībā

Šodien VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) viesojās Horvātijas valsts pārvaldes un pašvaldību eksperti, lai iepazītos ar PA pieredzi valsts uzņēmumu un kapitāla daļu pārvaldībā un atsavināšanā. Pieredzes apmaiņa notiek Eiropas Savienības finansētā Twinning projekta “Iekšējās kontroles sistēmas un darba metodikas turpmāka attīstība Horvātijas Republikā” ietvaros.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs Horvātijas ekspertiem sniedza prezentāciju, kurā informēja par PA vēsturiski paveikto valsts īpašumu privatizācijā, kā arī PA galvenajiem darbības virzieniem šobrīd – valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija, valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija un atsavināšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana un atsavināšana, problemātisko aktīvu pārvaldīšana un privatizācijas sertifikātu sistēmas darbības nodrošināšana.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: “Labas pārvaldības principu ieviešana ir bijusi par pamatu sekmīgai valsts kapitāla daļu pārvaldīšanai, ko ir novērtējuši neatkarīgi eksperti. PA prakse valsts kapitāla daļu pārvaldībā tika atzinīgi novērtēta OECD ziņojumā par valsts uzņēmumu pārvaldību Latvijā. Arī "Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts" savulaik ir atzinis AS "Citadele banka" par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs, bet SIA "Lattelecom" par trešo labāk pārvaldīto uzņēmumu. Kā nozīmīgs faktors sasniegtajam tika minētas neatkarīgas un profesionālas padomes, kuru locekļu atlasē PA ir izmantojusi nominācijas komisijas. Tāpat pētījumā ir novērtēta arī PA pārraudzībā esošajos uzņēmumos ieviestā ikgadējā padomes locekļu darba novērtējuma procedūra”.

PA pārstāvis kolēģus informēja par pieredzi problemātisko aktīvu pārvaldīšanā. Tika uzsvērts, ka problemātisko aktīvu pārvaldīšanā būtiska ir profesionāla komanda, kas ar tiem strādā, jo aktīvu izstrādātājs darbojas kā tirgus dalībnieks. Tikpat svarīga ir arī efektīva sadarbība starp valsts institūcijām, jo daudzi pieņemamie lēmumi ir sarežģīti un prasa operatīvu rīcību. Projektos, kas ietver valsts atbalstu, īpaši svarīgs ir dialogs ar Eiropas Komisiju (EK), lai būtu kopīga izpratne par sasniedzamajiem mērķiem un lēmumi atbilstu EK noteiktajām procedūrām.

Diskusijas gaitā Horvātijas kolēģi uzdeva detalizētus jautājumus saistībā ar padomes locekļu atlases procedūru, padomes un valdes locekļu amatpersonas statusu valsts uzņēmumos vai uzņēmumos ar valsts kapitāla daļu un nominācijas komisiju darbību.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 5. decembris - PA atgādina par izmaiņām privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtībā

2017. gada 5. decembris

PA atgādina par izmaiņām privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas kārtībā

Šā gada sākumā stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek nodrošināta privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana. Noteikumi nosaka arī pakalpojumu maksas, kas tiks ieturētas no sertifikātu kontu īpašniekiem, sniedzot pakalpojumus saistībā ar kontu apkalpošanu.                                                                                                    

PA atgādina, ka maksa par konta apkalpošanu būs jāmaksā tikai tādā gadījumā, ja konts tiks apkalpots pilnu kalendāro gadu. Ja iedzīvotāji gada laikā (t.i., līdz 2017. gada 31. decembrim) pārdos savus privatizācijas sertifikātus un kontu slēgs, maksa par konta apkalpošanu nebūs jāveic.

Ja iedzīvotāji plāno nākotnē veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem un līdz ar to viņiem nepieciešama konta uzturēšana, iedzīvotājiem būs jāveic ikgadējs maksājums par konta apkalpošanu. Pirmais maksājums būs jāveic līdz 2018. gada 31. janvārim par iepriekšējo gadu.

Ja sertifikātu konta īpašnieks nevēlas saglabāt kontā esošos sertifikātus, tad šobrīd nekādas papildu darbības konta īpašniekam nav jāveic. Nesaņemot konta apkalpošanas gada maksu, tā tiks pārrēķināta sertifikātos, un par attiecīgu daudzumu samazināts privatizācijas sertifikātu atlikums kontā. Ja sertifikātu īpašnieks vēlas saglabāt sertifikātu apjomu kontā, tad ir jāveic samaksa par konta apkalpošanu (fiziskām personām – EUR 22,00), pārskaitot to uz PA kontu Valsts kasē LV32TREL912562500600B. Maksājuma mērķī jānorāda konta īpašnieka personas kods.

Lielai daļai kontu īpašnieku sertifikātu konta atlikums naudas izteiksmē jau šobrīd ir mazāks nekā gada maksājums par konta izmantošanu. Kontu apkalpošanas noteikumi paredz, ka, ieturot kontā esošos sertifikātus kā samaksu par konta apkalpošanu, nekādi papildus maksājumi konta īpašniekiem nebūs jāveic, arī tajā gadījumā, ja kontā atlikušais sertifikātu apjoms nesegs konta apkalpošanas gada maksu. Ja privatizācijas sertifikātu konta atlikums pēc sertifikātu ieturēšanas būs 0, konts automātiski tiks slēgts.

Vairāk informācijas par izmaiņām fizisko un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā PA mājaslapā sadaļā “Privatizācijas sertifikāti”. Atsevišķā sadaļā ir pieejami jautājumi un atbildes par kontu apkalpošanu. Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centra tel. 67 774 388. Klientu jautājumiem ir izveidota speciāla e-pasta adrese sertifikati@pa.gov.lv.

Par privatizācijas sertifikātiem

Kopš 2016. gada 1. oktobra PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai vēl pieder privatizācijas sertifikāti, tos var izmantot kādā no sekojošiem veidiem:

1) pirkt valsts un pašvaldību īpašumu (informācija par valsts īpašumiem publicēta www.pa.gov.lv; informācija par pašvaldību īpašumiem pieejama attiecīgajā pašvaldībā);
2) pārdot (EM mājaslapā un PA mājaslapā publicēta informācija par  kapitālsabiedrībām, kurām piešķirta licence darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū);
3) dāvināt (sertifikātu pārvedumu uzdevums jāiesniedz PA).

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. oktobrim privatizācijā izmantoti 107,42  miljoni, 0,80 miljoni – dzēsti, izmaksājot kompensāciju naudā, bet 1,64 miljoni – nav ieskaitīti privatizācijas sertifikātu kontos, noilgstot tiesībām tos saņemt. Joprojām neizmantoti palikuši 2,50 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti vairāk nekā 380 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. 

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 30. novembris - PA nodibina meitas sabiedrību “REAP” no “Reverta” pārņemamo prasījumu un aktīvu pārvaldīšanai

 2017. gada 29. novembris

 PA nodibina meitas sabiedrību “REAP” no “Reverta”
pārņemamo prasījumu un aktīvu pārvaldīšanai

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais “Parex banka” restrukturizācijas plāns paredz, ka akciju sabiedrības “Reverta” (Reverta) darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Lai nodrošinātu “Reverta” uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) ir nodibinājusi meitas sabiedrību SIA “REAP” (REAP). Šādu risinājumu iepriekš atbalstīja Ministru kabinets (MK). Pēc tiesvedību procesu pabeigšanas jaunizveidotā kapitālsabiedrība darbību izbeigs.

Atbilstoši restrukturizācijas plānam š.g. 29. maijā “Reverta” kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par “Reverta” likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā. Izvērtējot likvidācijas gaitu, “Reverta” iepriekš ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, „Reverta” pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu “Reverta” uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, MK atbalstīja risinājumu, kurš paredz PA dibināt sabiedrību ar darbības mērķi – no “Reverta” pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījuma tiesību, pārvaldīšana. Šāds darījums nevienai no iesaistītajām pusēm nerada ekonomiska rakstura priekšrocības, un jaunizveidotās kapitālsabiedrības darbība tiks izbeigta tiklīdz kā tiks pabeigti tiesvedību procesi. “REAP” valdē darbosies PA Juridiskā departamenta Tiesvedību nodaļas galvenais juriskonsults Iveta Ališauska.

Līdz gada beigām plānots, ka “REAP” pārņems prasījuma tiesības un neizstrādātos “Reverta” aktīvus. Lai nodrošinātu no „Reverta” pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījuma tiesību pārvaldīšanu, starp Finanšu ministriju un “REAP” ir noslēgts cesijas līgums par prasījuma tiesību pret „Reverta” cedēšanu. Šobrīd cesijā tika pārņemta daļa no iepriekš veiktajiem un vēl neatmaksātajiem valsts atbalsta noguldījumiem 356 milj. euro apmērā. Līdz “Reverta” likvidācijas pabeigšanai noslēgtā līguma ietvaros papildus tiks cedēti prasījumi pret “Reverta” līdz 28,5 milj. euro apmērā. Papildus cedējamā summa tiks precizēta cedēšanas dienā.

2017. gada 14. novembrī neatmaksātais valsts atbalsts Parex bankai bija 678 milj. euro, t.sk. PA ieguldījumi “Reverta” kapitālā 293 milj. euro apmērā un valsts noguldījumi 385 milj. euro apmērā. Maksimālais valsts atbalsts Parex bankai 2009. gada 22. maijā sasniedza 1734 milj. euro. Parex bankas restrukturizācijas un veikto darbību līdzekļu atgūšanai rezultātā valsts atbalsts ir samazinājies par 1056 milj. euro. Papildus Parex banka/Reverta valstij ir samaksājusi procentos un citos maksājumos 296 milj. euro, bet banka Citadele 54 milj. euro.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 28. novembris - “Latvijas Vēstnesis” portāls publicē rakstu “Dzīvoklis pieder valstij. Kā to iegūt īpašumā?”


28.11.2017

“Latvijas Vēstnesis” portāls publicē rakstu “Dzīvoklis pieder valstij. Kā to iegūt īpašumā?”

Šodien “Latvijas Vēstnesis” portāls http://www.lvportals.lv/ publicē daudz noderīgas informācijas par valsts dzīvokļu privatizāciju – “Dzīvoklis pieder valstij. Kā to iegūt īpašumā?”

ĪSUMĀ:
Ilgtermiņā tas nav valsts uzdevums – apsaimniekot dzīvokļus, tāpēc tas ir tikai laika jautājums – ne vairāk kā pieci gadi, kad tie visi tiks atsavināti.
Publiskas personas mantas atsavināšanas likums nosaka, kādā kārtībā valsts atsavina valsts dzīvokļa īpašumus.
Ja dzīvoklis ir PA valdījumā, tad īrniekam šai iestādei ir jāiesniedz atsavināšanas ierosinājums vai iesniegums brīvā formā.
Pirmpirkuma tiesības īrniekam jāizmanto mēneša laikā no piedāvājuma saņemšanas dienas.
Ja valsts dzīvokļa īrnieks neizmanto savas pirmpirkuma tiesības, tad kopš 2015. gada beigām valsts var tirgot dzīvokļus atklātā izsolē trešajām personām.
Īpašuma cenas noteikšanu organizē PA, pieaicinot sertificētu vērtētāju, kas nosaka dzīvokļa tirgus cenu.

Joprojām Latvijā ir nedaudz vairāk kā 1000 dzīvokļi, kuru īpašniece ir valsts, un tie atrodas Privatizācijas aģentūras un akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” valdījumā. Privatizācijas aģentūra apņēmusies dažu gadu laikā visus dzīvokļus atsavināt. Kas ir jādara valsts dzīvokļa īrniekam, ja viņš šo dzīvokli vēlas iegādāties? Vai to var pirkt arī jebkurš cits cilvēks, un kā notiek norēķini?

Valsts dzīvokļa atsavināšanas procesu regulē Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un uz tā pamata izdotie MK noteikumi Nr. 109 "Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta".

Kāpēc joprojām valstij pieder dzīvokļi? "Dzīvokļu privatizācija bija tiesības, nevis pienākums," skaidro Privatizācijas aģentūras (PA) dzīvojamo māju un dzīvokļu departamenta vadītājas pienākumu izpildītāja Iveta Kamina. "Likums "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" paredz, ka tie īrnieki, kas neizmanto savas privatizācijas tiesības likumā noteiktā termiņā un kārtībā, saglabā dzīvokļa lietošanas un īres tiesības. Tomēr  ilgtermiņā tas nav valsts uzdevums – apsaimniekot dzīvokļus, tāpēc tas ir tikai laika jautājums – ne vairāk kā pieci gadi, kad tie visi tiks atsavināti. Esam izvirzījuši mērķi: visus mūsu valdījumā esošos dzīvokļus – nedaudz virs 1000 – atsavināt."

Raksts pilnā apjomā pieejams šeit.

2017.gada 14. novembris - Valdība iepazīstas ar ziņojumu par “Reverta” likvidācijas gaitu

2017. gada 14. novembris

Valdība iepazīstas ar ziņojumu par “Reverta” likvidācijas gaitu

Ministru kabinets (MK) šodien izskatīja ziņojumu par akciju sabiedrības “Reverta” (Reverta) kredītportfeļa pārdošanas darījuma īstenošanas gaitu, likvidācijas procesu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais “Parex banka” restrukturizācijas plāns paredz, ka “Reverta” darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām “Reverta” jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija. 2017. gada 20. jūnijā MK pieņēma zināšanai, ka “Reverta” slēgs kredītportfeļu (izņemot NVS kredītportfeli) pārdošanas līgumu ar SIA “Gelvora” un UAB “Gelvora”. Iepriekšminētais līgums tika noslēgti š.g. 22. jūnijā, un šobrīd ir pilnībā pabeigta vairāk nekā 4,5 tūkstošu lietu nodošana pircējam.

Vienlaikus, ņemot vērā EK 2014. gada 9. jūlija lēmumu valsts atbalsta lietā, ar kuru noteikts, ka “Reverta” darbība jāizbeidz līdz 2017. gada beigām, š.g. 29. maijā “Reverta” kārtējā akcionāru sapulcē tika pieņemts lēmums par “Reverta” likvidācijas uzsākšanu 2017. gada 1. jūlijā.

Izvērtējot likvidācijas gaitu, “Reverta” ir norādījusi, ka noteiktajā termiņā nav iespējams pabeigt tiesvedību procesus, kā arī atsevišķu aktīvu izstrādi, kuru pārdošanu ierobežo tiesvedību procesi Latvijā un ārpus Latvijas. Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, „Reverta” pilnīga likvidācija notiks pēc vairāku administratīvu jautājumu atrisināšanas, savukārt uzņēmuma faktiskā darbība noslēgsies plānotajā termiņā – 2017. gada beigās.

Lai nodrošinātu “Reverta” uzsākto tiesvedību turpināšanu un atlikušo aktīvu izstrādi, MK atbalstīja risinājumu, kurš paredz PA dibināt sabiedrību ar darbības mērķi – no Reverta pārņemto aktīvu, tajā skaitā prasījuma tiesību, pārvaldīšana. Šāds darījums nevienai no iesaistītajām pusēm nerada ekonomiska rakstura priekšrocības, un jaunizveidotās kapitālsabiedrības darbība tiks izbeigta tiklīdz kā tiks pabeigti tiesvedību procesi. Jau iepriekš par šo tika informēta EK.

2017. gada 14. novembrī neatmaksātais valsts atbalsts bija 678 milj. eiro. Maksimālais valsts atbalsts Parex bankai 2009. gada 22. maijā sasniedza 1734 milj. eiro. Parex bankas restrukturizācijas un veikto darbību līdzekļu atgūšanai rezultātā valsts atbalsts ir samazinājies par 1056 milj. eiro. Papildus Parex banka/Reverta valstij ir samaksājusi procentos un citos maksājumos 296 milj. eiro, bet banka Citadele 54 milj. eiro.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 2. oktobris - PA piedāvā iegādāties piecu uzņēmumu valsts kapitāla daļas

2017. gada 29. septembris

PA piedāvā iegādāties piecu uzņēmumu valsts kapitāla daļas

Šobrīd VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) pārdod sešu uzņēmumu valsts kapitāla daļas. Tiek pārdotas valsts kapitāla daļas uzņēmumos SIA „Balt Aliance”, AS „Lielplatone”, AS „ AUTO-REMONTS”, AS “Latvijas maiznieks” un SIA sanatorija „Dzimtene”.

Pārdodamo SIA „Balt Aliance” valsts kapitālu daļu paketi veido 23 904 kapitāla daļas jeb 8,00011 % no pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir noteikta 31 792,32 euro, maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksu iespējams veikt uzreiz, vai iespējama nomaksa līdz 1 gadam. Pieteikšanās uz izsoli līdz 2017.gada 31.oktobrim, plkst. 16:00. Vairāku pretendentu gadījumā izsole ar augšupejošu soli paredzēta 2017.gada 10.novembrī, plkst. 15:00.

AS „Lielplatone” valsts kapitālu daļu paketi veido 15 000 akcijas jeb 5 % no pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir noteikta 28 200 euro, maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksu iespējams veikt uzreiz, vai iespējama nomaksa līdz 1 gadam. Pieteikšanās uz izsoli līdz 2017.gada 5.oktobrim, plkst. 16:00. Līdz apliecinājuma iesniegšanai jāsamaksā nodrošinājums 5 640 euro un izsoles dalības maksa 142 euro. Vairāku pretendentu gadījumā izsole ar augšupejošu soli paredzēta 2017.gada 13.oktobrī, plkst. 15:00.

Pārdodamo AS „ AUTO-REMONTS” valsts kapitālu daļu paketi veido 100 akcijas jeb 5,05 % no pamatkapitāla. Izsoles sākumcena ir noteikta 2 727 euro, maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Pieteikšanās uz izsoli līdz 2017.gada 10.oktobrim, plkst. 16:00. Līdz apliecinājuma iesniegšanai jāsamaksā drošības nauda 545,40 euro un izsoles dalības maksa 142 euro. Vairāku pretendentu gadījumā izsole ar augšupejošu soli paredzēta 2017.gada 20.oktobrī, plkst. 14:00.

AS “Latvijas maiznieks” valsts kapitālu daļu paketi veido 1002 akcijas jeb 3,97 % no pamatkapitāla. Pārdošanas cena ir noteikta 249 828,66 euro (vienas pārdodamās akcijas cena – 249,33 euro), maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksu iespējams veikt uzreiz, vai iespējama nomaksa līdz 1 gadam. Saskaņā ar Komerclikumu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir akciju sabiedrības „Latvijas maiznieks” akcionāriem. Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu 1 002 akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

SIA sanatorija „Dzimtene” valsts kapitālu daļu paketi veido 3 274 kapitāla daļas jeb 10,00428 % no pamatkapitāla. Pārdošanas cena ir noteikta 4 780,04 euro (vienas pārdodamās kapitāla daļas cena – 1,46 euro), maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksu iespējams veikt uzreiz, vai iespējama nomaksa līdz 6 mēnešiem. Saskaņā ar Komerclikumu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo kapitāla daļu paketi ir SIA sanatorija „Dzimtene” dalībniekiem. Ja dalībnieki nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu kapitāla daļu paketi vai neparaksta kapitāla daļu pirkuma līgumus par visu 3 274 Kapitāla daļu paketes kapitāla daļu pirkšanu, PA izsludinās kapitāla daļu paketes izsoli, kurā apliecinājumu kapitāla daļu paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

Ar valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem var iepazīties PA, Krišjāņa Valdemāra ielā 31, Rīgā, vai PA mājaslapā www.pa.gov.lv.

2017.gada 23. augusts - Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā pārdotas valstij piederošās “Latvijas kuģniecības” akcijas

2017. gada 23. augusts

Obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā pārdotas valstij piederošās “Latvijas kuģniecības” akcijas

VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam pārdeva valstij piederošās akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” (LK) akcijas uzņēmuma lielākā akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) izteiktajā obligātajā akciju atpirkumā. Kopējie ieņēmumi no visu valstij piederošo 20 milj. akciju pārdošanas par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cenu 0,71 euro par akciju ir 14,2 milj. euro.

2017. gada 12. jūlijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) publiskoja paziņojumu par atļauju Vitol izteikt LK akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu par vienas akcijas atpirkšanas cenu 0,71 euro. Vitol piedāvātā vienas akcijas atpirkšanas cena 0,71 euro ir FKTK pārbaudīta un atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktajai akciju atpirkšanas cenas aprēķināšanas kārtībai.

MK pieņēma lēmumu atbalstīt LK valstij piederošo akciju pārdošanu uzņēmuma lielākā akcionāra Vitol izteiktajā obligātajā akciju atpirkumā pamatojoties uz to, ka valsts uzņēmumā ir mazākuma akcionārs, un valstij piederošā akciju pakete nenodrošina ietekmi lēmumu pieņemšanā un LK pārvaldībā. Kopš uzņēmuma privatizācijas 2002. gadā dividendes akcionāriem nav izmaksātas. Tāpat tika ņemts vērā, ka potenciāli uzņēmumam aizejot no biržas un kļūstot par slēgtu akciju sabiedrību, valstij būtu ierobežotas iespējas turpmāk rīkoties ar akcijām, un to likviditāte būtu zema. FKTK apstiprinātā akciju atpirkšanas cena ir augstāka, nekā LK akciju tirdzniecības cena biržā NASDAQ Riga pēdējo 12 mēnešu laikā.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 10. augusts - Pētījuma “Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde” galvenie secinājumi

2017. gada 10. augusts

Pētījuma “Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde” galvenie secinājumi

Preses konferencē VAS “Privatizācijas aģentūra” valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs un “KPMG Baltics” konsultāciju pakalpojumu direktore Evija Miezīte informēja par valdības uzdevumā sagatavotajā ziņojumā “Valsts stratēģijas rīcībai ar Lattelecom un LMT kapitāla daļām izstrāde” ietvertajiem galvenajiem secinājumiem.

Attiecībā uz telekomunikāciju nozares pakalpojumu tirgus attīstības tendencēm Eiropā secināts, ka tehnoloģiju konverģences rezultātā notiek dažādu telekomunikāciju pakalpojumu veidu sniedzēju integrācija, kas ļauj piedāvāt klientiem vairāk pakalpojumu vienā paketē, kā arī nodrošina uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu.

Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur vadošo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācija nav notikusi. Tomēr līdzīgi kā Eiropā arī visās Baltijas valstīs notiek telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju integrācijas procesi. Tas nākotnē var būtiski mainīt gan tirgus struktūru, gan ietekmēt SIA “Lattelecom” (Lattelecom) un SIA “LMT” (LMT) tirgus daļas.

Telekomunikāciju pakalpojumu tirgus attīstības tendences Latvijā un Eiropas kopējā tirgū līdzīgas

Pētījumā konstatēts, ka konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā telekomunikāciju tirgus vērtība, klientu bāze un vidējie ieņēmumi uz vienu lietotāju (ARPU) 2010. - 2015. gada periodā Latvijā turpināja samazināties. Šīs tendences atbilst tendencēm Eiropas telekomunikāciju tirgū, kur notiek operatoru apvienošanās, lai samazinātu negatīvu ietekmi uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem.

Mobilo sakaru pakalpojumu tirgus vērtība minētajā periodā Eiropā samazinājās par 3,5%, bet Latvijā par 4,3%. Fiksēto balss pakalpojumu tirgus vērtība Eiropā šajā periodā samazinājās par 6,4%, bet Latvijā par 10,4%, Turpretī fiksēto platjoslas pakalpojumu tirgus vērtība Eiropā attiecīgajā periodā pieauga par 3,7%, bet Latvijā par 1,9%. Kopumā telekomunikāciju tirgus vērtība Latvijā apskatāmajā periodā samazinājās par 3%. Tas liek uzņēmumiem meklēt risinājumus tirgus zaudējumu kompensācijai, integrējoties vai arī attīstot jaunus pakalpojumus.

Nozares attīstību nosaka spēcīgi tirgus līderi

Pētījumā secināts, ka Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgu raksturo spēcīgi līderi katrā tirgus segmentā, kā arī augsta mobilo un fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu kvalitāte. Mobilo pakalpojumu jomā LMT tirgus daļa, rēķinot procentos no kopējiem ieņēmumiem, 2015. gadā bija 49%, bet Lattelecom tirgus daļa platjoslas pakalpojumu jomā bija 54%. Fiksēto balss pakalpojumu jomā Lattelecom tirgus daļa bija 74%.

LMT mobilo sakaru pakalpojumu tirgus daļa abonentu izteiksmē bija nedaudz mazāka par vidējo Eiropā, savukārt ieņēmumu izteiksmē ir starp lielākajām Eiropā. Lattelecom tirgus daļa bija virs vidējā līmeņa Eiropā gan abonentu, gan ieņēmumu izteiksmē. Tomēr kopumā situācija Latvijas telekomunikāciju pakalpojumu tirgū ir līdzīga citiem Eiropas valstu tirgiem un nav novērojamas atšķirīgas iezīmes konkrētos reģionos vai tirgos. Spēcīgi tirgus līderi ir gan Rietumeiropas, gan Centrālās un Austrumeiropas valstīs.   

Konsultanti ir aprēķinājuši, ka apvienotajam Lattelecom un LMT uzņēmumam būtu 52% tirgus daļa, kas ir apmēram tāda pati, kā lielākajiem integrētajiem operatoriem Norvēģijā un kaimiņvalstī Igaunijā. Igaunijā ir divi integrēti operatori, no kuriem lielākā operatora ieņēmumu tirgus daļa ir 51%, Lietuvā ir viens integrēts operators ar ieņēmumu tirgus daļu 41%, Dānijā ir trīs integrēti operatori, no kuriem lielākā operatora tirgus daļa ir 49%, bet Austrijā ir viens, kura tirgus daļa ir 52%.

Eiropā tirgus vērtības krišanos kompensē operatoru integrācija

Līdzīgi kā citos Eiropas telekomunikāciju pakalpojumu tirgos konkurences un jaunas paaudzes tehnoloģiju attīstības rezultātā arī Latvijā telekomunikāciju tirgus vērtībai iepriekšējos gados bija tendence samazināties. Lai kompensētu tirgus attīstības tendenču negatīvu ietekmi uz operatoru darbības rezultātiem, nozare virzās uz integrāciju, piedāvājot pakalpojumu komplektus un attīstot inovatīvus produktus. Latvija šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kuras vadošie operatori nepiedāvā gan mobilos, gan fiksētos pakalpojumus.

Tika apskatīta arī ietekme uz konkurences vidi un tirgus koncentrācijas ietekme uz pakalpojumu cenām.

Attiecībā uz tirgus koncentrācijas ietekmi uz pakalpojumu cenām konstatēts, ka telekomunikāciju pakalpojumu cenas Eiropas valstīs nosaka nevis tirgus koncentrācijas līmenis, bet pircēju maksātspēja. Datu analīze rāda, ka Eiropas valstīs ir novērojama saistība starp labklājību (IKP uz vienu iedzīvotāju) un telekomunikāciju pakalpojumu faktiskajām cenām (vidējie telekomunikāciju operatoru ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju - ARPU).

Latvijā šobrīd ir viena no zemākajām telekomunikāciju pakalpojumu faktiskajām cenām Eiropā, bet arī viens no zemākajiem IKP uz vienu iedzīvotāju. Citās valstīs ar augstāku IKP, ir arī augstāka iedzīvotāju maksātspēja un attiecīgi arī telekomunikāciju pakalpojumu faktiskās cenas. Rēķinot salīdzināmās cenās, kas izteiktas kā vidējo ieņēmu uz vienu lietotāju proporcija pret IKP uz vienu iedzīvotāju, iedzīvotāju tēriņi telekomunikāciju pakalpojumiem Latvijā ir augstāki, nekā Rietumeiropā un daļā Centrālās un Austrumeiropas valstu, t.sk. Lietuvā. Tas nozīmē, ka Rietumeiropā iedzīvotāji no kopējiem valsts ieņēmumiem telekomunikāciju pakalpojumiem tērē mazāk nekā Latvijas iedzīvotāji.

Lattelecom un LMT - biržā kotēts integrēts vadošs Baltijas telekomunikāciju operators

Atbilstoši valdības uzdotajam konsultants analizēja iespējamos rīcības scenārijus ar valsts īpašumā esošām Lattelecom un LMT kapitāla daļām un rekomendēja labāko risinājumu. Risinājums izstrādāts, ņemot vērā patērētāju intereses, valsts konkurētspējas attīstību un finanšu ietekmi uz valsti.

Ņemot vērā tirgus attīstības tendences, lai saglabātu Lattelecom un LMT nozares līderu pozīcijas un konkurētspēju, uzņēmumiem nepieciešams paplašināt pakalpojumu klāstu un nodrošināt nepieciešamās investīcijas jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Kopumā tika analizēti 8 rīcības pamata scenāriji. Ņemot vērā abu uzņēmumu esošās tirgus pozīcijas, tirgus attīstības tendences un potenciālo ietekmi uz konkurenci un pakalpojumu cenām, konsultants rekomendēja izveidot vadošu un biržā kotētu integrētu Baltijas telekomunikāciju operatoru ar sabalansētu akcionāru struktūru, kas ņem vērā Latvijas iedzīvotāju intereses.

Risinājums paredz izveidot integrētu uzņēmumu, kurā līdzīgās daļās, balstoties uz akcionāru līgumu, Telia un Latvijas valstij katrai pusei piederēs 30-40% akciju. 30% akciju tiks piedāvāts iegādāties privātajiem investoriem un pensiju fondiem biržā. Integrētā uzņēmuma tirgus daļa varētu būt aptuveni 52% rēķinot pēc ieņēmumiem. Kā rāda situācijas analīze pārējos Eiropas tirgos, tad šāda tirgus daļa atbilst caurmēra nozares līderu tirgus daļai Eiropas tirgos, saglabā konkurenci un nodrošina nepieciešamo darbības efektivitāti turpmākai attīstībai. Ieteiktais risinājums ļaus saglabāt būtisku valsts ietekmi uzņēmumā un nodrošinās valsts ieguldījumu vērtības pieaugumu iegūto sinerģiju rezultātā.

Kā ziņojumā konstatē konsultanti, tad neapvienojot Lattelecom un LMT, pastāv būtisks risks, ka citi tirgus spēlētāji izveidos integrētu operatoru, kas varētu atņemt tirgus daļu Lattelecom un LMT. Citi iespējamie scenāriji paredz turpināt attīstīt katru uzņēmumu atsevišķi, kas nozīmē veikt paralēlas investīcijas produktu attīstīšanā, kas jau tagad notiek, piemēram, uzņēmumiem attīstot televīzijas pakalpojumus. Kā rāda ziņojums, tad lielāks skaits integrētu operatoru automātiski nenozīmē zemākas pakalpojumu cenas, bet ir riski, ka uzņēmumiem būs mazāk pieejamu resursu jaunu produktu attīstībai un investīcijām jaunās tehnoloģijās, kas potenciāli var novest pie to konkurētspējas un vērtības samazināšanās.  

Par risinājumu lems valdība

Sagatavotais ziņojums un tajā ietvertais risinājums ietver konsultanta ieteikumu. Valdība, lemjot par valstij labāko uzņēmumu turpmākās darbības stratēģiju, ņems vērā arī stratēģiskās infrastruktūras jautājumus un elektronisko sakaru pieejamības nodrošināšanu universālā pakalpojuma ietvaros.

Papildus jautājumiem:
Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 8. augusts - Pārdos valstij piederošās “Latvijas kuģniecības” akcijas obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

2017. gada 8. augusts

Pārdos valstij piederošās “Latvijas kuģniecības” akcijas
obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

Ministru kabinets (MK) pieņēma lēmumu atbalstīt akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” (LK) valstij piederošo akciju pārdošanu uzņēmuma lielākā akcionāra Vitol Netherlands B.V. (Vitol) izteiktajā obligātajā akciju atpirkumā. Lēmums pieņemts pamatojoties uz to, ka valsts uzņēmumā ir mazākuma akcionārs, un valstij piederošā akciju pakete nenodrošina ietekmi lēmumu pieņemšanā un LK pārvaldībā. Kopš uzņēmuma privatizācijas 2002. gadā dividendes akcionāriem nav izmaksātas. Tāpat tika ņemts vērā, ka potenciāli uzņēmumam aizejot no biržas un kļūstot par slēgtu akciju sabiedrību, valstij būtu ierobežotas iespējas turpmāk rīkoties ar akcijām, un to likviditāte būtu zema. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apstiprinātā akciju atpirkšanas cena ir augstāka, nekā LK akciju tirdzniecības cena biržā NASDAQ Riga pēdējo 12 mēnešu laikā. Pārdodot akciju paketi, valsts kopumā saņems 14,2 milj. euro.

2017. gada 12. jūlijā FKTK publiskoja paziņojumu par atļauju Vitol izteikt LK akciju obligāto atpirkšanas piedāvājumu par vienas akcijas atpirkšanas cenu 0,71 euro. Vitol piedāvātā vienas akcijas atpirkšanas cena 0,71 euro ir FKTK pārbaudīta un atbilst Finanšu instrumentu tirgus likuma 74. panta pirmajā daļā noteiktajai akciju atpirkšanas cenas aprēķināšanas kārtībai.

Lemjot par valstij piederošo LK akciju pārdošanu Vitol izteiktajā akciju obligātajā atpirkšanas piedāvājumā, tika ņemti vērā vairāki apsvērumi, kas būtiski var ietekmēt valsts turpmākās iespējas rīkoties ar akcijām un LK akciju likviditāti. Uz atpirkšanas piedāvājuma prospekta parakstīšanas dienu Vitol piederēja 70,75% no LK pamatkapitāla, AS Swedbank turēja klientu vērtspapīru kontus kopumā ar 6,51% akciju, valsts pensiju speciālajam budžetam piederēja 10% akciju, mazo akcionāru rokās bija 12,74% akciju. Jau šobrīd, ievērojot šādu akcionāru struktūru, valstij piederošo LK akciju likviditāte ir ierobežota. Ņemot vērā, ka daļa mazākuma akcionāru, kuru akcijas nav dereģistrētas un joprojām tiek uzskaitītas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, neatsavinās savas akcijas Vitol, valstij nākotnē nebūs iespējas izmantot Finanšu instrumentu tirgus likumā noteiktās tiesības pieprasīt Vitol īstenot akciju atpirkšanu no valsts, jo lielākajam akcionāram nepiederēs 90% vai vairāk LK akciju.

Pēc atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām lielākā akcionāra īpašumā var nonākt virs 75% uzņēmuma akciju, neatkarīgi no tā vai valsts izmanto vai neizmanto atpirkšanas piedāvājumu. Pie šādiem apstākļiem pastāv liela varbūtība, ka tiks pieņemts LK akcionāru sapulces lēmums, ar kuru kapitālsabiedrība kļūs par slēgtu akciju sabiedrību, pārtraucot akciju kotāciju biržā. Tas savukārt nozīmēs vēl zemāku likviditāti to akcionāru akcijām, kas noteiktajā kārtībā nebūs izmantojuši obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Tāpat tika ņemts vērā, ka arī turpmāk LK būs jāpilda MK 2001. gada 27. decembra rīkojumā Nr.642 „Par privatizējamās valsts akciju sabiedrības „Latvijas kuģniecība” privatizācijas nosacījumiem” ietvertie būtiskie LK privatizācijas nosacījumi, un to izpilde nav atkarīga no Latvijas valsts līdzdalības uzņēmumā. Nosacījumi paredz, ka LK jābūt reģistrētam Latvijas Republikā un tā vadībai jāatrodas Latvijā; uzņēmumam jāsaglabā nosaukums „Latvijas kuģniecība”; uzņēmumam jāsaglabā darba vietas krasta struktūrvienībās un uz koncernam un koncerna uzņēmumiem piederošajiem kuģiem, kā arī uzņēmums nevar mainīt kuģu apkalpju komplektēšanas politiku (kuģu apkalpes komplektējot galvenokārt no koncernā un koncerna uzņēmumos nodarbinātajiem jūrniekiem - Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem). Uzņēmumam jānodrošina finansiālais atbalsts Jūras akadēmijai; uzņēmumam jāsaglabā darbības profils un flote, kā arī jāinvestē līdzekļi flotes atjaunošanā. Uzņēmums kuģus var pārdot atbilstoši vispārējai kuģošanas nozares praksei, kā arī novecošanas dēļ vai atbilstoši stratēģiskiem uzņēmuma lēmumiem.

Kopējie ieņēmumi no visu valstij piederošo Latvijas kuģniecības akciju pārdošanas par obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma cenu 0,71 euro par akciju sasniegs 14,2 milj. euro.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 6. jūnijs - Valdība apstiprina līdzdalības turpināšanu Privatizācijas aģentūrā un nosaka vispārējo stratēģisko mērķi

2017. gada 6. jūnijs

 Valdība apstiprina līdzdalības turpināšanu Privatizācijas aģentūrā
un nosaka vispārējo stratēģisko mērķi

Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumam Ministru kabinets (MK) nolēma turpināt valsts līdzdalību VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA), definējot tās vispārējo stratēģisko mērķi. Nosakot stratēģisko mērķi - nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju, vērā tika ņemtas PA šī brīža pamatkompetences un specializācija, t.sk. ilgstošā pieredze atsavināšanā, privatizācijā un pārvaldībā.

PA dibināta 1994. gada 22. aprīlī ar vienīgo mērķi nodrošināt valsts īpašuma privatizāciju. Tomēr laika gaitā valsts ir deleģējusi PA vairākas jaunas funkcijas, kā rezultātā PA specializācija ietver arī atsavināšanas funkciju nodrošināšanu un citu, ar MK uzdevumiem uzdotu speciālo projektu īstenošanu.

Šobrīd PA nodrošina valsts īpašuma objektu un valsts zemesgabalu privatizāciju, zemes izpirkuma līgumu slēgšanu zemes reformas ietvaros, valsts dzīvojamo māju privatizāciju, pārvaldīšanu un valsts dzīvojamo māju, to domājamo daļu un dzīvokļu īpašumu privatizāciju un atsavināšanu, valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu, privatizāciju un atsavināšanu, kā arī līgumu un to nosacījumu izpildes kontroli. Papildus, pagājušajā gadā PA tika deleģēti jauni valsts pārvaldes uzdevumi, proti, visi privatizācijas sertifikātu konti, kas iepriekš bija atvērti AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), tika “pārcelti” uz PA, kura šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu. Līdz ar to PA šobrīd ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu un aprites administrēšanu.

Vēl viens PA specializācijas virziens ir problemātisko aktīvu pārvaldība un atsavināšana, ar kuru PA sāka nodarboties 2009. gadā, kad MK nolēma nodot AS “Parex banka” akcijas PA ar mērķi nodrošināt valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu un akciju pārdošanas organizēšanu. Šobrīd PA ir 3 meitas sabiedrības - AS "Reverta", SIA "Hiponia" un SIA "FeLM". Šajos problemātiskajos aktīvos ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi, un lielākajā daļā gadījumu šo restrukturizācijas projektu īstenošana ir saistīta ar valsts atbalstu likviditātes problēmu risināšanai un kapitāla nepietiekamības novēršanai.

Uz 2016. gada 31. decembri PA valdījumā bija 1 087 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atradās 180 dzīvojamās mājas. Tāpat tās portfelī bija 655 zemesgabali vai to domājamās daļas un 45 valsts nekustamā īpašuma objekti, valsts kapitāla daļas 31 kapitālsabiedrībā, savukārt kontrolē bija 172 atsavināšanas līgumi, 488 privatizācijas līgumi, kā arī 933 zemes izpirkuma līgumi. PA portfeļa sastāvs ir dinamisks. Tas samazinās, veicot īpašuma objektu privatizāciju un atsavināšanu, bet vienlaikus PA portfeli papildina īpašumi, kuri tiek pārņemti valdījumā vai turējumā atbilstoši normatīvajam regulējumam un MK lēmumiem no Valsts ieņēmumu dienesta un citām institūcijām.

Kopumā PA kā koncerna īpašumā, kā arī turējumā un valdījumā ir aktīvi ar kopējo vērtību 309,50 milj. euro, kas ietver gan atsavināšanai un privatizācijai nodotos valsts īpašumus, gan arī PA un tās meitas uzņēmumu aktīvus, kas ietverti konsolidētajā gada pārskatā. PA īpašumā ir arī AS “Reverta” 96,89% akcijas. AS “Reverta” aktīvu apjoms uz 2016. gada 31.  decembri bija 58,94 milj. euro.

Apstiprinot valsts līdzdalības saglabāšanu PA un tās vispārējo stratēģisko mērķi, valdība ir pieņēmusi zināšanai, ka vidējā termiņā Latvijā ir nepieciešams veicināt vairāk kā 20 gadus veiktās zemes reformas un privatizācijas mērķu sasniegšanu. Tāpat MK ir konceptuāli atbalstījis vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz privatizācijas un atsavināšanas procesa optimizēšanu un paātrināšanu. Aktualizējot PA vidēja termiņa darbības stratēģijas projektu un iekļaujot tajā MK noteikto PA vispārējo stratēģisko mērķi, ir jāparedz privatizācijas procesa pabeigšanas sekmēšana līdz 2018. gada 31. decembrim, piedāvājot visus PA portfelī esošos nekustamā īpašuma objektus un zemesgabalus, attiecībā uz kuru privatizāciju nepastāv šķēršļi, privatizācijai, īstenojot privatizācijas procesu visās privatizācijai nodotajās valsts dzīvojamās mājās un piedāvājot tajās esošos dzīvokļus privatizācijai dzīvojamo telpu īrniekiem vai atklātā izsolē.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 1. jūnijs - PA iepriekšējo gadu pabeidz ar peļņu

2017. gada 1. jūnijs

PA iepriekšējo gadu pabeidz ar peļņu

Akcionāru sapulces apstiprinātais VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) gada pārskats liecina, ka 2016. gadu PA ir noslēgusi ar peļņu 5,79 milj. euro apmērā pretēji 71,31 tūkst. euro zaudējumiem 2015. gadā. PA turējumā esošā aktīvu portfeļa izstrādes rezultātā PA ir pārskaitījusi valsts budžetā un citām valsts institūcijām ieņēmumus no valsts īpašuma privatizācijas, atsavināšanas un parādu kapitalizācijas, kā arī no valsts īpašuma iznomāšanas 5,39 milj. euro apmērā. PA turējumā un valdījumā esošā valsts aktīvu portfeļa vērtība, neskaitot meitas sabiedrības, ir 151,55 milj. euro.

PA veic tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, kā arī ar atsevišķiem Ministru kabineta (MK) rīkojumiem uzdotos īpašos uzdevumus, kuri tās ikdienas darbības kontekstā tiek grupēti piecos biznesa virzienos – “Zemesgabali un nekustamā īpašuma objekti”, “Dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumi”, “Kapitāla daļas un problemātiskie aktīvi”, “Līgumu kontrole” un “Privatizācijas sertifikāti”.

Veicot PA deleģētos uzdevumus, 2016. gadā PA izdevās saglabāt iepriekšējo gadu portfeļa izstrādes intensitāti, kopumā noslēdzot 164 pirkuma līgumus (2015. gadā – 149 līgumi) 5,76 milj. euro vērtībā jeb par 31% vairāk nekā 2015. gadā. 2016. gadā tika noslēgti 49 apbūvētu, neapbūvētu zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu pirkuma līgumi 2,17 milj. euro vērtībā. PA noslēdza 111 dzīvokļu īpašumu atsavināšanas līgumus 1,11 milj. euro vērtībā. NASDAQ Riga biržas izsolē tika realizētas visas PA turējumā esošās AS “Grindeks” un AS “Valmieras stikla šķiedra” akcijas par kopējo vērtību 2,06 milj. euro. Kopumā 2016. gadā tika veikti 4 valsts kapitāla daļu pirkuma darījumi par kopējo summu 2,48 milj. euro.

Attiecībā uz citiem valsts deleģētajiem uzdevumiem PA 2016. gadā noslēdza 694 vienošanās par zemes domājamo daļu nodošanu īpašumā bez atlīdzības, pašvaldībām īpašumā nodoti 15 valsts dzīvokļa īpašumi, pabeigta privatizācija 78 valsts īpašuma objektam un noslēgti 33 zemes izpirkuma līgumi.

2016. gadā PA tai valsts deleģētos pienākumus papildināja ar trim jauniem uzdevumiem – apkalpot privatizācijas sertifikātu kontus, slēgt un administrēt zemes izpirkuma (pirkuma) līgumus, kā arī nodrošināt maksājumu saņemšanu privatizācijas sertifikātos par valsts un pašvaldības dzīvojamo māju privatizāciju. Līdz ar to PA 2016. gada 1. oktobrī kļuva par vienīgo institūciju valstī, kas nodrošina privatizācijas sertifikātu apkalpošanu. Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem.

PA ar MK lēmumiem tiek uzdoti arī speciāli uzdevumi, tai skaitā PA nodrošina problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību) pārvaldību un atsavināšanu. 2016. gadā tika dibināts PA meitas uzņēmums SIA “FeLM”, kura vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS “KVV Liepājas metalurgs” pārvaldīšana.

Lai PA darbība būtu pārskatāmāka un atspoguļotu visus darbības virzienus, papildus PA gada pārskatam pirmo reizi ir sagatavots arī koncerna konsolidētais gada pārskats, kas ietver meitas uzņēmumu darbību. Koncernā, kura mātes sabiedrība ir PA, ir trīs meitas sabiedrības - AS "Reverta", SIA "Hiponia" un SIA "FeLM". Koncerna gada pārskats sagatavots, tajā iekļaujot meitas sabiedrības SIA “Hiponia” un SIA “FeLM”. Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gadu pārskatu likumā noteiktajam AS “Reverta” netika iesaistīta konsolidācijā.

Koncerns pārskata gadā ir aktīvi strādājis pie savā īpašumā, turējumā un valdījumā esošā aktīvu portfeļa izstrādes atbilstoši koncerna mērķim - pakāpeniski atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu no nekustamā īpašuma portfeļa un citiem aktīviem. Pārņemot 2016. gadā jaunu uzdevumu – prasījuma pret AS “KVV Liepājas metalurgs” pārvaldīšanu, kopējais koncerna konsolidētās bilances apjoms uz 2016. gada 31. decembri ir pieaudzis līdz 157,95 milj. euro, neskaitot konsolidācijā neiekļauto AS “Reverta”.

Kopumā koncerna īpašumā, kā arī turējumā un valdījumā ir aktīvi ar kopējo vērtību 309,50 milj. euro, kas ietver gan atsavināšanai un privatizācijai nodotos valsts īpašumus, gan arī PA un tās meitas uzņēmumu aktīvus, kas ietverti konsolidētajā gada pārskatā. PA īpašumā ir arī AS “Reverta” 96,89% akcijas. AS “Reverta” aktīvu apjoms uz 2016. gada 31.  decembri bija 58,94 milj. euro.

PA ir izstrādājusi turpmākās darbības stratēģijas projektu, kurā kā darbības mērķis ir noteikts – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Stratēģijas projektā noteikto mērķi saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu jāapstiprina MK.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 31. maijs - PA piedāvā iespēju klientiem paātrināti izsolēs iegādāties tiem interesējošos nekustamos īpašumus

2017. gada 31. maijs

PA piedāvā iespēju klientiem paātrināti izsolēs iegādāties
tiem interesējošos nekustamos īpašumus

VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) ir veikusi virkni uzlabojumu mājaslapā sadaļā, kas attiecas uz nekustamo īpašumu izsolēm. Pēdējā laikā ir būtiski augusi iedzīvotāju interese par PA portfelī pieejamajiem nekustamajiem īpašumiem un, lai nodrošinātu ērtāku klientam interesējošā objekta atrašanu, mainīts informācijas izkārtojums, kā arī interesējošo īpašumu ir iespējams meklēt kartē. Atsevišķa sadaļa ir izveidota ar īpašumiem, kuriem vēl nav noteikts izsoles termiņš, bet, klientam izrādot interesi iegādāties kādu no saraksta objektiem, tas tiks iekļauts prioritārajā pārdodamo nekustamo īpašumu sarakstā.

Pēdējā pusgada laikā ir vērojams būtisks intereses pieaugums par PA pārdodamajiem nekustamajiem īpašumiem. Lielāko daļu izsolēs pārdodamo īpašumu veido samērā lēti dzīvokļi, kuru izsoles sākuma cena svārstās no 250 līdz 5 000 euro. Dzīvokļu relatīvi zemo sākuma cenu nosaka to tehniskais stāvoklis un atrašanās vieta. Šobrīd iedzīvotāji aktīvi izrāda interesi tieši par lētākajiem nekustamajiem īpašumiem, un atsevišķās izsolēs ir piedalījušies līdz pat 20 pretendentiem. Intereses rekords tika sasniegts par izsolē pārdoto dzīvokļa īpašumu Avotu ielā, Rīgā, kura izsolē piedalījās 27 dalībnieki.

Ņemot vērā aktīvo iedzīvotāju interesi, PA ir veikusi virkni uzlabojumus mājaslapā, lai iedzīvotājiem būtu vieglāk atrast īpašumu gan pēc īpašuma veida, atrašanās vietas, gan izsoles sākuma cenas. Atsevišķā sarakstā šobrīd ir atrodami īpašumi, kas ir pārdošanas procesā, bet kuriem vēl nav noteikts izsoles termiņš. Ja klients izrādīs interesi par kādu no šiem nekustamajiem īpašumiem, tas tiks iekļauts prioritāri pārdodamo īpašumu sarakstā un novirzīts uz pārdošanu tuvākajās izsolēs.

Šobrīd izsoles termiņi ir noteikti 11 nekustamajiem īpašumiem, to skaitā dzīvokļi sākot no 300 euro Ventspilī, kā arī nekustamais īpašums Jūrmalā, kura izsoles sākuma cena ir noteikta 94 000 eiro. No īpašumiem, kuriem vēl nav noteikts izsoles datums, ir pieejams nekustamais īpašums Viskaļu ielā, Rīgā, kura izsoles sākuma cena ir noteikta 261 000 euro. Vairāk informācijas PA mājaslpā https://www.pa.gov.lv/izsoles/.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 11. aprīlis - "Privatizācijas aģentūra” izsolē pārdod dzīvokli Teātra ielā Rīgā

2017.gada 11.aprīlis

"Privatizācijas aģentūra” izsolē pārdod dzīvokli Teātra ielā Rīgā

VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) izsolē ir pārdevusi valsts dzīvokļa īpašumu Nr.5 Teātra ielā 12, Rīgā. Piedaloties trīs pretendentiem, dzīvokli nosolīja juridiska persona par 271 000 eiro. Izsoles sākuma cena bija noteikta 196 000 eiro apmērā.

Izsolē pārdotais nekustāmais īpašums sastāv no četristabu dzīvokļa ar kopējo platību 130,1 m2, 13080/290740 domājamām daļām no dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas, 13080/290740 domājamām daļām no pagraba zem pagalma un 13080/290740 domājamām daļām no zemes vienības ar kopējo platību 0,0593 ha.

PA valde ir apstiprinājusi pircēju un 2017. gada 10. aprīlī ir noslēgts pirkuma līgums.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
Guntis.Karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 8. marts - ERAB izbeidz līdzdalību “Reverta”

 2017.gada 8.marts

 ERAB izbeidz līdzdalību “Reverta”

Atbilstoši iepriekš noslēgtās vienošanās nosacījumiem par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) saistību restrukturizāciju VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) ir iegādājusies ERAB piederošās 12,74 % akciju sabiedrības “Reverta” (Reverta) akcijas, samaksājot 1 eiro. Līdz ar to atbilstoši “Parex banka” restrukturizācijas plānam un Ministru kabineta (MK) 2014. gada 15. decembrī pieņemtajam lēmumam par saistību restrukturizāciju attiecībā pret ERAB, tiek izbeigta ERAB līdzdalība uzņēmumā Reverta.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par “Parex banka” akcionāru. 2009. gada 16. aprīlī starp Latvijas Republiku, PA, ERAB un “Parex banka” tika noslēgts “Parex banka” akciju pirkuma līgums un akcionāru līgums.

2011. gada 22. novembrī MK atbalstīja “Parex banka” turpmākās darbības modeli, paredzot bankas statusa maiņu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija 2012. gada 15. martā atbalstīja lūgumu par labprātīgu atteikšanos no kredītiestādes licences un to anulēja. Līdz ar to “Parex banka” turpināja darboties ar nosaukumu “Reverta” un tika pārveidota par profesionālu problemātisko aktīvu pārvaldīšanas uzņēmumu. PA īpašumā bija 84,15% “Reverta” akciju, ERAB piederēja 12,74% akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā 3,11% akciju.

2014. gada 15. decembrī MK pieņēma lēmumu par saistību restrukturizāciju attiecībā pret ERAB, kas paredzēja PA veikt noslēdzošo maksājumu ERAB, un dzēst valsts izsniegtās garantijas. Vienošanās arī paredzēja, ka PA atpirks par 1 eiro ERAB piederošās akcijas “Reverta”. Atpērkot ERAB akcijas, PA ir pabeigusi saistību restrukturizāciju. Pēc darījuma pabeigšanas PA īpašumā ir 96,89% “Reverta” akciju.

Iepriekš MK atbalstīja “Reverta” apakšportfeļu pārdošanas uzsākšanu, turpinot aktīvu izstrādi. Eiropas Komisijas apstiprinātais “Parex banka” restrukturizācijas plāns paredz, ka “Reverta” darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām “Reverta” jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
Guntis.Karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 23. februāris - Apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu

 2017.gada 23.februāris

Apkopotas atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par
privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu

VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) ir apkopojusi un mājaslapā publicējusi atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu. Ar šā gada 1. februāri stājās spēkā jauni Ministru kabineta (MK) apstiprināti privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas noteikumi. Saistībā ar šo noteikumu ieviešanu PA ir apkopojusi atbildes uz jautājumiem, kas skar konta apkalpošanas maksu, iespējas saņemt informāciju par sertifikātu atlikumu kontā un iespējām izmantot privatizācijas sertifikātus.

Kopš 1994. gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1. janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 tūkst. kontos. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. 

Lai nodrošinātu vienotu un efektīvāku privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanu, 2016. gadā visi privatizācijas sertifikātu (t.sk. par nodzīvoto laiku, politiskām represijām un īpašuma kompensācijas sertifikātu) konti, kas iepriekš bija atvērti AS “Latvijas Krājbanka” un AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” (iepriekš VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka”), ir “pārcelti” uz PA, kas šobrīd veic to centralizētu uzturēšanu un apkalpošanu.

PA nodrošina privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Jebkura fiziska vai juridiska persona, kurai vēl pieder privatizācijas sertifikāti, tos var izmantot kādā no sekojošiem veidiem:

1) pirkt valsts un pašvaldību īpašumu (informācija par valsts īpašumiem publicēta www.pa.gov.lv; informācija par pašvaldību īpašumiem pieejama attiecīgajā pašvaldībā);
2) pārdot (www.em.gov.lv un www.pa.gov.lv publicēta informācija par  kapitālsabiedrībām, kurām piešķirta licence darbībai privatizācijas sertifikātu tirgū);
3) dāvināt (sertifikātu pārvedumu uzdevums jāiesniedz PA).

2017. gada 1. februārī stājās spēkā MK 2017. gada 3. janvārī pieņemtie noteikumi Nr.12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi” (turpmāk – kontu apkalpošanas noteikumi), kas nosaka kārtību, kādā tiek nodrošināta privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana. Salīdzinot ar iepriekš noteikto kārtību, būtiskākās izmaiņas, kas izriet no kontu apkalpošanas noteikumiem, saistītas ar pakalpojumu maksas ieviešanu fiziskām personām par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Kontu apkalpošanas noteikumi paredz, ka maksa par konta apkalpošanu būs jāmaksā tikai tādā gadījumā, ja konts tiks apkalpots pilnu kalendāro gadu. Ja iedzīvotāji gada laikā (t.i., līdz 2017. gada 31. decembrim) pārdos savus privatizācijas sertifikātus un kontu slēgs, maksa par konta apkalpošanu nebūs jāveic. Ja iedzīvotāji plāno nākotnē veikt darījumus ar privatizācijas sertifikātiem un līdz ar to viņiem nepieciešama konta uzturēšana, iedzīvotājiem būs jāveic ikgadējs maksājums par konta apkalpošanu. Pirmais maksājums būs jāveic līdz 2018. gada februārim par iepriekšējo gadu.

Ja sertifikātu konta īpašnieks nevēlas saglabāt sertifikātu apjomu kontā, tad šobrīd nekādas papildus darbības konta īpašniekam, lai samaksātu par konta apkalpošanu, nav jāveic. Nesaņemot konta apkalpošanas gada maksu, tā tiks pārrēķināta sertifikātos un par attiecīgu daudzumu samazināts privatizācijas sertifikātu atlikums kontā. Ja sertifikātu īpašnieks vēlas saglabāt sertifikātu apjomu kontā, tad maksu par konta apkalpošanu varēs veikt tieši, veicot maksājumu Valsts kasē.

Lielai daļai kontu īpašnieku sertifikātu konta atlikums naudas izteiksmē jau šobrīd ir mazāks nekā gada maksājums par konta izmantošanu. Kontu apkalpošanas noteikumi paredz, ka, ieturot kontā esošos sertifikātus kā samaksu par konta apkalpošanu, nekādi papildus maksājumi konta īpašniekiem nebūs jāveic, arī tajā gadījumā, ja kontā atlikušais sertifikātu apjoms nesegs konta apkalpošanas gada maksu. Ja privatizācijas sertifikātu konta atlikums pēc sertifikātu ieturēšanas būs 0, konts automātiski tiks slēgts.

Vairāk informācijas par izmaiņām fizisko un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā PA mājaslapā sadaļā “Sertifikāti”. Atsevišķā sadaļā ir pieejami jautājumi un atbildes par kontu apkalpošanu. Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centra tel. 67 774 388. Klientu jautājumiem ir izveidota speciāla e-pasta adrese sertifikati@pa.gov.lv.

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887
Twitter: @PA_gov_lv

2017.gada 1. februāris - Stājas spēkā jauni privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas noteikumi

2016.gada 1.februāris

Stājas spēkā jauni privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas noteikumi

2017.gada 1.februārī stājas spēkā Ministru kabineta 2017. gada 3. janvārī pieņemtie noteikumi Nr. 12 “Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas, privatizācijas sertifikātu izmantošanas un aprites administrēšanas noteikumi” (turpmāk – kontu apkalpošanas noteikumi), kas turpmāk noteiks kārtību, kādā tiek nodrošināta privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošana. Kontu apkalpošanas noteikumi nosaka arī pakalpojumu maksas, kas tiks ieturētas no sertifikātu kontu īpašniekiem, sniedzot pakalpojums saistībā ar kontu apkalpošanu.

Kopš 2016. gada 1. oktobra VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) nodrošina visu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu, pamatojoties uz Ministru kabineta 2016. gada 20. septembra noteikumiem Nr. 624 “Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu”. Salīdzinot ar iepriekš noteikto kārtību, būtiskākās izmaiņas, kas izriet no kontu apkalpošanas noteikumiem, saistītas ar pakalpojumu maksas ieviešanu fiziskām personām par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanu.

Vairāk informācijas par izmaiņām fizisko un juridisko personu privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanā PA mājaslapā sadaļā “Privatizācijas sertifikāti”.

2017.gada 6. janvāris - Banka Citadele nokārto visas saistības pret valsti

2016.gada 6.janvāris.

Banka Citadele nokārto visas saistības pret valsti

Banka Citadele ir pirms termiņa atmaksājusi VAS “Privatizācijas aģentūra” (PA) subordinēto aizdevumu 34,7 milj. eiro apmērā un līdz ar to pilnā apjomā ir nokārtotas atlikušās saistības pret valsti.

Kopumā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts 377,9 milj. eiro. Šobrīd ir atgūts viss valsts veiktais atbalsts. Papildus banka Citadele procentu un citos maksājumos ir samaksājusi 53,8 milj. eiro.  Līdz ar to ieņēmumi valstij no bankas akciju pārdošanas darījuma, subordinētā kapitāla un valsts noguldījumu atmaksas, kā arī bankas Citadele veiktajiem procentu un citiem maksājumiem ir par teju 19 milj. eiro lielāki, nekā ieguldīts bankā Citadele.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: “Bankas Citadele izveidošana bija būtisks lēmums valsts finanšu sistēmas stabilitātes nodrošināšanai. Krīzes situācijā izveidota un šobrīd sekmīgi strādājoša banka, kas ir izsniegusi miljardos mērāmus kredītus un ikdienu apkalpo tūkstošiem klientu, ir labākais apliecinājums valsts spējai risināt kritiskas situācijas. Profesionāli veikto procesu pagājušā gadā novērtēja “Euromoney”, kas atzina veiktās Citadeles pārmaiņas par labākajām banku sektorā Centrālajā un Austrumu Eiropā”.

2010.gada 1.jūnijā tika dibināta jauna kredītiestāde - banka Citadele ar sākotnējo pamatkapitālu 4 miljoni latu, kuras vienīgais īpašnieks sākotnēji bija PA. 2010.gada 29.jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci bankas Citadele darbībai un 30.jūnijā banka tika reģistrēta Komercreģistrā. Lai nodrošinātu atbilstošu kapitāla pietiekamību, PA veica ieguldījumu bankas Citadele pamatkapitālā, un tas tika palielināts līdz 103 milj. latu. 2010.gada 30.jūlijā tika panākta vienošanās par Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) līdzdalību bankā Citadele, un ERAB kļuva par bankas Citadele akcionāru.

Saskaņā ar restrukturizācijas plānu 2010.gada 1.augustā tika pabeigta Parex bankas uzņēmuma daļas nodošana bankai Citadele. No 2010.gada 1.augusta Parex banka un banka Citadele bija operacionāli neatkarīgas institūcijas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprināto restrukturizācijas plānu un Latvijas Republikas uzņemtajām saistībām bankai Citadele bija jāpiesaista investors līdz 2014. gada beigām. Citadele bankas pārdošanas procesa ietvaros Ministru kabinets (MK) 2013.gada 17.decembrī definēja investoru piesaistes procesa pamatmērķus.

Īstenotā pārdošanas procesa rezultātā 2014.gada 5.novembrī PA un Tims Kolinss (Tim Collins), "Ripplewood Advisors LLC" izpilddirektors un dibinātājs parakstīja līgumu par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu divpadsmit starptautisku investoru grupai un "Ripplewood", noslēdzot pārdošanas darījumu 2015.gada 20.aprīlī. Par akcijām investori samaksāja 74,7 milj. eiro. ERAB savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 milj. eiro.

Noslēdzot bankas Citadele akciju pārdošanas procesu, tika iegūti investori ar ilgtermiņa plāniem attīstīt banku. Ripplewood Advisors LLC dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss  ir uzsvēris, ka atbilstoši akcionāru plāniem banka Citadele kļūs par nacionālo līderi attiecībā uz kvalitāti un piedāvāto produktu daudzveidību Latvijas banku sektorā. ASV investīcijas Latvijas finanšu sistēmā līdzsvaro ārvalstu ieguldījumus un vairo drošību, tas ir arī pozitīvs signāls ārvalstu investīciju piesaistei.

2016.gada 6. decembris - “KPMG Baltics” turpina darbu pie “Reverta” un “Hiponia” portfeļu pārdošanas

 2016.gada 6.decembris

“KPMG Baltics” turpina darbu pie “Reverta” un “Hiponia” portfeļu pārdošanas

Ministru kabinetam (MK) iesniegtajos ziņojumos par AS “Reverta” (Reverta) un SIA “Hiponia” (Hiponia) portfeļu pārdošanas procesu uzsvērts, ka atbilstoši iepriekš MK lemtajam uzņēmumu izvēlētais pārdošanas konsultants SIA “KPMG Baltics” (KPMG Baltics) ir uzsācis darbu. Šobrīd ir pabeigta sagatavošanās fāze, kas ietvēra abu uzņēmumu aktīvu analīzi, lai izveidotu apakšportfeļus, kas varētu būt interesenti potenciālajiem investoriem.

Iepriekš MK atbalstīja “Reverta” apakšportfeļu pārdošanas uzsākšanu, turpinot aktīvu izstrādi. Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka “Reverta” darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām “Reverta” jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija.

Savukārt, “Hiponia” darbības izbeigšanas termiņš ar EK lēmumu noteikts 2018. gada 31. decembris. Ņemot vērā uzņēmumu portfeļu līdzību, abi uzņēmumi ir piesaistījuši kopēju pārdošanas konsultantu, kas veiks uzņēmumu portfeļu saskaņotu pārdošanu.

Pārdošanas konsultants ir pabeidzis sagatavošanās darbu fāzi, kas paredzēja „Reverta” un “Hiponia” aktīvu analīzi un portfeļu izveidošanu, kā arī izveidojis pārdodamo portfeļu datu bāzi (virtual data room) un veic mārketinga aktivitātes. „Reverta” pārdodamo portfeļu sakarā tika uzrunāti 65 starptautiskie un reģionālie investori. Atbilstoši noteiktajai kārtībai notiek konfidencialitātes līgumu parakstīšana un investoriem tiek nodrošināta pieeja datu telpai. Visiem investoriem tika sniegta informācija arī par “Hiponia” aktīviem. Attiecībā uz “Hiponia” portfeļiem investoru interese vēl tiek apkopota.

Tiek plānots, ka pārdošanas procesa ietvaros investoru piedāvājumu apkopojums ir jāsagatavo līdz 2017. gada 31. martam, attiecīgi iesniedzot ziņojumu MK.

2016.gada 10. novembris - Nasdaq Riga izsolē pārdotas valstij piederošās "Grindeks" un "Valmieras stikla šķiedra" akcijas

 2016.gada 10.novembris

Nasdaq Riga izsolē pārdotas valstij piederošās "Grindeks" un "Valmieras stikla šķiedra" akcijas

2016. gada 8. novembrī Nasdaq Riga biržā izsolē tika pārdotas valsts speciālajam pensiju budžetam piederošās un VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) turējumā esošās AS "Grindeks" 219 780 akcijas par līdzsvara cenu 3,85 eiro par vienu akciju un AS "Valmieras stikla šķiedra" 425 609 akcijas par līdzsvara cenu 2,85 eiro par vienu akciju. Akciju pārdošana ļaus gandrīz par 2 milj. eiro papildināt valsts speciālo pensiju budžetu.

Akciju pārdošanu organizēja PA sadarbībā ar biržu Nasdaq Riga. Iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā, izsolē varēja piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga biržas biedra statusu.

Kopumā investori izsolēs iesniedza pieteikumus par 285 290 AS "Grindeks" akciju iegādi un 643 805 AS "Valmieras stikla šķiedra" akciju iegādi. Tādējādi pieprasījums pēc AS "Grindeks" akcijām par 29,8% pārsniedza piedāvājumu, bet pieprasījums pēc AS "Valmieras stikla šķiedra" akcijām par 51,3% pārsniedza piedāvājumu. AS "Grindeks" akcijas pārdotas 78 darījumos, bet AS "Valmieras stikla šķiedra" akcijas 32 darījumos.

"Investori mūs šodien patīkami pārsteidza. Pieprasījums pēc akcijām bija negaidīti augsts un būtiski pārsniedza piedāvājumu. Tas, ka esam veiksmīgi pārdevuši visas akcijas par augstāku cenu, nekā izsoles sākumcena, liecina, ka tirgus dalībnieki ir gatavi investēt pieredzējušos, uz eksportu orientētos uzņēmumos. Labie izsoles rezultāti ļaus papildināt valsts speciālo pensiju budžetu ar ieņēmumiem gandrīz 2 miljonu eiro apmērā" teica Vladimirs Loginovs, PA valdes priekšsēdētājs.

Noteiktais norēķinu datums ir 2016. gada 10. novembris. Norēķinus nodrošina AS "Latvijas Centrālais depozitārijs".

AS "Grindeks" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga Baltijas Oficiālajā sarakstā, akciju kapitāls ir 9 585 000 akciju 1,4 eiro nominālvērtībā, un visas kompānijas emitētās akcijas ir publiskā apgrozībā. AS "Grindeks" galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

AS "Valmieras stikla šķiedra" akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga Baltijas Otrajā sarakstā, akciju kapitāls ir 23 903 205 akcijas 1,4 eiro nominālvērtībā, bet publiskā apgrozībā ir 11 494 250 akcijas. AS "Valmieras stikla šķiedra" biznesa joma ir stikla šķiedras un tās izstrādājumu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana.

PA veic tās turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšanu, privatizāciju un atsavināšanu.  Īstenojot valsts kapitāla pārvaldības reformu, pakāpeniski tiek samazināta valsts līdzdalība uzņēmumos, kuros valstij nav stratēģisku interešu. Uz 2016. gada pirmā pusgada beigām PA turējumā bija valsts kapitāla daļas 36 kapitālsabiedrībās, tajā skaitā biržā kotētajās AS "Valmieras stikla šķiedra", AS "Grindeks" un AS "Latvijas kuģniecība".

2016.gada 9. novembris - "KPMG Baltics" sāk darbu pie valsts stratēģijas izstrādes rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām

2016.gada 9.novembris

"KPMG Baltics" sāk darbu pie valsts stratēģijas izstrādes rīcībai ar

"Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir noslēgusi līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "KPMG Baltics" (KPMG Baltics) par konsultāciju pakalpojumu sniegšanu valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" (Lattelecom) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) valsts kapitāla daļām. Slēgtā konkursā izvēlētais pretendents piedāvāja konsultāciju pakalpojumus veikt par 179 400 eiro (bez PVN).

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu PA tika uzdots piesaistīt neatkarīgu starptautisku konsultantu, kas veiks makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Pirmajā konkursa kārtā sešu kandidātu pieteikumi tika atzīti par atbilstošiem slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā izvirzītajām prasībām. Kopumā pieteikumus konkursa pirmajā kārtā bija iesnieguši septiņi pretendenti. Nākamajā kārtā pieci kandidāti iesniedza tehnisko un finanšu piedāvājumu. 2016. gada 25. oktobrī MK izskatīja ziņojumu par konkursu un pieņēma zināšanai, ka PA slēgs līgumu ar konkursa uzvarētāju "KPMG Baltics", kas piedāvāja stratēģijas izstrādi veikt par viszemāko cenu.

Noslēgtais līgums paredz, ka konsultants sagatavos ziņojumu līdz 2017. gada februāra beigām un pēc tam prezentēs darba rezultātus.

2016.gada 3. novembris - PA virtuālās konferences ieraksts par AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks" valstij piederošo akciju izsolēm

2016.gada 3.novembris

PA virtuālās konferences ieraksts par AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks" valstij piederošo akciju izsolēm

Š.g. 2. novembrī VAS "Privatizācijas aģentūra" aizvadīja virtuālo konferenci par AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks" valstij piederošo akciju izsolēm, kas norisināsies š.g. 8. novembrī.

Virtuālās konferences ieraksts ir pieejams šeit: http://ej.uz/LPA_webinar, savukārt virtuālās konferences laikā demonstrētā prezentācija ir pieejama paziņojuma pielikumā.

2016.gada 25. oktobris - PA aicina uz virtuālo konferenci par AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks" valstij piederošo akciju izsolēm

2016.gada 25.oktobris 

PA aicina uz virtuālo konferenci par AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks"

valstij piederošo akciju izsolēm

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) aicina piedalīties virtuālajā konferencē š.g. 2. novembrī plkst. 16:00 (pēc Latvijas laika).  Lai piedalītos vebinārā, tam ir iepriekš jāreģistrējas – detalizēta informācija sniegta zemāk.

Virtuālo konferenci (vebināru) vadīs un uz dalībnieku jautājumiem atbildēs PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs un AS "Valmieras stikla šķiedra" valdes loceklis Stefan Jugel. Vebināra prezentācija notiks angļu valodā, taču būs iespēja uzdot jautājumus arī latviešu valodā.

Vebināra ietvaros Vladimirs Loginovs iepazīstinās klausītājus ar valstij piederošo un PA turējumā esošo AS "Valmieras stikla šķiedra" un AS "Grindeks" akciju atklātajām izsolēm š.g. 8. novembrī, savukārt Stefan Jugel sniegs ieskatu par AS "Valmieras stikla šķiedra", tās 2016. gada 9 mēnešu finanšu rezultātiem un būtiskākajiem notikumiem. Pēc prezentācijas tiks sniegtas atbildes uz vebināra dalībnieku jautājumiem.

Tā kā vebināram atvēlētais laiks ir ierobežots, lūdzam Jūsu jautājumus iesūtīt iepriekš līdz 1. novembrim uz e-pastu: ieva.unda@nasdaq.com vai uzdot tos portālā naudaslietas.lv.

Pievienošanās nosacījumi

Lai sekotu līdzi vebināram, nepieciešams dators ar interneta pieslēgumu un austiņas. Lai pieteiktos dalībai vebinārā, lūdzam iepriekš reģistrēties, izmantojot saiti: http://ej.uz/1ij8.

Pēc reģistrācijas procesa pabeigšanas, uz norādīto e-pastu Jums tiks nosūtīta vebināra saite un instrukcijas. Pirmo reizi pieslēdzoties vebināram, Jums būs nepieciešams lejupielādēt sistēmas programmatūru savā datorā, kas aizņems tikai dažas sekundes. Turpmāk, piedaloties Nasdaq Baltic organizētos vebināros, tas atkārtoti nebūs jādara.

Kas ir vebinārs?

Vebinārs ir virtuāla konference, kuras laikā uzņēmuma pārstāvis sniedz informāciju par uzņēmumu, tā darbību un attīstības plāniem. Vebinārs sniedz iespēju klausītājiem saņemt informāciju no uzņēmuma pārstāvja tiešsaistē, atrodoties jebkurā vietā, kā arī saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem. Papildu informācija par vebināru pieejama šeit: http://www.nasdaqbaltic.com/lv/pakalpojumi-3/vebinari-2/.

Par AS "Valmieras stikla šķiedra"

AS "Valmieras stikla šķiedra" un tās meitas uzņēmumi ("Grupa") ir viens no vadošajiem stikla šķiedras ražotājiem Eiropā. Grupas uzņēmumi darbojas divos kontinentos trīs pasaules valstīs - Latvijā, Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs.

AS "Valmieras stikla šķiedra" specializējas divu dažādu stikla šķiedras veidu (E-stikls ar temperatūras izturību 600°C, SiO2-stikls temperatūras izturība - 1000+°C) un to izstrādājumu ražošanā. Tie tiek izmantoti tālākai pārstrādei, tehniskās (elektro, siltuma un skaņas) izolācijas materiālos un kā gatavi materiāli mašīnbūvē, celtniecībā un citur. Mātes uzņēmuma galvenie eksporta tirgi - Eiropas Savienības valstis (77%) un Ziemeļamerika (11%).

Atbilstoši Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 rezultātiem, 2016. gadā vairāku simtu uzņēmumu konkurencē AS "Valmieras stikla šķiedra" novērtēta par 36. vērtīgāko Latvijas uzņēmumu un 4. vērtīgāko nozarē "Pārstrādes rūpniecība: industriālās preces".1

Par AS "Grindeks"

AS "Grindeks" ir starptautisks, vertikāli integrēts farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir oriģinālproduktu, patentbrīvo un aktīvo farmaceitisko vielu pētniecība, izstrāde, ražošana un pārdošana. AS "Grindeks" specializējas sirds un asinsvadu, centrālo nervu sistēmu ietekmējošo un pretvēža medikamentu terapeitiskajās grupās. Produktu klāstu veido oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur® un vairāk kā 100 patentbrīvo medikamentu formas. AS "Grindeks" koncernā ietilpst 5 meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā, Slovākijā un Krievijā; pārstāvniecības ir atvērtas 13 valstīs. Produkcija tiek eksportēta uz 70 valstīm un veido 90% no kopējā apgrozījuma. Nozīmīgākie tirgi ir Eiropas Savienības valstis, Krievija un pārējās NVS valstis, ASV, Kanāda, Japāna un Vjetnama.

Atbilstoši Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP101 rezultātiem, 2016. gadā AS "Grindeks" novērtēta par 28. vērtīgāko Latvijas uzņēmumu un 2. vērtīgāko nozarē "Pārstrādes rūpniecība: patēriņa preces".2

1 http://www.top101.lv/lv/top101/2016
2 http://www.top101.lv/lv/top101/2016

2016.gada 18. oktobris - PA: EK noteiktajā termiņā un konkrētā tirgus situācijā banka Citadele tika pārdota par labāko iespējamo cenu

2016.gada 18.oktobris

PA: EK noteiktajā termiņā un konkrētā tirgus situācijā banka Citadele tika pārdota par labāko iespējamo cenu 

Valsts kontrole (VK) ziņojumā par AS "Citadele banka" (Citadele) pārdošanas procesa izvērtējumu konstatējusi, ka pārdošanas process ir noticis atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Ziņojumā ir uzsvērts, ka Eiropas Komisijas (EK) noteiktais valsts atbalsta izbeigšanas termiņš būtiski ietekmēja bankas pārdošanas cenu, kas noteica nepieciešamību banku pārdot nelabvēlīgā tirgus situācijā. VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) nevar piekrist VK izteiktajam pieņēmumam, ka bankas pirmā pārdošanas mēģinājuma turpināšana, iespējams, būtu nodrošinājusi lielākus ieņēmumus. Saņemto piedāvājumu izvērtējums apliecina, ka ieņēmumi būtu bijuši mazāki, nekā atliekot bankas pārdošanas procesu. Līdz ar to PA uzskata, ka banka pārdota par cenu, kas atbilst konkrētai tirgus situācijai, valsts atbalsta izbeigšanas nosacījumiem un MK iepriekš apstiprinātiem pārdošanas mērķiem.

EK noteiktie ierobežojumi un ERAB līdzdalības nosacījumi tika ņemti vērā

Ziņojumā VK kā būtiskus faktorus, kas ietekmēja pārdošanas procesu, atzina EK noteiktos termiņus valsts atbalsta izbeigšanai un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) līdzdalības izbeigšanas nosacījumus. VK ir atzinusi, ka nav bijis iespējams mainīt iepriekš EK noteiktos bankas pārdošanas gala termiņus. Līdz ar to bankas pārdošanas process notika nelabvēlīgas tirgus situācijas apstākļos, kad pirmā pārdošanas mēģinājuma laikā negatīvu ietekmi atstāja Latvijas Krājbankas maksātnespēja, bet vēlāk ģeopolitiskie apstākļi un ieilgusī krīze finanšu tirgos.

PA nevar piekrist, ka ERAB līdzdalības nosacījumi netika ņemti vērā bankas akciju pārdošanas procesa gaitā un tikai noslēguma posmā to ietekme tika analizēta. Līdzdalības nosacījumi bija zināmi, bet precīza ERAB rīcība būtu skaidra tikai, kad būtu zināms konkrēts bankas pircējs un darījuma cena. Katrā no pārdošanas etapiem potenciālajiem bankas pircējiem bija arī jānorāda turpmākā vēlamā ERAB līdzdalība bankā. Līdz ar to iespējamie scenāriji tika analizēti. VK apgalvojums, ka bankas pārdošana konkrētam pircējam bija atkarīga tikai no ERAB pozīcijas, nav pamatots. Pircēja izvēli noteica iepriekš MK apstiprinātie mērķi un vērtēšanas kritēriji. Jāuzsver, ka bankas pārdošanas procesā valsts finanšu situācija bija stabila un pat, ja ERAB nolemtu izbeigt līdzdalību restrukturizācijas procesā, darījumu būtu iespējams noslēgt un veikt norēķinus ar ERAB, vienlaikus pārdodot no ERAB atpirktās Citadeles akcijas investoram.

Pirmais pārdošanas mēģinājums tika izbeigts pamatoti

VK ziņojumā ir izteikts pieņēmums, ka, iespējams, turpinot bankas Citadele pirmo pārdošanas mēģinājumu, būtu sasniegts labāks rezultāts. PA uzskata, ka šādam pieņēmumam nav pamatojuma, jo pēc nesaistošo piedāvājumu saņemšanas tika konstatēts, ka vairāki pretendenti izlēma neturpināt līdzdalību negatīvu ārējo faktoru dēļ. No atlikušajiem diviem pretendentiem, pretendents, kas izteica labāko piedāvājumu, neuzsāka bankas padziļinātu izpēti, un 2013. gadā bankrotēja. Atlikušā pretendenta nesaistošais piedāvājums ietvēra zemāku summu, nekā bankas akcijas vēlāk tika pārdotas. Ņemot vērā, ka pretendentu starpā nebija paredzama konkurence, bija skaidrs, ka piedāvājums cenas izteiksmē būtiski neuzlabosies, līdz ar to nebija lietderīgi turpināt pārdošanas procesu, un tika pieņemts lēmums pārdošanu atlikt.

Bankas akciju cena atbilstoša tirgus situācijai

Pretēji VK apgalvotajam, ka augstākā cena bija vienīgais pārdošanas mērķis, PA uzsver, ka jau 2013. gada 17. decembrī MK definēja investoru piesaistes procesa pamatmērķus, kas paredz bankā Citadele ieguldīto līdzekļu atgūšanu maksimāli efektīvā veidā, atbilstību EK apstiprinātajam valsts atbalsta restrukturizācijas plānam u.c. Kopumā MK noteica astoņus bankas pārdošanas mērķus.

Komentējot VK pieņēmumus, ka bankas Citadele akcijas tika pārdotas zem to tirgus vērtības, PA uzskata, ka VK ekspertu veiktais bankas Citadele tirgus vērtības aprēķins ir teorētisks pieņēmums, jo eksperti nav veikuši bankas padziļinātu izpēti un nav piedalījušies pārdošanas procesā. PA informēja VK, ka bankas akciju pārdošanas cena bija atbilstoša konsultantu norādītajiem indikatīvajiem vērtības diapazoniem un faktiskajai ģeopolitiskajai situācijai 2014. gadā. PA un pārdošanas konsultanta Societe Generale apkopotā tirgus situācijas informācija liecināja, ka vidējais salīdzināmu darījumu vērtības koeficients bija pat zemāks (cena pret pašu kapitālu), nekā bankas Citadele pārdošanas darījumā 0,62. Līdz ar to bankas Citadele akcijas tika pārdotas par salīdzinoši augstāku cenu, nekā līdzīgos darījumos. PA uzsvēra, ka bankas Citadele akciju pārdošanas rezultātā pēc subordinētā aizdevuma atmaksas 2017. gadā, valsts būs atguvusi vairāk, nekā tika ieguldīts bankā Citadele.

Jāatzīmē, ka akciju pirkšanas pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums. Minētie kritēriji tika izvirzīti atbildoši MK apstiprinātajiem akciju pārdošanas mērķiem, lai akciju pārdošanas darījums nodrošinātu turpmāku finanšu sistēmas stabilitāti, dažādotu banku nozares finansējuma avotus un nodrošinātu bankas attīstībai labākos nosacījumus.

Valsts ieguldījumi Parex bankas restrukturizācijas procesā aprēķināti atbilstoši valsts atbalsta uzskaites principiem

VK ziņojumā nepareizi minēts, ka A/S "Parex banka" (Parex banka) restrukturizācijas pārvaldības process kopumā ir izmaksājis 6,5 miljonus eiro. PA iepriekš bija sniegusi MK informāciju attiecībā uz indikatīvām izmaksu aplēsēm, bet faktiskās izmaksas ir 5,5 miljoni eiro. Līdz ar to procesa izmaksas bija mazākas, nekā sākotnēji indikatīvi bija paredzēts.

PA ir uzskaitījusi ieguldījumus Parex banka restrukturizācijas procesā atbilstoši valsts atbalsta uzskaites principiem (valsts atbalsta atlikumi gada beigās), un tie atbilst EK noteiktajiem valsts atbalsta nosacījumiem. Veikto ieguldījumu aprēķins ir saskaņots ar Valsts kasi un nosūtīts EK. Līdz 2015. gada 31. decembrim valsts atbalsts ir sarucis par 980,85 milj. eiro (Citadele bankai un Reverta kopā), un uz 2015. gada 31. decembri valsts atbalsta atlikums bija 753,02 milj. eiro (attiecīgi Citadele bankā 34,72 milj. eiro (subordinētais kapitāls) un Reverta – 718,30 milj. eiro (attiecīgi 424,6 milj. eiro obligācijas un 293,64 milj. eiro ieguldījums pamatkapitālā)). Līdz 2015. gada beigām no Citadeles un Reverta procentos un citos maksājumos valsts papildus ir saņēmusi 309,09 milj. eiro.

VK ir veikusi Parex bankas restrukturizācijā ieguldīto valsts līdzekļu aprēķinu atbilstoši naudas plūsmas metodei, kas nozīmē restrukturizācijas procesa laikā veikto naudas līdzekļu apgrozījuma aprēķinu. Ziņojumā atzīmēts, ka valsts ir ievērojusi EK noteiktos valsts atbalsta ierobežojumus, un valsts maksimālais atbalsts, kas 2009. gadā bija 1 733,9 milj. eiro, nepārsniedza EK noteiktos atbalsta griestus. Jāuzsver, ka Parex restrukturizācijas process šobrīd vēl nav noslēdzies. Banka Citadele līdz 2017. gadam beigām atmaksās subordinēto aizdevumu 34,72 milj. eiro un papildus veiks procentu maksājumus. Savukārt Reverta 2016. gada 9 mēnešos valstij ir atmaksājusi 42,73 milj. eiro. EK apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka Revertas darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās.

Pārdošanas process profesionāls un starptautiskiem standartiem atbilstošs

Kopumā konsultanti, ERAB un pretendenti novērtēja akciju pārdošanas procesu kā profesionālu un starptautiskiem standartiem atbilstošu. Procesa gaitā konsultanti uzsvēra, ka starptautiskos finanšu darījumos konfidencialitāte ir būtisks priekšnoteikums. Komentējot ziņojumu, PA uzsvēra, ka viens no būtiskiem pārdošanas procesu negatīvi ietekmējušiem faktoriem bija konfidenciālas informācijas publiskošana un nonākšana pretendentu rīcībā. Procesa gaitā PA vairākas reizes vērsās Drošības policijā ar lūgumu izmeklēt ierobežotas informācijas publicēšanu. 

2016.gada 3. oktobris - Biržā "Nasdaq Riga" izsolēs pārdos "Grindeks" un "Valmieras stikla šķiedras" valstij piederošās akcijas

2016.gada 3.oktobris

Biržā "Nasdaq Riga" izsolēs pārdos "Grindeks" un "Valmieras stikla šķiedras"
valstij piederošās akcijas

Biržā "Nasdaq Riga" (Nasdaq Riga) 2016. gada 8. novembrī notiks valstij piederošo un VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) turējumā esošo akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" un akciju sabiedrības "Grindeks" akciju izsoles. Izsolēs tiks pārdotas akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" 425 609 akcijas jeb 1,78% no pamatkapitāla un akciju sabiedrības "Grindeks" 219 780 akcijas jeb 2,29% no pamatkapitāla.

Vērtspapīri tiek izsolīti eiro. Minimālā cena akciju sabiedrības "Grindeks" akcijām, kas ir ievadāma izsoles uzdevumos, ir 3,78 eiro, bet akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" akcijām 2,73 eiro. Mazākais cenu solis, kas ir ievadāms izsoļu uzdevumos, ir 0,01 eiro par vienu akciju. Norēķinu datums ir 2016.gada 10. novembris.

Izsolēs var piedalīties licencēta banka vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas ir ieguvusi Nasdaq Riga biržas biedra statusu. Biržas biedrs var piedalīties izsolēs, iesniedzot izsoļu uzdevumus savā vai savu klientu vārdā. Abas izsoles ir atklātas, un uzdevumi izsoļu dienā 2016. gada 8. novembrī tiks pieņemti no plkst.09:00 līdz 13:00 (pēc Latvijas laika). Līdz izsoļu dienas plkst. 15:30 (pēc Latvijas laika) tiek veikta izsoļu rezultātu apstiprināšana un izsoļu uzdevumu savietošana.

Detalizēta informācija par izsoli un izsoles noteikumi pieejami Nasdaq Riga mājaslapā (www.nasdaqbaltic.com). Akciju sabiedrības "Grindeksun akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" akciju pārdošanas noteikumi ir pieejami PA mājaslapā (www.pa.gov.lv).

Izsoļu gaitai varēs sekot tiešsaistē Nasdaq Riga biržas mājaslapā www.nasdaqbaltic.com. Izsoļu dienā, lai aplūkotu pilnu uzdevumu grāmatu dziļumu, jāklikšķina uz akciju nosaukumiem.

Akciju sabiedrības "Grindeks" pamatkapitāls ir 13 419 000 eiro. Publiskā apgrozībā atrodas visas kompānijas emitētās 9 585 000 akcijas ar nominālvērtību 1,4 eiro. Akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" pamatkapitāls ir 33 464 487 eiro. Kopējais emitēto vērtspapīru skaits ir 23 903 205, bet publiskā apgrozībā atrodas 11 494 250 kompānijas emitētās akcijas ar nominālvērtību 1,4 eiro.

2016.gada 3. oktobris - PA kļūst par vienīgo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotāju valstī

2016.gada 3.oktobris

PA kļūst par vienīgo privatizācijas sertifikātu kontu apkalpotāju valstī

Atbilstoši Ministru kabineta (MK) deleģētajiem uzdevumiem VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) no 1. oktobra ir vienīgā institūcija valstī, kas nodrošina sertifikātu kontu apkalpošanu, zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēgšanu un privatizācijas sertifikātu maksājumu administrēšanu, kas saņemti par dzīvojamo māju privatizāciju. Līdz ar to akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" (Altum) beidz sniegt pakalpojumus, kas izrietēja no tai deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem privatizācijas procesa apkalpošanas jomā.

Privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas nodrošināšanai PA savās telpās Kr.Valdemāra ielā 31, Rīgā, ir izveidojusi privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas centru. Klientu centrā strādā trīs klientu konsultanti, kas jau iepriekš šos pienākumus veica Altum.

Pēc sertifikātu kontu apkalpošanas sistēmas pārņemšanas PA turpmāk nodrošinās privatizācijas sertifikātu kontu atvēršanu un apkalpošanu fiziskām un juridiskām personām, privatizācijas sertifikātu kontu, kuros veicami maksājumi par dzīvojamo māju privatizācijas objektiem, atvēršanu un apkalpošanu, kā arī zemes izpirkuma līgumu slēgšanu ar bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem atjaunotas zemes īpašuma tiesības, bet piešķirtā zemes platība pārsniedz atjaunojamo.

Pārņemot valsts pārvaldes uzdevuma izpildi, PA no Altum pārņem privatizācijas sertifikātu kontus un tajos reģistrētos privatizācijas sertifikātu atlikumus, kā arī autonomu sistēmu, kurā reģistrēti privatizācijas sertifikātu konti, privatizācijas sertifikātu kontu atlikumi, veiktās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un noslēgtie zemes izpirkuma (pirkuma) līgumi.

Jau iepriekš atbilstoši 2015. gada 7. aprīļa MK noteikumiem Nr.170 "Noteikumi par privatizācijas sertifikātu kontu apkalpošanas uzdevuma deleģēšanu" PA deleģētā uzdevuma ietvaros pabeidza likvidējamajā AS "Latvijas Krājbanka" atvērto privatizācijas sertifikātu kontu, tajos reģistrēto privatizācijas sertifikātu atlikumu, privatizācijas sertifikātu sistēmas, privatizācijas sertifikātu sistēmas dokumentācijas un arhīva pārņemšanas procesu.

2016.gada 20. septembris - PA iepazīstina Tadžikistānas Finanšu ministrijas pārstāvjus ar valsts kapitāla daļu pārvaldības pieredzi

2016.gada 20.septembris 

PA iepazīstina Tadžikistānas Finanšu ministrijas pārstāvjus ar valsts kapitāla daļu pārvaldības pieredzi 

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) Eiropas Savienības finansēta projekta ietvaros uzņēma Tadžikistānas Republikas Finanšu ministrijas pārstāvjus mācību vizītē, kuras laikā iepazīstināja ar uzkrāto pieredzei valsts kapitāla daļu pārvaldības jomā. Tadžikistānas Finanšu ministrijas valsts uzņēmumu uzraudzības departamenta pārstāvji projekta ietvaros Vācijā un Latvijā iepazīstas ar valsts kapitāla daļu pārvaldības procesa dažādiem aspektiem, tai skaitā atbildību jomu sadalījumu, uzraudzības mehānismiem un lēmumu pieņemšanas procedūrām.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs informēja Tadžikistānas viesus, ka PA pārvaldāmajā valsts kapitāla daļu portfelī šobrīd ir 35 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, tai skaitā SIA "Lattelecom" un SIA "LMT" valsts kapitāla daļas. PA ir trīs meitas uzņēmumi – AS "Reverta", SIA "Hiponia" un SIA "FeLM", kuram Valsts kase ir cedējusi valsts prasījumu pret AS "KVV Liepājas metalurgs"

PA vadītājs informēja, ka, veicinot valsts kapitāla daļu labas pārvaldības prakses ieviešanu, PA ir aktīvi līdzdarbojusies OECD (Organization for Economic Co-Operation and Development) darba grupā par valsts kapitāla pārvaldīšanas un privatizācijas praksi (Working party on State Ownership and Privatisation Practise), kā arī strādājusi pie OECD veiktā Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas atbilstības izvērtējuma OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām.

PA vadītājs uzsvēra, ka PA savā darbībā jau iepriekš ir vadījusies pēc Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajiem labas korporatīvas pārvaldības principiem. SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" padomes locekļu atlasei PA izveidoja nominācijas komisiju, kas pēc profesionalitātes un kompetences kritērijiem atlasīja padomes locekļu kandidātus. Ievērojot labas pārvaldības principus, padomes locekļu atlasi PA veica arī AS "Citadele banka" un konsultēja Ekonomikas ministriju AS "Rīgas Siltumspadomes locekļu atlasē. Šī prakse atzinīgi ir novērtēta arī OECD veiktajā ziņojumā par valsts uzņēmumu pārvaldību Latvijā.

PA vadītājs informēja delegācijas dalībniekus, ka PA ir vienīgā valsts kapitālsabiedrība, kura ir specializējusies valsts kapitāla daļu realizācijā, t.sk. sadarbojoties ar akciju sabiedrību "Nasdaq Riga" valstij piederošo akciju biržā kotētās kapitālsabiedrībās piedāvāšanā iegādei izsolēs.

Diskusijas laikā tika apspriesti vairāki praktiski uzņēmumu pārvaldības jautājumi, kas izkristalizējušies nomināciju komisiju darbā, piemēram, kandidātu atlases kritēriju noteikšana, atalgojuma noteikšanas principi u.c. Cita starpā tika apspriesta sadarbības organizācija starp uzņēmuma akcionāriem un padomes locekļiem, tai skaitā padomju locekļu spēja neatkarīgi pieņemt lēmumus.

Tadžikistānas delegācija tuvākajās dienās tiksies arī ar uzņēmumu SIA "Lattelecom" un AS "Latvenergo" pārstāvjiem.

2016.gada 12. septembris - PA pārdod stividorkompānijas "B.L.B. Baltijas termināls" valstij piederošās akcijas

 2016.gada 12.septembris

 PA pārdod stividorkompānijas "B.L.B. Baltijas termināls" valstij piederošās akcijas 

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir noslēgusi līgumu par valstij piederošo akciju pārdošanu ar stividorkompānijas "B.L.B. Baltijas termināls" lielāko akcionāru "CNP Investments N.V.". Izmantojot pirmpirkuma tiesības, "CNP Investments N.V." iegādājās 361 uzņēmuma akciju jeb 3,64% no uzņēmuma pamatkapitāla, samaksājot 419,34 tūkst. euro.

Šobrīd ir iespējams pieteikties uz akciju sabiedrības "AUTO-REMONTS" valsts kapitāla daļu paketes izsoli. Izsolē tiks pārdotas 100 akcijas jeb 5,05% no pamatkapitāla. Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 6059 euro. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2016.gada 27.septembra plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami  PA mājaslapā www.pa.gov.lv. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2016.gada 7.oktobrī plkst.14.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

PA viens no būtiskiem darba virzieniem ir PA turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija un atsavināšana. Pārvaldāmajā valsts kapitāla daļu portfelī šobrīd ir 35 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, t.sk. valsts kapitāla daļas 7 maksātnespējīgos uzņēmumos.

2016.gada 4. augusts - Seši pretendenti turpina dalību konsultanta piesaistes konkursā valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām

2016.gada 4.augusts

 Seši pretendenti turpina dalību konsultanta piesaistes konkursā valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām 

Konkursa komisija neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Mobilais Telefons" valsts kapitāla daļām nolēma konkursa pirmajā kārtā sešu kandidātu pieteikumus atzīt par atbilstošiem slēgta konkursa kandidātu atlases nolikumā izvirzītajām prasībām. Kopumā pieteikumus konkursa pirmajā kārtā bija iesnieguši septiņi pretendenti. Nākamajā kārtā kandidāti tiks aicināti iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA), piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Konkursa kandidātu atlases nolikums paredzēja vairākas galvenās prasības sekmīgiem kandidātiem: kandidāts ir sniedzis konsultācijas telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanas vai pārņemšanas darījumu apkalpošanā Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, kur katra darījuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir novērtējis Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas telekomunikāciju uzņēmumus, kur katra vērtējamā uzņēmuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir izstrādājis pētījumus saistībā ar konkrēta uzņēmuma ietekmi uz telekomunikāciju tirgu (konkurenci) kopumā. Kandidāta gada finanšu apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 1 000 000 EUR katru gadu un pēdējo trīs gadu laikā kandidāts ir īstenojis vismaz piecus līdzvērtīgus projektus.

2016.gada 1. augusts - PA pabeidz ēkas Kuģu ielā 13 sakārtošanu

 2016.gada 1.augusts

 PA pabeidz ēkas Kuģu ielā 13 sakārtošanu

VAS "Privatizācijas aģentūra(PA) ir pabeigusi nekustamā īpašuma Kuģu ielā 13, Rīgā, sakārtošanu. Sakārtošanas darbi tika veikti atbilstoši Rīgas domes lēmumam un paredzēja jumta elementu un fasādes remontu.

Nekustamais īpašums Kuģu ielā 13, Rīgā, nodots privatizācijai ar Ministru kabineta (MK) 2002. gada 4. septembra rīkojumu. PA ēku pārņēma valdījumā 2003. gada 28. februārī. Ēka ir neapmierinošā tehniskā stāvoklī. Tās privatizāciju kavē tiesvedības process par ēkas īpašuma tiesībām.

PA kā nekustamā īpašuma īpašnieka pārstāvis ir atbildīgs par īpašuma uzturēšanu. Atbilstoši Rīgas domes lēmumam par nekustamā īpašuma sakārtošanu PA izsludināja iepirkumu par sakārtošanas darbu veikšanu. 2016. gada 12. aprīlī PA parakstīja līgumu ar SIA "Trigone Būve" par ēkas Kuģu ielā 13, Rīgā sakārtošanas darbiem un bīstamības novēršanu, paredzot samaksu 137385,02 eiro bez PVN apmērā.

Līgums paredzēja, ka sakārtošanas darbi jāpabeidz līdz 13. augustam, bet SIA "Trigone Būve" izdevās darbus pabeigt pirms noteiktā termiņa. Darbi tika veikti saskaņā ar SIA "TelPro" izstrādāto tehnisko dokumentāciju vienkāršotai fasādes atjaunošanai Kuģu ielā 13, Rīgā, ko Rīgas pilsētas būvvaldes Arhitektūras pārvalde saskaņojusi 2015. gada 27. oktobrī, izsniedzot akceptētās ēkas fasādes apliecinājuma kartes I daļu. Galvenie darbi paredzēja ēkas Kuģu ielā 13, Rīgā, jumta elementu un fasādes labošanu. Būvuzraudzību minētajā objektā veica SIA "Būves un būvsistēmas".

SIA "Trigone Būveun PA dokumentus par darbu pabeigšanu parakstīja 27. jūlijā. Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Rīgas pilsētas būvinspekcijas pārstāvji apsekoja nekustamo īpašumu un atzina, ka būvdarbi veikti atbilstoši izstrādātajam tehniskajam projektam.

2016.gada 28. jūnijs - Konsultanta piesaistes konkursā valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām saņemti septiņi pieteikumi

2016.gada 28.jūnijs

 Konsultanta piesaistes konkursā valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām saņemti septiņi pieteikumi

Šodien konkursa komisija neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom(Lattelecom) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) valsts kapitāla daļām atvēra konkursa pirmajā kārtā saņemtos kandidātu pieteikumus. Konkursa komisijas un kandidātu pārstāvju klātbūtnē atbilstoši konkursa nolikumam tika atvērti septiņu kandidātu pieteikumi.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2016. gada 19. aprīļa lēmumu VAS "Privatizācijas aģentūra(PA), piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecomun "LMT" valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Saskaņā ar MK uzdoto PA ir izveidota konkursa komisija neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei, kurā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji. Konsultanta piesaistīšana notiek slēgtā konkursā, kura pirmā kārtā jebkurš kandidāts, kas atbilst nolikumam, varēja pieteikt dalību konkursā. Pēc kandidātu izvērtēšanas septiņi labākie, kuri atbilst konkursa nolikumam, un būs saņēmuši visvairāk punktu, tiks aicināti iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Konkursa kandidātu atlases nolikums paredz vairākas galvenās prasības sekmīgiem kandidātiem: kandidāts ir sniedzis konsultācijas telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanas vai pārņemšanas darījumu apkalpošanā Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, kur katra darījuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir novērtējis Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas telekomunikāciju uzņēmumus, kur katra vērtējamā uzņēmuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir izstrādājis pētījumus saistībā ar konkrēta uzņēmuma ietekmi uz telekomunikāciju tirgu (konkurenci) kopumā. Kandidāta gada finanšu apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 1 000 000 EUR katru gadu un pēdējo trīs gadu laikā kandidāts ir īstenojis vismaz piecus līdzvērtīgus projektus.

2016.gada 14. jūnijs - Ministru kabinets atbalsta "Reverta" portfeļu pārdošanu

2016.gada 14.jūnijs

Ministru kabinets atbalsta "Reverta" portfeļu pārdošanu

Ministru kabinets (MK) izskatīja ziņojumu par AS "Reverta(Reverta) pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu. Izvērtējot VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) piesaistītā konsultanta KPMG Baltics SIA (KPMG) rīcības scenāriju analīzi, MK atbalstīja Reverta apakšportfeļu pārdošanas uzsākšanu, turpinot aktīvu izstrādi. Ziņojumā uzsvērts, ka restrukturizācijas plāna noslēguma posmā individuāla portfeļa pozīciju izstrāde kļūs mazāk efektīva. Līdz ar to konsultanta ieteikums bija, pakāpeniski sašaurinot Reverta darbību, atlikušo aktīvu pārdošanu veikt apakšportfeļos.

Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns paredz, ka Revertas darbība tiek izbeigta 2017. gada beigās. Līdz noteiktā termiņa beigām Revertai jāpabeidz portfeļa izstrāde un jāveic uzņēmuma likvidācija. Tāpēc nepieciešama stratēģija, kas ļauj atgūt maksimālu līdzekļu apjomu no atlikušā portfeļa izstrādes ar iespējami zemākām izmaksām.

Reverta kredītportfeļa un nekustamo īpašumu portfeļa neto vērtība 2015. gada beigās bija 126 milj. eiro. Saskaņā ar KPMG un Reverta prognozēm, daļu no atlikušajiem portfeļa ieņēmumiem ir plānots atgūt izstrādes rezultātā 2016. gada laikā. Uz 2017. gada sākumu prognozētā atlikušā portfeļa daļas izstrāde kļūs finansiāli arvien neizdevīgāka, jo izmaksas Reverta izstrādes platformas uzturēšanai nebūs iespējams proporcionāli samazināt atbilstoši atlikušajai portfeļa vērtībai. Ziņojumā uzsvērts, ka apakšportfeļu pārdošanai nepieciešamais laiks ir 6 - 12 mēneši. Līdz ar to pārāk vēlu būs uzsākt apakšportfeļu pārdošanu 2017. gada sākumā. Jāatzīmē arī, ka pārāk mazs atlikušo aktīvu portfelis varētu nepiesaistīt starptautisku investoru interesi.

Atbilstoši KPMG rekomendācijai MK nolēma atbalstīt Reverta kredītportfeļa un nekustamā īpašuma apakšportfeļu pārdošanu, vienlaikus turpinot aktīvu izstrādi. Tas ļaus veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus un sekmīgi realizēt pārdošanu pirms 2017. gada beigām, atgūstot pēc iespējas vairāk līdzekļu. Lai nezaudētu esošās iestrādes un maksimāli palielinātu ienākumus no uzsāktajiem izstrādes procesiem, kuri radīs ienākumus 2016. gadā, paralēli pārdošanas procesam tiks turpināta portfeļu pozīciju izstrāde līdz brīdim, kamēr tiek pārdots atlikušais portfelis. Novēlojot pārdošanas procesu, palielinātos risks, ka Reverta rīcībā paliktu nepārdodama portfeļa daļa un rastos nepieciešamība aktīvus pārdot piespiedu kārtā, lai ievērotu prasību pārtraukt darbību 2017. gada beigās.

Par Reverta

Kopš Reverta nodalīšanas 2010. gada 1. augustā līdz 2015. gada 31. decembrim Reverta neto aktīvi ir samazinājušies par 980,6 milj. eiro jeb par 87%. 2015. gada 31. decembrī Reverta aktīvi kopā bija 144,0 milj. eiro bet saistības pret valsti veidoja 427,2 milj. eiro.

Kopumā laika posmā no 2010. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. decembrim Latvijas valsts ir atguvusi valsts atbalstu 610,8 milj. eiro apmērā, t.sk. ir atbrīvots no par labu Reverta saistību izpildei sniegtais valsts galvojums, jo 2011. gada maijā Reverta pilnībā norēķinājās ar banku sindikātu, atmaksājot saņemto aizdevumu 233,5 milj. eiro apmērā un norēķinoties par uzkrātajiem procentiem 10,7 milj. eiro apmērā, kopā 244,2 milj. eiro; ir atmaksāts valsts atbalsts 366,6 milj. eiro apmērā, ko veido atmaksātā valsts atbalsta pamatsumma 210,5 milj. eiro apmērā un procenti par sniegto valsts atbalstu 156,1 milj. eiro; Reverta darbības rezultātā valsts ir saņēmusi nodokļu un dažādu valsts nodevu maksājumos vairāk nekā 15 milj. eiro.

2016.gada 1. jūnijs - PA atbalsta "Festivāla Komēta" norisi Daugavgrīvas cietoksnī

2016.gada 1.jūnijs

PA atbalsta "Festivāla Komēta" norisi Daugavgrīvas cietoksnī

VAS "Privatizācijas aģentūra(PA) ir noslēgusi līgumu ar biedrību "Festivāls Komēta" par kultūras festivāla organizēšanu, kas notiks Daugavgrīvas cietokšņa teritorijā no 7. līdz 10. jūlijam. Kultūras festivāls ir piemērs tam, ka Daugavgrīvas cietokšņa teritorijai nākotnē ir jāattīstās kā kultūras telpai un tā nebūtu privatizējama.

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) 2000. gada 30. augusta rīkojumu Daugavgrīvas cietoksnis ir nodots privatizācijai. Pirms nekustamā īpašuma nodošanas privatizācijai ar SIA "Aumeisteru muiža" uz 49 gadiem bija noslēgts nekustamā īpašuma ilgtermiņa nomas līgums. Nomas līgums tika izbeigts, jo nomnieks nepildīja līguma nosacījumus.

Jau iepriekš PA pauda viedokli, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas jautājumus. PA nav iespēju cietoksni ilgtermiņā uzturēt un attīstīt atbilstoši kultūra pieminekļa statusam, lai tas kalpotu sabiedrības interesēm kā vēstures un kultūras objekts. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. PA ir vērsusies Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un valsts aģentūrā "Latvijas Kara muzejs" ar lūgumu izvērtēt iespēju pārņemt valdījumā kultūras pieminekli.

Visas puses viennozīmīgi atbalstīja nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Kultūras ministrija pauda viedokli, ka gadījumā, ja objektu nav iespējams saglabāt valsts īpašumā, tas būtu nododams Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā, ar nosacījumu, ka precīzi tiek definēti noteikumi objekta saglabāšanai publiskai funkcijai ar prioritāti kultūrai.

PA lūdza Rīgas domei izteikt viedokli par objekta pārņemšanu pašvaldības īpašumā un izmantošanu kultūras funkcijai. Rīgas domes Īpašuma departaments, atbildot uz PA vēstuli, informēja, ka Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā ir ievērojams skaits valsts un vietējas nozīmes kultūras pieminekļu. Šogad ir pabeigta Latvijas Nacionālā muzeja ēkas rekonstrukcija, tuvākajā nākotnē paredzēts uzsākt VEF kultūras pils kompleksa atjaunošanas darbus. Tāpēc no Rīgas domes puses jaunu objektu pārņemšana īpašumā, kuru izmantošanai būtu nepieciešami nozīmīgi pašvaldības līdzekļu ieguldījumi, nav uzskatāma par lietderīgu. Līdz ar to šobrīd nav atrisināts jautājums par institūciju, kura turpmāk varētu uzturēt un attīstīt minēto objektu.

PA turpina kultūras pieminekļa apsaimniekošanu. Regulāri no dažādām ar kultūras projektiem saistītām organizācijām tiek saņemti lūgumi par pasākumu organizēšanu cietoksnī, tai skaitā arī kino uzņemšanu. Apmeklētajiem cietoksnis ir atvērts sestdienās un svētdienās. PA šobrīd veic nepieciešamās darbības kultūras pieminekļa pieejamības un uzturēšanas nodrošināšanai, tomēr vajadzīgs valstisks lēmums par kultūras pieminekļa nākotni atbilstoši tā statusam.

2016.gada 31. maijs - "Hiponia" valstij samaksājusi 48,8 miljonus eiro

2016.gada 31.maijs

"Hiponia" valstij samaksājusi 48,8 miljonus eiro

Saskaņā ar VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valdībai iesniegto ziņojumu par SIA "Hiponia" (Hiponia) darbības rezultātiem no 2013. gada 19. jūnija līdz 2015. gada 31. decembrim Hiponia valstij ir samaksājusi 45,6 milj. eiro. Papildus šajā periodā dažādu nodokļu un nodevu veidā ir samaksāti 3,2 milj. eiro.

Hiponia nodarbojas ar no VAS "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldību un sava nekustamā īpašuma pārvaldīšanu un pārdošanu. Hiponia jaunus aizdevumus neizsniedz. Uz 2015. gada 31. decembri Hiponia nekustamā īpašuma portfelis sastāvēja no 507 dažādu veidu nekustamiem īpašumiem visā Latvijā. Lielākā daļa Hiponia īpašumu atrodas reģionos.

2015. gadā tika pārdoti īpašumi par kopējo summu 12,5 milj. eiro. Īpašumu pārdošanu apgrūtina ne tikai portfeļa specifika (īpašumi reģionos, īpašumi ar apgrūtinājumiem), bet arī zemā aktivitāte nekustamo īpašumu tirgū, kā arī juridiska rakstura problēmas, tādas kā fiktīvi īres līgumi, īpašnieku nesakārtota dokumentācija, u.c.

Saskaņā ar 2013. gada 17. jūlija Eiropas Komisijas lēmumu līdz 2018. gada beigām Hiponia ir jāizstrādā tai nodotie problemātiskie aktīvi un jāpārdod tai piederošie īpašumi. Termiņa ierobežojums, faktiskā situācija nekustāmā īpašuma tirgū un tirgus attīstības prognozes nosaka nepieciešamību veikt korekcijas valsts aizdevuma atmaksas grafikā.

Turpmākajā darbības periodā Hiponia plāno turpināt aktīvu nekustamo īpašumu portfeļa izstrādi, realizācijā izliekot visus portfelī esošos īpašumus, tajā skaitā arī problemātiskos. Pārņemto aizdevumu izstrādes jomā plānots veicināt pārkreditāciju un nodrošinājuma īpašumu labprātīgu pārdošanu.

Hiponia (bijusī sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra") tika dibināta 1999. gadā. To dibināja valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" (pēc pārveides – AS "Attīstības finanšu institūcija Altum"). Izpildot Ministru kabineta 2013. gada 2. aprīlī pieņemto lēmumu, 2013. gada 28. jūnijā par Hiponia vienīgo dalībnieku kļuva PA.

2016.gada 23. maijs - Apstiprina konkursa nolikumu konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar “Lattelecom” un “LMT” valsts kapitāla daļām

2016.gada 23.maijs 

Apstiprina konkursa nolikumu konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām

Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) uzdoto VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) izveidota konkursa komisija ir apstiprinājusi konkursa nolikumu neatkarīga starptautiska konsultanta piesaistei valsts stratēģijas izstrādei rīcībai ar sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Lattelecom" (Lattelecom) un sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Mobilais Telefons" (LMT) valsts kapitāla daļām. Konsultanta piesaistīšana notiks slēgtā konkursā, kura pirmā kārtā jebkurš pretendents, kas atbilst nolikumam, varēs pieteikt dalību konkursā. Pēc kandidātu izvērtēšanas septiņi labākie pretendenti, kuri būs saņēmuši visvairāk punktu, tiks aicināti iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumu.

Saskaņā ar MK 2016. gada 19. aprīļa lēmumu PA, piesaistot neatkarīgu starptautisku konsultantu, tika uzdots veikt makroekonomisko, mikroekonomisko un sociālekonomisko izpēti par turpmāko rīcību ar "Lattelecom" un "LMT" valsts kapitāla daļām, izskatot visus iespējamos rīcības variantus un novērtējot katra varianta stiprās un vājās puses. Variantu izvērtējums veicams vadoties pēc šādiem aspektiem: patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību un konkurences vidi, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, iespējamie riski un citi būtiski apstākļi.

Izpildot MK lēmumu, PA organizē publisku iepirkumu neatkarīga starptautiska konsultanta pakalpojuma iegādei, piemērojot Publisko iepirkumu likumā noteikto iepirkuma procedūru – slēgtu konkursu. Ar PA valdes lēmumu ir apstiprināta konkursa komisija, kurā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji.

Apstiprinātais konkursa kandidātu atlases nolikums paredz vairākas galvenās prasības sekmīgiem pretendentiem: kandidāts ir sniedzis konsultācijas telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanas vai pārņemšanas darījumu apkalpošanā Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, kur katra darījuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir novērtējis Eiropas Savienības vai Eiropas ekonomiskās zonas telekomunikāciju uzņēmumus, kur katra vērtējamā uzņēmuma vērtība ir ne mazāka par 100 miljoniem eiro; ir izstrādājis pētījumus saistībā ar konkrēta uzņēmuma ietekmi uz telekomunikāciju tirgu (konkurenci) kopumā. Kandidāta gada finanšu apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā ir bijis ne mazāks kā 1 000 000 EUR katru gadu un pēdējo trīs gadu laikā kandidāts ir īstenojis vismaz piecus līdzvērtīgus projektus.

Iepirkuma komisija rakstiski uzaicinās iesniegt tehnisko un finanšu piedāvājumus tos septiņus nolikuma prasībām atbilstošos kandidātus, kuri vērtēšanas rezultātā saskaņā ar apstiprināto vērtēšanas tabulu būs ieguvuši vislielāko punktu skaitu.

Konkursa kandidātu atlases nolikums tiks publicēts PA mājaslapā, Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā un Eiropas savienības Oficiālajā izdevumā. Pieteikums pretendentiem jāiesniedz līdz 2016. gada 28. jūnija plkst. 10:00 pēc Latvijas laika.

2016.gada 21. aprīlis - PA valstij iepriekšējā gadā pārskaitījusi 8,2 miljonus eiro

2016.gada 21.aprīlis

PA valstij iepriekšējā gadā pārskaitījusi 8,2 miljonus eiro

Akcionāru sapulce šodien, 21.aprīlī, apstiprināja VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) 2015.gada pārskatu. Vadības ziņojumā teikts, ka 2015.gadā PA pārskaitīja valsts budžetā un citām valsts institūcijām ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas un parādu kapitalizācijas 7,769 milj. eiro, kā arī ieņēmumus no valsts īpašumu iznomāšanas 0,419 milj. eiro.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: "PA mērķtiecīgi virzās uz privatizācijas procesa pabeigšanu un tuvāko divu gadu laikā plānojam noslēgt atlikušo privatizējamo objektu pirkuma līgumus. Lielāko darba apjomu jau šobrīd veido valsts īpašuma atsavināšana un valsts deleģētie speciālie uzdevumi, tādi kā sertifikātu kontu uzturēšana un valsts kapitāla daļu pārvaldīšana. Jauns un ne vienkāršs izaicinājums PA būs prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" pārvaldīšana."

Iepriekšējā gadā PA noslēdza 149 valsts īpašuma objektu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,9 milj. eiro, tajā skaitā 62 atsavināmo dzīvokļa īpašumu, dzīvojamo māju vai to domājamo daļu pirkuma līgumus, 42 apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu pirkuma līgumus, 9 valsts nekustamā īpašuma pirkuma līgumus un 36 valsts kapitāla daļu pārdošanas līgumus. Papildus tika veikta AS "Valmieras stikla šķiedra" akciju pārdošana izsolē biržā. Kopumā tika pārdotas 149 391 uzņēmuma akcijas par kopējo summu 0,469 milj. eiro. Pārskata gadā PA arī noslēdza 167 dzīvokļa īpašumu un viendzīvokļa dzīvojamo māju privatizācijas pirkuma līgumus.

Privatizējamo valsts īpašuma objektu sertifikātu uzkrāšanas kontos 2015.gadā ieskaitīti 5 743 privatizācijas sertifikāti un 451 īpašuma kompensācijas sertifikāts. To kopējā nominālvērtība bija 0,247 milj. eiro.

2015.gada aprīlī PA pabeidza bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par tās akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 milj. eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabāja 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 milj. eiro.

Uz 2015.gada beigām PA valdījumā bija 1 207 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atradās 225 dzīvojamās mājas. Arī pēc privatizācijas procesa pabeigšanas PA ir jānodrošina privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana līdz dzīvokļu īpašnieki pārņem šo māju pārvaldīšanas tiesības. Privatizācijas un atsavināšanas procesā atradās 665 apbūvēti zemesgabali vai to domājamās daļas, 1 neapbūvēts zemesgabals, 44 valsts nekustamā īpašuma objekti un valsts kapitāla daļas 39 kapitālsabiedrībās.

PA ir sagatavojusi turpmākās darbības stratēģiju, kas paredz tuvāko divu gadu laikā pabeigt privatizācijai nodoto objektu pirkumu līgumu noslēgšanu. Lielākais darba apjoms jau šobrīd ir saistīts ar valsts īpašumu objektu atsavināšanu un pārvadīšanu. No PA turējumā nodotā valsts īpašuma portfeļa vairāk nekā puse īpašuma objektu ir attiecināmi uz atsavināšanas procesu. Līdz ar to darbības stratēģija paredz mainīt darba fokusu uz valsts īpašuma pārvaldīšanu un atsavināšanu.

PA ir AS "Reverta" un SIA "Hiponia" dalībnieks. PA pieder 84,15% AS "Reverta" akciju un 100% SIA "Hiponia" kapitāla daļu. Atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, PA ir nodibinājusi sabiedrību SIA "FeLM" (FeLM), kuras vienīgais darbības mērķis ir prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" pārvaldīšana. Šā gada aprīlī Valsts kase un PA meitas uzņēmums FeLM noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" cedēšanu.

2016.gada 11. aprīlis - Valsts kase cedē prasījumu pret AS "KVV Liepājas metalurgs" PA meitasuzņēmumam

2016.gada 11.aprīlis 

Valsts kase cedē prasījumu pret AS "KVV Liepājas metalurgs" PA meitasuzņēmumam

Valsts kase un VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) meitas uzņēmums SIA "FeLM" (FeLM) noslēdza cesijas līgumu par valsts prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" cedēšanu. Prasījuma cedēšanas līgums tika noslēgts atbilstoši Ministru kabineta (MK) lēmumam, kas atļāva PA dibināt sabiedrību, kuras vienīgais darbības mērķis būs prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" pārvaldīšana.

Šā gada 22. martā MK nolēma atļaut PA dibināt sabiedrību, kurai Valsts kase cedēs valsts prasījumu pret AS "KVV Liepājas metalurgs". Cesijas līgums paredz, ka tiek cedēts valsts pamatsummas prasījums pret AS "KVV Liepājas metalurgs" ar visiem nodrošinājumiem un blakus prasījumiem. Šāds risinājums tika atbalstīts, pamatojoties uz konsultanta SIA "Deloitte Latvia" ieteikumu.

Cesijas līgums paredz, ka FeLM pakāpeniski nodrošinās valsts līdzekļu atgūšanu, restrukturizējot valsts prasījumu, kā arī izvērtējot nepieciešamību restrukturizēt uzņēmuma pamatdarbību kopumā. Uzņēmuma valdē iecelts PA Komercdarbības dienesta galvenais projektu vadītājs Jānis Rībens. J.Rībenam ir nozīmīga pieredze korporatīvo finanšu jomā. Viņš ir strādājis SIA "Ernst&Young Baltics" kā vecākais uzņēmējdarbības konsultants uzņēmējdarbības novērtēšanas, apvienošanas un pirkšanas darījumos, kā arī AS "Swedbank" kā uzņēmumu iegādes un projektu finansēšanas nodaļas vadītājs, un vēlāk kā viens no uzņēmumu kredītsaistību pārstrukturēšanas nodaļas direktoriem.

MK lēmumā noteiktajā pārejas periodā līdz 1. jūnijam sarunās par valsts prasījuma pret AS "KVV Liepājas metalurgs" restrukturizāciju piedalīsies Finanšu ministrija un Valsts kase, kā arī jaundibinātā PA sabiedrība. MK uzdeva PA dibinātai sabiedrībai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Finanšu ministriju līdz 1. jūnijam informēt MK par aktuālo situāciju.

PA ir uzkrājusi būtisku pieredzi valsts aktīvu pārvaldīšanā. PA portfelī ir tādu sekmīgi strādājošu uzņēmumu kapitāla daļas kā SIA "Lattelecom" un SIA "LMT". PA īpašumā ir problemātisko aktīvu pārvaldītāji AS "Reverta" un SIA "Hiponia". PA ir nodrošinājusi Parex bankas restrukturizācijas procesu, kā arī investora piesaisti bankai Citadele.

2016.gada 12. februāris - PA izsolē pārdod telpas Krišjāņa Barona ielā 3, Rīga

2016.gada 12.februāris 

PA izsolē pārdod telpas Krišjāņa Barona ielā 3, Rīga

2016. gada 12. februārī notika neapdzīvojamās telpas Nr.1 Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā, izsole, uz kuru bija pieteicies viens pretendents. Saskaņā ar izsoles noteikumiem pretendents iegādāsies nekustamo īpašumu par nosolīto cenu 680 000 eiro. Pirkuma maksa tiks veikta 5 gadu laikā. Izsoles rezultāti vēl jāapstiprina VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valdei.

2015. gada 26. novembrī ar PA valdes lēmumu tika apstiprināti valsts dzīvokļa īpašuma (neapdzīvojamās telpas) Nr.1 Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā izsoles noteikumi. Izsolē pārdodamā objekta sastāvā ir neapdzīvojamo telpu grupa ar kopējo platību 583,70 m2, 56900/330310 domājamās daļas no dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas, 56900/330310 domājamās daļas no noliktavas, 56900/330310 domājamās daļas no viena dzīvokļa mājas un 56900/330310 domājamās daļas no zemes gabala ar kopējo platību 0,0800 ha.

Telpas atrodas vēsturiskā sešstāvu ēkā Rīgas centrā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī un aizņem visu otro stāvu Sešas no ietilpstošajām telpām, izbūvējot koka konstrukcijas, sadalītas divos līmeņos, tādējādi otrajā līmenī izveidojot vēl sešas telpas ar kopējo platību 109,3 m2. Divas no sadalītajām telpām pārveidotas par seifiem ar biezām metāla durvīm. Daļai no telpām ir atsevišķa ieeja tikai no vienas no ēkā izvietotajām kāpņu telpām, kuras ir funkcionāli nodalāmas no pārējās daļas un var tikt izmantotas kā patstāvīgs nomas objekts. Tādējādi kopējo Objekta platību iespējams sadalīt divos patstāvīgos nomas objektos, attiecīgi 372,4 m2 un 102,0 m2 platībā. Labākais telpu izmantošanas veids ir prestižas un ekskluzīvas reprezentācijas un biroja telpas Rīgas centrā.

2016.gada 8. janvāris - PA izsolē pārdos telpas Krišjāņa Barona ielā 3, Rīga

2016.gada 8.janvāris

PA izsolē pārdos telpas Krišjāņa Barona ielā 3, Rīga

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) izsolē pārdos nedzīvojamās telpas Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā. Telpas atrodas vēsturiskā namā, kurā ir dzīvojis Krišjānis Barons. Savulaik šīs telpas izmantoja Latvijas Nacionālā bibliotēka, bet vēsturiski tajās atradās "Rīgas latviešu amatnieku krājaizdevu kase". Izsolē tiks pārdotas telpas ar kopējo platību 583,70 m2, kas aizņem visu ēkas otro stāvu.

2015. gada 26. novembrī ar PA valdes lēmumu tika apstiprināti valsts dzīvokļa īpašuma (neapdzīvojamās telpas) Nr.1 Krišjāņa Barona ielā 3, Rīgā izsoles noteikumi. Izsolē pārdodamā objekta sastāvā ir neapdzīvojamo telpu grupa ar kopējo platību 583,70 m2, 56900/330310 domājamās daļas no dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas, 56900/330310 domājamās daļas no noliktavas, 56900/330310 domājamās daļas no viena dzīvokļa mājas un 56900/330310 domājamās daļas no zemes gabala ar kopējo platību 0,0800 ha.

Telpas atrodas vēsturiskā sešstāvu ēkā Rīgas centrā, Krišjāņa Barona un Elizabetes ielas stūrī un aizņem visu otro stāvu Sešas no ietilpstošajām telpām, izbūvējot koka konstrukcijas, sadalītas divos līmeņos, tādējādi otrajā līmenī izveidojot vēl sešas telpas ar kopējo platību 109,3 m2. Divas no sadalītajām telpām pārveidotas par seifiem ar biezām metāla durvīm. Daļai no telpām ir atsevišķa ieeja tikai no vienas no ēkā izvietotajām kāpņu telpām, kuras ir funkcionāli nodalāmas no pārējās daļas un var tikt izmantotas kā patstāvīgs nomas objekts. Tādējādi kopējo Objekta platību iespējams sadalīt divos patstāvīgos nomas objektos, attiecīgi 372,4 m2 un 102,0 m2 platībā. Labākais telpu izmantošanas veids ir prestižas un ekskluzīvas reprezentācijas un biroja telpas Rīgas centrā.

Izsoles sākumcena noteikta 670 000 euro, bet izsoles solis 10 000 euro. Par nekustamo īpašumu pircējam jāveic tūlītēja samaksa vai iespējama nomaksa ar termiņu līdz 5 gadiem. Pieteikuma iesniegšanas termiņš uz izsoli noteikts līdz 2016. gada 28. janvārim plkst.16.00. Līdz pieteikuma iesniegšanai jāiemaksā nodrošinājums 67 000 euro. Ja pieteiksies vismaz viens pretendents, izsole notiks PA telpās 2016. gada 12. februārī plkst.12.00.

Iepazīties ar izsoles noteikumiem un iesniegt pieteikumu var PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, darbdienās: pirmdien-ceturtdien no plkst.8.30 līdz 17.00, piektdienās – līdz 16.00. Ar izsoles noteikumiem var iepazīties arī PA mājaslapā www.pa.gov.lv.

2015.gada 14. decembris - Atceļ “Sertifikācijas un testēšanas centrs” valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus

2015.gada 14.decembris

Atceļ "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) no Ekonomikas ministrijas ir saņēmusi Saeimas deputātu grupas 2015.gada 26.novembra jautājumus "Par bīstamo tehnoloģisko iekārtu uzraudzību", kurā prasīts izskatīt iespēju pārskatīt un atlikt VSIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanu. Prasība pamatota ar nepieciešamību izvērtēt, kā valstī turpmāk tiks nodrošināta bīstamo tehnoloģisko iekārtu un aprīkojumu uzraudzība, kuru atbilstības izvērtēšanu veic uzņēmums.

Ņemot vērā deputātu uzdotos jautājums, kas skar būtiskas sabiedrības intereses, PA nolēma atcelt iepriekš pieņemto lēmumu par VSIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumu apstiprināšanu.  Pirms lemt par tālākām darbībām deputātu jautājumi tiks nosūtīti atbildīgajām institūcijām izvērtēšanai. 

VSIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošana tiek veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu un tajos ietvertajiem pārdošanas nosacījumiem.

2015.gada 8. decembris - Valdību informē par Reverta darbības rezultātiem

2015.gada 8.decembris

Valdību informē par Reverta darbības rezultātiem

Ministru kabinets (MK) šodien iepazinās ar Reverta 2015. gada darbības rezultātiem un prognozēm par darbības plāna izpildi līdz 2017. gada beigām. Valdība pieņēma zināšanai prognozētos darbības rezultātus.

Ziņojumā valdībai uzsvērts, ka 2014. gadā Reverta pirmstermiņa veica lielākus pamatsummas maksājumus par emitētajiem parāda vērtspapīriem un ātrāk par plānoto tika dzēsti emitētie vērstpapīri 10,6 milj. eiro apmērā. Līdz ar to faktiskais emitēto vērtspapīru pamatsummas atlikums 2014. gada beigās bija 455,4 milj. eiro.

Attiecībā uz 2015. gada darbību ziņojumā uzsvērts, ka uz darbības rezultātu aizvien spēcīgāku ietekmi atstāj ģeopolitiskās situācijas ietekme, kā rezultātā ir krasi samazinājies no NVS valstu portfeļa atgūto līdzekļu apjoms. Kopš 2010. gada, kad Reverta uzsāka ieguldīto valsts līdzekļu atgūšanu, šis ir bijis smagākais un sarežģītākais periods gan kredītu izstrādes, gan atgūšanas jomā. Krievijas ekonomikas recesija un rubļa devalvācija apgrūtināja Krievijas un citu NVS valstu klientu kredītu atmaksas iespējas. Krievijas un Rietumu investoru intereses apsīkums par Latvijas nekustamo īpašumu tirgu ir negatīvi ietekmējis darījumus ar lielajiem investīciju objektiem. Neraugoties uz nelabvēlīgo situāciju Reverta no problemātiskajiem kredītiem 2015. gada deviņos mēnešos ir atguvusi 34,6 milj. eiro.

Ministru kabinets iepriekš bija uzdevis šī gada otrajā pusgadā sagatavot un iesniegt izvērtējumu par Reverta 2015. gada pirmā pusgada darbības rādītājiem un nepieciešamām izmaiņām valsts atbalsta atmaksas grafikā. Izvērtējot faktisko situāciju valsts atbalsta atgūšanas procesā 2015. gada pirmajā pusgadā un ņemot vērā pēdējo divpadsmit mēnešu tendences, tiks veiktas izmaiņas valsts atbalsta atgūšanas grafikā atbilstoši prognozētajiem darbības rezultātiem.

Kopš 2010. gada 1. augusta līdz šā gada 30. septembrim Reverta kopumā ir atguvusi 639,5 miljonus eiro. Šajā periodā valsts atbalsts Reverta ir samazinājies par 582 miljoniem eiro, tostarp 336 miljonus eiro kā tiešos maksājumus ir saņēmusi Valsts kase. 2015. gada 30. septembrī Revertas kopējie aktīvi veidoja 182,8 miljonus eiro, no tiem kredītu portfelis – 131,3 miljonus eiro. 2015. gada 30. septembrī atlikušo valsts atbalstu Revertā veido emitētie vērtspapīri 447,4 miljoni eiro un ieguldījums pamatkapitālā 293,6 miljoni eiro.

2015.gada 27. oktobris - Izsolē pārdos "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu paketi

2015.gada 27.oktobris

 Izsolē pārdos "Sertifikācijas un testēšanas centrsvalsts kapitāla daļu paketi

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) izsolē pārdos sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu paketi, ko veido 188 800 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 47 200 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Vienas kapitāla daļas pārdošanas cena ir noteikta 1,50 euro.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 4. decembra rīkojumu un apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem kapitāla daļas tiek pārdotas kvotās. Izsolē pārdodamās paketes sākumcena ir 283 200 euro. Pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 3 gadu laikā. Kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu kapitāla daļu paketes pirkšanai līdz 2015.gada 1.decembra plkst.16.00. Privatizācijas noteikumi pieejami arī PA mājaslapā. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā izsole notiks 2015.gada 11.decembrī plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Informācija par kapitāla daļu pārdošanas uzsākšanu sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks izvietota sabiedrības telpās pārdošanas noteikumos noteiktajā kārtībā.

SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" galvenais darbības veids ir tehniskās pārbaudes un analīze. Sabiedrība darbojas tādās valsts reglamentētajās sfērās kā atbilstības novērtēšana (t.sk. dažāda veida tehnikai, darba aprīkojumam darba vietās un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem), testēšana (t.sk. mašīnām, darba aprīkojumam, darba vides parametriem, motoru izmešiem) un inspicēšana (aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju atkārtota verificēšana). Uzņēmumam ir profesionālu un kompetentu ekspertu komanda, kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas pakalpojumus sniedz kopš 2004.gada un šobrīd bioloģiskās lauksamniecības sertifikācijas pakalpojumus nodrošina 1500 klientiem visā Latvijā.

Valstij sabiedrībā pieder 100% pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 236 000 lati, kas sadalīts 236 000 kapitāla daļās ar nominālvērtību 1 lats. Saskaņā ar 2014. gada pārskata datiem sabiedrības pašu kapitāls 407 863 euro, neto apgrozījums 656 064 euro. 2014. gadā par 15% pieaugusi ieņēmumu daļa par sniegtajiem pakalpojumiem ārpus Latvijas.

2015.gada 12. oktobris - Pašvaldības atsakās no valsts dzīvokļiem

2015.gada 12.oktobris

Pašvaldības atsakās no valsts dzīvokļiem

Pašvaldības ir atteikušās pārņemt no VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) 213 valsts īpašumā esošus neizīrētus dzīvokļus, par kuriem potenciālie pircēji un privatizētāji nav izrādījuši interesi. Līdz šim publiski ir izskanējis, ka pašvaldībām nav kur izmitināt bēgļus. Valsts dzīvokļi varētu būt viens no iespējamiem risinājumiem, vai arī pašvaldības tos var izmantot sociālo jautājumu risināšanai.

PA veic valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizāciju, atsavināšanu un pārvaldīšanu. Valsts īpašumā esošie neprivatizētie dzīvokļi sākotnēji atbilstoši likumam tiek piedāvāti pašvaldībām, ja pašvaldības atsakās, tad neizīrētie dzīvokļi tiek nodoti atsavināšanai un interesenti var iegādāties tos izsolēs. Dzīvokļi vai dzīvojamās mājas bieži ir sliktā tehniskā stāvoklī vai atrodas valsts teritorijās ar mazāk aktīvu nekustamā īpašuma tirgu. Tāpēc apmēram 213 neizīrētus dzīvokļus nav izdevies pārdot. Diemžēl arī pašvaldības par šiem dzīvokļiem neizrāda interesi.

PA dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova: "Valsts īpašumā šobrīd ir pietiekams skaits dzīvokļu, kas stāv tukši. Privātā tirgū par tiem intereses nav, bet pašvaldības bez finansējuma dzīvokļu remontiem nav ieinteresētas tos pārņemt. Saņemot atbilstošu valsts finansējumu remontiem, pašvaldības varētu šos dzīvokļus izmantot bēgļu izmitināšanai vai arī citu sociālo funkciju veikšanai."

Kopumā šī gada pirmajos trijos ceturkšņos PA ir noslēgusi 44 dzīvokļu īpašumu un dzīvojamo māju pārdošanas līgumus par 171 tūkstoti euro. Privatizācijas procesa ietvaros noslēgti 108 pirkuma līgumi, no kuriem 84 par īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai nodotajiem dzīvokļu īpašumiem, 9 pārdoti īrniekiem, bet 15 pārdoti izsolēs. PA portfelī ir atlikuši 1272 dzīvokļi, kas lielākā daļa ir izīrēti.

2015.gada 5. oktobris - Apstiprināti akciju sabiedrības "Rēzeknes autobusu parks" valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi

VAS "PRIVATIZĀCIJAS AĢENTŪRA" PAZIŅO:

2015.gada 1.oktobrī ir apstiprināti akciju sabiedrības "Rēzeknes autobusu parks" valsts kapitāla daļas  pārdošanas noteikumi.

  • AS "Rēzeknes autobusu parks" pamatkapitāls – 315 309 euro.
  • Akciju skaits – 315 309.
  • Vienas akcijas nominālvērtība – 1 euro
  • Valsts kapitāla daļa AS "Rēzeknes autobusu parks" – 15 756 akcijas jeb 4,997% no pamatkapitāla (Akciju pakete).
  • Vienas pārdodamās akcijas cena – 0,28 euro, Akciju paketes pārdošanas cena – 4 411,68 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksas termiņš – tūlītēja samaksa.
  • Saskaņā ar Komerclikuma 238.pantu pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo Akciju paketi ir AS "Rēzeknes autobusu parks" akcionāriem.
  • Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu Akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu 15 756 Akciju paketes akciju pirkšanu, VAS "Privatizācijas aģentūra" izsludinās Akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu Akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.
  • Ar pārdošanas noteikumiem var iepazīties VAS "Privatizācijas aģentūra" mājaslapā www.pa.gov.lv   un VAS "Privatizācijas aģentūra" telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Tālrunis uzziņām 67021314.
2015.gada 28. septembris - Apstiprināti akciju sabiedrības "Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija" valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi

2015.gada 28.septembris

Apstiprināti akciju sabiedrības "Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija" valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valde ir apstiprinājusi akciju sabiedrības AS "Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija" valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumus, kas paredz izsolē pārdot 10 300 akcijas jeb 8,73% no uzņēmuma pamatkapitāla.

Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 1,18 euro, visas akciju paketes pārdošanas cena – 12 154 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Samaksas termiņš noteikts 1 gads. Interesenti var iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai līdz 2015. gada 3. novembra plkst. 16.00. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015. gada 13. novembrī plkst. 15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Pārdošanas noteikumi (un tiem pievienotās dokumentu veidlapas un akciju paketes pirkuma un ķīlas līgumu projekti) pieejami PA mājaslapā www.pa.gov.lv. Tālrunis uzziņām 67021314.

2015.gada 24. augusts - Izveido nominācijas komisiju "Hiponia" valdes locekļu atlasei

2015.gada 24.augusts

Izveido nominācijas komisiju "Hiponia" valdes locekļu atlasei

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir izveidojusi nominācijas komisiju SIA "Hiponia" (Hiponia) valdes locekļu atlasei. Šobrīd Hiponia valdē darbojas divi valdes locekļi un, lai nodrošinātu pilnvērtīgu uzņēmuma darbu atbilstoši uzņēmums statūtiem, darbam valdē jānominē trešais valdes loceklis. Komisija izvērtēs arī šobrīd esošo valdes locekļu darbu. Nominācijas komisijas sastāvā darbosies PA, Ekonomikas un Finanšu ministriju pārstāvji. 

Nominācijas komisija izveidota saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. Komisijas uzdevums būs organizēt Hiponia valdes locekļu atlases un izvērtēšanas procesu, izvērtēt esošo Hiponia valdes locekļu darbu un potenciālo Hiponia valdes locekļu kandidātu atbilstību nominācijas komisijas apstiprinātajām prasībām.

 Valdes locekļa amata kandidātiem ir apstiprinātas sekojošas galvenās prasības: augstākā izglītība, vēlams tiesību zinātnēs, ekonomikā, finanšu vai biznesa vadībā; kompetence finanšu vadības jautājumos; vismaz 3 gadu profesionālā darba pieredze komercsabiedrības, organizācijas vai iestādes vadošā amatā vai līdzvērtīgā amatā saistībā ar komercsabiedrību reorganizāciju un likvidāciju. Pieredze saistībā ar nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un atsavināšanu bankas likvidācijas procesā tiks uzskatīta par priekšrocību.

Kandidatūras tiks meklētas ar Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras starpniecību. Pēc kandidātu atlases un izvērtēšanas nominācijas komisija sagatavos rekomendāciju PA par valdes locekļu kandidātiem, kas izvirzāmi ievēlēšanai Hiponia dalībnieku sapulcē.

PA ir 100% Hiponia kapitāla daļu īpašnieks. Hiponia nodarbojas ar no bijušās akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uzņēmums jaunus aizdevumus neizsniedz, bet tā darbība ir vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa. No nekustamo īpašumu atsavināšanas iegūtie līdzekļi tiek novirzīti Valsts kases aizdevuma atmaksai. Uzņēmuma portfelī ir aptuveni 800 nekustamie īpašumi un uzņēmums apkalpo aptuveni 1600 aizņēmējus. 

2015.gada 14. jūlijs - Veiktas izmaiņas Hiponia valdē

 2015.gada 14.jūlijs 

Veiktas izmaiņas Hiponia valdē

SIA "Hiponia" (Hiponia) valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs ir izbeidzis darbu uzņēmumā un ir atkāpies no valdes priekšsēdētāja amata. V.Loginovs ir nolēmis fokusēt savu darbību uz VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) darbības stratēģijas izstrādi un ieviešanu, turpinot darbu valdes priekšsēdētāja amatā. Hiponia valdē turpinās strādāt Vera Adiņa un Juris Reinis. 

Jauns Hiponia valdes loceklis tiks izraudzīts atbilstoši labas pārvaldības principiem un Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā ietvertajiem nosacījumiem. PA izveidos nominācijas komisiju, lai veiktu valdes locekļa atlasi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem.

PA savā darbībā jau iepriekš ir vadījusies pēc labas korporatīvas pārvaldības principiem. AS "Citadele banka", AS "Reverta", SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" padomes locekļu atlasei PA izveidoja nominācijas komisijas, kas pēc profesionalitātes un kompetences kritērijiem atlasīja padomes locekļu kandidātus. Tāpat PA ir konsultējusi Ekonomikas ministriju AS "Rīgas Siltums" padomes locekļu atlasē. Šī prakse atzinīgi ir novērtēta arī OECD veiktajā ziņojumā par valsts uzņēmumu pārvaldību Latvijā.

PA turējumā 2015.gada 1.jūlijā ir valsts kapitāla daļas 35 uzņēmumos, tajā skaitā privatizācijai nodotās valsts kapitāla daļas SIA "Latvijas Mobilais Telefons" un SIA "Lattelecom". Tāpat PA ir divas meitas sabiedrības - PA pieder 84,15% AS "Reverta" (bijusī AS "Parex banka") akciju, kā arī 100% Hiponia kapitāla daļu.

2015.gada 3. jūlijs - PA pārņem valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas

2015.gada 3.jūlijs 

PA pārņem valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) ir pārņēmusi turējumā valsts speciālam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos. Kapitāla daļu nodošanu PA līdz 2015.gada 1.jūlijam paredzēja Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma Pārejas noteikumi.

PA ir pārņēmusi turējumā no VSAA valsts kapitāla daļas 29 uzņēmumos, kas nodotas valsts pensiju speciālajam budžetam, un ar Ministru kabineta lēmumu ir pārdodamas. Valsts līdzdalība šo uzņēmumu pamatkapitālā svārstās no 0,34 līdz 14,75%, turklāt 7 no 29 uzņēmumiem ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Atbilstoši likumam PA veiks pārņemto valsts kapitāla daļu pārdošanu, un ieņēmumi no valsts kapitāla daļu pārdošanas tiks pārskaitīti valsts pensiju speciālajam budžetam.  

Jau iepriekš Ministru kabinets bija lēmis par valsts kapitāla daļu pārdošanu, pamatojoties uz Pārresoru koordinācijas centra izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. 2013. gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību, pārdodot VSAA turējumā esošās valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās valsts kapitāla daļas 37 uzņēmumos. Saskaņā ar noslēgto līgumu PA ir veiksmīgi pabeigusi 12 uzņēmumu valsts kapitāla daļu un daļas no AS "Valmieras stikla šķiedra" akcijām pārdošanu, valsts pensiju speciālajā budžetā pārskaitot 1 413 728 euro. Par 5 uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu un attiecīgu valsts kapitāla daļu turētāja maiņu no VSAA uz PA būs vēl jālemj Ministru kabinetam.

Līdz ar valsts kapitāla daļu nodošanu PA un to pārdošanas procesu tiks turpināta valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, kas paredz samazināt valsts līdzdalību uzņēmumos, kuros valstij nav stratēģisku interešu, kā arī uzlabot uzņēmumu ar valsts līdzdalību pārvaldību kopumā.

2015.gada 30. jūnijs - PA vairākkārt vērsusies Drošības policijā par nelikumīgu informācijas publiskošanu

2015.gada 30.jūnijs

PA vairākkārt vērsusies Drošības policijā par nelikumīgu informācijas publiskošanu

Līdz šim VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) jau vairākas reizes vērsusies Drošības policijā (DP) ar lūgumu izmeklēt ierobežotas informācijas publicēšanu masu medijos. Pēdējo reizi iesniegums tika iesniegts DP 2015. gada 10. aprīlī saistībā ar pagājušā gada oktobrī un decembrī Ministru kabineta sēdēs (MK) izskatītajos dokumentos iekļautās ierobežotas pieejamības informācijas publiskošanu medijos. Izvērtējot PA iesniegumu, DP ir informējusi PA, ka ir uzsākts kriminālprocess.

 PA ir sniegusi DP visu tās rīcībā esošo informāciju, lai nodrošinātu izmeklēšanas procesa ātrāku virzību, tai skaitā attiecībā uz personām, kurām PA bija pieejama šī informācija. Šobrīd valdes locekļa amatā strādājošais Juris Vaskāns nav šo personu skaitā, jo darbu PA uzsāka šā gada februārī.

PA rūpīgi ievēro ierobežotas pieejamības informācijas aprites noteikumus un ir vairākkārt vērsusies DP attiecībā uz konstatētajiem faktiem par ierobežotas pieejamības informācijas nelikumīgu publiskošanu. Ikdienas darbā PA cieši sadarbojas ar DP un ir ieviesusi nepieciešamos drošības pasākumus, kādus DP ir rekomendējusi.

Par pielaidi valsts noslēpumam

PA ikdienas darbs nav saistīts ar jautājumiem, kas ir klasificēti kā valsts noslēpums un šogad šāda statusa dokumenti PA nav saņemti. Ņemot vērā, ka atsevišķos gadījumos var būt nepieciešams strādāt ar klasificētu informāciju, PA ir noteikti amati, kuriem nepieciešams iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Stājoties amatā, valdes locekļi Juris Vaskāns un Alvis Mitenbergs ir iesnieguši Drošības policijai anketas pielaides iegūšanai. Šobrīd Drošības policija turpina izskatīt pieteikumus.

2015.gada 12. maijs - Pirmajā ceturksnī PA valsts speciālajā pensiju budžetā ieskaita gandrīz miljonu euro

2015.gads 12.maijs

Pirmajā ceturksnī PA valsts speciālajā pensiju budžetā ieskaita gandrīz miljonu euro

Šā gada pirmajā ceturksnī VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valsts speciālajam pensiju budžetam pārskaitījusi 888 946 euro, kas saņemti no valsts kapitāla daļu pārdošanas sešos uzņēmumos. Valsts kapitāla daļu pārdošanu PA veic ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) iepriekš noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

Šogad pirmajā ceturksnī ir pārdotas SIA "Antikvariāts Planēta", AS "Talsu autotransports", SIA "Latvijas ķīmija", AS "Hanzas maiznīcas" un AS "Putnu fabrika Ķekava" valsts kapitāla daļas, kā arī 2015.gada 29.janvārī izsolē biržā tika pārdotas 149,4 tūkst. AS "Valmieras stikla šķiedra" akciju.

2014. gadā ar VSAA noslēgtā līguma ietvaros PA veiksmīgi pārdeva četru uzņēmumu valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ļāva papildināt ar vairāk nekā pusmiljonu euro. 2015. gadā PA turpinās ar VSAA noslēgtajā līgumā ietverto uzņēmumu valsts kapitāla daļu pārdošanu.

Par VSAA un PA sadarbību valsts kapitāla daļu pārdošanā

2013. gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiek veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.

2015.gada 30. aprīlis - PA ieņēmumi no privatizācijas pagājušajā gadā 8,53 miljoni euro

2015.gada 30.aprīlis

PA ieņēmumi no privatizācijas pagājušajā gadā 8,53 miljoni euro

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) iepriekšējā gadā ieņēmumi no valsts īpašuma objektu, tajā skaitā zemesgabalu, dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas līgumiem, kā arī nomas līgumiem bija 8,53 milj. euro. Atbilstoši valdības uzdotajam PA 2014. gadā veica saistību restrukturizāciju pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) un bankas Citadele akciju pārdošanu. PA veiktais noslēdzošais maksājums ERAB un bankas Citadele akciju pārvērtējums PA gada pārskatā atspoguļoti kā zaudējumi. 

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: "Privatizācijas aģentūras pamatdarbība, kas saistīta ar valsts īpašuma privatizāciju un atsavināšanu, norit atbilstoši plānotajam. Tāpat iepriekšējā gadā esam restrukturizējuši saistības pret ERAB un noslēdzām bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu. Tie ir būtiski soļi Parex bankas restrukturizācijas procesa sekmīgai pabeigšanai. Šogad aģentūra turpinās virzību uz privatizācijas procesa pabeigšanu, kā arī gatavos valdībai ziņojumus par Lattelecom un LMT turpmāko pārvaldību."  

Pārskata gadā PA ir noslēgusi 139 pirkuma līgumus par kopējo summu 5,39 milj. euro. Lielākā daļa noslēgto pirkumu līgumu attiecas uz zemesgabalu pārdošanu, noslēdzot 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 1,67 milj. euro. PA ir noslēgusi 48 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,21 milj. euro, kā arī 9 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 2,95 milj. euro un 2 kapitāla daļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,01 milj. euro. Pārskata periodā tika noslēgti 31 dzīvokļu privatizācijas līgums, kā arī 145 paātrinātās privatizācijas pirkuma līgumi. 

Privatizējamo valsts īpašuma objektu sertifikātu uzkrāšanas kontos 2014. gadā ieskaitīti 19 628 privatizācijas sertifikāti un 185 īpašuma kompensācijas sertifikāti. To kopējā nominālvērtība ir 0,79 milj. euro. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA iepriekš vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Sadarbības līguma ietvaros 2014. gadā ir noslēgti 10 pirkuma līgumi par VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu par kopējo summu 0,55 milj. euro. 

2014. gadā tika panākta vienošanās ar ERAB, ka PA veiks noslēdzošo maksājumu ERAB, lai dzēstu 2009. gada 16. aprīlī starp Latvijas Republiku, PA, ERAB un Parex banku noslēgto līgumu ietvaros izsniegtās valsts garantijas. Noslēdzošais maksājums ERAB 88,18 milj. euro apmērā PA 2014. gada pārskatā ir iekļauts kā zaudējumi. 

2014. gadā PA noslēdza bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa iegādājās PA piederošās bankas akcijas. Ņemot vērā noslēgto līgumu, tika veikts akciju pārvērtējums un PA ieguldījums bankas akcijās samazināts par 32,89 milj. euro. Banka Citadele līdz 2017. gada beigām turpinās atmaksāt PA subordinēto aizdevumu 34,72 milj. euro un procentus par to. 

Akcionāru sapulce atbilstoši iepriekš pieņemtajam valdības lēmumam nolēma palielināt PA pamatkapitālu par 20,66 milj. euro ar mērķi daļēji dzēst PA saistības pret Valsts kasi, kas izriet no 2009. gada 21. maijā noslēgtā aizdevuma līguma. PA pēc pamatkapitāla palielināšanas atmaksās Valsts kasei aizdevuma daļu līdz summai, kas atbilst atlikušā bankas Citadele subordinētā aizdevuma apjomam 34,72 milj. euro. 

PA darbības mērķis ir nodrošināt valsts īpašuma privatizācijas pabeigšanu un, mainot valsts īpašuma objektu īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības attīstības interesēs, kā arī sašaurināt darbību, ko valsts veic kā komersants. Šobrīd PA valdījumā ir 1336 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atrodas 248 dzīvojamās mājas. Arī pēc privatizācijas procesa pabeigšanas PA ir jānodrošina privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana līdz dzīvokļu īpašnieki piekrīt pārņemt šo māju pārvaldīšanas tiesības. Privatizācijā procesā atrodas 617 apbūvēti zemes gabali vai to domājamās daļas, 2 neapbūvēti zemes gabali, 46 valsts nekustamā īpašuma objekti, valsts kapitāla daļas 7 sabiedrībās un valstij piekrītošās kapitāla daļas 50 kapitālsabiedrībās.

PA ir akciju sabiedrības "Reverta" un SIA "Hiponia" dalībnieks. Aģentūrai pieder 84,15% AS "Reverta" akciju un 100% SIA "Hiponia" kapitāla daļu.

2015.gada 20. aprīlis - Pabeidz bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, akciju pārdošanas cena - 74,7 miljoni eiro

2015.gada 20.aprīlis

Pabeidz bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, akciju pārdošanas cena - 74,7 miljoni eiro 

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir pabeigusi bankas Citadele akciju pārdošanas darījumu, kura ietvaros Ripplewood un divpadsmit starptautisku investoru grupa kļuvusi par bankas Citadele akcionāriem. Par akcijām investori samaksājuši 74,7 miljonus eiro, kas ir lielāki ieņēmumi, nekā sākotnēji plānots. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabā 25% bankas akciju. Papildus jaunie akcionāri kopā ar ERAB palielināja bankas Citadele pamatkapitālu par 10 miljoniem eiro.

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: "Esmu gandarīts par šī svarīgā darījuma veiksmīgu pabeigšanu. Bankas Citadele akciju pārdošanas darījums noslēdz būtisku posmu Parex bankas restrukturizācijas procesā. Pateicoties profesionālai bankas vadībai un darbiniekiem, ir izveidota sekmīgi strādājoša banka, kurai tagad ir atrasti stabili, uz nākotni orientēti investori. Latvijas banku sektorā ir ienācis jauns un kvalitatīvs kapitāls, kas dos nozarei kopumā papildus attīstības impulsu un dažādos Latvijas banku sektoru."

Jauni investori Latvijas banku sektorā

Noslēdzot bankas Citadele akciju pārdošanas procesu, ir iegūti investori ar ilgtermiņa plāniem attīstīt banku. Ripplewood Advisors LLC dibinātājs un izpilddirektors Tims Kolinss (Tim Collins) ir uzsvēris, ka atbilstoši akcionāru plāniem banka Citadele kļūs par nacionālo līderi attiecībā uz kvalitāti un piedāvāto produktu daudzveidību Latvijas banku sektorā. ASV investīcijas Latvijas finanšu sistēmā līdzsvaro ārvalstu ieguldījumus un vairo drošību, tas ir arī pozitīvs signāls ārvalstu investīciju piesaistei.

Bankas akcionāru vidū līdzās Ripplewood ir tādi pazīstami investori kā bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas priekšsēdētājs Pols Volkers (Paul Volcker) un bijušais Pasaules bankas prezidents Džeims D. Volfensons (James D. Wolfensohn). Bankas akcionāru vidū ir arī viens no lielākajiem hedžfondiem pasaulē Baupost Group, kas pārvalda respektablu institucionālo un privāto investoru kapitālu. Kā jau iepriekš ziņots, Ripplewood piederēs 22,4% bankas akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju. Investori ir apliecinājuši ilgtermiņa attīstības plānus.

PA augsti novērtē ERAB ieguldījumu bankas Citadele izveidošanā un attīstībā. Darījuma ietvaros tika restrukturizētas iepriekš uzņemtās un valsts galvotās PA saistības pret ERAB. Atbilstoši valdības lēmumam no bankas Citadele akciju pārdošanas iegūtos līdzekļus PA izmantos valsts garantēto saistību pret ERAB dzēšanai.

Izbeigti Eiropas Komisijas noteiktie ierobežojumi un banka Citadele var attīstīties straujāk

Līdz ar privāto investoru kļūšanu par Citadeles akcionāriem, uz banku vairs neattiecas attīstības ierobežojumi, kas tai līdz šim bija noteikti kā bankai ar valsts atbalstu. Eiropas Komisijai ir stingri nosacījumi, uz kādiem valsts īpašos izņēmuma gadījumos var sniegt atbalstu komercuzņēmumiem un iesaistīties to darbībā. Latvijas Republikas uzņemtās saistības un Eiropas Komisijas lēmumi paredzēja virkni nosacījumu un ierobežojumu attiecībā uz banku Citadele, tajā skaitā bija noteikti investoru piesaistes procesa termiņi. Šo ierobežojumu mērķis bija valsts atbalsta ietekmes uz konkurenci banku (finanšu) sektorā mazināšana un tā ir obligāta Eiropas Komisijas prasība valsts atbalsta sniegšanas gadījumos. Šobrīd līdz ar bankas Citadele akciju pārdošanu ierobežojumi ir izbeigti un Latvija ir izpildījusi starptautiskās saistības.

Valsts atgūs vairāk, nekā ieguldīja bankā Citadele

Bankai Citadele kopumā tika sniegts valsts atbalsts 377,9 miljoni eiro. Uz 2015.gada 20.aprīli ir atgūti 308 miljoni eiro. Papildus banka Citadele procentu un citos maksājumos līdz 2015.gada 20.aprīlim par valsts atbalsta izmantošanu samaksājusi 49,14 miljonus eiro. Līdz 2017.gada beigām banka valstij atmaksās atlikušo valsts atbalstu – PA subordinēto aizdevumu 34,7 miljonus eiro un procentus par to. Līdz ar to ieņēmumi valstij no akciju pārdošanas darījuma un bankas Citadele veiktajiem maksājumiem līdz 2017. gadam būs lielāki, nekā ieguldīts bankā Citadele.

Starptautiskajai praksei atbilstošs darījums

Investoru piesaiste bankai Citadele ir mērķtiecīgi un rūpīgi plānots darījums, lai valsts varētu iegūt pēc iespējas lielākus ieņēmumus no akciju pārdošanas, veicinot bankas Citadele un finanšu nozares kopumā turpmāko attīstību. Bankas Citadele akciju pārdošanas process tika atsākts 2013.gada 16.jūlijā. 2013.gada 17.decembrī valdība atbalstīja bankas Citadele investoru piesaistes stratēģiju. Akciju pārdošanas procesu organizēja PA, piesaistot starptautisku investīciju banku Societe Generale un juridisko konsultantu - starptautisko juridisko biroju Linklaters.

Investoru piesaistes procesā uzrunāti gandrīz 100 investori, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, valdība apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti. Izvērtējot investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu - Ripplewood, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem (cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums) un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds valdības lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus.

 

Plašāka informācija par investoru piesaistes procesu bankai Citadele atrodama Privatizācijas aģentūras mājaslapā

2015.gada 31. marts - Bankas Citadele darījums noslēguma posmā

2015. gada 31. marts

Bankas Citadele darījums noslēguma posmā

Bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošanas darījums tuvojas noslēgumam un tā pabeigšanai nepieciešama banku uzraudzības iestāžu piekrišana līdzdalības iegūšanai. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir sagatavojusi savu lēmuma priekšlikumu un iesniegusi to Eiropas Centrālai bankai (ECB), kas pieņems lēmumu tuvākajā laikā par līdzdalības iegūšanu bankā. Ņemot vērā, ka bankai Citadele ir meitasuzņēmumi Lietuvā un Šveicē, tad nepieciešama arī šo valstu regulatoru piekrišana. Šobrīd banku uzraudzības iestādes turpina izskatīt dokumentus.

Privatizācijas aģentūra (PA) par bankas Citadele investoru piesaistes procesa virzību ir iesniegusi kārtējo ziņojumu Eiropas Komisijai, kurā sniegts izklāsts par paveikto, kā arī norādīts, ka darījuma pabeigšanas datums ir atkarīgs no banku uzraudzības iestāžu lēmumu pieņemšanas laika, kas notiek neatkarīgi no PA. Līdz ar to Eiropas Komisija (EK) ir informēta, ka darījums tiks pabeigts pēc sākotnēji noteiktā termiņa tuvākajā laikā. PA sagaida, ka EK ar izpratni attieksies pret darījuma gala termiņa nobīdi.

Saskaņā ar noslēgtā bankas Citadele akciju pārdošanas līguma nosacījumiem pēc bankas 2014. gada darbības rezultātu izvērtējuma nepieciešams auditoru atzinums, vai ir piemērojams cenas korekcijas mehānisms. Šobrīd neatkarīgs auditors pabeidz darbu un iesniegs ziņojumu darījuma pusēm.

Paralēli ir noslēdzies bankas investoru, PA, bankas Citadele, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB), Finanšu ministrijas un Valsts kases darbs pie darījuma pabeigšanas dokumentu paketes sagatavošanas.

Iepriekš ziņots, ka pagājušā gada novembrī PA noslēdza līgumu par 75% bankas Citadele akciju pārdošanu starptautiskiem investoriem, tostarp Ripplewood. ERAB savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. Atbilstoši valdības lēmumam no bankas Citadele akciju pārdošanas iegūtos līdzekļus PA izmantos valsts garantēto saistību pret ERAB dzēšanai.

 

2015.gada 26. marts - Izsolē pārdos "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" pašvaldības un valsts kapitāla daļas

2015.gada 26.marts

Izsolē pārdos "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" pašvaldības un valsts kapitāla daļas

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir apstiprinājusi akciju sabiedrības "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" pašvaldības un valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumus. Pašvaldības un valsts akcijas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienotā akciju paketē, kopumā 152 766 akcijas jeb 40,4% no pamatkapitāla.

AS "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" pamatkapitāls - 378 469 lati. Pārdodamo pašvaldības akciju skaits – 140 712 akcijas jeb 37,2% no pamatkapitāla, bet pārdodamo valsts akciju skaits – 12 054 akcijas jeb 3,2% no pamatkapitāla. Vienas akcijas pārdošanas cena ir noteikta 5,65 euro. Akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena - 863 127,90 euro. Dalībai izsolē pretendentiem ir jāiemaksā izsoles drošības nauda 172 625,58 euro un izsoles dalības maksa 142 euro. Akciju paketes nomaksas termiņš ir noteikts 1 gads.

Interesenti var iepazīties ar pašvaldības kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai saskaņā ar tiem VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2015. gada 5. maija plkst.16.00. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015. gada 15. maijā plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Pārdošanas noteikumi pieejami arī PA mājaslapā. Tālrunis uzziņām 67021314.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valstij un Daugavpils pašvaldībai piederošās akciju sabiedrības "Daugavpils specializētais autotransporta uzņēmums" kapitāla daļas tiek pārdotas vienotā paketē saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu starp PA un Daugavpils pašvaldību.

2015.gada 24. marts - OECD ziņojumā pozitīvi novērtē PA praksi valsts kapitāla daļu pārvaldībā

2015. gada 24. marts

OECD ziņojumā pozitīvi novērtē PA praksi valsts kapitāla daļu pārvaldībā

OECD (Organization for Economic Co-Operation and Development) ziņojumā par valsts uzņēmumu pārvaldību Latvijā pozitīvi novērtēta VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) prakse pārvaldāmajos uzņēmumos valdes un padomes locekļu atlasei izmantot nominācijas komisijas. Ziņojumā ir veikts Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas un prakses atbilstības izvērtējums OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām (OECD Guidelines on Corporate Governance of State-owned Enterprises) un sagatavoti ieteikumi nepieciešamajām reformām.

Ziņojumā plaši analizēta Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības prakse, tai skaitā juridiskais ietvars, pārvaldības procedūras un veikta konkrētu uzņēmumu pārvaldības izpēte. Ziņojumā teikts, ka "Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts" iepriekš ir atzinis AS "Citadele banka" par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs, bet SIA "Lattelecom" par trešo labāk pārvaldīto uzņēmumu. Kā nozīmīgs faktors sasniegtajam tiek minētas neatkarīgas un profesionālas padomes, kuru locekļu atlasē PA ir izmantojusi nominācijas komisijas. Tāpat pētījumā ir novērtēta arī PA pārraudzībā esošajos uzņēmumos ieviestā ikgadējā padomes locekļu darba novērtējuma procedūra.

Lai nodrošinātu valsts uzņēmumu pārvaldības procesa uzlabošanu, Saeima 2014. gada 16. oktobrī pieņēma Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu. PA savā darbībā jau iepriekš ir vadījusies pēc likumā ietvertajiem labas korporatīvas pārvaldības principiem. SIA "Lattelecom" un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" padomes locekļu atlasei PA izveidoja nominācijas komisiju, kas pēc profesionalitātes un kompetences kritērijiem atlasīja padomes locekļu kandidātus. Ievērojot labas pārvaldības principus, padomes locekļu atlasi PA veica arī AS "Citadele banka" un konsultēja Ekonomikas ministriju AS "Rīgas Siltums" padomes locekļu atlasē. Šī prakse atzinīgi ir novērtēta arī OECD veiktajā ziņojumā.

Veicinot valsts kapitāla daļu labas pārvaldības prakses ieviešanu, PA ir aktīvi līdzdarbojusies OECD darba grupā par valsts kapitāla pārvaldīšanas un privatizācijas praksi (Working party on State Ownership and Privatisation Practise), kā arī strādājusi pie OECD veiktā Latvijas valsts kapitāla daļu pārvaldības politikas atbilstības izvērtējuma OECD valsts kapitālsabiedrību pārvaldības vadlīnijām.

PA turējumā atrodas privatizācijai nodotas valsts kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Mobilais Telefons" un sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Lattelecom". Tāpat PA pieder 84,15% akciju sabiedrības "Reverta" (bijusī akciju sabiedrība "Parex banka") akciju, 75% mīnus viena akciju sabiedrības "Citadele banka" akcija, kā arī 100% SIA "Hiponia" kapitāla daļu. Šajos uzņēmumos valsts ar PA starpniecību ir realizējusi valsts atbalstu.

 

2015.gada 10. marts - Izsolēs pārdos AS "Ceļu pārvalde" un AS "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca"akcijas

2015.gada 10.marts

Izsolēs pārdos AS "Ceļu pārvalde" un AS "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca" akcijas 

VAS "Privatizācijas aģentūra” (PA) ir apstiprinājusi izsoles noteikumus akciju sabiedrību "Ceļu pārvalde" un "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca" valstij piederošo akciju pārdošanai. Izsolēs tiks pārdotas AS "Ceļu pārvalde" 104 "B" kategorijas akcijas jeb 0,93% no pamatkapitāla un AS "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca"81 307 akcijas jeb 3,68% no pamatkapitāla. 

AS "Ceļu pārvalde" pamatkapitāls ir 2 374 455,60 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 424 euro, bet akciju paketes pārdošanas cena 44 096 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Nomaksas termiņš – 1 gads. "B" kategorijas akcijas dod tās īpašniekam tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, bet nedod balsstiesības akcionāru sapulcē. Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai PA, K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2015. gada 14.aprīļa plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami PA mājaslapā. Tālrunis uzziņām 67021314. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015. gada 24. aprīlī plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

AS "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca" pamatkapitāls ir 3 095 023,40 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena noteikta 0,35 euro, akciju paketes pārdošanas cena – 28 457,45 euro. Maksāšanas līdzeklis – 100% euro. Par akciju paketi ir noteikta tūlītēja samaksa. Interesenti var iepazīties ar pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai PA, K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2015. gada 21.aprīļa plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami arī PA mājaslapā. Tālrunis uzziņām 67021314. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015. gada 30. aprīlī plkst.13.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek atbilstoši MK 2006. gada 9. maijā pieņemtajiem "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

 

2015.gada 24. februāris - Reverta turpinās aktīvu izstrādi

2015.gada 24.februāris

Reverta turpinās aktīvu izstrādi 

Ministru kabinets (MK) izskatīja VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ikgadējo ziņojumu par AS "Reverta" (Reverta) darbības stratēģijas īstenošanu. MK nolēma atbalstīt PA un piesaistītā konsultanta KPMG Baltics SIA (KPMG) rekomendāciju turpināt iepriekš apstiprinātās pārdošanas stratēģijas īstenošanu, kas paredz aktīvu izstrādi un to aktīvu pārdošanu, kuru uzturēšanai un pārvaldīšanai nepieciešamās izmaksas ir augstākas par prognozēto vērtības pieaugumu restrukturizācijas plānā noteiktajā periodā. 

Valdībai sagatavotajā ziņojumā PA piesaistītais konsultants KPMG norāda, ka makroekonomiskā vide Eiropā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir dramatiski mainījusies saistībā ar Krievijas – Ukrainas krīzi. KPMG uzsver, ka neprofila un problemātisko aktīvu pārdošanas aktivitāte turpina pieaugt, tomēr lielākoties šie darījumi notiek Rietumeiropā. Darījumos Centrālajā un Austrumeiropā tiek piemēroti lielāki diskonti kā Rietumeiropā. Ņemot vērā neprofila un problemātisko aktīvu tirgus situāciju, KPMG rekomendē turpināt īstenot esošo pārdošanas stratēģiju "Kombinēts risinājums", kas paredz pakāpenisku aktīvu pārdošanu, kuru prognozētais vērtības pieaugums ir zemāks par uzturēšanas un pārvaldīšanas izmaksām. 

2011. gada 17. maijā MK atbalstīja Reverta pārdošanas stratēģiju "Kombinēts risinājums", kas paredz pakāpenisku aktīvu izstrādi un pārdošanu. Atbilstoši MK lēmumam PA regulāri iesniedz ziņojumu par stratēģijas īstenošanas gaitu un piesaista konsultantu, lai veiktu izpēti par aktuālo tirgus situāciju un izvērtētu īstenotās stratēģijas atbilstību tirgus attīstības tendencēm. Vadoties no veiktās tirgus situācijas analīzes konsultants sniedz rekomendācijas par atbilstošāko turpmākās darbības stratēģiju, kas ļauj atgūt maksimālu līdzekļu apjomu no aktīvu izstrādes. 

Reverta darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana, kā arī nekustamo īpašumu pārvaldīšana un pārdošana. Kopš 2010. gada 1. augusta līdz 2014. gada 31. decembrim valsts no Reverta ir saņēmusi 313,4 milj.eiro, tajā skaitā valsts depozītu/obligāciju pamatsummas atmaksu un procentu maksājumus, kā arī noteiktajā termiņā un apjomā Reverta ir samaksājusi valsts galvoto 233 milj. eiro sindicēto aizdevumu un uzkrātos procentus 10,6 milj. eiro. Valsts atbalsta atmaksu Reverta uzsāka gadu ātrāk, nekā paredzēts restrukturizācijas plānā. Tāpat arī līdz šim brīdim atmaksāto līdzekļu daudzums būtiski pārsniedz plānā noteikto. Reverta darbības rezultātā valsts ir saņēmusi nodokļu un dažādu valsts nodevu maksājumos aptuveni 15 milj.eiro. 

Atlikušais valsts atbalsts Reverta uz 2014. gada 31. decembri ir 749,01 milj. eiro.

2015.gada 30. janvāris - Apstiprina valstij piederošo "Valmieras stikla šķiedra" akciju izsoles rezultātus

2015.gada 30.janvāris

Apstiprina valstij piederošo "Valmieras stikla šķiedra" akciju izsoles rezultātus 

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valde apstiprināja šodien notikušās valstij piederošo akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" akciju izsoles rezultātus. Izsolē pārdotas 149 391 akcijas par līdzsvara cenu 3,14 euro par vienu akciju. Izsolē tika piedāvāts iegādāties akciju sabiedrības „Valmieras stikla šķiedra” 575 000 akcijas jeb 2,41% no sabiedrības pamatkapitāla. Akciju pārdošanu organizēja VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) sadarbībā ar  "Nasdaq Riga". Valstij piederošās akcijas tika pārdotas iepriekš noslēgtā PA un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) sadarbības līguma ietvaros, kas kopumā paredz pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas. 

PA valdes priekšsēdētājs Vladimirs Loginovs: "Investori ir novērtējuši iespēju ieguldīt pasaules klases uzņēmumā, kura produkcija ir pieprasīta visā pasaulē. Uzņēmuma "Valmieras stikla šķiedra" akciju pārdošana ļaus ar gandrīz pusmiljonu eiro papildināt valsts pensiju speciālo budžetu." 

"Nasdaq Riga" valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne: "Mums ir gandarījums nodrošināt Nasdaq biržas infrastruktūru izsolei atbilstoši augstākajiem nozares standartiem. Esam pārliecināti, ka izsole biržā ir caurspīdīgs un atklāts veids kā veikt akciju pārdošanu, vienlaikus  radot pārliecību arī  investoriem par vienādiem nosacījumiem un iespējām." 

Par turpmāko rīcību ar nepārdotajām uzņēmuma "Valmieras stikla šķiedra" akcijām lems Ministru kabinets. 

2013.gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiek veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.

2015.gada 26. janvāris - PA papildina valsts pensiju speciālo budžetu ar pusmiljonu eiro no valsts kapitāla daļu pārdošanas

2015.gada 26.janvāris 

PA papildina valsts pensiju speciālo budžetu ar pusmiljonu eiro no valsts kapitāla daļu pārdošana

Ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) 2014.gadā ir veiksmīgi pārdevusi četru uzņēmumu valsts kapitāla daļas, kas valsts pensiju speciālo budžetu ir ļāvis papildināt ar vairāk kā pusmiljonu eiro. PA ir pārdevusi uzņēmumu "NIDL", "Dobeles dzirnavnieks", "Mēbeļu nams" un "Neirožu klīnika" valsts kapitāla daļas. Sadarbības līguma ietvaros kopumā paredzēts pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas. Valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi šobrīd ir apstiprināti 16 uzņēmumiem (2 no tiem atkārtoti).

Šonedēļ, 29.janvārī, biržas Nasdaq Riga izsolē tiks pārdotas akciju sabiedrības "Valmieras stikla šķiedra" 575 000 akcijas jeb 2,41% no pamatkapitāla.  Vienas akcijas minimālā pārdošanas cena ir noteikta 3,14 euro. Detalizēta informācija par izsoli pieejama Nasdaq Riga mājaslapā. Par šo un citu saskaņā ar noslēgto sadarbības līgumu pārdodamo valsts kapitāla daļu pārdošanas procesu  sīkāka informācija ir pieejama PA mājaslapā.

Par VSAA un PA sadarbību valsts kapitāla daļu pārdošanā

2013.gada nogalē VSAA un PA vienojās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiek veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus.

Sadarbības līguma nosacījumi paredz, ka to kapitālsabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanai, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū un kuru nosacītā vērtība ir lielāka par 712 000 euro, PA sagatavo nepieciešamo dokumentu paketi, t.sk. MK rīkojuma projektu un kapitāla daļu pārdošanas noteikumus, lai Labklājības ministrija varētu virzīt MK izlemšanai jautājumu par konkrētās valsts kapitāla daļas pārdošanu un pārdošanas nosacījumiem.

Savukārt, sabiedrībās, kuras nav iekļautas regulētajā tirgū un kuru kapitāla daļu nosacītā vērtība ir lielāka par 15 000 euro, tiek pieaicināti sertificēti vērtētāji, bet sabiedrībās, kuru kapitāla daļu nosacītā vērtība ir mazāka par 15 000 euro, pārdošanas cena tiek noteikta ar pašu kapitāla metodi. Šo sabiedrību kapitāla daļu pārdošanai tiek izstrādāti pārdošanas nosacījumi, kas nepieciešamības gadījumā atbilstoši izvēlētajai pārdošanas procedūrai ietver arī pirkuma līguma un izsoles noteikumu projektus.

2014.gada 17. decembris - Apstiprina "DHB" valsts kapitāla daļas izsoles noteikumus

2014.gada 17.decembris

Apstiprina "DHB" valsts kapitāla daļas izsoles noteikumus

2014.gada 9.oktobrī tika apstiprināti akciju sabiedrības "DHB" ("DHB") valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi, kas saskaņā ar sabiedrības statūtiem paredzēja akcionāru pirmpirkuma tiesības uz pārdodamajām akcijām. Tā kā noteiktajā termiņā akcionāri nepieteicās izmantot savas tiesības, ir izsludināta "DHB" 37 850 akciju jeb 5% no pamatkapitāla izsole.

"DHB" pamatkapitāls ir 756 993 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 0,85 euro, bet akciju paketes pārdošanas cena 32 172,50 euro. Maksāšanas līdzeklis 100% euro. Akciju paketes pārdošanas noteikumi paredz tūlītēju samaksu. 

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2015.gada 27.janvāra plkst.16.00.  Pārdošanas noteikumi (un tiem pievienotās dokumentu veidlapas, izsoles noteikumi un akciju paketes pirkuma līguma projekts) pieejami  arī  PA mājaslapā. Tālrunis uzziņām 67021314. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015.gada 6.februārī plkst.15.00 Privatizācijas aģentūras telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek atbilstoši MK 2006.gada 9.maijā pieņemtajiem "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

2014.gada 15. decembris - "Privatizācijas aģentūra" restrukturizēs saistības pret ERAB

2014.gada 15.decembris

 "Privatizācijas aģentūra" restrukturizēs saistības pret ERAB

Valdība šodien atbalstīja VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) priekšlikumus, kas paredz AS "Citadele banka" (banka Citadele) un AS "Reverta" akcionāru līgumos ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) iepriekš paredzēto saistību restrukturizāciju. Tā kā ir noslēgts bankas Citadele akciju pārdošanas līgums un PA pēc darījuma pabeigšanas izbeigs līdzdalību bankā, tiks veikti grozījumi iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos.

Ņemot vērā ERAB pieredzi restrukturizācijas jomā un labu reputāciju finanšu nozarē, valdība aicināja ERAB kļūt par Parex bankas akcionāru. 2009.gada 16.aprīlī starp Latvijas Republiku, Privatizācijas aģentūru, ERAB un Parex banku tika noslēgts Parex bankas akciju pirkuma līgums un Parex bankas akcionāru līgums. Viens no nosacījumiem ERAB iesaistei Parex bankas glābšanā bija mazākuma akcionāra statusa tiesību nodrošināšana un ieguldījumu garantija. 2009.gada 11.augustā finanšu ministrs parakstīja galvojuma līgumu ar ERAB par galvojuma izsniegšanu 126,6 milj. euro apmērā par PA saistībām pret ERAB. Šādas papildus valsts garantijas tika noteiktas, ņemot vērā, ka ERAB ieguldījums Parex bankā Latvijas valstij bija nepieciešams, lai stabilizētu Parex bankas darbību un veiktu bankas restrukturizāciju.

PA noslēdza līgumu par bankas Citadele 75% akciju pārdošanu divpadsmit starptautisku investoru grupai un "Ripplewood". Savukārt ERAB savā īpašumā saglabās 25% akciju. Darījums noslēgsies 2015. gada 1. ceturksnī, kad tiks saņemts  atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Lai darījumu pabeigtu, ir jāizbeidz PA un ERAB noslēgtais bankas Citadele akcionāru līgums, kā arī nepieciešams restrukturizēt saistības pret ERAB.

Lai valsts budžetu atbrīvotu no saistībām, kas izriet no galvojuma līguma, un pabeigtu bankas Citadele darījumu, PA veiks noslēdzošo maksājumu ERAB. Darījums paredz, ka ERAB saglabā līdzdalību AS "Reverta" un bankā Citadele, bet tiek dzēstas uzņemtās saistības, kas izriet no akcionāru līgumiem. Noslēdzošā maksājuma apmērs atbilst garantētajam ERAB ieguldījumu apmēram un maksai par kapitāla izmantošanu. Aprēķinātais noslēdzošais maksājums ir balstīts uz AS "Reverta" akciju novērtējumu, kas ir negatīvs, un bankas Citadele akciju pārdošanas cenu. Līdz ar to plānots, ka PA veiks maksājumu ERAB aptuveni 88 milj. euro, ko veidos maksājums naudas izteiksmē aptuveni 77 milj. euro un ERAB tiks nodots PA subordinētais aizdevums bankai Citadele 11,21 milj. euro. Maksājuma apmērs tiks koriģēts atbilstoši bankas Citadele akciju gala cenai darījuma noslēguma brīdī.

PA izmantos no bankas Citadele akciju pārdošanas iegūtos līdzekļus valsts garantēto saistību pret ERAB dzēšanai. Darījuma rezultātā tiks dzēstas iepriekš noslēgtajos akcionāru līgumos valsts garantētās saistības un valsts varēs pabeigt Parex bankas restrukturizāciju paredzētajos termiņos.

Šobrīd ERAB ieguldījums bankas Citadele un akciju sabiedrības "Reverta" (turpmāk - Reverta) pamatkapitālā kopā ir 93,0 milj. euro un ERAB pieder 25%+1 bankas Citadele akcija un 12,74% Reverta akciju.

2014.gada 10. decembris - Apstiprināti akciju sabiedrības "Ceļu pārvalde" valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi

2014.gada 10.decembris

Apstiprina "Ceļu pārvalde" valsts kapitāla daļas izsoles noteikumus

2014.gada 2.decembrī ir apstiprināti akciju sabiedrības "Ceļu pārvalde" ("Ceļu pārvalde") valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumi. Izsolē tiks pārdotas "Ceļu pārvalde" 104 „B” kategorijas akcijas jeb 0,93% no pamatkapitāla. 

"Ceļu pārvalde" pamatkapitāls ir 2 374 455,60 euro. Vienas pārdodamās akcijas cena ir noteikta 530 euro, bet akciju paketes pārdošanas cena 55 120 euro. Maksāšanas līdzeklis 100% euro. Nomaksas termiņš noteikts 1 gads. "B" kategorijas akcijas dod tās īpašniekam tiesības uz dividendes un likvidācijas kvotas saņemšanu, bet nedod balsstiesības akcionāru sapulcē. 

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu akciju paketes pirkšanai VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2015.gada 20.janvāra plkst.16.00. Pārdošanas noteikumi pieejami  PA mājaslapā. Tālrunis uzziņām 67021314. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā akciju paketes izsole notiks 2015.gada 30.janvārī plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. 

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek atbilstoši MK 2006.gada 9.maijā pieņemtajiem "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

2014.gada 3. decembris - Atkārtoti lems par "Sertifikācijas un testēšanas centrs" akciju paketes izsoli

2014.gada 3.decembris

Atkārtoti lems par "Sertifikācijas un testēšanas centrs" akciju paketes izsoli

2014.gada 28.novembrī beidzās termiņš apliecinājumu iesniegšanai dalībai valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" 80% kapitāla daļu paketes izsolē. Noteiktajā termiņā tika saņemti divu interesentu iesniegti pirkšanas apliecinājumi. Tā kā abi minētie pretendenti nebija pilnībā izpildījuši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" kapitāla daļu pārdošanas noteikumos pretendentiem un kapitāla daļu pircējiem izvirzītās prasības, VAS "Privatizācijas aģentūras" (PA) valde 2014.gada 2.decembrī nolēma iesniedzējus neatzīt par kapitāla daļu paketes izsoles pretendentiem. Līdz ar to 2014.gada 5.decembrī plānotā kapitāla daļu izsole nenotiks.

Iepriekš tika grozīti akciju paketes pārdošanas noteikumi un noteikts jauns pieteikšanās termiņš uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu  paketes pirkšanu. Vienas kapitāla daļas pārdošanas cena tika noteikta 2,14 euro. Izsoles sākumcena par 80% kapitāla daļu paketi 404 032 euro. Par tālākajām darbībām valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" kapitāla daļu pārdošanā PA lems 2015.gada janvārī.

SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" galvenais darbības veids ir tehniskās pārbaudes un analīze. Sabiedrība darbojas tādās valsts reglamentētajās sfērās kā atbilstības novērtēšana (t.sk. dažāda veida tehnikai, darba aprīkojumam darba vietās un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem), testēšana (t.sk. mašīnām, darba aprīkojumam, darba vides parametriem, motoru izmešiem) un inspicēšana (aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju atkārtota verificēšana). Uzņēmumam ir profesionālu un kompetentu ekspertu komanda, kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas pakalpojumus sniedz kopš 2004.gada un šobrīd bioloģiskās lauksamniecības sertifikācijas pakalpojumus nodrošina 1500 klientiem visā Latvijā.

2014.gada 25. novembris - Veiktas izmaiņas SIA "Hiponia" valdē

2014.gada 25.novembris

Veiktas izmaiņas SIA "Hiponia" valdē

SIA "Hiponia" vienīgais dalībnieks – VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) pieņēma iepriekšējā SIA "Hiponia" valdes priekšsēdētaja Anša Spridzāna iesniegumu par atkāpšanos no valdes priekšsēdētāja amata. Valdes locekļa amatā dalībnieks iecēla SIA "Hiponia" Nodrošinājuma pārvaldības departamenta vadītāju Veru Adiņu.

Ansis Spridzāns, bijušais  PA valdes priekšsēdētājs, lūdza SIA "Hiponia" dalībnieku atcelt viņu no SIA "Hiponia" valdes priekšsēdētāja amata, jo likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" nosaka bijušajām amatpersonām komercdarbības ierobežojumus attiecībā uz amatpersonas pārraudzībā bijušiem uzņēmumiem par kuriem amatpersona pieņēmusi lēmumus. Iepriekš amatu savienošanas kārtībā A.Spridzāns papildus darbam PA valdes priekšsēdētāja amatā bez atalgojuma ieņēma arī SIA "Hiponia" valdes priekšsēdētāja amatu.

Lai nodrošinātu SIA "Hiponia" pilnvērtīgu darbu, dalībnieks uzņēmuma valdē iecēla uzņēmuma ilggadēju darbinieci Veru Adiņu. V.Adiņa SIA "Hiponia" strādā kopš 2002.gada un ir pieredzējusi speciāliste nekustamo īpašumu darījumu jomā. V.Adiņai ir maģistra grāds inženierzinātnēs. Papildus darbam valdes locekļa amatā V.Adiņa turpinās darbu arī kā SIA "Hiponia" Nodrošinājuma pārvaldības departamenta vadītāja. Uzņēmuma valdē turpina darboties valdes loceklis Juris Reinis, kā arī Vladimirs Loginovs, kurš ievēlēts par valdes priekšsēdētāju.

SIA "Hiponia" nodarbojas ar no bijušās valsts akciju sabiedrības "Latvijas Hipotēku un zemes banka" pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uzņēmuma portfelī ir aptuveni 800 nekustamie īpašumi un uzņēmums apkalpo aptuveni 1600 aizņēmējus. Izpildot Ministru kabineta lēmumu, 2013.gadā PA kļuva par uzņēmuma 100% kapitāla daļu īpašnieci.

2014.gada 5. novembris - "Ripplewood" un Privatizācijas aģentūra paraksta bankas "Citadele" pārdošanas līgumu

2014.gada 5.novembris

Preses relīze 

"Ripplewood" un Privatizācijas aģentūra paraksta bankas "Citadele"  pārdošanas līgumu

"Privatizācijas aģentūra" pārdod 75% bankas "Citadele" akciju starptautiskiem investoriem, tostarp "Ripplewoods Advisors LLC". ERAB savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu. "Ripplewood" plāno padarīt banku "Citadele" par vienu no nozares līderiem Latvijā.

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valdes locekļi Vladimirs Loginovs un Ģirts Freibergs un Tims Kolinss, "Ripplewood Advisors LLC" izpilddirektors un dibinātājs, ir parakstījuši līgumu par bankas "Citadele" 75% akciju pārdošanu divpadsmit starptautisku investoru grupai un "Ripplewood" par 74 miljoniem eiro. Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) savā īpašumā saglabās 25% kapitāldaļu.

Darījuma nosacījumi paredz, ka investori un ERAB palielinās bankas kapitālu par 10 miljoniem eiro.  Darījums noslēgsies 2015. gada 1. ceturksnī, kad tiks saņemts  atbilstošu uzraudzības iestāžu apstiprinājums. Pārdošanas cena var mainīties atkarībā no bankas darbības rādītājiem līdz 2014. gada beigām, salīdzinot ar plānotajiem rādītājiem. Tāpēc galīgā cena tiks noteikta 2015. gada 1. ceturksnī. Visi ieguvumi no iespējamās cenas korekcijas tiks ieguldīti bankas kapitālā. Pēc darījuma noslēgšanas "Ripplewood" piederēs 22,4% akciju, bet pārējiem investoriem 52,6% bankas akciju.

Premjerministre Laimdota Straujuma:  "Esmu gandarīta par ASV investīcijām, kas Latvijas finanšu sistēmā līdzsvaro ārvalstu ieguldījumus un vairo drošību. Ceru, ka šīm investīcijām no ASV sekos citas, novērtējot Latvijas investīciju pievilcību un citas priekšrocības, veidojot jaunas ražotnes un projektus, kas nodrošinās jaunas darba vietas. Līguma parakstīšana ar "Ripplewood Advisors" un ietekmīgu starptautisko investoru grupu nozīmē bankas "Citadele" pārveidošanu  par nozares līderi Latvijā, palielinot konkurenci Latvijas finanšu tirgos un tādējādi sniedzot labākus pakalpojumus banku klientiem.  Apvienojot "Ripplewood" komandas pārraudzību un ERAB atbalstu ar bankas "Citadele" vadību, bankai ir iespējas kļūt par nozīmīgu Latvijas ekonomiskās izaugsmes balstu."

Vladimirs Loginovs, PA valdes priekšsēdētājs: "Noslēdzot sarežģītu pārdošanas procesu gada garumā, mēs esam pabeiguši svarīgu bankas restrukturizācijas posmu. Ar šo darījumu banka "Citadele" ir ieguvusi spēcīgu un uz nākotni orientētu investoru. "Ripplewood" izveidotais konsorcijs izpildīja mūsu izvirzītos kritērijus, piedāvājot finanšu stabilitāti, labu reputāciju un biznesa stratēģiju turpmākai izaugsmei. Valsts var pārtraukt atbalsta sniegšanu bankai pārliecībā, ka "Citadele" arī turpmāk būs starp vadošajām bankām Latvijā."

Tims Kolinss, "Ripplewood" dibinātājs, uzsver, ka investoriem ir ilgtermiņa plāni:  "Riplewood lepojas, ka Latvijas valdība par pievilcīgāko ir atzinusi mūsu piedāvājumu. Kā ilgtermina investors, mēs ar entuziasmu raugāmies uz mūsu ieguldījumu bankā "Citadele" – tā ir finanšu iestāde ar profesionālu vadības komandu un stabilu pozīciju Latvijas tirgū. Mēs esam pārliecināti, ka "Citadele" kļūs par vienu no nozares līderiem Latvijā un Baltijas reģionā, nodrošinot izcilu pakalpojumu kvalitāti un sniedzot jaunus pakalpojumus saviem klientiem. Ar mūsu atbalstu "Citadele" var uzlabot banku pakalpojumus Latvijā kopumā, tādejādi veicinot turpmāku ekonomisko izaugsmi."

Filips Benets, ERAB pirmais viceprezidents, teica: "Uzskatām, ka, pārdodot valstij piederošās bankas "Citadele" kapitāldaļas "Ripplewood", ir izdarīta pareiza izvēle gan bankai, gan valstij. Mēs esam gandarīti par "Ripplewood" ilgtermiņa plāniem attiecībā uz banku "Citadele". Turklāt ERAB saglabās savas  akcijas bankā "Citadele", lai stiprinātu tās attīstības nākamo posmu, kas nāks par labu bankai un Latvijas ekonomikai kopumā. Stiprs un stabils banku sektors ir kritiski svarīgs faktors ekonomikas ilgtspējīgai izaugsmei, ko ERAB joprojām ir gatava atbalstīt".

Papildus informācija tiks sniegta preses konferencē piektdien 7. novembrī.

 

Kontaktinformācija Ripplewood

Ja jums ir jautājumi, lūdzam tos sūtīt angliski uz e-pastu     
investors-citadele@brunswickgroup.com

 

Kontaktinformācija „Privatizācijas aģentūra”Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

Twitter: @PA_gov_lv

2014.gada 28. oktobris - "Komunālprojekts" un "Rīgas dzirnavnieks" mainīti akciju izsoles noteikumi

2014.gada 28.oktobris

"Komunālprojekts" un "Rīgas dzirnavnieks" mainīti akciju izsoles noteikumi

Iepriekš paredzētās akciju sabiedrību "Komunālprojekts" un "Rīgas dzirnavnieks" nenotika, jo par noteikto pārdošanas cenu neviens pretendents nepieteicās akcijas iegādāties. VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir mainījusi izsoles noteikumus un ir samazināta akciju paketes pārdošanas cena.

AS "Komunālprojekts" pamatkapitāls ir 85 700 lati, akciju skaits – 8 570, vienas akcijas nominālvērtība - 10 lati. Valstij sabiedrībā pieder 1 264 akcijas jeb 14,75% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem valstij piederošās akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena ir noteikta 54 352 eiro (vienas akcijas pārdošanas cena ir 43 eiro). Akciju paketes nomaksas termiņš ir divi gadi.

AS "Rīgas dzirnavnieks" pamatkapitāls ir 7 600 000 lati, akciju skaits – 152 000, vienas akcijas nominālvērtība – 50 lati. Valstij sabiedrībā pieder 5 600 akcijas jeb 3,68% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena ir noteikta 179 200 eiro (vienas akcijas pārdošanas cena ir 32 eiro). Akciju paketes nomaksas termiņš ir viens gads.

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumus akciju paketes pirkšanai PA K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, līdz 2014.gada 2.decembra plkst.16.00. Dalības maksa katrai no izsolēm ir noteikta 142 eiro. Ar pārdošanas noteikumiem var iepazīties arī PA mājaslapā.

Ja tiks saņemti vairāku pretendentu pieteikumi AS "Rīgas dzirnavnieks" akciju paketes vai AS "Komunālprojekts" akciju paketes pirkšanai, izsole notiks 2014.gada 12.decembrī plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiek veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. AS "Komunālprojekts" un AS "Rīgas dzirnavnieks" akcijas tiek pārdotas noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

 

2014.gada 27. oktobris - Pārdotas SIA "Piensaimnieku laboratorija" valsts kapitāla daļas

2014.gada 27.oktobris

Pārdotas SIA "Piensaimnieku laboratorija" valsts kapitāla daļas

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir pārdevusi SIA "Piensaimnieku laboratorija" 12 valsts kapitāla daļas jeb 5,56% no uzņēmuma pamatkapitāla. Kapitāla daļas iegādājās "Latvijas Piena ražotāju asociācija", kas kā esošais sabiedrības dalībnieks saskaņā ar Komerclikumu un uzņēmuma statūtiem izmantoja savas pirmpirkuma tiesības.

SIA "Piensaimnieku laboratorija" pamatkapitāls ir 6480 lati. Saskaņā ar apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem valsts pārdeva visas kapitāla daļas vienā paketē, nosakot  kapitāla daļu pārdošanas paketes cenu atbilstoši veiktajam novērtējumam 6683 eiro. Atbilstoši pārdošanas noteikumiem pircējs ir veicis pilnu norēķinu par kapitāla daļām.

Valsts kapitāla daļu pārdošana tika veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

2014.gada 16. oktobris - Pārdotas SIA "Neirožu klīnika" valsts kapitāla daļas

2014.gada 16.oktobris

Pārdotas SIA "Neirožu klīnika" valsts kapitāla daļas

Iepriekš ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) noslēgtā sadarbības līguma ietvaros VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir pārdevusi SIA "Neirožu klīnika" 18 970 valsts kapitāla daļas jeb 10% no pamatkapitāla. Kapitāla daļas ir pārdotas septiņiem esošajiem sabiedrības dalībniekiem, kuri saskaņā ar Komerclikumu un likumu "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām" izmantoja savas pirmpirkuma tiesības. Kapitāla daļas dalībniekiem tika pārdotas proporcionāli viņu īpašumtiesību procentuālam sadalījumam sabiedrībā.

Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem vienas kapitāla daļas cena tika noteikta 1,42 euro, bet kapitāla daļu paketes pārdošanas cena 26 937,40 euro. Kapitāla daļas tika pārdotas vienā paketē, kas nozīmēja, ka sabiedrības dalībniekiem (vienam vai vairākiem kopā) bija jāpiesakās visu valsts kapitāla daļu pirkšanai, pretējā gadījumā tiktu uzskatīts, ka viņi ir atteikušies no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Atbilstoši noteikumiem, kas paredzēja pārdošanu ar tūlītēju samaksu, pircēji ir veikuši pilnu norēķinu par kapitāla daļām.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. Valsts kapitāla daļu pārdošana notiek atbilstoši MK 2006.gada 9.maijā pieņemtajiem "Noteikumi par valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu pārdošanas nosacījumiem un kārtību".

2014.gada 30. septembris - Bankas Citadele darījums tuvu noslēgumam

2014.gada 30.septembris

Bankas Citadele darījums tuvu noslēgumam 

Valdība iepazinās ar informatīvo ziņojumu par bankas Citadele investoru piesaistes procesa gaitu. Ziņojumā sniegta informācija, ka šobrīd turpinās sarunas ar investoriem par pirkuma līguma nosacījumiem, tajā skaitā tehniskiem jautājumiem. Valdība varēs pieņemt gala lēmumu par akciju pirkuma līgumu, kad sarunas būs beigušās par visiem nosacījumiem, jo līguma kontekstā visas tiesības un pienākumi ir vienlīdz svarīgi.

Iepriekš valdība pieņēma konceptuālu lēmumu valstij piederošās bankas Citadele akcijas pārdot starptautisko investoru grupai ar pieredzi banku sektorā, kuru pārstāv "Ripplewood Advisors LLC" un tās dibinātājs Tims Kolins (Tim Collins). Šo investoru grupu visaugstāk novērtēja arī otrs bankas akcionārs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, kas arī turpmāk paliks Citadele bankas akcionāru sastāvā. Ņemot vērā investoru prasības par konfidencialitāti, investoru vārdi un darījuma nosacījumi tiks atklāti pēc līguma parakstīšanas, jo vēl turpinās sarunas. Investori iegādāsies akcijas paši un ir arī gala labuma saņēmēji. Netiks veidots atsevišķs uzņēmums akciju iegādei, kas bija viens no iepriekš diskutētiem variantiem. Investoru grupas darbību koordinē "Ripplewood Advisors LLC" un tās dibinātājs Tims Kolins (Tim Collins), ar kuru jau valdība iepazīstināja plašāku sabiedrību pirms divām nedēļām.

Šobrīd VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 64,33 miljoni eiro. Darījuma ietvaros banka Citadele atmaksās 18,4 miljonus eiro no šī aizdevuma, savukārt ERAB pārfinansēs daļu no subordinētā aizdevuma 11,21 miljonu eiro apmērā. Atlikušo aizdevuma daļu 34,72 miljonu eiro apmērā saskaņā ar esošo līgumu banka Citadele atmaksās līdz 2017.gada beigām un par šo aizdevumu valsts saņems procentu maksājumus pilnā apmērā. Līdz ar to panāktie darījuma nosacījumi ļaus valstij atgūt vairāk līdzekļu, nekā 2010.gadā bankai Citadele tika sniegts valsts atbalsts. Kopumā banka Citadele saņēma valsts atbalstu 377,91 miljonu eiro apmērā. Saņemot maksu par akcijām, atmaksājot subordinēto aizdevumu, kā arī pieskaitot līdz šim atmaksāto valsts atbalstu un samaksātos procentu maksājumus par valsts atbalsta izmantošanu, valsts būs atguvusi visus bankas izveidē ieguldītos līdzekļus.

Panāktais darījums iekļaujas iepriekš Eiropas Komisijas apstiprinātajā laika grafikā, kas paredz bankas Citadele akciju pārdošanas līgumu noslēgt līdz 2014. gada 31. decembrim.  Savukārt, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā Citadele, pēc akciju pirkuma līguma parakstīšanas tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, kā arī Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišana. Ievērojot normatīvos aktus, Latvijas, Lietuvas un Šveices banku uzraugu piekrišanas saņemšana var prasīt 5-6 mēnešus, jo ir nepieciešams izvērtēt potenciālos investorus pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns. Atbilstoši Eiropas Komisijas 2014.gada 9.jūlija lēmumam darījums ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.martam.

Kā zināms, 2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele, ņemot vērā to, ka sākotnēji Parex bankas restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana – ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu. Ministru kabinets apstiprināja investoru piesaistes stratēģiju bankai Citadele 2013.gada 17.decembrī.

Investoru piesaistes process sākās 2014.gada janvārī un tas ir jāskata kopsakarībā ar Eiropas Komisijas noteiktajiem bankas Citadele akciju pārdošanas termiņiem. Société Générale kopumā bija uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence). Izvērtējot investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā vienojās turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus.

Bankas Citadele investoru piesaistes process ir veikts profesionāli un atbilstoši starptautiskai praksei. To nodrošina konkursa kārtībā izvēlēts finanšu konsultants starptautiskā investīciju banka Société Générale, kas ir viena no pasaules vadošajām investīciju bankām ar augstiem pārvaldības standartiem. Arī otrs bankas akcionārs - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka - ir atzinis, ka "Citadeles" pārdošanas process ir noritējis profesionāli, skaidri un atklāti. Eiropas Komisijas pārstāvji pēc jau 12 pārskatu saņemšanas no Privatizācijas aģentūras par organizēto investoru procesu nav izteikuši nekādas bažas.

2014.gada 26. septembris - Interesenti nepiesakās iegādāties "Komunālprojekts" un "Rīgas dzirnavnieks" akcijas

2014.gada 26.septembris

Interesenti nepiesakās iegādāties "Komunālprojekts" un "Rīgas dzirnavnieks" akcijas

Šodien paredzētā akciju sabiedrības "Komunālprojekts" valstij piederošo akciju izsole nenotika, jo par noteikto pārdošanas cenu neviens pretendents nepieteicās akcijas iegādāties. Arī uz akciju sabiedrības „Rīgas dzirnavnieks” valstij piederošo akciju izsoli noteiktajā termiņā interesenti nav pieteikušies. Tuvākajā laikā VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) valde lems par jaunu izsoļu izsludināšanu un vērtēs iespēju noteikt zemāku akciju pārdošanas cenu.

AS "Komunālprojekts" kopējais akciju skaits ir 8570, vienas akcijas nominālvērtība ir 10 lati (14,23 eiro), kopējā akciju nominālvērtība ir 85 700 lati (121 940 eiro). Valstij piederošo akciju skaits ir 1264 akcijas jeb 14,75% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem tika noteikta vienas akcijas pārdošanas cena 54 eiro, akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena  68 256 eiro. Izsoles dalības maksa ir 142 eiro, akciju paketes nomaksas termiņš ir viens gads.

AS "Rīgas dzirnavnieks" pamatkapitāls ir 7 600 000 lati (9 960 000 miljoni eiro). Valstij piederošo pārdodamo akciju skaits ir 5 600 akcijas jeb 3,68% no pamatkapitāla. Saskaņā ar valsts kapitāla daļas pārdošanas noteikumiem tika noteikta vienas akcijas pārdošanas cena 40,09 eiro. Akciju paketes pārdošanas cena un vienlaikus izsoles sākumcena 224 504 eiro.

Jau iepriekš ziņots, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un PA ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem. AS "Komunālprojekts" un AS "Rīgas dzirnavnieks" akcijas tiek pārdotas noslēgtā sadarbības līguma ietvaros.

2014.gada 27. augusts - Papildina jautājumus un atbildes par investoru piesaistes procesu bankai Citadele

2014.gada 27.augusts

Papildina jautājumus un atbildes par investoru piesaistes procesu bankai Citadele

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir apkopojusi aktuālos jautājumus par investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Atbildes ir pievienotas jau iepriekš PA mājaslapā ievietotajai informācijai.

Mājaslapā ir papildināta aktuālā informācija par investoru piesaistes procesa gaitu. Société Générale kopumā bija uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence). Izvērtējot līdzšinējos investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā ir vienojusies turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus.

Attiecībā uz sabiedrībā diskutēto jautājumu par amatpersonu pielaidi valsts noslēpumam jautājumi un atbildes ir papildināti ar informāciju, ka PA sagatavotā un Ekonomikas ministrijas iesniegtā informācija, ko līdz šim ir skatījis Ministru kabinets saistībā ar investoru piesaisti bankai Citadele, nekad nav bijusi klasificēta kā valsts noslēpums, bet tai ir noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Ierobežotas pieejamības informācija" vai "Dienesta vajadzībām". Lai strādātu ar jautājumiem, kam noteikts lietojuma ierobežojuma statuss "Dienesta vajadzībām", speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu nav nepieciešama. Kompetento institūciju (Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs) informācija par investoriem ir valsts noslēpums, ņemot vērā, ka par valsts noslēpuma objektu atzīst izlūkošanā (pretizlūkošanā) un operatīvajā darbībā iegūto informāciju, ja tās nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, ekonomiskajām vai politiskajām interesēm. 

PA seko līdzi sabiedrībā diskutētiem jautājumiem par investoru piesaistes procesa gaitu un regulāri papildina informāciju mājaslapā sadaļā "Jautājumu un atbilžu apkopojums par investoru piesaisti bankai Citadele".

2014.gada 20. augusts - Saistošā piedāvājuma iesniegšanas termiņu bankas Citadele akciju pirkšanai nosaka līdz 5.septembrim

2014.gada 20.augusts

Saistošā piedāvājuma iesniegšanas termiņu bankas Citadele akciju pirkšanai nosaka līdz 5.septembrim

Valdība šodien iepazinās ar VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) un starptautiskā finanšu konsultanta Société Générale sagatavoto ziņojumu par investoru piesaistes procesa gaitu bankai Citadele. Ziņojumā sniegta informācija, ka šobrīd turpinās sarunas ar vienu investoru, kas turpina veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence). Valdība piekrita pagarināt gala piedāvājuma iesniegšanas termiņu par desmit dienām līdz 5.septembrim un attiecīgi sarunas ar citiem investoriem pagaidām neveiks.

Ievērojot investora prasību par konfidencialitāti, līdz valdības gala lēmumam par darījuma apstiprināšanu potenciālā investora vārds un darījuma nosacījumi nevar tikt atklāti. Paredzams, ka investors 5.septembrī iesniegs saistošo piedāvājumu, kas ietvers arī darījuma nosacījumus. Pēc tam, kad PA finanšu konsultants un juridiskais konsultants būs piedāvājumu izvērtējuši, tajā skaitā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, valdība varēs lemt, vai darījums atbilst izvirzītajiem investora piesaistes mērķiem un varēs apstiprināt mandātu turpmākajām sarunām ar investoru par pirkuma līgumu.

Investoru piesaistes process sākās 2014.gada janvārī un tas ir jāskata kopsakarībā ar Eiropas Komisijas (EK) noteiktajiem bankas Citadele akciju pārdošanas termiņiem. Société Générale kopumā bija uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, no kuriem 14 investori izrādīja interesi par banku Citadele. Pēc konfidencialitātes līgumu parakstīšanas un iepazīšanās ar informācijas memorandu 8 investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Vēlāk 5 investori uzsāka bankas padziļināto izpēti un iesniedza pēc-izpētes piedāvājumus. Izvērtējot šos piedāvājumus, Ministru kabinets apstiprināja sarunu turpināšanu ar 3 pretendentiem, kuriem tika dota iespēja veikt bankas apstiprinošo padziļināto izpēti (confirmatory due diligence). Izvērtējot līdzšinējos investoru piesaistes procesa rezultātus, valdība investoru piesaistes procesa noslēguma posmā ir vienojusies turpināt sarunas ar vienu pretendentu, kas vislabāk atbilst noteiktajiem kritērijiem un mērķim iegūt stabilu un prognozējamu investoru, kas spēs nodrošināt bankas sekmīgu turpmāko attīstību. Šāds lēmums tika pieņemts, izvērtējot gan ģeopolitiskos, gan ekonomiskos aspektus, kā arī drošības iestāžu atzinumus.

Kā zināms, 2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele, ņemot vērā to, ka sākotnēji Parex bankas restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana – ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu. Ministru kabinets apstiprināja investoru piesaistes stratēģiju bankai Citadele 2013.gada 17.decembrī.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010.gadā banka Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Šī gada pirmo pusgadu Citadeles grupa noslēgusi ar 14,4 miljonu eiro neauditēto peļņu, kas ir par 74% vairāk nekā 2013. gada pirmajā pusgadā un par 6% vairāk nekā 2013. gadā kopā. 2013. gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies. Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012. gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Banka Citadele turpina strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā neatkarīgi no investoru piesaistes procesa.

PA īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcija, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

PA sagatavotais jautājumu un atbilžu apkopojums par galvenajām tēmām saistībā ar investoru piesaistes procesu bankai Citadele un "Parex bankas" restrukturizāciju ir pieejams PA mājaslapā www.pa.gov.lv.

2014.gada 25. jūlijs - Apstiprināti "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi

2014.gada 25.jūlijs

Apstiprināti "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir apstiprinājusi valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 4.decembra rīkojumu un apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem kapitāla daļas tiek pārdotas kvotās. Izsolē tiks pārdota kapitāla daļu pakete, ko veido 188 800 kapitāla daļas jeb 80% no sabiedrības pamatkapitāla. Sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks pārdotas 47 200 kapitāla daļas jeb 20% no sabiedrības pamatkapitāla. Vienas kapitāla daļas pārdošanas cena ir noteikta 2,67 euro.

Izsolē pārdodamās paketes sākumcena ir 504 096 euro. Pircējam par kapitāla daļām būs jānorēķinās 5 gadu laikā. Kapitāla daļu paketes pircējam būs jānodrošina, ka piecu gadu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas tiek saglabāts sabiedrības darbības profils – traktoru un to sastāvdaļu, traktoru piekabju, maināmo velkamo mašīnu un lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnu sertifikācija, testēšana un inspicēšana, autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru sertifikācija, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumu sertifikācija.

Interesenti var iepazīties ar valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumiem un iesniegt apliecinājumu kapitāla daļu paketes pirkšanai līdz 2014.gada 28.augusta plkst.16.00. Privatizācijas noteikumi pieejami arī PA mājaslapā. Vairāku pretendentu pieteikšanās gadījumā izsole notiks 2014.gada 5.septembrī plkst.15.00 PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā.

Informācija par kapitāla daļu pārdošanas uzsākšanu sabiedrības darbiniekiem un izpildinstitūcijas locekļiem tiks izvietota sabiedrības telpās pārdošanas noteikumos noteiktajā kārtībā.

SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" galvenais darbības veids ir tehniskās pārbaudes un analīze. Sabiedrība darbojas tādās valsts reglamentētajās sfērās kā atbilstības novērtēšana (t.sk. dažāda veida tehnikai, darba aprīkojumam darba vietās un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem), testēšana (t.sk. mašīnām, darba aprīkojumam, darba vides parametriem, motoru izmešiem) un inspicēšana (aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju atkārtota verificēšana). Uzņēmumam ir profesionālu un kompetentu ekspertu komanda, kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas pakalpojumus sniedz kopš 2004.gada un šobrīd bioloģiskās lauksamniecības sertifikācijas pakalpojumus nodrošina 1500 klientiem visā Latvijā.

Valstij sabiedrībā pieder 100% pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 236 000 lati, kas sadalīts 236 000 kapitāla daļās ar nominālvērtību 1 lats. Saskaņā ar 2013.gada pārskata datiem sabiedrības pašu kapitāls 294 587 lati, neto apgrozījums 650 490 euro (457 167 lati), peļņa 2868 euro (2 016 lati).

2014.gada 14. jūlijs - Jautājumu un atbilžu apkopojums par investoru piesaisti bankai Citadele

2014.gada 14.jūlijs

PA mājaslapā pieejams jautājumu un atbilžu apkopojums par investoru piesaisti bankai Citadele

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir sagatavojusi jautājumu un atbilžu apkopojumu par galvenajām tēmām saistībā ar investoru piesaistes procesu AS "Citadele banka" (banka Citadele) un "Parex bankas" restrukturizāciju. Apkopojumā vienā vietā ērti būs atrodamas atbildes uz tiem jautājumiem, kuri šobrīd tiek aktīvi diskutēti medijos un sabiedrībā kopumā.

Publicētajā apkopojumā interesenti atradīs atbildes uz jautājumiem, kāpēc vispār nepieciešams piesaistīt investoru bankai Citadele, kā izvēlēsies pretendentu, vai bijušie Parex akcionāri varēs iegādāties banku Citadele un citiem jautājumiem. Informācija par šiem jautājumiem līdz šim bija atrodama PA mājas lapā un izplatītajos preses paziņojumos. Apkopojums ļaus vienkopus vienkāršākā veidā atrast precīzu atbildi uz šobrīd sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Apkopojumā arī pievienota galvenā notikumu hronoloģija un aktuālie dati par valsts atbalsta atgūšanu. Jautājumu un atbilžu apkopojums atrodams šeit. Turpat var pievienot arī savu jautājumu. Atbildes uz populārākajiem jautājumiem tiks pievienotas sarakstam.

2014.gada 10. jūlijs - PA: Valsts no ieguldījuma Citadelē atguvusi 247,6 miljonus eiro, vēl nepieciešami 130,3 miljoni eiro

2014.gada 10.jūlijs

PA: Valsts no ieguldījuma Citadelē atguvusi 247,6 miljonus eiro, vēl nepieciešami 130,3 miljoni eiro

Šodien, 10.jūlijā, VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) AS "Citadele banka" (banka Citadele) investoru piesaistes procesam veltītā seminārā informēja par Eiropas pieredzi banku pārņemšanas, restrukturizācijas un aktīvu pārdošanas darījumos, kā arī sniedza apkopojumu par līdzšinējo valsts atbalstu un ieguldījumu bankas Citadele izveidē.

"Investora piesaistes darījums bankai Citadele veiksmīgi iekļaujas kopējā kontekstā, Eiropas valstīm samazinot vai pilnībā pārtraucot savu līdzdalību to finanšu institūciju kapitālā, kas krīzes gados saņēma valsts atbalstu vai valsts ieguldījumu. Citadeles plānotā darījuma gadījumā mūsu priekšrocība ir gan nostabilizējusies pašas bankas darbība, gan ekonomikas atgūšanās Eiropas tirgos, kas mums ļauj drošāk runāt ar investoriem, nekā tas bija vēl tikai gadu vai divus atpakaļ", saka Ansis Spridzāns, PA valdes priekšsēdētājs.

Kopumā Eiropā valstis sniegušas atbalstu vairāk nekā 400 bankām

PA apkopotā Eiropas Komisijas informācija liecina, ka kopumā piecu gadu laikā – no 2008.g.oktobra līdz 2013.g.oktobrim – EK bija pieņēmusi vairāk nekā 400 lēmumu, kas pieļāva valstu palīdzības sniegšanu finanšu sektoram, bet kopējais palīdzības apjoms kapitāla stiprināšanai (recapitalization and asset relief measures, 2008-2012.g.) ir bijis 591,9 miljardi eiro, kas veido 4,6% no ES 2012.gada IKP. Garantiju un cita veida atbalsta mehānismu apjoms maksimālo līmeni sasniedza 2009.g., kad atbalsta apjoms bija 906 miljardi eiro, kas veidoja 7,7% no ES 2012.gada IKP. Krīzes ietekmei mazinoties, samazinājies arī ES valstu likviditātes atbalsts savām finanšu sistēmām – 2012.gadā tie bija 534,5 miljardi eiro.

Valsts no bankā Citadele ieguldītā līdz šim atguvusi lielāko daļu jeb 66%, vēl nepieciešami 130,3 miljoni eiro

Saskaņā ar PA sniegto informāciju, bankā Citadele valsts ieguldījums 2010. gadā tika veikts 377,9 miljonu eiro apmērā, no kura 203,7 miljoni bija likviditātes atbalsts, bet 109,9 miljoni eiro valsts daļa bankas kapitālā un vēl 64,3 miljoni eiro bankas subordinētajā kapitālā. Līdz šim Citadele valstij atmaksājusi 203,7 miljonus eiro likviditātes atbalsta, kā arī samaksājusi 43,9 miljonus eiro procentos un citos maksājumos par valsts atbalstu. Līdz ar to summa, ko valstij vēl nepieciešams atgūt no ieguldījuma bankā Citadele ir 130,3 miljoni eiro.

Līdzīgi darījumi Eiropā sniedz ieskatu par banku akciju pārdošanas darījumu vērtību

Sadarbībā ar bankas Citadele investora piesaistes procesa finanšu konsultantu starptautisko investīciju banku "Société Générale", PA ir iepazinusies ar 13 Eiropas pieredzes gadījumiem (Spānijā, Beļģijā, Lielbritānijā un Īrijā), kuros laikā no 2012.gada decembra investors ir ticis piesaistīts finanšu institūcijām, kuras tādā vai citādā veidā bija saņēmušas valsts atbalstu finanšu krīzes laikā. Minēto darījumu lokā ir, piemēram, investora piesaiste Lielbritānijas "RBS" un "Northern Rock" bankām, Beļģijas "Dexia" bankai, Spānijas "Bankia", "Banco Mare Nostrum", "Banco de Valencia", "NCG Banco", "Unnim Banc" un "Catalunya Banc" bankām, kā arī Īrijas "Bank of Ireland Group" investora piesaiste.

Lai arī minēto darījumu nosacījumi un parametri atšķiras, no informācijas var secināt, ka minēto banku akciju pārdošanas cena atbilda koeficientam 0,3 līdz 1,6 no pašu kapitāla vērtības. Piemēram, 100% Beļģijas "Dexia" bankas tika pārdoti par 5,5 miljardiem eiro, kas bija 0,5 bankas pašu kapitāla, bet Spānijas "Bankia" 45,5% akciju tika pārdoti par 4,56 miljardiem eiro, kas, atvasinot darījuma vērtību par 100% akciju, būtu 0,7 bankas tā brīža pašu kapitāla. No izskatītajiem darījumiem lielākā vērtība pret pašu kapitālu tika uzrādīta Spānijas "NCG Banco" darījumā, kur bankas akcijas tika novērtētas 1,6 pašu kapitālu apmērā. Salīdzinājumam Citadeles grupas pašu kapitāls šī gada pirmā ceturkšņa beigās bija 149,233 miljoni eiro.

Bankas Citadele investora piesaistes procesa attīstības vēsture

Kā zināms, 2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Valdībai iesniegtajā ziņojumā tika secināts, ka sākotnēji "Parex banka" restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana – ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

2010.gada 15.septembrī ar Eiropas Komisiju tika saskaņots „Parex bankas” restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas. Šobrīd ir piemērotākais brīdis -  no 2014.gada Latvija ir ieviesusi eiro, tas ir ļoti nozīmīgs solis ārvalstu investīciju piesaistei, tāpat banka Citadele strādā stabili un ir pelnošs uzņēmums. Līdz ar to restrukturizācijas plāna galvenais mērķis – krīzes situācijas novēršana un situācijas stabilizācija – ir sasniegts un bankai nepieciešams investors vai investori, kuri nodrošinās bankas ilgtermiņa attīstību un plašākas attīstības iespējas.

2013.gada 22.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku "Société Générale", kuras uzdevums ir noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Pieteikumu izvērtēšanu veica speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un PA pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un "Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas". Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs "Linklaters".

"Société Générale" ir viena no lielākajām Eiropas finanšu pakalpojumu grupām, uzņēmums nodarbina vairāk nekā 154 000 darbinieku 76 valstīs, sniedzot pakalpojumus 32 miljoniem klientu visa pasaulē. "Société Générale" kā finanšu konsultanti ir piedalījušies "Citibank Belgium" pārņemšanas darījumā, kā arī konsultējuši "Sberbank", kas 505 miljonu eiro vērtā darījumā pārņēma "Volksbank International".

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010.gadā Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. 2013.gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012.gadu ir teju dubultojusies. Savukārt Citadeles grupa 2013.gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Šī gada pirmajā ceturksnī banka Citadele ir strādājusi ar 5,7 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā periodā. Bet Citadeles grupa ir strādājusi ar 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā bija plānots.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012.gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Banka Citadele turpina strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā neatkarīgi no investoru piesaistes procesa.

PA īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcija, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir "Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka".

 

2014.gada 9. jūlijs - Eiropas Komisija: Latvijas valsts atbalsta pasākumi Revertai un Citadelei atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu

2014.gada 9.jūlijs

Eiropas Komisija: Latvijas valsts atbalsta pasākumi Revertai un Citadelei

atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu 

Eiropas Komisija (EK) ir pabeigusi padziļināto "Parex bankas" restrukturizācijas plāna un tā izmaiņu izvērtēšanu un konstatējusi, ka Latvijas valsts veiktie atbalsta pasākumi AS "Reverta" (iepriekš AS "Parex banka") un AS "Citadele banka" pilnībā atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES Kopējam tirgum.

Pamatojoties uz Latvijas sniegto papildu informāciju, EK ir secinājusi, ka veiktie atbalsta pasākumi ir bijuši nepieciešami, lai nodrošinātu Latvijas banku sistēmas stabilitāti un veiktu bankas "Reverta" pienācīgu noregulējumu. 

VAS "Privatizācijas aģentūra" valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: "Esam gandarīti, ka Eiropas Komisija uzklausīja Latvijas puses argumentus. Pieņemtais lēmums apstiprina, ka Latvijas puse ir stingri ievērojusi prasības, kas noteiktas valsts atbalsta pasākumiem. Investoru piesaistes process bankai Citadele tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna"

Kā ziņots, aprīlī EK uzsāka standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas akciju sabiedrības "Parex banka" (Parex banka) restrukturizācijas plāna ietvaros. Procedūras mērķis bija konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES Kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas bija veikti atsevišķi tā papildinājumi un bija nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES Kopējam tirgum.

 

2014.gada 1. jūlijs - Apstiprināti "Piensaimnieku laboratorija" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi

2014.gada 1.jūlijs

Apstiprināti "Piensaimnieku laboratorija" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumi

2014.gada 26.jūnijā VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) apstiprināja sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Piensaimnieku laboratorija" valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Pārdodamo valsts kapitāla daļu paketi veido 12 kapitāla daļas jeb 5,56% no uzņēmuma pamatkapitāla.

SIA "Piensaimnieku laboratorija" pamatkapitāls ir 6480 lati. Saskaņā ar apstiprinātajiem pārdošanas noteikumiem valsts pārdos visas kapitāla daļas vienā paketē, nosakot  kapitāla daļu pārdošanas paketes cenu atbilstoši veiktajam novērtējumam 6683 eiro. Samaksa jāveic 100% eiro.

Saskaņā ar Komerclikuma un SIA "Piensaimnieku laboratorija" statūtiem pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo kapitāla daļu paketi ir SIA "Piensaimnieku laboratorija" dalībniekiem. Ja dalībnieki nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu kapitāla daļu paketi vai neparaksta kapitāla daļu pirkuma līgumus par visu kapitāla daļu paketes kapitāla daļu pirkšanu, PA izsludinās kapitāla daļu paketes izsoli. Ar pārdošanas noteikumiem var iepazīties PA www.pa.gov.lv un PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Tālrunis uzziņām 67021314.

SIA "Piensaimnieku laboratorija" ir dibināta 2001.gada augustā. Uzņēmums veic piena testēšanu nosakot piena taukus, olbaltumvielas, somatiskās šūnas, inhibitorus, baktēriju kopskaitu un sasalšanas punktu, kā arī veic citas tehniskās pārbaudes un analīzes. Visas uzskaitītās laboratorijas testēšanas metodes ir akreditētas. Valstij sabiedrībā pieder 12 kapitāla daļas jeb 5,56% no pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 6 480 lati, kas sadalīts 216 kapitāla daļās ar nominālvērtību 30 lati. Sabiedrībā ir 10 dalībnieki, lielākajam no tiem  - Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai pieder 31,48% no pamatkapitāla.

2014.gada 26. jūnijs - PA: Investoru piesaiste Citadelei ir nonākusi noslēguma stadijā

2014.gada 26.jūnijs

PA: Investoru piesaiste Citadelei ir nonākusi noslēguma stadijā

Ministru kabinets ceturtdien, 26.jūnijā, iepazinās ar AS "Citadele banka" (banka Citadele) investoru piesaistes procesā sasniegto. Ministru kabineta sēdē VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) pārstāvji un finanšu konsultants – starptautiskā investīciju banka Société Générale – informēja par potenciālo investoru iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesu.

Société Générale ir uzrunājusi aptuveni 100 pretendentus, kuri bija izrādījuši interesi par banku Citadele. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu, vairāki investori iesniedza nesaistošos piedāvājumus. Lai nodrošinātu konkurenci starp dažādiem investoru piedāvājumiem, Ministru kabinets šodien apstiprināja sarunu turpināšanu ar vairākiem pretendentiem, kuriem būs iespēja veikt apstiprinošo padziļināto bankas izpēti (confirmatory due diligence). Pēc tam investoru precizētie piedāvājumi tiks iesniegti Ministru kabinetam gala lēmuma pieņemšanai.

Pretendentu iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc atbilstības četrām kritēriju grupām – cena, darījuma nosacījumi, investora kvalitāte un bankas attīstības redzējums, lai nodrošinātu valstij un bankas turpmākai attīstībai labākos nosacījumus.

"Šobrīd investora piesaiste Citadelei notiek saskaņā ar konsultantu ieteikto, Privatizācijas aģentūras sagatavoto un Ministru kabineta apstiprināto stratēģiju. Ir vairāki pretendenti, kas ir izteikuši savus piedāvājumus un tas nodrošina konkurenci, kas nāk par labu valstij un bankai šajā procesā", norāda PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Ievērojot valsts drošības intereses, visus pretendentus izvērtē arī attiecīgās drošības iestādes. Bez tam, lai investors varētu iegūt būtisku līdzdalību bankā, tam būs jāsaņem Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) piekrišana. FKTK izvērtēs potenciālo investoru pēc vairākiem kritērijiem – brīva kapitāla pietiekamība, finansiālā stabilitāte, ieguldīšanai paredzēto līdzekļu izcelsmes legalitāte, investora reputācija, biznesa plāns.

Izvēlētie investori drīkstēs veikt apstiprinošo padziļināto bankas izpēti (confirmatory due diligence). Pēc šīs izpētes investori iesniegs precizētos piedāvājumus, kurus izvērtējot tiks izvēlēts bankas Citadele investors.

Pie potenciālo investoru saraksta apstiprināšanas tika ņemta vērā gan valdības apstiprinātie vērtēšanas kritēriji, atbilstība FKTK izvērtēšanas kritērijiem, gan arī drošības iestāžu atzinumi.

Arī Eiropas Komisijas apstiprinātajā "Parex bankas" restrukturizācijas plānā ir ietvertas prasības investoru piesaistei, tostarp, ir noteikts, ka līdzdalība bankā Citadele nekādā veidā nav pieļaujama bijušajiem "Parex bankas" akcionāriem.

Kā zināms, 2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Valdībai iesniegtajā ziņojumā tika secināts, ka sākotnēji "Parex bankas" restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana – ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

2010.gada 15.septembrī ar Eiropas Komisiju tika saskaņots "Parex banka" restrukturizācijas plāns, kas paredz valsts atbalsta izbeigšanu pēc situācijas stabilizācijas. Šobrīd ir piemērotākais brīdis, no 2014.gada Latvija ir ieviesusi eiro, tas ir ļoti nozīmīgs solis ārvalstu investīciju piesaistei, tāpat banka Citadele strādā stabili un ir pelnošs uzņēmums. Līdz ar to restrukturizācijas plāna galvenais mērķis – krīzes situācijas novēršana un situācijas stabilizācija – ir sasniegts un bankai nepieciešams investors vai investori, kas nodrošinās bankas ilgtermiņa attīstību un plašākas attīstības iespējas.

2013.gada 22.oktobrī Ministru kabinets atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Société Générale, kuras uzdevums ir noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Pieteikumu izvērtēšanu veica speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un PA pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.

Société Générale ir viena no lielākajām Eiropas finanšu pakalpojumu grupām, uzņēmums nodarbina vairāk nekā 154 000 darbinieku 76 valstīs, sniedzot pakalpojumus 32 miljoniem klientu visa pasaulē. Société Générale kā finanšu konsultanti ir piedalījušies Citibank Belgium pārņemšanas darījumā, kā arī konsultējuši Sberbank, kas 505 miljonu eiro vērtā darījumā pārņēma Volksbank International.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010.gadā Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. 2013. gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies. Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

Šī gada pirmajā ceturksnī banka Citadele ir strādājusi ar 5,7 miljonu eiro peļņu, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā pērn šajā periodā. Bet Citadeles grupa ir strādājusi ar 5,9 miljonu eiro peļņu, kas ir vairāk nekā bija plānots.

Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012. gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Banka Citadele turpina strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā neatkarīgi no investoru piesaistes procesa.

PA īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcija, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

2014.gada 26. maijs - Kritēriji, vērtējot investoru piedāvājumus bankai Citadele: uzticamība, reputācija un cenas piedāvājums

2014.gada 26.maijs

ŠIS DOKUMENTS NAV PAREDZĒTS IZPLATĪŠANAI (NE PILNĪGI, NE DAĻĒJI, NE TIEŠI, NE NETIEŠI) AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS, AUSTRĀLIJĀ, KANĀDĀ VAI JAPĀNĀ

 

Galvenie kritēriji, vērtējot investoru piedāvājumus bankai Citadele: uzticamība, reputācija un cenas piedāvājums

Valdība šodien iepazinās ar VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) sagatavotajiem AS "Citadele banka" (banka Citadele) investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritērijiem, kas izstrādāti sadarbībā ar investoru piesaistes procesa konsultantu Société Générale. Potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji ir apkopoti četrās kritēriju grupās, to mērķis – izraudzīties piemērotāko piedāvājumu, kas nodrošina labāko cenu, investora uzticamību un reputāciju, kā arī bankas Citadele turpmāko attīstību.

"Valsts mērķis ir  atrast bankai Citadele profesionālus, uzticamus investorus ar izcilu reputāciju, kuri nodrošinās bankas turpmāku attīstību un piedāvās vislabāko iespējamo akciju cenu. Tāpēc esam izvirzījuši virkni kritēriju, pēc kuriem starptautiskais konsultants Société Générale caurskatāmā procedūrā, konkursa kārtībā izvēlēsies labāko no visiem potenciālajiem investoru piedāvājumiem", norāda PA Valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Bankas Citadele investoru piedāvājumu izvērtēšanas kritēriji izriet no Ministru kabinetā (MK) iepriekš apstiprinātajiem investoru piesaistes pamatmērķiem. Potenciālo investoru piedāvājumu izvērtēšanu nodrošinās konsultants Société Générale. Ja modelis paredzēs investoriem būtiskas līdzdalības iegūšanu (iegūstot vai pārsniedzot 10% no bankas pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita), tad investorus pirms akciju iegādes izvērtēs arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atbilstoši Eiropas Savienības regulējumam, t.sk. izvērtēs investoru finansiālo stabilitāti un reputāciju.

Kā jau ziņots, konsultants Société Générale šā gada aprīlī informēja valdību, ka investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par bankas stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā. Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Nesaistošā piedāvājuma iesniegšanas mērķis ir parādīt savu interesi attiecībā uz bankas Citadele iegādi, lai varētu lemt par atļauju attiecīgajam investoram veikt tālāku informācijas par banka Citadele izpēti (due diligence). Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Potenciālie investori šobrīd strādā pie bankas padziļinātas izpētes. Līdztekus akciju pārdošanas tiešā darījuma scenārijam tiek analizētas arī publiskā piedāvājuma iespējas (IPO) jeb iespējas bankas akcijas kotēt biržā. Gala lēmumu par investoru piesaisti bankai valdība pieņems vasarā, kad tiks saņemti investoru saistošie piedāvājumi tiešajam darījumam.

2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Valdībai iesniegtajā ziņojumā tika secināts, ka sākotnēji „Parex bankas” restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana - ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

Lai saglabātu maksimāli elastīgu pieeju, PA sadarbībā ar finanšu konsultantu Société Générale īsteno divu ceļu (angļu val. "dual track") investoru piesaistes stratēģiju. Tas paredz veikt investoru intereses izpēti attiecībā uz valstij piederošo akciju tiešās pārdošanas darījumiem, vienlaicīgi izvērtējot iespējas organizēt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Divu ceļu procesa priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lēmumu par konkrētu modeli pieņemot pēc investoru intereses noskaidrošanas. Šāda pieeja nodrošina vislielāko investoru savstarpējo konkurenci, kas nodrošinātu valstij izdevīgāko darījumu.

Jau ziņots, ka konkursa kārtībā kā PA finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka Société Générale, kuras uzdevums ir sniegt konsultācijas PA  par valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. 2013. gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies. Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012. gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Banka Citadele turpina strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā neatkarīgi no investoru piesaistes procesa.

PA īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcijas, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Svarīga informācija

Société Générale rīkojas tikai un vienīgi PA uzdevumā saistībā ar jebkādiem pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.  Société Générale  nav un nebūs saistību pret jebkuru citu personu, izņemot PA, nodrošināt tiesības, kas garantētas Société Générale klientiem, vai sniegt padomus saistībā ar pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.

Société Générale ir Francijas kredītiestāde (banka), kuras licenci izdevusi un uzrauga Autorité de Contrôle Prudentiel et de Résolution (Francijas Prudenciālās Kontroles un Lēmumu Iestāde). Société Générale darbību daļēji reglamentē Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) un Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde). Sīkāka informācija par Société Générale tiesību apjomu un uzraudzību, ko īsteno Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde) un Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) ir pieejama pēc pieprasījuma pie  Société Générale.

Šis paziņojums nav paredzēts izplatīšanai tieši vai netieši Amerikas Savienotajās Valstīs (tai skaitā tās teritorijās un īpašumos, jebkurā Amerikas Savienoto Valstu štatā un Kolumbijas apgabalā). Šis paziņojums nav uzskatāms par piedāvājumu vai daļu no piedāvājuma iegādāties vai parakstīties uz vērtspapīriem Amerikas Savienotajās Valstīs vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Šajā dokumentā minētās akcijas nav tikušas un netiks reģistrētas saskaņā ar 1933. gada Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru Aktu ("Vērtspapīru Akts").

Akcijas nevar tikt piedāvātas vai pārdotas Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot saskaņā ar Vērtspapīru aktā paredzētajiem reģistrācijas izņēmumiem. Akcijas netiks publiski piedāvātas Amerikas Savienotajās Valstīs.

2014.gada 21. maijs - PA: Investori padziļināti iepazīstas ar Citadeles darbības rādītājiem

2014.gada 21.maijs

PA: Investori padziļināti iepazīstas ar Citadeles darbības rādītājiem

Investoru piesaistes process AS "Citadele banka" (banka Citadele) notiek atbilstoši iepriekš plānotajam. Šobrīd VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir saņēmusi vairākus piedāvājumus no potenciālajiem investoriem bankas Citadele akciju iegādei. Banka Citadele ir veiksmīgi attīstījusies, un investoru interese par tās akciju iegādi ir pietiekama, lai nodrošinātu investoru piedāvājumu konkurenci. Līdz ar investoru piesaisti bankai būs iespēja darboties kā pilnīgi brīvam tirgus dalībniekam un tas pavērs Citadelei plašākas attīstības iespējas. Investoru piesaistes process bankai Citadele ir savlaicīgi un profesionāli izplānots atbilstoši grafikam.

Saistībā ar atsevišķos medijos izskanējušo informāciju PA uzsver, ka nekādi scenāriji par iespējamo bankas likvidāciju nav apspriesti un noteikti nav dienaskārtībā. Potenciālie investori šobrīd strādā pie bankas padziļinātas izpētes. Līdztekus akciju pārdošanas scenārijam tiek analizētas publiskā piedāvājuma iespējas (IPO) jeb iespējas bankas akcijas kotēt biržā. Gala lēmumu par investoru piesaisti bankai valdība pieņems vasarā, kad tiks saņemti investoru saistošie piedāvājumi tiešajam darījumam.

2014.gada 13. maijs - Mākslas projektu veidotājiem liela interese par Daugavgrīvas cietoksni

2014.gada 13.maijs

Mākslas projektu veidotājiem liela interese par Daugavgrīvas cietoksni

Kopš pagājušajā gadā VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) pārņēma valdījumā Daugavgrīvas cietoksni (nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 1B) vairākkārt ar dažādiem kultūras projektiem saistītas organizācijas ir izrādījušas interesi par cietokšņa izmantošanu mākslas projektu ietvaros. Atzīmējot muzeju dienu šonedēļ, 18.maijā, biedrība "Bolderājas grupa" skatītājiem piedāvās Vara Piņķa un Jēkaba Nīmaņa izrādi par latviešu strēlniekiem – māksliniekiem "Baltā Zirgā".

Pēc nomas līguma izbeigšanas un Daugavgrīvas cietokšņa pārņemšanas valdījumā, PA nodrošina Daugavgrīvas cietokšņa apsaimniekošanu. PA regulāri no dažādām ar kultūras projektiem saistītām organizācijām saņem lūgumus par pasākumu organizēšanu cietoksnī, tai skaitā arī kino uzņemšanu. Pagājušās brīvdienās cietoksni apmeklēja arī liels skaits Rīgas velo nedēļas dalībnieku. Apmeklētajiem cietoksnis ir atvērts sestdienās un svētdienās. Tomēr PA nav iespēju cietoksni ilgtermiņā uzturēt un attīstīt atbilstoši kultūra pieminekļa statusam, lai tas kalpotu sabiedrības interesēm kā vēstures un kultūras objekts.

Jau iepriekš PA pauda viedokli, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas problēmas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. PA vērsās Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) un valsts aģentūrā "Latvijas kara muzejs" ar lūgumu izvērtēt iespēju pārņemt valdījumā kultūras pieminekli.

Visas puses viennozīmīgi atbalstīja nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Tomēr neviena no institūcijām nav gatava to pārņemt valdījumā. PA nevar uzņemties cietokšņa ilgtermiņa apsaimniekošanu, jo tas neatbilst PA veicamajiem darba uzdevumiem.

VKPAI ir izteikusi priekšlikumu Daugavgrīvas cietoksnī izveidot Jūras muzeju, nododot to VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Šo viedokli atbalsta arī Aizsardzības ministrija un VAS "Latvijas Jūras administrācija". Kā cita alternatīva tiek apsvērts priekšlikums cietoksni nodot Rīgas pašvaldības īpašumā. Kultūras ministrija piekristu šādam risinājuma ar noteikumu, ka precīzi tiek definēti noteikumi objekta saglabāšanai publiskai funkcijai ar prioritāti kultūrai.

Informācijai

Aizsardzības ministrijas akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašuma fonds" ar  SIA "Aumeisteru muiža" uz 49 gadiem bija noslēgusi nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B (Daugavgrīvas cietoksnis) ilgtermiņa nomas līgumu. Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs arī PA. PA valde secināja, ka nomnieks nepilda līguma nosacījums un pieņēma lēmumu ar  2010.gada 3.septembri izbeigt nekustamā īpašuma nomas līgumu. Pagājušā gadā tiesa apmierināja PA prasību par nomnieka izlikšanu.

2014.gada 6. maijs - Privatizācijas aģentūra uzlabo finanšu rādītājus

2014.gada 6.maijs

Privatizācijas aģentūra uzlabo finanšu rādītājus

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir izdevies uzlabot darbības finanšu rādītājus. Saskaņā ar akcionāru sapulcē apstiprināto PA gada pārskatu aģentūras saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 7,3 miljonu latu (10,39 milj. eiro), kas ir par 0,3 miljoniem latu (0,43 milj. eiro) vairāk nekā gadu iepriekš. Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: "Neskatoties uz to, ka Privatizācijas aģentūras portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, esam spējuši piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus. Šogad lielākie aģentūras darba uzdevumi būs investoru piesaistes pabeigšana Citadele bankai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārdošana."

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 2,9 milj. latu (4,13 milj. eiro). No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,26 milj. latu (0,37 milj. eiro), 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 2,3 milj. latu (3,27 milj. eiro), 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,14 milj. latu (0,20 milj. eiro), 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,16 milj. latu (0,23 milj. eiro). No šīs summas 73 tūkst. latu (103.87 tūkst. eiro) ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Privatizējamo valsts īpašuma objektu sertifikātu uzkrāšanas kontos 2013.gadā ieskaitīti  61 238 privatizācijas sertifikāti un 1 592 īpašuma kompensācijas sertifikāti. To kopējā nominālvērtība ir 1,76 miljoni latu (2,50 milj. eiro).

2013.gadā aģentūra pārskaitīja valsts budžetā un citām valsts institūcijām ieņēmumus no valsts īpašumu privatizācijas, atsavināšanas un parādu kapitalizācijas 5,5 milj. latu (7,83 milj. eiro) apmērā, kas ir par 0,2 miljoniem latu (0,28 milj. eiro) vairāk nekā iepriekšējā gadā. Ieņēmumi no valsts īpašumu iznomāšanas (bez PVN) sasniedza 0,52 milj. latus (0,74 milj. eiro), kas ir par 0,19 milj. latu (0,27 milj. eiro) vairāk nekā iepriekšējā periodā.  

Tāpat 2013.gadā aģentūra pārskaitīja valsts budžetā nodokļus 0,55 milj. latu (0,78 milj. eiro) apmērā. Savukārt, pašvaldību budžetos aģentūra pārskaitījusi nekustamā īpašuma nodokli par iznomātajiem valsts īpašuma objektiem (ēkām un zemi) 0,25 milj. latu (0,36 milj. eiro) apmērā.

Šogad lielākie PA darba uzdevumi būs investoru piesaistes pabeigšana AS "Citadele banka" (Citadele banka) un VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošana. Kopumā atbilstoši noslēgtajam sadarbības līgumam ar VSAA plānots pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, pārdodamo kapitāla daļu īpatsvars sabiedrību pamatkapitālā svārstās no 0,82% līdz 14,75%. Plānots, ka šā gada pirmajā pusgadā tiks organizēta un veikta valsts kapitāla daļu novērtēšana un PA strādās pie pārdošanas noteikumu projektu izstrādes. Pirmos pirkuma līgumus plānots noslēgt šā gada trešajā ceturksnī.

Uz 2013.gada 31.decembri PA valdījumā ir 1494 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atrodas 329 dzīvojamās mājas. Arī pēc privatizācijas procesa pabeigšanas PA ir  jānodrošina privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana līdz dzīvokļu īpašnieki piekrīt pārņemt šo māju pārvaldīšanas tiesības. Privatizācijā procesā atrodas 648 apbūvēti zemes gabali, 3 neapbūvēti zemes gabali, 39 valsts īpašuma objekti, valsts kapitāla daļas 9 sabiedrībās un valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 49 kapitālsabiedrībās . 

PA ir akciju sabiedrības "Reverta" un Citadele bankas akcionārs, un SIA "Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra" ( HipoNĪA) dalībnieks. 2013. gada 31.decembrī Aģentūrai piederēja 84,15% Reverta akciju, 75% mīnus viena Citadele bankas akcija un 100% HipoNĪA kapitāla daļu.

2014.gada 15. aprīlis - Investori apliecina interesi par banku Citadele

2014.gada 15.aprīlis

ŠIS DOKUMENTS NAV PAREDZĒTS IZPLATĪŠANAI (NE PILNĪGI, NE DAĻĒJI, NE TIEŠI, NE NETIEŠI) AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS, AUSTRĀLIJĀ, KANĀDĀ VAI JAPĀNĀ

 

Investori apliecina interesi par banku Citadele

Valdība iepazinās ar VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) un konsultanta Société Générale ziņojumu par  bankas Citadele investoru piesaistes stratēģijas ieviešanas gaitu. Konsultants informēja valdību, ka investori ir apliecinājuši interesi gan kļūt par bankas stratēģiskajiem ieguldītājiem, akcijas iegādājoties tiešā pārdošanas darījumā, gan arī investoriem ir interese par akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO), akcijas iegādājoties biržā. Veikt abu iespējamo scenāriju izpēti paredzēja iepriekš valdības apstiprinātā investoru piesaistes stratēģija.

Saskaņā ar apstiprināto stratēģiju, konsultants Société Générale uzrunāja gandrīz 100 investorus, kas varētu kļūt par bankas Citadele stratēģiskajiem ieguldītājiem. Pēc iepazīšanās ar informācijas memorandu vairāki investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājums. Potenciālo interesentu vidū ir gan bankas, gan finanšu investori.

Paralēli konsultants turpina darbu pie akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma izpētes. Veiktā investoru intereses izpēte un tirgus analīze liecina, ka IPO jeb akciju kotēšana biržā kā investoru piesaistes mehānisms ir nopietni apsverama alternatīva. Konsultants rekomendēja MK turpināt abu iespējamo investoru piesaistes scenāriju ieviešanu, lai pie gala lēmuma valdība atgrieztos šā gada vasarā, kad tiks saņemti investoru saistošie piedāvājumi tiešajam darījumam. Pēc tam valdība varēs izlemt, kurš no iespējamiem scenārijiem labāk atbildīs valdības noteiktajiem mērķiem un būs valstij visizdevīgākais.

2013.gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Valdībai iesniegtajā ziņojumā tika secināts, ka sākotnēji "Parex bankas" restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana - ir sasniegts. Atbilstoši restrukturizācijas plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

Lai saglabātu maksimāli elastīgu pieeju, PA sadarbībā ar finanšu konsultantu Société Générale īsteno divu ceļu (angļu val. "dual track") investoru piesaistes stratēģiju. Tas paredz veikt investoru intereses izpēti attiecībā uz valstij piederošo akciju tiešās pārdošanas darījumiem, vienlaicīgi izvērtējot iespējas organizēt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā.

Divu ceļu procesa priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lēmumu par konkrētu modeli pieņemot pēc investoru intereses noskaidrošanas. Šāda pieeja nodrošina vislielāko investoru savstarpējo konkurenci, kas nodrošinātu valstij izdevīgāko darījumu.

Jau ziņots, ka konkursa kārtībā kā PA finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka Société Générale, kuras uzdevums ir sniegt konsultācijas PA  par valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. 2013. gadu banka Citadele ir noslēgusi ar 15,2 miljonu eiro (10,7 miljonu latu) lielu peļņu, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir teju dubultojusies. Savukārt Citadeles grupa 2013. gadu noslēgusi ar 13,7 miljonu eiro (9,6 miljonu latu) peļņu, kas arī ir nedaudz pieaugusi salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts 2012. gadā atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Banka Citadele turpina strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā neatkarīgi no investoru piesaistes procesa.

PA īpašumā ir 75% mīnus viena bankas Citadele akcijas, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Svarīga informācija

Société Générale rīkojas tikai un vienīgi PA uzdevumā saistībā ar jebkādiem pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.  Société Générale  nav un nebūs saistību pret jebkuru citu personu, izņemot PA, nodrošināt tiesības, kas garantētas Société Générale klientiem, vai sniegt padomus saistībā ar pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.

Société Générale ir Francijas kredītiestāde (banka), kuras licenci izdevusi un uzrauga Autorité de Contrôle Prudentiel et de Résolution (Francijas Prudenciālās Kontroles un Lēmumu Iestāde). Société Générale darbību daļēji reglamentē Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) un Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde). Sīkāka informācija par Société Générale tiesību apjomu un uzraudzību, ko īsteno Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde) un Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) ir pieejama pēc pieprasījuma pie  Société Générale.

Šis paziņojums nav paredzēts izplatīšanai tieši vai netieši Amerikas Savienotajās Valstīs (tai skaitā tās teritorijās un īpašumos, jebkurā Amerikas Savienoto Valstu štatā un Kolumbijas apgabalā). Šis paziņojums nav uzskatāms par piedāvājumu vai daļu no piedāvājuma iegādāties vai parakstīties uz vērtspapīriem Amerikas Savienotajās Valstīs vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Šajā dokumentā minētās akcijas nav tikušas un netiks reģistrētas saskaņā ar 1933. gada Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru Aktu ("Vērtspapīru Akts").

Akcijas nevar tikt piedāvātas vai pārdotas Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot saskaņā ar Vērtspapīru aktā paredzētajiem reģistrācijas izņēmumiem. Akcijas netiks publiski piedāvātas Amerikas Savienotajās Valstīs.

2014.gada 6. marts - Pārdos "Piensaimnieku laboratorija" un "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļas

2014.gada 6.marts

Pārdos "Piensaimnieku laboratorija" un "Sertifikācijas un testēšanas centrs"  valsts kapitāla daļas

VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) šogad veiks SIA "Piensaimnieku laboratorija" un SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" valsts kapitāla daļu pārdošanu. Lēmumu par valsts kapitāla daļu atsavināšanu 2013.gada 4.decembrī pieņēma Ministru kabinets.

SIA "Piensaimnieku laboratorija" ir dibināta 2001.gada augustā. Uzņēmums veic piena testēšanu nosakot piena taukus, olbaltumvielas, somatiskās šūnas, inhibitorus, baktēriju kopskaitu un sasalšanas punktu, kā arī veic citas tehniskās pārbaudes un analīzes. Visas uzskaitītās laboratorijas testēšanas metodes ir akreditētas. Valstij sabiedrībā pieder 12 kapitāla daļas jeb 5,56% no pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 6 480 lati, kas sadalīts 216 kapitāla daļās ar nominālvērtību 30 lati. Sabiedrībā ir 10 dalībnieki, lielākajam no tiem  - Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai pieder 31,48% no pamatkapitāla. Saskaņā ar 2012.gada pārskata datiem sabiedrības pašu kapitāls ir 120 699 lati, neto apgrozījums - 234 949 lati, peļņa – 2 834 lati.

SIA "Sertifikācijas un testēšanas centrs" galvenais darbības veids ir tehniskās pārbaudes un analīze. Sabiedrība darbojas tādās valsts reglamentētajās sfērās kā atbilstības novērtēšana (t.sk. dažāda veida tehnikai, darba aprīkojumam darba vietās un bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumiem), testēšana (t.sk. mašīnām, darba aprīkojumam, darba vides parametriem, motoru izmešiem) un inspicēšana (aukstā un karstā ūdens patēriņa skaitītāju atkārtota verificēšana). Uzņēmumam ir profesionālu un kompetentu ekspertu komanda, kas bioloģiskās lauksaimniecības sertifikācijas pakalpojumus sniedz kopš 2004.gada un šobrīd bioloģiskās lauksamniecības sertifikācijas pakalpojumus nodrošina 1500 klientiem visā Latvijā. Valstij sabiedrībā pieder 100% pamatkapitāla. Uzņēmuma pamatkapitāls 236 000 lati, kas sadalīts 236 000 kapitāla daļās ar nominālvērtību 1 lats. Saskaņā ar 2012.gada pārskata datiem sabiedrības pašu kapitāls ir 319 853 lati, neto apgrozījums 449 851 lati, peļņa – 30 313 lati.

PA veiks valsts kapitāla daļu novērtēšanu un pēc tam izstrādās pārdošanas noteikumus. Plānots, ka uzņēmumu valsts kapitāla daļas tiks pārdotas līdz šā gada beigām.

2014.gada 28. februāris - PA dzīvokļu izsolēs rekordaugsts pretendentu skaits

2014.gada 28.februāris

PA dzīvokļu izsolēs rekordaugsts pretendentu skaits

Šodien, 2014.gada 28.februārī, VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) organizētajās dzīvokļu izsolēs bija pieteicies rekordliels skaits pretendentu. Par dzīvokļa īpašumu Talsu ielā 66-40, Ventspilī, izsolē cīnījās 9 pretendenti, bet par dzīvokļa īpašumu Talsu ielā 66-71, Ventspilī, pretendentu skaits sasniedza 16.

PA regulāri izsolēs pārdod nekustamos īpašumus. Īpaša interese ir vērojama par lētākiem dzīvokļiem valsts lielākajās pilsētās. PA dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītājas vietniece Iveta Kamina: "Šodienas izsoles pretendentu skaits bija rekordaugsts. Pavasara tuvošanās cilvēkiem liek domāt par mājokļu jautājumiem un pieaug arī interese par piedāvātajiem dzīvokļiem."

Notikušajās izsolēs dzīvokli Talsu ielā 66 -40, Ventspilī, izdevās nosolīt par 6242,77 euro (4387,44 lati) pie sākuma cenas 2162,77 euro (Ls 1520,00). Savukārt, dzīvoklis Talsu ielā 66 -71, Ventspilī, izsolē tika nosolīts par 9085,74 euro (Ls 6384,79) pie sākuma cenas 2845,74 euro (2000,00 lati).

Šobrīd PA piedāvā iegādāties 27 nekustamos īpašumus. Informācija par PA izsolēs piedāvātajiem dzīvokļiem un citiem nekustamajiem īpašumiem ir pieejama PA mājas lapā sadaļā Izsoles, kā arī lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

2014.gada 22. janvāris - VSAA un PA sadarbosies valsts kapitāla daļu pārdošanā

2014.gada 22.janvāris

VSAA un PA sadarbosies valsts kapitāla daļu pārdošanā

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un VAS "Privatizācijas aģentūra" (PA) ir vienojušās par sadarbību VSAA turējumā esošo valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanā. Valsts kapitāla daļu pārdošana tiks veikta pamatojoties uz Ministru kabineta (MK) akceptēto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) izstrādāto ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem.

VSAA direktore Inese Šmitiņa: "Noslēgtais sadarbības līgums ar PA ļaus veikt VSAA valsts kapitāla daļu pārdošanu bez papildus valsts budžeta resursu piesaistes. Veiksmīgas pārdošanas rezultātā valsts pensiju speciālais budžets saņems papildu ieņēmumus. Šis ir labs piemērs kā valsts iestādes, apvienojot to kapacitāti,  var valsts pārvaldes procesus padarīt efektīvākus un būtiski ietaupīt līdzekļus."

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: "Privatizācijas aģentūrai ir profesionāla komanda ar nozīmīgu pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā un pārdošanā.  Esmu gandarīts, ka VSAA šo pieredzi ir novērtējusi un uzticējusi mums organizēt VSAA pārvaldīto kapitāla daļu pārdošanu."

2013.gada 11.jūnijā MK izskatīja un pieņēma zināšanai PKC Informatīvo ziņojumu par valsts līdzdalības kapitālsabiedrībās izvērtējuma rezultātiem un ministrijām tika uzdots sagatavot priekšlikumus par turpmāko rīcību ar to turējumā esošajām valsts kapitāla daļām, pamatojoties uz ziņojumā ietvertajām rekomendācijām. Attiecībā uz VSAA un PA noslēgtajā sadarbības līgumā ietvertajām valsts kapitāla daļām PKC rekomendēja izbeigt valsts līdzdalību šajās sabiedrībās, ņemot vērā to, ka valsts līdzdalība nav pamatojama ar darbību stratēģiski svarīgā nozarē vai tirgus nepilnību. PKC ziņojumā tika rekomendēts līdz Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroja izveidošanas brīdim PA vērtēt valsts kapitāla daļu atsavināšanas iespējas atbilstoši tirgus situācijai un atbilstošā situācijā īstenot kapitāla daļu atsavināšanu, nodrošinot valsts interešu ievērošanai izdevīgāko atsavināšanas risinājumu.

Pamatojoties uz MK lēmumu par PKC Informatīvajā ziņojumā ietvertajām rekomendācijām ieviešanu, VSAA un PA noslēdza sadarbības līgumu, kas paredz organizēt to VSAA turējumā esošo valsts kapitāla daļu pārdošanu, kuras PKC ziņojumā norādītas kā atsavināmas. Noslēgtais līgums paredz, ka PA veic 37 sabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanu, t.i. organizē un īsteno visas pārdošanas darbības sākot ar valsts kapitāla daļas novērtēšanu un tirgus vērtības noteikšanu, beidzot ar noslēgto līgumu kontroli un VSAA pārstāvību tiesā gadījumā, ja investors pārkāpj kapitāla daļu pirkuma līguma noteikumus. 

Saskaņā ar noslēgto līgumu PA izstrādās valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus, pirkuma līgumus izsoles noteikumus, organizēs izsoles, veiks pārrunas ar potenciālajiem pircējiem, nodrošinās pārdošanas procesa publiskumu un caurspīdīgumu. Noslēgtā līguma ietvaros PA arī sadarbosies ar kapitālsabiedrībām, kuru valsts kapitāla daļas tiek atsavinātas.

Sadarbības līguma nosacījumi paredz, ka to kapitālsabiedrību valsts kapitāla daļu pārdošanai, kuras ir iekļautas regulētajā tirgū un kuru nosacītā vērtība ir lielāka par 712 000 euro, PA sagatavos nepieciešamo dokumentu paketi, t.sk. MK rīkojuma projektu un kapitāla daļu pārdošanas noteikumus (kas tiks saskaņoti ar VSAA), lai Labklājības ministrija varētu virzīt MK izlemšanai jautājumu par konkrētās valsts kapitāla daļas pārdošanu un pārdošanas nosacījumiem. 

Savukārt, sabiedrībās, kuras nav iekļautas regulētajā tirgū un kuru kapitāla daļu nosacītā vērtība ir lielāka par 15 000 euro, tiks pieaicināti sertificēti vērtētāji, bet sabiedrībās, kuru kapitāla daļu nosacītā vērtība ir mazāka par 15 000 euro, pārdošanas cena tiks noteikta ar pašu kapitāla metodi. Šo sabiedrību kapitāla daļu pārdošanai tiks izstrādāti pārdošanas nosacījumi, kas nepieciešamības gadījumā atbilstoši izvēlētajai pārdošanas procedūrai ietvers arī pirkuma līguma un izsoles noteikumu projektus. 

Kopumā atbilstoši noslēgtajam līgumam plānots pārdot 37 uzņēmumu valsts kapitāla daļas, pārdodamo kapitāla daļu īpatsvars sabiedrību pamatkapitālā svārstās no 0,82% līdz 14,75%. Plānots, ka šā gada pirmajā pusgadā tiks organizēta un veikta valsts kapitāla daļu novērtēšana un PA strādās pie pārdošanas noteikumu projektu izstrādes. Pirmos pirkuma līgumus plānots noslēgt šā gada trešajā ceturksnī.

Valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu saraksts, kas iekļautas VSAA un PA sadarbības līgumā.

2014.gada 21. janvāris - PA: Ķemeru sanatorijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi ir pretrunīgi

2014.gada 21.janvāris

PA: Ķemeru sanatorijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas

secinājumi ir pretrunīgi

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju (turpmāk - Izmeklēšanas komisija) slēdziens satur pretrunīgus un neprecīzus secinājumus par valsts institūciju pienākumu un kompetences sadali privatizācijas un kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Līdz ar to nav pamatoti vērtēt VAS "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – PA) atbildību par darbību neveikšanu, kas nav PA kompetencē, un ko PA nav tiesīga veikt.  

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: "Pēc iecelšanas amatā jaunā aģentūras valde, pārņemot lietas no Zalpēteres vadītās valdes, nekavējoties kā prioritāru izvirzīja jautājumu par situāciju ar Ķemeru sanatoriju. Diemžēl šai ielaistajai problēmai nebija pieejami ātri un juridiski korekti risinājumi. Jau no izmeklēšanas komisijas pirmās darba dienas bijām atvērti sadarbībai un komisijai tika sniegts pilns dokumentācijas  komplekts, kas kopumā veidoja vairāk kā 4200 dokumentu lapas." 

Pēc stāšanās amatā, PA valde, kas šobrīd ir atbildīga par PA darbu, apmeklēja sanatoriju un pēc PA iniciatīvas uz tikšanos tika aicināti Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, lai meklētu situācijas risinājumu. Puses vienojās, ka situācija ir neapmierinoša un katras institūcijas kompetences robežās ir nepieciešams nekavējoša rīcība, lai situācija nepasliktinātos. Rezultātā tika nodrošināta sanatorijas pagaidu apsardze. Tāpat tika uzsākta sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, lai potenciālajiem sanatorijas investoriem tiktu sagatavota un nogādāta informācija par investīciju iespējām sanatorijā Ķemeri. 

Uzraudzību par valsts kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu īsteno VKPAI. 2012.gada 28.septembrī PA nosūtīja VKPAI vēstuli, kurā informēja inspekciju par stāvokli sanatorijā Ķemeri. Vēstulē tika norādīts, ka PA ieskatā pastāv pamatotas bažas par SIA "Ominasis Latvia" mantas un nekustamā īpašuma, t.sk. valsts nozīmes kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanu. PA valsts nozīmes kultūras un mākslas pieminekļu saglabāšanas nolūkā likumā "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" noteiktā kārtībā lūdza VKPAI veikt tās kompetencē ietilpstošās darbības kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā. Vēstules kopija Izmeklēšanas komisijai nosūtīta 2013.gada 31.maijā. 

PA pilnībā piekrīt Izmeklēšanas komisijas viedoklim, ka saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" kultūras pieminekļu kultūrvēsturiskās vērtības noteikšanu veic VKPAI. Sakarā ar to, ka Izmeklēšanas komisija aicināja PA veikt darbības, kas nepieciešamas zaudējumu un sanatorijas Ķemeri kultūrvēsturiskās vērtības samazinājuma aprēķināšanai, ievērojot VKPAI tiesību aktos noteiktās funkcijas, tiesības un kompetenci, un Administratīvā procesa likumu, PA šo uzdevumu pārsūtīja VKPAI ar 2013.gada 10.decembra vēstuli, lūdzot sniegt informāciju par Ķemeru sanatorijas mantas sastāvā privatizēto kultūras pieminekļu pašreizējās kultūrvēsturiskās vērtības novērtējumu. Vienlaicīgi tika lūgts sniegt informāciju arī par zaudējumu apmēru, kas radies sakarā ar kūrortpoliklīnikas ugunsgrēku, zādzībām vai citu īpašnieka darbību vai bezdarbības rezultātā. 

PA nav ne likumīgas, ne līgumiskas tiesības pieteikt kreditora prasījumus par valsts kultūras mantojumam nodarītiem zaudējumiem. Atbilstoši likuma "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" 26.panta otrajā daļā noteiktajam, tiesības celt prasību pret juridiskajām personām par zaudējumu atlīdzināšanu, ja tās nodarījušas kaitējumu kultūras piemineklim, ir VKPAI. Līdz ar to Izmeklēšanas komisijas pārmetumi par zaudējumu neaprēķināšanu un nepieteikšanu nekādā veidā nevar būt attiecināmi uz PA. 

Attiecībā uz Izmeklēšanas komisijas vēršanos ģenerālprokuratūrā ar lūgumu vērtēt PA darbu attiecībā uz valsts interešu aizsardzību Ķemeru sanatorijas privatizācijas gaitā, PA atgādina, ka deputāti un citas personas kopš 1999.gada jau vairakkārt ir vērsušās ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt sanatorijas Ķemeru privatizāciju. PA Ķemeru sanatorijas privatizācijas procesa laikā vairāk kā 10 reizes ir sniegusi ģenerālprokuratūrai visu nepieciešamo informāciju par sanatorijas privatizācijas procesu. 

Jāatgādina, ka iepriekš PA darbību pārraugošā padome, kuru veidoja visu Saeimā ievēlēto politisko spēku pārstāvji, vairākkārtīgi izvērtēja iespēju izbeigt privatizācijas līgumus ar sanatorijas Ķemeri privatizētājiem. PA padome konstatēja, ka līgumu izbeigšana un sanatorijas atsavināšana varēja notikt tikai ievērojot taisnīgas atlīdzības principu, kas nozīmē kompensēt investoram tā veiktos ieguldījumus. Iepriekš PA padomes locekļi atzina to par valstij ekonomiski neizdevīgu risinājumu, kā arī atzīmēja iespējamās ilglaicīgās tiesvedības saistībā ar iespējamajiem investīciju aizsardzības līgumu pārkāpumiem.

 

2013.gada 18. decembris - Ministru kabinets apstiprina investoru piesaistes stratēģiju bankai Citadele

2013.gada 18.decembris

ŠIS DOKUMENTS NAV PAREDZĒTS IZPLATĪŠANAI (NE PILNĪGI, NE DAĻĒJI, NE TIEŠI, NE NETIEŠI) AMERIKAS SAVIENOTAJĀS VALSTĪS, AUSTRĀLIJĀ, KANĀDĀ VAI JAPĀNĀ

Ministru kabinets apstiprina investoru piesaistes stratēģiju bankai Citadele

Ministru kabinets (turpmāk – MK) nolēma atbalstīt akciju sabiedrības "Citadele banka" (turpmāk – banka Citadele) investoru piesaistes stratēģiju. Stratēģija paredz iespēju valstij piederošās bankas akcijas pārdot gan tiešā pārdošanas procesā, gan arī izmantojot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Sākotnēji tiks veikta dažāda veida investoru iespējamās intereses izpēte, bet lēmums par konkrētu darījuma modeli tiks pieņemts pēc mārketinga aktivitāšu veikšanas un investoru viedokļu apkopošanas 2014.gada martā.

Lai saglabātu maksimāli elastīgu pieeju, VAS "Privatizācijas aģentūra" (turpmāk – PA) sadarbībā ar finanšu konsultantu Société Générale īstenos divu ceļu (angļu val. dual track) akciju pārdošanas procesu. Tas paredz veikt investoru intereses izpēti attiecībā uz valstij piederošo akciju tiešās pārdošanas darījumiem, vienlaicīgi izvērtējot iespējas organizēt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu biržā. Divu ceļu procesa priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi uzrunāt lielu skaitu un dažāda veida potenciālos investorus, lēmumu par konkrētu modeli pieņemot pēc investoru intereses noskaidrošanas. Šāda pieeja nodrošina vislielāko investoru savstarpējo konkurenci, kas nodrošinātu valstij izdevīgāko darījumu.

Tāpat valdība tika informēta, ka, lai nodrošinātu investoru piesaistes  procesā iesaistīto pušu darba efektīvu koordināciju un veiktu procesa pārraudzību, ir izveidotas bankas Citadele investoru piesaistes uzraudzības komiteja un projekta vadības komiteja. Investoru piesaistes uzraudzības komitejas sastāvā strādā Ekonomikas ministrijas, Ministru prezidenta biroja, Tieslietu ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji, kā arī biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" pārstāvis neatkarīga novērotāja statusā. Savukārt PA izveidotajā projekta vadības komitejā strādās Ekonomikas ministrijas, PA, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Ministru prezidenta biroja, Finanšu ministrijas, Valsts kases, bankas Citadele, kā arī finanšu un juridisko jautājumu konsultantu pārstāvji. Investoru piesaistes uzraudzības komitejas uzdevums būs pārraudzīt procesu un risināt stratēģiskos jautājumus. Savukārt, projekta vadības komiteja veiks taktisko un operacionālo jautājumu risināšanu.

Šā gada jūlijā valdība nolēma atsākt investoru piesaistes procesu bankai Citadele. Valdībai iesniegtajā ziņojumā secināts, ka sākotnēji "Parex bankas" restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana - ir sasniegts. Atbilstoši plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

Jau ziņots, ka konkursa kārtībā kā PA finanšu konsultants tika apstiprināta starptautiskā investīciju banka Société Générale, kuras uzdevums ir sniegt konsultācijas PA  par valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Kā juridiskais konsultants tika izvēlēts starptautiskais juridiskais birojs Linklaters.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele nepilnu trīs gadu laikā ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Citadeles grupa šā gada 1. pusgadu noslēgusi ar 5,8 miljonu latu peļņu, kas ir par 27% vairāk nekā pērn 1. pusgadā. Grupas operacionālie ieņēmumi šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2012. gada 1. pusgadu, palielinājušies par 12%. Pērn Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Svarīga informācija

Société Générale rīkojas tikai un vienīgi PA uzdevumā saistībā ar jebkādiem pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.  Société Générale  nav un nebūs saistību pret jebkuru citu personu, izņemot PA, nodrošināt tiesības, kas garantētas Société Générale klientiem, vai sniegt padomus saistībā ar pasākumiem, pakalpojumiem vai darījumiem  kuri minēti šajā dokumentā.

Société Générale ir Francijas kredītiestāde (banka), kuras licenci izdevusi un uzrauga Autorité de Contrôle Prudentiel et de Résolution (Francijas Prudenciālās Kontroles un Lēmumu Iestāde). Société Générale darbību daļēji reglamentē Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) un Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde). Sīkāka informācija par Société Générale tiesību apjomu un uzraudzību, ko īsteno Prudential Regulation Authority (Prudenciālās Uzraudzības Iestāde) un Financial Conduct Authority (Finanšu Darbības Iestāde) ir pieejama pēc pieprasījuma pie  Société Générale.

Šis paziņojums nav paredzēts izplatīšanai tieši vai netieši Amerikas Savienotajās Valstīs (tai skaitā tās teritorijās un īpašumos, jebkurā Amerikas Savienoto Valstu štatā un Kolumbijas apgabalā). Šis paziņojums nav uzskatāms par piedāvājumu vai daļu no piedāvājuma iegādāties vai parakstīties uz vērtspapīriem Amerikas Savienotajās Valstīs vai uzaicinājumu iesniegt piedāvājumu. Šajā dokumentā minētās akcijas nav tikušas un netiks reģistrētas saskaņā ar 1933. gada Amerikas Savienoto Valstu Vērtspapīru Aktu ("Vērtspapīru Akts").

Akcijas nevar tikt piedāvātas vai pārdotas Amerikas Savienotajās Valstīs, izņemot saskaņā ar Vērtspapīru aktā paredzētajiem reģistrācijas izņēmumiem. Akcijas netiks publiski piedāvātas Amerikas Savienotajās Valstīs.      

2013.gada 3. decembris - „East West Transit” iegādājas MPAS „Latvijas nafta”

2013.gada 3.decembrī

 „East West Transit” iegādājas MPAS „Latvijas nafta”

 VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde nolēma noslēgt maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības „Latvijas nafta” (MPAS „Latvijas nafta”) 100% akciju paketes pirkuma līgumu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību „East West Transit” („East West Transit”). Pirkuma līgums ar „East West Transit” tiks slēgts kā ar vienīgo pretendentu, kas atbilstoši privatizācijas noteikumiem iesniedza apliecinājumu iegādāties akciju paketi. Akciju pakete tiks pārdota par izsoles sākuma cenu 1 lats un „East West Transit” pārņems uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12 712 879 lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

 Konsultējoties ar degvielas tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu profesionālajām organizācijām un Ekonomikas ministriju, PA pretendentiem noteica kvalifikācijas prasības, kas paredzēja 5 un vairāk gadu pieredzi degvielas mazumtirdzniecības un/vai degvielas vairumtirdzniecības nozarē Latvijā, pretendenta labu reputāciju, kā arī tā apgrozījumam Latvijas teritorijā pēdējos trīs finanšu gados bija jābūt ne mazākam par 12 miljoniem latu. Saskaņā ar likumu valsts īpašuma objektu nevar privatizēt pircēji ar nodokļu parādiem. Pretendents EWT atbilda noteiktajām kvalifikācijas prasībām, bija iemaksājis PA kontā drošības naudu 178 tūkst. latu apmērā (kas saskaņā ar privatizācijas noteikumiem tiks novirzīta samaksai par 2 valsts zemesgabaliem), un PA valde nolēma atzīt pretendenta iesniegto apliecinājumu par atbilstošu privatizācijas noteikumiem.

 MPAS „Latvijas nafta” ir izveidota 1991.gada 8.maijā. Sabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts, un PA ir valstij piederošo akciju turētājs. Sabiedrības pamatkapitāls ir 300 000 LVL. Vienas akcijas nominālvērtība - 1 lats. Ar Rīgas apgabaltiesas 2000.gada 19.oktobra spriedumu MPAS „Latvijas nafta” tika pasludināta par maksātnespējīgu no 2000.gada 4.oktobra. Uzņēmuma aktīvi, ieskaitot degvielas uzpildes stacijas visos Latvijas reģionos, naftas bāzes, u.c. aktīvus, maksātnespējas procesa laikā ir iznomāti SIA „East West Transit” (nomas līguma termiņš 2026.gada oktobris), kas lieto arī preču zīmi "Latvijas nafta". MPAS „Latvijas nafta” degvielas tirdzniecību neveic.

 Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 16.novembra lēmumu apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par mierizlīguma noslēgšanu maksātnespējas procesā. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un VID. No MPAS „Latvijas nafta” kreditoru parāda 12 712 879 latiem atzītie kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā, kas iekļauti mierizlīgumā, ir 11 888 237,59 lati. Mierizlīgums paredz veikt maksājumus kreditoriem saskaņā ar apstiprināto grafiku līdz 2026.gada 1.oktobrim. 2013.gada 25.jūnijā starp Finanšu ministriju, VID un MPAS „Latvijas nafta” ir noslēgts komercķīlas līgums ar kuru visa uzņēmuma manta tiek ieķīlāta par labu ķīlas ņēmējiem (kreditoru kopumam) līdz brīdim, kamēr ir spēkā komercķīlas ņēmēju prasījumi, kas izriet no kreditoru noslēgtā mierizlīguma. Komercķīla reģistrēta 2013.gada 8.augustā.

 PA veica apjomīgu darbu, lai potenciālie investori varētu uzzināt par MPAS „Latvijas nafta” akciju paketes privatizācijas iespējām, kā arī iepazīties ar privatizācijas noteikumiem un citu informāciju par objektu. Informācija par privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un pieteikšanos izsolei tika publicēta vairākos preses izdevumos, Rīgas Domes mājaslapā, PA mājaslapā bija iespējams iepazīties ar privatizācijas noteikumiem un tiem pievienoto informāciju. Tika informētas degvielas tirgotāju nozares asociācijas un noorganizēta speciāla prezentācija ieinteresētajām personām.

 Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 3. decembris - Reverta turpinās aktīvu izstrādi

Reverta turpinās aktīvu izstrādi

 Ministru kabinets (turpmāk - MK) izskatīja VAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk - PA) sagatavoto ziņojumu par AS „Reverta” (turpmāk - Reverta) turpmāko darbības stratēģiju. Valdība atbalstīja konsultanta KPMG Baltics SIA (turpmāk - KPMG) rekomendāciju, kas paredz turpināt iepriekš MK apstiprinātās stratēģijas ieviešanu. Stratēģija paredz, ka, lai atgūtu pēc iespējas lielāku līdzekļu apjomu, Reverta turpinās pakāpenisku un pārdomātu aktīvu pārdošanu un izstrādi. Uzņēmuma aktīvi kopumā šobrīd pārdoti netiks.

 Konsultanta KPMG rekomendācija balstīta uz veikto pētījumu par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā, tai skaitā novērtējot veiktos pārdošanas darījumus slikto kredītu un parādu tirgū Eiropā un potenciālo investoru interesi. Ziņojumā konsultants norāda, ka makroekonomiskā vide ir stabilizējusies un ekonomiskais noskaņojums Eiropā pakāpeniski uzlabojas. Lai arī atveseļošanā ir trausla, arī turpmāk saglabāsies pozitīvas tendences. Vienlaikus KPMG uzsver, ka ir zema aktivitāte problemātisko aktīvu pārdošanā, maz šādu darījumu ir Centrālajā un Austrumeiropā, kā arī Baltijas valstīs, tāpat vērojams Rietumeiropas valstu investoru intereses trūkums, lai gan ir pazīmes par intereses pieaugumu pēdējo sešu mēnešu laikā. Kā uzsver konsultants, tas ir skaidrojams ar lielajām cenu atšķirībām, finansēšanas kapacitātes trūkumu vietējos tirgos, kā arī alternatīvām citur pasaulē.

 Konsultants izvērtēja vairākus Reverta turpmākās darbības stratēģiju variantus, tai skaitā pārdot visus aktīvus īstermiņā, sadalīt aktīvus portfeļos, kā arī turpināt aktīvu izstrādi un pārdot visus aktīvus ilgtermiņā. Izvērtējot turpmākās darbības iespējas, KPMG rekomendēja kā labāko risinājumu turpināt aktīvu izstrādi un pārdot aktīvus pa daļām pēc iespējas ilgā laika posmā, kas atbilst jau iepriekš MK apstiprinātai Reverta darbības stratēģijai. Saskaņā ar novērtējumu esošajai stratēģijai ir lielāks potenciāls maksimāli lielākā apmērā atgūt ieguldīto valsts atbalstu. KPMG iesaka atkārtoti izvērtēt pārdošanas stratēģiju 2014.gadā, salīdzinot faktisko situāciju ar finanšu plānu.

 Valdībai iesniegtajā ziņojumā apkopoti Reverta darbības rezultāti. Kopš 2010.gada 1.augusta līdz 2013.gada 30.jūnijam starp būtiskākajiem darbības rezultātiem minēts, ka noteiktajā termiņā ir pilnā apmērā segtas sindicētā aizdevuma saistības un atbrīvots valsts galvojums 163 miljonu latu apmērā, gadu ātrāk nekā paredzēts restrukturizācijas plānā uzsākta valsts atbalsta atmaksa, līdz šim brīdim veiktais valsts atbalsta atmaksas apmērs ir lielāks, nekā paredzēts restrukturizācijas plānā, anulēta bankas darbības licence un izmaksāti visi ierobežotie noguldījumi. Ziņojumā norādīts, ka kopējais pārskata periodā atgūtais naudas līdzekļu apmērs ir 295,1 miljons latu.

Reverta darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Reverta komanda strādā pie problemātisku aktīvu atveseļošanas un to vērtības palielināšanas. Uz 2013. gada 30.septembri kopējais atlikušais valsts atbalsts Reverta (bijusī AS “Parex banka”) ir 585,61 milj. latu, kas veidojas no Finanšu ministrijas obligācijām (379,24 milj. latu) un ieguldījuma pamatkapitālā (206,37 milj. latu). Par valsts atbalsta izmantošanu no 2009. gada līdz 2013.gada 31.augustam Reverta procentos ir samaksājusi 145,66 miljonus latu.

 Uz šo brīdi PA īpašumā ir 84,15 % Reverta akciju, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder 12,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā – 3,11% akciju.

 Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

 

2013.gada 15. novembris - Investoriem prezentē uzņēmumu „Latvijas nafta”

Investoriem prezentē uzņēmumu „Latvijas nafta”  

 

Šodien VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) un maksātnespējīgā privatizējamā akciju sabiedrība „Latvijas nafta” (MPAS „Latvijas nafta”) organizēja prezentāciju, kuras laikā pretendenti varēja iepazīties ar informāciju par uzņēmumu un privatizācijas noteikumiem. Prezentācijas apmeklētāji interesējās par uzņēmuma darbības finanšu rādītājiem. Tāpat tika sniegta detalizēta informācija par plānoto izsoli. Informācija par MPAS „Latvijas nafta” privatizāciju un prezentāciju tika publicēta lielākajos preses izdevumos, PA un Rīgas domes mājaslapās, kā arī nosūtīta nozares profesionālajām organizācijām - Degvielas tirgotāju un ražotāju asociācijai un Latvijas degvielas tirgotāju asociācijai.

Apstiprinātie MPAS „Latvijas nafta” privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 000 akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot  izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12 712 879 lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

MPAS „Latvijas nafta” ir izveidota 1991.gada 8.maijā. Sabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts, un PA ir valstij piederošo akciju turētājs. Sabiedrības pamatkapitāls ir 300 000 LVL. Vienas akcijas nominālvērtība - 1 lats. Ar Rīgas apgabaltiesas 2000.gada 19.oktobra spriedumu MPAS „Latvijas nafta” tika pasludināta par maksātnespējīgu no 2000.gada 4.oktobra. Uzņēmuma aktīvi, ieskaitot degvielas uzpildes stacijas visos Latvijas reģionos, naftas bāzes, u.c. aktīvus, maksātnespējas procesa laikā ir iznomāti SIA „East West Transit” (nomas līguma termiņš 2026.gada oktobris), kas lieto arī preču zīmi "Latvijas nafta". MPAS „Latvijas nafta” degvielas tirdzniecību neveic.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 16.novembra lēmumu apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par mierizlīguma noslēgšanu maksātnespējas procesā. No MPAS „Latvijas nafta” kreditoru parāda 12 712 879 latiem atzītie kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā, kas iekļauti mierizlīgumā, ir 11 888 237,59 lati. Mierizlīgums paredz veikt maksājumus kreditoriem saskaņā ar apstiprināto grafiku līdz 2026.gada 1.oktobrim. 2013.gada 25.jūnijā starp Finanšu ministriju, VID un MPAS „Latvijas nafta” ir noslēgts komercķīlas līgums ar kuru visa uzņēmuma manta tiek ieķīlāta par labu ķīlas ņēmējiem (kreditoru kopumam) līdz brīdim, kamēr ir spēkā komercķīlas ņēmēju prasījumi, kas izriet no kreditoru noslēgtā mierizlīguma. Komercķīla reģistrēta 2013.gada 8.augustā.

Dalībai izsolē pretendentam ir jāiemaksā drošības nauda 178 320 latu apmērā un 100 latu izsoles dalības maksa. Konsultējoties ar degvielas tirdzniecības un ražošanas nozares profesionālajām organizācijām un Ekonomikas ministriju PA ir pretendentiem noteikusi kvalifikācijas prasības, kas paredz 5 un vairāk gadu pieredzi degvielas mazumtirdzniecības un/vai degvielas vairumtirdzniecības nozarē Latvijā, uzņēmumam ir jābūt ar labu reputāciju, kā arī tā apgrozījumam Latvijas teritorijā pēdējos trīs finanšu gados ir jābūt ne mazākam par 12 miljoniem latu. Saskaņā ar likumu valsts īpašuma objektu nevar privatizēt pircēji ar nodokļu parādiem.

Pretendentu pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2013.gada 22.novembra plkst 16.00, izsole izsludināta 2013.gada 29.novembrī plkst 15.00. Vairāk informācijas PA mājas lapā sadaļās „Izsoles” un „Valsts kapitāla daļas” vai pa tālruni 67021314.

 

Latvijas nafta prezentācija

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 12. novembris - Palielinās interese par PA dzīvokļu izsolēm

Palielinās interese par PA dzīvokļu izsolēm

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) dzīvokļu izsolēs ir palielinājies dalībnieku skaits, kā rezultātā pieaugušas izsolē pārdoto dzīvokļu cenas. Pēdējās četrās dzīvokļu izsolēs katrā vidēji piedalījās 5 dalībnieki un izsoles sākumcena pircēju konkurences rezultātā vidēji pieauga vairāk kā 2 reizes.

 

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova: „Privatizācijas aģentūra izsolēs piedāvā iegādāties dažādus nekustamos īpašumus gan Rīgā un Jūrmalā, kā arī citur Latvijā. Interese lielāka ir par lētākajiem dzīvokļiem, tur vērojama arī lielāka pircēju konkurence”.

 

Dzīvokļa Kartupeļu ielā 6 - 8, Rīgā izsolē piedalījās 6 izsoles dalībnieki. Dzīvoklis, kura izsoles sākumcena bija 3000 latu (4268,62 eiro), tika nosolīts par 4920 latiem  (7000,53 eiro). Dzīvokļa Rāceņu ielā 4 – 12A, Rīgā izsolē piedalījās 5 izsoles dalībnieki. Pie izsoles sākumcenas 2800 lati (3984,04 eiro), nosolītā augstākā cena sasniedza 5040 latus (7171,27 eiro). Arī dzīvokļa Sila ielā 2 k-2 - 2, Rīgā izsolē piedalījās 5 izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas cena izsolē pieauga vairāk kā 3 reizes, sākumcenai izsolē no 2100 latiem (2988,03 eiro) pieaugot līdz 7280 latiem (10 358,51 eiro). Savukārt, dzīvokļa Saulkrastu ielā 2 k-1 - 11, Rīgā izsolē piedalījās 4 izsoles dalībnieki. Dzīvokļa pārdošanas sākumcena 2100 lati (2988,03 eiro) izsolē pieauga līdz 4460 latiem (6346,01 eiro).

 

Šobrīd aktuālas ir vairākas nekustamo īpašumu izsoles Poruka prospektā 61, Jūrmalā, kur izsoles sākumcenas ir noteiktas sākot no 104 000 latiem (147978,67 eiro). Tai pat laikā interesenti šobrīd var iegādāties arī dzīvokļus, kuru sākumcena izsolei ir noteikta sākot no 3000 latiem (4268,62 eiro). Kopumā izsolēs šobrīd ir iespējams iegādāties 12 nekustamos īpašumus.

 

Informācija par PA izsolēs piedāvātajiem dzīvokļiem un citiem nekustamajiem īpašumiem ir pieejama PA mājas lapā sadaļā Izsoles (http://www.pa.gov.lv/izsoles), kā arī lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 4. novembris - Meklēs risinājumu Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanai

Meklēs risinājumu Daugavgrīvas cietokšņa saglabāšanai

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) darbinieki kopā ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Rīgas reģionālās nodaļas vadītāju Jāni Asari apmeklēja Daugavgrīvas cietoksni (nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 1 B), lai konstatētu nomnieka veiktās darbības cietokšņa uzturēšanai un saglabāšanai. Jau iepriekš PA valde bija konstatējusi, ka nomnieks nepilda savas saistības un lēma par nomas līguma izbeigšanu. Nomnieka uzsāktie tiesvedības procesi līdz šim nav ļāvuši pārņemt cietokšņa telpas un vienoties par cietokšņa nākotni.

 

Ar 2000.gada 30.augusta Ministru kabineta (MK) lēmumu Daugavgrīvas cietoksnis tika nodots privatizācijai. Daugavgrīvas cietoksnis jau pirms privatizācijas uzsākšanas bija iznomāts. Nomas līgumu uz 49 gadiem noslēdza Aizsardzības ministrijas akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašuma fonds” ar  SIA „Aumeisteru muiža”. Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs PA.

 

Jau iepriekš PA vērsās Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un valsts aģentūrā „Latvijas kara muzejs” ar lūgumu atkārtoti izvērtēt iespēju valstij pārņemt īpašumā kultūras pieminekli. PA uzskata, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas problēmas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam.

 

PA ir apkopojusi saņemtos viedokļus no uzrunātajām valsts institūcijām. Visas puses atbalsta nepieciešamību saglabāt cietoksni valsts īpašumā un attīstīt to atbilstoši tā kultūrvēsturiskajam statusam. Tomēr neviena no institūcijām nav gatava to pārņemt valdījumā. PA nevar uzņemties cietokšņa ilgtermiņa apsaimniekošanu, jo saskaņā ar darbības izbeigšanas stratēģiju PA plāno pamatdarbību izbeigt līdz 2014.gada beigām.

 

Iepriekš PA valde secināja, ka nomnieks nepilda līguma nosacījums un pieņēma lēmumu ar  2010.gada 3.septembri izbeigt nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B ilgtermiņa nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža”. Šobrīd notiek tiesvedība par nomas līguma izbeigšanas tiesiskumu un nomnieka izlikšanu. Ieilgušās tiesvedība šobrīd neļauj PA aktīvi rīkoties un bez tiesas lēmuma izlikt nomnieku no cietokšņa telpām.

 

Vēsture

 

  • Aizsardzības ministrijas  akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašuma fonds" 1999.gada 7.jūnijā noslēdz nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža” uz 49 gadiem.

 

  • 2000.gada 30.augustā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu Daugavgrīvas cietoksnis (nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 1 B) tika nodots privatizācijai.

 

  • PA nekustamo īpašumu pārņēma no Aizsardzības ministrijas 2000.gada 26.oktobrī. Pēc pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs PA.

 

  • 2010.gada 3.septembrī PA valde pieņem lēmumu izbeigt nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B ilgtermiņa nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža”.

 

  • 2010.gada 1.oktobrī SIA “Aumeisteru muiža” cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret PA par tās valdes 2010.gada 3.septembra lēmuma par nomas līguma izbeigšanu atcelšanu, nomas maksas noteikšanu un nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tiesvedība bija apturēta, bet pēc PA lūguma ir atjaunota un lietas izskatīšana nolikta uz 2013.gada 11.decembri.

 

  • Tiesvedība SIA „Aumeisteru muiža” prasībā  par nomas maksas noteikšanu un PA pretprasībā par parāda piedziņu ir pabeigta. Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un ir stājies spēkā apgabaltiesas spriedums ar kuru no SIA „Aumeisteru muiža” ir piedzīts parāds.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 22. oktobris - Bankai Citadele investorus meklēs Societe Generale SA

 

Bankai Citadele investorus meklēs Societe Generale SA

 

Ministru kabinets (MK) atbalstīja finanšu konsultanta atlases komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisku investīciju banku Societe Generale SA, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele, kā arī veikt investoru piesaisti. Pieteikumu izvērtēšanu veica speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas.

Konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem EUR, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti trīspadsmit lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Divas no tām iesniedza piedāvājumus, no kuriem kā kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais tika atzīts Societe Generale SA piedāvājums.

Societe Generale SA ir viena no lielākajām Eiropas finanšu pakalpojumu grupām. Uzņēmums nodarbina vairāk nekā 154 000 darbiniekus 76 valstīs, sniedzot pakalpojumus 32 miljoniem klientu visā pasaulē. Starp aktuāliem darījumiem, kuros Societe Generale SA darbojās kā finanšu konsultants, var minēt Citibank Belgium pārņemšanas darījumu. Societe Generale SA šajā darījumā konsultēja Credit Mutuel Nord. Darījuma vērtība 280 miljoni eiro. Tāpat Societe Generale SA darbojās kā finanšu konsultants Sberbank, kas 505 miljonu eiro vērtā darījumā pārņēma Volksbank International.

Starptautiskās investīciju bankas Societe Generale SA uzdevums būs izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai Citadele. Investīciju banka veiks aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā īstenos mārketinga aktivitātes un veiks sarunas ar potenciālajiem investoriem. Veicot investoru sekmīgu piesaisti bankai Citadele, konsultants Societe Generale SA saņems veiksmes atlīdzību, kas atkarībā no darījuma struktūras un saņemtajiem investoru piedāvājumiem maksimāli var būt 2,3 miljonus eiro. Papildus tiks segti attaisnotie izdevumi, kas līguma ietvaros nevar pārsniegt 120 000 eiro.

Kā ziņots, iespējamie privātā kapitāla piesaistes modeļi bankai Citadele var būt dažādi: tā var būt valstij piederošo bankas akciju pārdošana stratēģiskajam investoram vai vairākiem finanšu investoriem, kā arī iespēja laist bankas akcijas publiskajā piedāvājumā ar biržas starpniecību.

MK atbalstīja arī bankas Citadele investoru piesaistes juridiskā konsultanta atlases konkursa komisijas rekomendāciju slēgt līgumu ar starptautisko juridisko biroju Linklaters. Juridiskā konsultanta Linklaters piedāvājums tika atzīts kā kvalitatīvākais un finansiāli izdevīgākais trīs piedāvājumu konkurencē. Juridiskā konsultanta darba uzdevums būs sagatavot ar investoru piesaisti saistītos dokumentus, vest sarunas ar Eiropas Komisiju par valsts atbalsta jautājumiem,  piedalīties sarunās ar iesaistītajām pusēm, tajā skaitā Eiropas Komisiju un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par investoru piesaisti bankai Citadele. Kopējās pakalpojumu izmaksas līguma ietvaros nevar pārsniegt 540 000 eiro.

Linklaters ir globāla juridisko pakalpojumu firma, kurai ir 29 biroji 20 pasaules valstīs. Firmas personālu veido 2700 kvalificēti juristi. Starp aktuālajiem darījumiem, kuros Linklateres darbojās kā juridiskais konsultants, var minēt otras lielākās Polijas bankas Bank Pekaou publisko piedāvājumu (IPO), kā arī Barclays Bank PLC darījumu, tai pārņemot ING Direct.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele nepilnu trīs gadu laikā ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Citadeles grupa šā gada 1. pusgadu noslēgusi ar 5,8 miljonu latu peļņu, kas ir par 27% vairāk nekā pērn 1. pusgadā. Grupas operacionālie ieņēmumi šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2012. gada 1. pusgadu, palielinājušies par 12%. Pērn Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Konsultanta piesaiste bankas darbību neietekmēs, banka Citadele turpinās strādāt un attīstīties tāpat kā līdz šim, apkalpojot gan iedzīvotājus un uzņēmumus, gan arī strādājot privātā kapitāla pārvaldīšanas sektorā.

PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv                                                                                                                 

2013.gada 16. oktobris - Bankas Citadele konsultanta atlases komisija pabeigusi darbu

 Bankas Citadele konsultanta atlases komisija pabeigusi darbu

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai ziņojumu par konsultanta piesaisti bankai Citadele, kura uzdevums būs noteikt valstij labāko investoru piesaistes modeli, kā arī veikt investoru piesaisti. Pieteikumu izvērtēšanu veica speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalījās Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un PA pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Konkursa rezultātus vēl izvērtēs valdība un dos piekrišanu līguma slēgšanai ar labāko pretendentu.

Konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem EUR, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Uzaicinājumi piedalīties konkursā tika izsūtīti trīspadsmit lielākajām investīciju bankām, kas tika atlasītas izmantojot Bloomberg un Financial Times finanšu konsultantu un investīciju banku 2012.gada reitingus. Tika saņemti un izvērtēti divi investīciju banku piedāvājumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu pretendentu izvērtēšana tika veikta, ņemot vērā investīciju bankas kompetenci un finanšu piedāvājumu. Investīciju bankas atlases procesā prezentēja konkursa komisijai pēdējo gadu pieredzi uzņēmumu pārņemšanas darījumos, kā arī iepazīstināja ar komandas dalībniekiem, kas strādās ar bankas Citadele investoru piesaistes projektu. Investīciju bankas tika aicinātas sagatavot speciālas prezentācijas, lai sniegtu viedokli par tirgus situāciju šobrīd un prognozes attiecībā uz 2014.gada otro pusgadu, investoru aktivitāti Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Skandināvijas valstīs, banku novērtējumu biržās un uzņēmumu apvienošanās darījumos, un kā šis novērtējums būtu attiecināms uz Citadele banku. Konkursa komisija rūpīgi izvērtēja abu pretendentu prezentācijas un finanšu piedāvājumus un pieņēma lēmumu rekomendēt apstiprināšanai pretendentu, kura piedāvājuma novērtējums bija vislabākais.

Latvija sarunās ar Eiropas Komisiju ir panākusi labu progresu, lai veiktu būtiskus uzlabojumus un valstij būtu izdevīgāki nosacījumi privātā kapitāla piesaistes procesam bankai Citadele. Sarunās izskatīta vienošanās, ka privātā kapitāla piesaistei ir izvērtējami dažādi modeļi – viena vai vairāku investoru piesaiste vai akciju kotēšana biržā (šādus risinājumus bankas restrukturizācijas plāns iepriekš neparedzēja), kā arī privātā kapitāla piesaiste notiek visiem Citadeles aktīviem vienlaikus, nevis pa daļām.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 26. septembris - Izsolē pārdos MPAS „Latvijas nafta” valsts kapitāla daļas

Izsolē pārdos MPAS „Latvijas nafta” valsts kapitāla daļas

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde ir apstiprinājusi maksātnespējīgās privatizējamās akciju sabiedrības „Latvijas nafta” (MPAS „Latvijas nafta”) privatizācijas noteikumus. Apstiprinātie privatizācijas noteikumi paredz pārdot izsolē vienā paketē 300 000 akcijas jeb 100% uzņēmuma pamatkapitāla, nosakot  izsoles sākuma cenu 1 lats un paredzot pārņemt uzņēmuma saistības, kas uz 2012.gada 31.decembri bija 12 712 879 lati. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un Valsts ieņēmu dienests (VID).

MPAS „Latvijas nafta” ir izveidota 1991.gada 8.maijā. Sabiedrības vienīgais akcionārs ir valsts, un PA ir valstij piederošo akciju turētājs. Sabiedrības pamatkapitāls ir 300 000 LVL. Vienas akcijas nominālvērtība - 1 lats. Ar Rīgas apgabaltiesas 2000.gada 19.oktobra spriedumu MPAS „Latvijas nafta” tika pasludināta par maksātnespējīgu no 2000.gada 4.oktobra. Uzņēmuma aktīvi, ieskaitot degvielas uzpildes stacijas visos Latvijas reģionos, naftas bāzes, u.c. aktīvus, maksātnespējas procesa laikā ir iznomāti SIA „East West Transit” (nomas līguma termiņš 2026.gada oktobris), kas lieto arī preču zīmi "Latvijas nafta". MPAS „Latvijas nafta” degvielas tirdzniecību neveic.

Ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 16.novembra lēmumu apstiprināts kreditoru sapulces lēmums par mierizlīguma noslēgšanu maksātnespējas procesā. Lielākie uzņēmuma kreditori ir Finanšu ministrija un VID. No MPAS „Latvijas nafta” kreditoru parāda 12 712 879 latiem atzītie kreditoru prasījumi maksātnespējas procesā, kas iekļauti mierizlīgumā, ir 11 888 237,59 lati. Mierizlīgums paredz veikt maksājumus kreditoriem saskaņā ar apstiprināto grafiku līdz 2026.gada 1.oktobrim. 2013.gada 25.jūnijā starp Finanšu ministriju, VID un MPAS „Latvijas nafta” ir noslēgts komercķīlas līgums ar kuru visa uzņēmuma manta tiek ieķīlāta par labu ķīlas ņēmējiem (kreditoru kopumam) līdz brīdim, kamēr ir spēkā komercķīlas ņēmēju prasījumi, kas izriet no kreditoru noslēgtā mierizlīguma. Komercķīla reģistrēta 2013.gada 8.augustā.

Dalībai izsolē pretendentam ir jāiemaksā drošības nauda 178,32 tūkstošu latu apmērā un 100 latu izsoles dalības maksa. Konsultējoties ar degvielas tirdzniecības un ražošanas uzņēmumu profesionālajām organizācijām un Ekonomikas ministriju PA ir pretendentiem noteikusi zināmas kvalifikācijas prasības, kas paredz 5 un vairāk gadu pieredzi degvielas mazumtirdzniecības un/vai degvielas vairumtirdzniecības nozarē Latvijā, uzņēmumam ir jābūt ar labu reputāciju, kā arī tā apgrozījumam Latvijas teritorijā pēdējos trīs finanšu gados ir jābūt ne mazākam par 12 miljoniem latu. Saskaņā ar likumu valsts īpašuma objektu nevar privatizēt pircēji ar nodokļu parādiem.

Pretendentu pieteikšanās termiņš noteikts līdz 2013.gada 22.novembra plkst 16.00, izsole izsludināta 2013.gada 29.novembrī plkst 15.00. 2013.gada 15.novembrī plkst.10.00 PA telpās notiks MPAS „Latvijas nafta” un privatizācijas noteikumu informatīva prezentācija. Vairāk informācijas PA mājas lapā sadaļās „Izsoles” un „Valsts kapitāla daļas” vai pa tālruni 67021314.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 23. septembris - PA informēs klientus par maksājumiem eiro

 

PA informēs klientus par maksājumiem eiro

 

Sākot no 2013.gada 1.oktobra VAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) privatizācijas līgumos norādīs maksājumu summas gan latos, gan eiro. Tā kā daudzi līgumi tiek slēgti izmantojot iespēju veikt atlikto maksājumu, tad PA norādīs maksājamās summas abās valūtās, lai pēc pārejas uz eiro klientam būtu skaidrs veicamo maksājumu apmērs. Klientu ērtībai PA mājaslapā ir izveidots „Eiro kalkulators” ar kura palīdzību var veikt indikatīvu maksājamo summu pārrēķinu no latiem uz eiro. Līdz 1.janvārim PA kā iepriekš norēķinus veiks latos.

 

Šobrīd PA veic nepieciešamos priekšdarbus, lai no 1.janvāra pārietu uz norēķiniem eiro. Papildus aktuālajiem maksājumiem,  kas saistīti ar privatizācijas līgumu slēgšanu, PA veic privatizācijas sertifikātu uzskaiti, kā arī nodrošina atlikto maksājumu saņemšanu saskaņā ar iepriekš noslēgtajiem privatizācijas līgumiem.

 

Pārejai uz norēķiniem eiro PA ir jāveic būtiskas izmaiņas grāmatvedības sistēmā, privatizēto objektu datu bāzēs un PA normatīvo atskaitījumu sistēmā. Ņemot vērā PA darbības finansēšanas kārtību, kas balstās uz normatīvajiem atskaitījumiem no objektu privatizācijas, šobrīd būtiskākās izmaiņas veicamas normatīvo atskaitījumu uzskaites programmatūrā. Esošā programmatūra ir specifiski veidota PA vajadzībām un līdz ar to nepieciešamas veikt sistēmas pārprogrammēšanu, kas sastāda lielāko pārejas uz eiro izdevumu daļu. Grāmatvedības sistēmai tiek izmantota standartizēta programmatūra un tiks lietota jauna programmas versija, kas sāks strādāt no 1.janvāra. Kopumā PA plānotās papildus izmaksas eiro ir 18 065 lati, ko veido sistēmu pārprogrammēšana un esošo programmu versiju atjaunošana.

 

Pāreja uz eiro PA klientiem papildus neērtības nesagādās. No jauna slēdzamajos līgumos privatizācijas maksājumi tiks norādīti arī eiro. Savukārt, attiecībā uz iepriekš noslēgtajiem līgumiem, kur maksājumi vēl tiek veikti, klienti tiks informēti par izmaiņām un maksājamajām summām eiro. Klientu ērtībai PA mājaslapā ir izveidots „Eiro kalkulators” ar kura palīdzību var veikt indikatīvu maksājamo summu pārrēķinu no latiem uz eiro. PA kontroles procesā atrodas 1286 iepriekš noslēgti objektu pirkuma līgumi par kuriem tiek veikti maksājumi.

 

PA portfelī uz 2013.gada 31.martu bija 1590 dzīvokļu īpašumi, 384 dzīvojamās mājas, 50 valsts īpašuma objekti, 696 zemesgabali, kapitāla daļas 10 sabiedrībās, kā arī bezmantinieku kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās. PA uz 2013.gada 31.martu veic 1286 iepriekš noslēgto pirkuma līgumu nosacījumu kontroles izpildi un ir iesaistīta ap 192 tiesu lietās. PA ir trīs meitas sabiedrības – AS „Citadele banka”, AS „Reverta” un SIA „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra”.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

 

 

2013.gada 20. septembris - Pabeidz A/S „Nagļi” valstij piederošo akciju pārdošanu

 Pabeidz A/S „Nagļi” valstij piederošo akciju pārdošanu

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) sekmīgi ir pabeigusi akciju sabiedrības „Nagļi” valsts kapitāla daļas pārdošanu, pārdodot PA turējumā esošās valstij piederošās akcijas un valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās sabiedrības akcijas.

Akciju pirkumu līgumi kopsummā par 147 966,28 latiem ir noslēgti par visu valstij piederošo 75 493 sabiedrības akciju pārdošanu. Akcijas, izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, iegādājušies uzņēmuma akcionāri.

PA turējumā esošās akcijas un valsts pensiju budžetam nodotās akcijas tika atsavinātas vienlaicīgi, saskaņā ar 2013.gada jūnijā apstiprinātajiem privatizācijas un pārdošanas noteikumiem. Valsts pensiju speciālā budžeta akciju pārdošanu PA īstenoja saskaņā līgumu, kas 2013.gada 28.martā tika noslēgts starp Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA) un PA.  Valsts kapitāla daļa AS „Nagļi” veidoja 14,69% no sabiedrības 513 822 latu lielā pamatkapitāla, no tām - 7,08% jeb 36 382 akcijas bija valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas.

PA Komercdarbības dienesta galvenā projektu vadītāja Daina Prūse: „Uzsāktā veiksmīgā sadarbība ar VSAA, organizējot valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto AS „Nagļi” akciju pārdošanu, ir pierādījusi savu efektivitāti un būtu turpināma. PA ir uzkrāta būtiska pieredze valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā un atsavināšanā, kas ļauj pārdošanas procesu organizēt efektīvi, vienlaikus ietaupot VSAA administratīvo resursu”. 

AS „Nagļi” īpašumā ir zivju audzēšanas komplekss, kas uzņēmumam nodrošina līderpozīcijas Latvijas pārtikas karpu ražotāju vidū.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 10. septembris - PA izsolēs veiksmīgi pārdod vairākus nekustamos īpašumus

PA izsolēs veiksmīgi pārdod vairākus nekustamos īpašumus

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) 2013.gada 6.septembrī izsolē veiksmīgi pārdeva nekustamo īpašumu Zeļļu ielā 6A, Limbažos. Trīs pretendentu konkurencē izsoles sākotnējā cena pieauga vairāk kā divas reizes un nekustamais īpašums tika pārdots par LVL 2582. Īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 0,1312 ha un darbnīcas ar piebūvēm ar kopējo platību 197,3 m2.

 

Savukārt, 2013.gada 30.augustā izsolē sekmīgi tika pārdots nekustamais īpašums Piedrujas ielā 7A, Rīgā.  Nekustamais īpašums sastāv no zemesgabala ar kopējo platību 13 065 m2 un četrām ēkām. Pircējs apņēmās samaksāt izsoles cenu LVL 379 794. Papildus nosacītajai cenai pircējam jāapmaksā izdevumi, kas uz 2013.gada 28.jūniju ir LVL 31 123,05 apmērā. Saistību apjoms tiks precizēts uz pirkuma līguma noslēgšanas dienu.

2013.gada 4. septembris - PA aicina izvērtēt iespēju atstāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā

 PA aicina izvērtēt iespēju atstāt Daugavgrīvas cietoksni valsts īpašumā

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) aicina valsts institūcijas atkārtoti izvērtēt Daugavgrīvas cietokšņa (nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 1B) privatizācijas nepieciešamību un iespēju atstāt valsts īpašumā valsts nozīmes arhitektūras pieminekli. PA šādu aicinājumu ir nosūtījusi Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un valsts aģentūrai „Latvijas kara muzejs”. Daugavgrīvas cietoksnis saskaņā ar Kultūras ministrijas rīkojumu ir apstiprināts par valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.

Ar 2000.gada 30.augusta Ministru kabineta (MK) lēmumu Daugavgrīvas cietoksnis tika nodots privatizācijai. Daugavgrīvas cietoksnis jau pirms privatizācijas uzsākšanas bija iznomāts. Nomas līgumu uz 49 gadiem noslēdza Aizsardzības ministrijas akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašuma fonds” ar  SIA „Aumeistaru muiža”. Pēc nekustamā īpašuma pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs PA.

Jau iepriekš PA valde secināja, ka nomnieks nepilda līguma nosacījums un pieņēma lēmumu ar  2010.gada 3.septembri izbeigt nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B ilgtermiņa nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža”. Šobrīd notiek tiesvedība par nomas līguma atcelšanu. Tikšanās laikā, kurā piedalījās PA, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), sabiedriskās organizācijas „Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai” un nomnieka SIA „Aumeisteru muiža” pārstāvji, tikšanās dalībnieki konstatēja, ka nomnieks kultūras pieminekli neuztur pienācīgā kārtībā. Tāpat tika konstatēts, ka ieilgušās tiesvedības šobrīd neļauj PA aktīvi rīkoties un bez tiesas lēmuma izlikt nomnieku no cietokšņa telpām.

PA uzskata, ka nomas līguma izbeigšana neatrisinās kultūras pieminekļa uzturēšanas un saglabāšanas problēmas. Kā viens no iespējamiem risinājumiem ir privatizācijas procesa izbeigšana un cietokšņa nodošana kādai no valsts institūcijām, kas to varētu attīstīt atbilstoši tā statusam. Tāpēc PA ir vērsusies Kultūras, Aizsardzības un Satiksmes ministrijās, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā un valsts aģentūrā „Latvijas kara muzejs” ar lūgumu atkārtoti izvērtēt iespēju valstij pārņemt īpašumā kultūras pieminekli. Privatizācijas rezultātā  kultūras pieminekļa nonākšana privātīpašnieka rokās ierobežos turpmākās iespējas ietekmēt īpašnieka rīcību ar kultūras pieminekli, nodrošināt tā pieejamību sabiedrībai un tā attīstību atbilstoši noteiktajam statusam.

 

Vēsture

  • Aizsardzības ministrijas  akciju sabiedrība "Aizsardzības īpašuma fonds" 1999.gada 7.jūnijā noslēdz nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža” uz 49 gadiem. 
  • 2000.gada 30.augustā ar Ministru kabineta (MK) lēmumu Daugavgrīvas cietoksnis (nekustamais īpašums Rīgā, Flotes ielā 1 B) tika nodots privatizācijai. 
  • PA nekustamo īpašumu pārņēma no Aizsardzības ministrijas 2000.gada 26.oktobrī. Pēc pārņemšanas nomas līgums palika spēkā un bija saistošs PA. 
  • 2010.gada 3.septembrī PA valde pieņem lēmumu izbeigt nekustamā īpašuma Rīgā, Flotes ielā 1B ilgtermiņa nomas līgumu ar SIA “Aumeisteru muiža”. 
  • 2010.gada 1.oktobrī SIA “Aumeisteru muiža” cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret PA par tās valdes 2010.gada 3.septembra lēmuma par nomas līguma izbeigšanu atcelšanu, nomas maksas noteikšanu un nomas līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā. Tiesvedība bija apturēta, bet pēc PA lūgumu ir atjaunota un lietas izskatīšana nolikta uz 2013.gada 11.decembri. 
  • Tiesvedība SIA „Aumeisteru muiža” prasībā  par nomas maksas noteikšanu un PA pretprasībā par parāda piedziņu ir pabeigta. Augstākās tiesas Senāts atteica ierosināt kasācijas tiesvedību un ir stājies spēkā apgabaltiesas spriedums ar kuru no SIA „Aumeisteru muiža” ir piedzīts parāds.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 30. augusts - Bankas Citadele konsultanta konkursā pieteikumus iesniedz vairāki pretendenti

Bankas Citadele konsultanta konkursā pieteikumus iesniedz vairāki pretendenti

 

Konkursā par starptautiskas investīciju bankas piesaisti, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistes modeli, pieteikumus ir iesnieguši vairāki pretendenti. Pieteikumu izvērtēšanu veiks speciāli veidota atlases komisija, kurā piedalīsies Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas un VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji, kā arī pieaicināti pārstāvji no bankas Citadele padomes un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas. Konsultanta piesaisti iepriekš bija atbalstījis Ministru kabinets (MK).

Starptautiskās investīciju bankas uzdevums būs izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai. Tā veiks aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā īstenos mārketinga aktivitātes un veiks sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Konkursā tika uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kurām ir nevainojama reputācija un pēdējo 5 gadu pieredze banku akciju pārdošanas darījumos virs 80 miljoniem EUR, kā arī darba pieredze valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele nepilnu trīs gadu laikā ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Citadeles grupa šā gada 1. pusgadu noslēgusi ar 5,8 miljonu latu peļņu, kas ir par 26% vairāk nekā pērn 1. pusgadā. Grupas operacionālie ieņēmumi šā gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2012. gada 1. pusgadu, palielinājušies par aptuveni 10%. Pērn Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

2013.gada 21. augusts - KPMG sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas stratēģijas īstenošanu

 KPMG sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas

stratēģijas turpmāko īstenošanu

 

Izsludinātajā iepirkuma procedūrā par konsultanta piesaisti, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par akciju sabiedrības „Reverta” (turpmāk – Reverta) pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu, VAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina SIA „KPMG Baltics”. Pretendents piedāvāja veikt pakalpojumus par 7500 latiem bez pievienotās vērtības nodokļa, kas bija zemākā piedāvājumu līgumcena. Pieteikumus iesniedza trīs pretendenti.

Ministru kabinets (MK) iepriekš bija apstiprinājis Reverta piemērot kombinētu pārdošanas stratēģiju, kas paredz Reverta akcijas kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. 2013.gada oktobrī  PA jāiesniedz MK kārtējais ziņojums par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu. Lai sagatavotu ziņojumu, PA izsludināja iepirkuma procedūru konsultanta piesaistei, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu.

Iepirkuma procedūrā konsultantam bija jāatbilst sekojošām prasībām: pretendents ir starptautisks komersants un vai arī starptautisku uzņēmumu tīkla dalībnieks, kas sniedz pakalpojumus vismaz pusē Eiropas Savienības dalībvalstu; pretendentam un tā komandai ir starptautiska pieredze problemātisko aktīvu tirgus situācijas izpētē pēdējo 3 gadu laikā Eiropā; pretendents un tā komanda ir bijis iesaistīts problemātisko aktīvu pārdošanas darījumos vai to sagatavošanā pēdējo 3 gadu laikā Eiropā; par priekšrocību tiks uzskatīta pretendenta kompetence un pieredze, konsultējot valdības, pašvaldību vai Eiropas Savienības institūcijas pēdējo 3 gadu laikā.

Reverta darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Reverta komanda strādā pie problemātisku aktīvu atveseļošanas un to vērtības palielināšanas.

Uz šo brīdi PA īpašumā ir 84,15 % Reverta akciju, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder 12,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā – 3,11% akciju.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv 

2013.gada 9. augusts - Sagatavos ziņojumu par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu

 Sagatavos ziņojumu par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu

 

Ministru kabinets (MK) iepriekš bija apstiprinājis akciju sabiedrībai „Reverta” (turpmāk – Reverta) piemērot kombinētu pārdošanas stratēģiju, kas paredz Reverta akcijas kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. 2013.gada oktobrī  VAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) jāiesniedz MK kārtējais ziņojums par Reverta pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu. Lai sagatavotu ziņojumu, PA piesaistīs konsultantu, kas veiks izpēti par problemātisko aktīvu tirgus situāciju Eiropā un sagatavos rekomendācijas par Reverta pārdošanas stratēģijas turpmāko īstenošanu.

Konsultanta piesaistei PA izsludinās iepirkuma procedūru. Iepirkuma procedūrā var piedalīties konsultants, kas atbilst sekojošiem kritērijiem: pretendents ir starptautisks komersants un vai arī starptautisku uzņēmumu tīkla dalībnieks, kas sniedz pakalpojumus vismaz pusē Eiropas Savienības dalībvalstu; pretendentam un tā komandai ir starptautiska pieredze problemātisko aktīvu tirgus situācijas izpētē pēdējo 3 gadu laikā Eiropā; pretendents un tā komanda ir bijis iesaistīts problemātisko aktīvu pārdošanas darījumos vai to sagatavošanā pēdējo 3 gadu laikā Eiropā; par priekšrocību tiks uzskatīta pretendenta kompetence un pieredze, konsultējot valdības, pašvaldību vai Eiropas Savienības institūcijas pēdējo 3 gadu laikā.

Plānotā iepirkuma līgumcena nevar pārsniegt 10 000 Ls bez pievienotās vērtības nodokļa. Piedāvājumus var iesniegt personīgi vai nosūtot pa pastu PA. Piedāvājumu iesniegšanas laiks noteikts līdz 2013. gada 20. augustam, plkst. 11.00.  Vairāk informācijas PA mājas lapā sadaļā „Iepirkumi”.

Reverta darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Reverta komanda strādā pie problemātisku aktīvu atveseļošanas un to vērtības palielināšanas.

Uz šo brīdi PA īpašumā ir 84,15 % Reverta akciju, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai pieder 12,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā – 3,11% akciju.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 1. augusts - Bankai Citadele trīs gadi

 Bankai Citadele trīs gadi

 

Šodien paiet trīs gadi kopš dibināta AS „Citadele banka” (banka Citadele). Banka savu darbību uzsāka 2010.gada 1.augustā pēc Eiropas Komisijas (EK) apstiprinātā AS „Parex banka” (Parex banka) restrukturizācijas plāna ieviešanas.

Sveicot bankas Citadele kolektīvu, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns teica: „Esam gandarīti, ka bankai tik īsā laikā ir izdevies kļūt par sekmīgi strādājošu Latvijas un visas Baltijas uzņēmumu. Valsts kā akcionārs ir sniedzis savu sākotnējo atbalstu. Bankas turpmākai izaugsmei nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu, lai banka arī turpmāk varētu veiksmīgi konkurēt un nodrošināt kvalitatīvus finanšu pakalpojumus Latvijas un Baltijas iedzīvotājiem”.

Bankas Citadele stratēģija ir balstīta uz uzņēmējdarbības modeli trīs galvenajos biznesa virzienos: privātpersonu apkalpošana, korporatīvo klientu apkalpošana un privātā kapitāla pārvaldība. Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele nepilnu trīs gadu laikā ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Banka Citadele 2012.gadu ir noslēgusi ar 5,5 miljonu latu peļņu, savukārt Citadeles koncerns 2012.gadu noslēdzis ar 9 miljonu latu peļņu, kas ir ievērojami labāki rezultāti nekā 2011.gadā. Pērn Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

Pateicoties veiksmīgām Latvijas valdības sarunām ar EK, bankas Citadele investoru piesaistei ir iespējami vairāki modeļi: tas var būt viens vai vairāki investori, kas iegādājas Latvijas valstij piederošās akcijas, tā arī var būt bankas akciju kotēšana biržā. Ministru kabinets (MK) nolēma konkursa rezultātā piesaistīt augsti profesionālu, starptautisku investīciju banku, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko bankas Citadele investoru piesaistes modeli.

PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 26. jūlijs - Ievēlēta Reverta padome

 Ievēlēta Reverta padome

Akciju sabiedrības „Reverta” (turpmāk – Reverta) akcionāru sapulce šodien padomes locekļu amatos ievēlēja Maiklu Borku (Michael Joseph Bourke), Meri Elenu Kolinsu (Mary Ellen Collins) , Kasparu Āboliņu un Andri Ozoliņu. Saskaņā ar Reverta statūtiem padome tiek ievēlēta uz trīs gadiem. Padome tika pārvēlēta, jo iepriekš ievēlētajai padomei beidzās pilnvaru termiņš.

Reverta padomē darbojas četri padomes locekļi. Valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” (turpmāk – PA) izveidoja nomināciju komiteju, kuras uzdevums bija sniegt rekomendācijas par Reverta padomes locekļu kandidātiem. Nomināciju komitejas sastāvā darbojās Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Ministru prezidenta biroja un PA pārstāvji. Izvērtējot kandidātu kompetenci un pieredzi, nomināciju komiteja nolēma rekomendēt PA ievēlēt Reverta padomē Kasparu Āboliņu un Andri Ozoliņu. Kaspars Āboliņš ir Valsts kases pārvaldnieks un Ziemeļu Investīciju bankas direktoru valdes loceklis. Andrim Ozoliņam ir nozīmīga pieredze banku pārvaldībā. Viņš ir bijis DNB Bankas valdes priekšsēdētājs, kā arī darbojies kā biznesa konsultants finanšu jomā. Gan PA, gan Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (turpmāk - ERAB) atzinīgi novērtē līdzšinējo padomes locekļu Sarmītes Jumītes un Vladimira Loginova ieguldījumu Reverta padomes darbā kopš Parex bankas restrukturizācijas 2010.gada augustā.

Akcionāru sapulce padomē pārvēlēja līdzšinējo padomes priekšsēdētāju Maiklu Borku kura kandidatūru saskaņā ar akcionāru līgumu saskaņoja ERAB un PA. Akcionāru sapulce amatā atkārtoti ievēlēja ERAB izvirzīto Meri Elenu Kolinsu.

Reverta (iepriekš Parex banka) darbība ir koncentrēta trīs galvenajos virzienos: kredītu restrukturizācija, parādu atgūšana un nekustamo īpašumu pārvaldīšana, lai valsts maksimāli atgūtu tās glābšanā ieguldītos līdzekļus. Uz šo brīdi PA īpašumā ir 84,15 % Reverta akciju, ERAB pieder 12,74 % Reverta akciju, bet pārējiem akcionāriem kopā – 3,11% akciju.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 18. jūlijs - PA izsolē zemesgabalu cena pieaug vairāk nekā trīs reizes

PA izsolē zemesgabalu cena pieaug vairāk nekā trīs reizes

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) šodien izsolē veiksmīgi pārdevusi divus valsts neapbūvētus zemes gabalus, sākuma cenai pieaugot vairāk kā trīs reizes. Četru pretendentu konkurencē  zemesgabala cena „Druvas 1”, Apes novadā, pieauga no 4600 līdz 14 100 latiem. Savukārt, zemesgabala „Druvas 2”, Apes pagastā, izsolē cena pieauga no 1900 līdz 7400 latiem. Izsolē piedāvātie zemesgabali atrodas Apes pagastā un izmantojami lauksaimniecības darbībai. Zemesgabalu platība attiecīgi 9,1 ha un 4,7 4 ha.

PA zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītāja Līga Āboliņa: „Izsoles rezultāti apliecina, ka pieaug interese par lauksaimniecībā izmantojamajām zemēm. Negaidīti sīvā pretendentu konkurence valstij ir devusi 15 000 latu papildus ieņēmumus”.

Izsoles rezultātus vēl jāapstiprina PA valdei un jānoslēdz nekustamā īpašuma pirkuma līgumi ar izsoles uzvarētāju.

PA šobrīd jāveic vēl 4 neapbūvētu un 692 apbūvētu zemesgabalu privatizācija vai atsavināšana. Tāpat PA portfelī ir 1590 dzīvokļu īpašumi, 384 dzīvojamās mājas, 50 valsts īpašuma objekti,10 kapitālsabiedrības ar valsts kapitāla daļām, kā arī valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās. Plašāka informācija par objektiem pieejama Aģentūras tīmekļa vietnē (www.pa.gov.lv/izsoles).

2013.gada 16. jūlijs - Izvērtēs labāko modeli bankas Citadele investoru piesaistei

Izvērtēs labāko modeli bankas Citadele investoru piesaistei

 

Pateicoties veiksmīgām Latvijas valdības sarunām ar Eiropas Komisiju (EK), AS „Citadele banka” (banka Citadele) investoru piesaistei ir iespējami vairāki modeļi: tas var būt viens vai vairāki investori, kas iegādājas Latvijas valstij piederošās akcijas, tā arī var būt bankas akciju kotēšana biržā. Šodien Ministru kabinets (MK) nolēma konkursa rezultātā piesaistīt augsti profesionālu, starptautisku investīciju banku, kuras uzdevums būs noteikt valstij labāko bankas Citadele investoru piesaistes modeli.

Lēmums pieņemts pēc iepazīšanās ar VAS „Privatizācijas aģentūra”  (PA) sagatavoto ziņojumu par privātā kapitāla piesaisti bankai Citadele. Ziņojumā secināts, ka sākotnēji „Parex bankas” restrukturizācijas plānā paredzētais mērķis – stabilas finanšu institūcijas izveidošana - ir sasniegts. Atbilstoši plāna uzdevumiem izveidotā banka Citadele strādā sekmīgi un ar peļņu, un tās turpmākai attīstībai nepieciešams piesaistīt privāto kapitālu.

„Šis ir labs laiks, lai atsāktu privātā kapitāla piesaisti bankas Citadele turpmākai attīstībai, jo banka ir sasniegusi savu optimālo biznesa atdevi pie esošā restrukturizācijas plāna iespējām un strādā ar peļņu, Latvijas ekonomika ir stabilizējusies un gaidāmā Latvijas pievienošanās eirozonai ir pozitīvs fons investoru piesaistei,” saka PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.  

Starptautiskās investīciju bankas uzdevums būs izanalizēt tirgus situāciju un noteikt labāko investoru piesaistes modeli bankai. Tā veiks aktivitātes privātā kapitāla piesaistes stratēģijas sagatavošanai un ieviešanai, tajā skaitā tirgus situācijas izvērtējumu, īstenos mārketinga aktivitātes, nodrošinās bankas padziļināto izpēti un sarunas ar potenciālajiem investoriem.

Minētā investīciju banka tiks izvēlēta konkursa rezultātā, kurā tiks uzaicinātas piedalīties starptautiski atzītas un respektablas investīciju bankas, kas atbildīs stingriem kritērijiem. Investīciju bankai būs jābūt ar nevainojamu reputāciju un pieredzi banku akciju pārdošanas darījumos virs 100 miljoniem EUR, kā arī jābūt darba pieredzei valsts atbalsta lietās Eiropas Savienībā banku nozarē. Konsultanta atlasei tiks veidota speciāla atlases komisija, kurā piedalīsies Finanšu ministrijas, Ekonomijas ministrijas un PA pārstāvji. Plānots, ka investīciju banku konkursu PA organizēs tuvāko mēnešu laikā.

„Mums ir svarīgi, lai modelis, kā tiks piesaistīts privātais kapitāls Citadelei, būtu vislabākais un atbilstošs valsts, Latvijas nodokļu maksātāju interesēm un bankas turpmākai attīstībai. Tāpēc modeļu izvērtēšanai un piemērotākā noteikšanai piesaistīsim labākos pasaules investīciju baņķierus,” saka Ansis Spridzāns.

Līgums ar finanšu konsultantu „Nomura International plc” (Nomura) pēc pušu vienošanās tika izbeigts, jo valdība iepriekš bija lēmusi par pārdošanas procesa atlikšanu un šobrīd ir nepieciešams izstrādāt konsultantam jaunu darba uzdevumu, kas atbilst sarunu rezultātam ar Eiropas Komisiju (EK).

Iepriekš MK nolēma atbalstīt sarunu uzsākšanu ar EK par grozījumiem restrukturizācijas plānā, lai valsts varētu izstrādāt un izvērtēt vairākus iespējamos privātā kapitāla piesaistes risinājumus, kādus šobrīd plāns neparedz. Latvijas puse uzskatīja, ka plānam ir jābūt elastīgākam un jāatbilst aktuālajai situācijai finanšu tirgos. Šobrīd turpinās sarunas ar EK par vairākiem iespējamiem privātā kapitāla piesaistes scenārijiem, kas ietver arī iespēju pārdot bankas akcijas publiskajā piedāvājumā. Labāko iespējamo scenāriju izvērtēs konsultants, ņemot vērā tirgus situāciju, un par konkrētu akciju pārdošanas modeli lems valdība 2014.gadā.

Kopš savas darbības uzsākšanas 2010. gadā Citadele nepilnu trīs gadu laikā ir kļuvusi par peļņu nesošu koncernu. Banka Citadele 2012.gadu ir noslēgusi ar 5,5 miljonu latu peļņu, savukārt Citadeles koncerns 2012.gadu noslēdzis ar 9 miljonu latu peļņu, kas ir ievērojami labāki rezultāti nekā 2011.gadā. Pērn Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūts atzina banku Citadele par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs.

PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 2. jūlijs - Pārdos AS „Nagļi” valsts kapitāla daļas

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde ir apstiprinājusi akciju sabiedrības „Nagļi” valsts kapitāla daļu privatizācijas un pārdošanas noteikumus. Saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem uzņēmuma akcionāriem, kā pirmpirkuma tiesīgajām personām, tiks piedāvāts iegādāties akciju paketi, kas veido 14,69 % no sabiedrības pamatkapitāla par pārdošanas cenu 147 966,28 lati.

AS „Nagļi” pamatkapitāls ir 513 822 lati. Valsts kapitāla daļa AS „Nagļi” ir 14,69 % no sabiedrības pamatkapitāla jeb 75 493 akcijas, no tām - 7,08% jeb 36 382 akcijas ir valsts pensiju speciālajam budžetam nodotās akcijas. Saskaņā ar Komerclikumu un uzņēmuma statūtiem pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir AS „Nagļi” akcionāriem. Vienas akcijas nominālvērtība ir 1 lati, bet pārdošanas cena noteikta 1,96 lati. Akciju paketes pārdošanas cena - 147 966,28 lati, maksāšanas līdzeklis - 100% lati.

Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta pirkuma līgumus par visu akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona. Informācija par izsoli tiks publiskota oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, laikrakstos „Rēzeknes Vēstis” un „Dienas Bizness”, ka arī PA mājaslapā.

AS „Nagļi” īpašumā ir zivju audzēšanas komplekss, kas uzņēmumam nodrošina līderpozīcijas Latvijas pārtikas karpu ražotāju vidū.

Ar pārdošanas noteikumiem var iepazīties elektroniski PA mājaslapā  un PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Tālrunis uzziņām 67021314. 

 

2013.gada 1. jūlijs - Nosaka īpašuma kompensācijas sertifikātu aizstāšanas proporciju

Ministru kabinets noteica, ka laikposmā no 2013.gada 1.jūlija līdz 30.septembrim (ieskaitot) viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,21 privatizācijas sertifikātu.

VAS „Privatizācijas aģentūra” ir aprēķinājusi gan mēneša vidējo cenu un darījumu apjomu, gan arī īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu iepriekšējo 12 mēnešu vidējo cenu attiecību.

Starpniecības sabiedrības no 2012.gada 1.jūnija līdz 2013.gada 31.maijam sniedza ziņas par 68 486,94 privatizācijas sertifikātu un 8 992,85 īpašuma kompensācijas sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

 

2013.gada 1. jūlijs - PA pabeidz HipoNĪA iegādes darījumu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (turpmāk - PA) saskaņā ar iepriekš noslēgto sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” (turpmāk – HipoNĪA) kapitāla daļu pirkuma līgumu ir pabeigusi iegādes darījumu un kļuvusi par 100% kapitāla daļu īpašnieci. Pirkuma līgums tika noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par HipoNĪA kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku”.

HipoNĪA nodarbojas ar no valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (turpmāk - Hipotēku banka) pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uz 2013.gada 30.aprīli kopējais aktīvu apjoms ir 72,20 milj. Ls, tai skaitā iegādātie aizdevumi 34,58 milj. Ls un ieguldījuma īpašumi 35,43 milj. Ls. HipoNĪA portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk kā 70% HipoNĪA pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. HipoNĪA jaunus aizdevumus neizsniegs, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa.

PA Komercdarbības dienesta vadītājs Vladimirs Loginovs: „Privatizācijas aģentūra ir uzkrājusi nozīmīgu pieredzi banku aktīvu pārvaldībā. Šobrīd jāizvērtē, kā efektīvāk nodrošināt HipoNĪA kapitāla daļu pārvaldību, iespējams veicot sinerģiju ar PA un tās pārvaldībā esošo uzņēmumu Reverta”.

Ņemot vērā, ka HipoNĪA pārvaldījumā esošais aktīvu portfelis šobrīd ir ievērojumi palielinājies, un, lai PA varētu efektīvāk pārņemt un pārvaldīt HipoNĪA kapitāla daļas, ir nepieciešams palielināt HipoNĪA valdes locekļu skaitu līdz trīs valdes locekļiem. Uzņēmuma dalībnieku sapulce nolēma, ka līdz izvērtējuma pabeigšanai par optimālo turpmāko HipoNĪA pārvaldības modeli, uzņēmuma valdes priekšsēdētāja amatu saglabās Mārtiņš Muižnieks un papildus uzņēmuma valdē darbosies PA pārstāvji Ansis Spridzāns un Vladimirs Loginovs. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par optimālo valdes locekļu skaitu un nomināciju komiteja veiks valdes locekļu amatu kandidātu atlasi.

Hipotēku bankas komercdaļas tika pārdotas, realizējot valdības 2011.gadā apstiprināto Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Jau  2009.gadā valdība nolēma, ka līdz 2013.gada beigām tiks pārtraukta Hipotēku bankas komercdarbība, lai nākotnē koncentrētos tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

HipoNĪA papildinās PA pārvaldāmo aktīvu portfeli, kas ietver arī AS „Citadele banka” (Citadele banka) un AS „Reverta” (Reverta) akcijas. PA kā valsts aktīvu pārvaldītājam ir uzkrāta nozīmīga pieredze, tai skaitā pārraugot Reverta darbību, kas saskaņā ar restrukturizācijas plānu veic bijušās Parex bankas problemātisko aktīvu izstrādi.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 14. jūnijs - Izsolē pārdod nekustamo īpašumu Kungu ielā 26, Liepājā

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) veiksmīgi izsolē ir pārdevusi nekustamo īpašumu Kungu ielā 26, Liepājā. Diviem pretendentiem piedaloties izsolē, par izsoles uzvarētāju tika atzīts Dmitrijs Zolotarevs, kurš nosolīja nekutamo īpašumu par 29 636 latiem. PA valde šodien apstiprināja izsoles rezultātus. Vēl jānoslēdz nekustamā īpašuma pirkuma līgums ar izsoles uzvarētāju.

PA nekustamo īpašumu Kungu ielā 26, Liepājā jau iepriekš piedāvāja iegādāties izsolēs, tomēr nebija pretendentu, kas to vēlētos iegādāties. Īpašums, kas sastāv no darbnīcas, noliktavas, garāžas un zemesgabala ar kopējo platību 1590 m2, atrodas Liepājas pilsētas centrā, vecpilsētas daļā. Nekustamais īpašums ir atzīts par vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli.

PA zemes un nekustamā īpašuma dienesta vadītāja Līga Āboliņa: „Nekustamais īpašums Kungu ielā 26 ir piemērs tam, kā attīstījusies nekustamā īpašuma tirgus situācija Latvijā. Lai arī nekustamais īpašums ir vēsturiski interesants un atrodas lieliskā vietā, tomēr pircēju gatavība ieguldīt līdzekļus nekustamajos īpašumos līdz šim ir bijusi zema”.

Liepājā ir iespējams iegādāties arī nekustamo īpašumu Kūrmājas prospektā 22, kuram pieteikšanās termiņš uz izsoli ir noteikts līdz 2013.gada 5.jūlijam, plkst.17:00. Nekustamā īpašuma izsoles sākumcena ir noteikta 70 702 lati. Nekustamo īpašumu veido biroju ēka ar kopējo platību 1013,3 m2 un zemesgabals ar platību 3 295 m2. Vairāk informācijas par šo izsoli PA mājas lapā sadaļā Izsoles (http://ej.uz/kurmajas22 ) un lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 11. jūnijs - Saskaņā ar restrukturizācijas plānu pagarinās valsts subordinētā aizdevuma termiņu bankā Citadele

Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumu veikšanu aizdevuma līgumā, kas atbilstoši EK apstiprinātajam restrukturizācijas plānam paredz pagarināt VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ieguldījuma atmaksas termiņu AS „Citadele banka” (banka Citadele) subordinētajā kapitālā.

Banka Citadele regulāri veic procentu maksājumus par PA ieguldījumu subordinētajā kapitālā un tādā pat apmērā PA veic maksājumus Valsts kasei par izsniegto aizdevumu. Kopš 2010. gada 1. augusta, kad banka Citadele sāka savu darbību, tā procentu maksājumos par ieguldījumu subordinētajā kapitālā PA un līdz ar to valstij ir samaksājusi gandrīz 18,1 miljonu eiro jeb 12,7 miljonus latu.

Subordinētā aizdevuma termiņa pagarināšanu jau sākotnēji noteica EK apstiprinātais restrukturizācijas plāns un, pagarinot subordinētā aizdevuma termiņu, valsts turpinās saņemt procentu maksājumus par aizdotajiem līdzekļiem.

PA ieguldījums bankas Citadele subordinētajā kapitālā ir 45,21 milj. latu. Līdzekļus ieguldījumam PA aizņēmās no Finanšu ministrijas (FM), noslēdzot aizdevuma līgumu ar termiņu līdz 2016.gada maijam, ko plānots pagarināt līdz 2018.gada beigām. Minētais aizdevums ir izsniegts ar Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas piekrišanu saskaņā ar Likuma par budžetu un finanšu vadību. Līdz ar to aizdevuma termiņa pagarināšanai vēl jāsaņem Saeimas piekrišana.

Banka Citadele 2012.gadu ir noslēgusi ar 5,5 miljonu latu peļņu, savukārt Citadeles koncerns 2012.gadu noslēdzis  ar 9 miljonu latu peļņu, kas ir ievērojami labāki rezultāti nekā 2011.gadā. Tā kā banka strādā sekmīgi un pilda tai biznesa plānā paredzētos uzdevumus, akcionāriem ir iespējas pieņemt lēmumu par pārdošanu, kad tirgus situācija būs atbilstoša gan akcionāru, gan bankas interesēm. PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 7. jūnijs - Bezmantinieka mantu PA nodos atsavināšanai tiesu izpildītājiem

Saeima ir atbalstījusi grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām", paredzot valstij piekritīgu kapitāla daļu atsavināšanas funkciju nodot tiesu izpildītājiem. Pieņemtie grozījumi ir viens no būtiskiem priekšnoteikumiem, lai VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) paredzētajos termiņos varētu ieviest darbības izbeigšanas stratēģiju.

PA viena no darbība funkcijām ir valstij piekrītošo bezmantinieku dzīvokļu īpašumu un kapitāla daļu atsavināšana. Uz 2013.gada 6.jūniju ar Ministru kabineta (MK) rīkojumiem atsavināšanai ir nodoti  57 dzīvokļa īpašumi, kas ir atzīti par valstij piekritīgu  bezmantinieka mantu, un turējumā ir valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās.

Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja Darja Ivanova: „Privatizācijas aģentūras viens no uzdevumiem ir valsts dzīvojamā fonda plānveida privatizācijas pabeigšana un neprivatizēto dzīvokļa īpašumu, kā arī bezmantinieku mantas atsavināšana. Līdz ar to būtiski savlaicīgi noteikt ilgtermiņā veicamo funkciju pārņēmēju. Šobrīd svarīgi, lai Ministru kabineta noteikumos tiktu paredzēta arī rīcība ne tikai ar bezmantinieka mantu, kas nonāks valsts īpašumā pēc likumu grozījumu stāšanās spēkā, bet arī jau šobrīd valstij piekrītošo bezmantinieka mantu”. 

Pieņemtie grozījumi ir daļa no FM izstrādātās bezmantinieku mantas atsavināšanas likumprojektu paketes, kas paredz šo funkciju nodot tiesu izpildītājiem. Jau iepriekš tika pieņemti grozījumi Civillikumā, Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kas noteica, ka zvērināts tiesu izpildītājs pārņem mantu, kas atzīta par bezmantinieku mantu un ir piekritīga valstij, nodrošina tās pārvaldīšanu, apsardzību un realizāciju, kā arī uz šo mantu pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu.

Apstiprinātie grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” tika gatavoti un virzīti vienā paketē ar atbilstošajiem grozījumiem jau minētajā Civillikumā, Notariāta likumā un Tiesu izpildītāju likumā, kā arī Komerclikumā, Meža likumā, likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un „Publisko personu mantas atsavināšanas likumā”, lai rezultātā sistēmiski mainītu visu valstij piekritīgās bezmantinieka mantas pārņemšanas un atsavināšanas kārtību.

Likumu grozījumi stājas spēkā 2013. gada 1.jūlijā. Kārtību, kādā zvērināts tiesu izpildītājs nodrošina bezmantinieku mantas pārvaldīšanu, apsardzību, novērtēšanu, atsavināšanu, kreditoru pretenziju apmierināšanu, realizācijas ieņēmumu sadalīšanu, tai skaitā zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta notāra izdevumu un amata atlīdzības segšanu, vai to ieskaitīšanu valsts budžetā, noteiks MK noteikumi.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 5. jūnijs - PA nepārdotās valsts kapitāla daļas nodos centralizētajam pārvaldniekam

Saskaņā ar VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) darbības izbeigšanas stratēģiju valsts kapitāla daļu pārvaldību PA veiks līdz 2014.gada beigām un pēc tam nepārdotās valsts kapitāla daļas tiks nodotas jaunveidojamam Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojam.

Ministru kabinets (MK) šī gada 28.maijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektu. Latvijā tiks veidots daļēji centralizēts valsts kapitālsabiedrību pārvaldības modelis, 2014.gada sākumā izveidojot Valsts kapitāla daļu pārvaldības biroju. Birojam pakāpeniski pārvaldībā tiks nodotas valsts kapitāla daļas, tajā skaitā PA nepārdotās valsts kapitāla daļas. Jaunveidojamais birojs būs atbildīgs par valsts kapitālsabiedrību pārraudzību un korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu, izstrādās efektīvas pārvaldības vadlīnijas, izvērtēs kapitālsabiedrību sasniegtos finanšu mērķus, koordinēs valdes un padomes locekļu atlasi, kā arī nodrošinās informācijas pieejamību par valsts līdzdalību kapitālsabiedrībās un to pārvaldīšanas rezultātiem.

PA galvenais projektu vadītājs Andris Grafs: „Viens no kapitāla daļu pārvaldības reformas uzstādījumiem ir centralizēts un caurspīdīgs valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atlases process, nodrošinot profesionāļu iecelšanu attiecīgajos amatos. Šāda pieredze pēdējo gadu laikā PA ir uzkrāta, un to varētu izmantot Valsts kapitāla daļu pārvaldības birojs, tajā skaitā PA izveidoto potenciālo padomes locekļu kandidātu sarakstu”.

PA savā darbībā jau iepriekš ir vadījusies pēc Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likumprojektā ietvertajiem labas korporatīvas pārvaldības principiem. Atbilstoši likumprojektā noteiktajam SIA „Lattelecom” (Lattelecom) un SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai PA tika  izveidota Nomināciju komiteja, kas pēc profesionalitātes un kompetences kritērijiem atlasīja padomes locekļu kandidātus. Padomes locekļu atlasi, ievērojot  labas pārvaldības principus, PA izmantoja arī AS „Citadele banka” un AS „Rīgas Siltums” padomes locekļu atlasē. Nomināciju komitejā darbojās PA un nozaru ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā piedalījās sabiedrība par atklātību „Delna”.

„Īpaši jāuzsver arī tas, ka valsts kapitālsabiedrību darbībā pēc iespējas ātrāk jāievieš OECD atzītie un MK atbalstītie korporatīvās pārvaldības principi. Valstij jānosaka katra uzņēmuma vispārējie stratēģiskie mērķi, kuri būs par pamatu uzņēmumu trīs gadu darbības stratēģijām. Šāds rīks ļaus sabalansēt finanšu mērķus un nozaru politikas īstenošanu ietekmējošos nefinanšu mērķus, piemēram, sniegto pakalpojumu pieejamību. Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma paredz izskaust gadījumus, kad valsts vai pašvaldība var pieņemt ar publiskas personas komercdarbības principiem konfliktējošus lēmumus, tādējādi iesaistoties biznesā, kur nepastāv tirgus nepilnība. Reforma paredz izmaiņas arī informācijas atklātības jomā – tiek paredzēts publiskot datus par katras valsts kapitālsabiedrības mērķiem, rezultātiem un darbību, kā arī padarīt pieejamus uzņēmumu pārskatus ceturkšņa un gada griezumā.”, tā A.Grafs.

Uz 2013.gada 31.martu PA turējumā bija valsts kapitāla daļas 10 kapitālsabiedrībās, no tām 4 maksātnespējīgās sabiedrībās. PA turējumā esošo valsts kapitāla daļu portfelis pakāpeniski samazinās. Šogad ir pārdotas akciju sabiedrības „Latgales enerģētika” valsts kapitāla daļas, kas veidoja 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla jeb 50 akcijas. Izmantojot Komerclikumā un sabiedrības statūtos noteiktās pirmpirkuma tiesības, kapitāla daļas iegādājās uzņēmuma akcionāri, par tām samaksājot 15 000 latu. Šogad plānots arī pārdot akciju sabiedrības „Nagļi” Latvijas valstij piederošos 7,6% pamatkapitāla jeb 39 111 akcijas. Vērtīgākās valsts kapitāla daļas PA turējumā ir Lattelecom, kur valstij pieder 51% kapitāla daļu, un LMT, kur valstij tieši pieder 5% kapitāla daļu un netieši vēl 34,73% kapitāla daļu (SIA „Lattelecom” un VAS „Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” līdzdalību).

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 29. maijs - PA noslēdz HipoNĪA pirkuma līgumu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir noslēgusi sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra” (HipoNĪA) kapitāla daļu pirkuma līgumu ar valsts akciju sabiedrību „Latvijas Hipotēku un zemes banka” (Hipotēku banka). Pirkuma līgums noslēgts, izpildot Ministru kabineta lēmumu par HipoNĪA kapitāla daļu atsavināšanu PA, kas pieņemts saskaņā ar iepriekš apstiprināto koncepciju „Par valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārveidi par attīstības banku”.

HipoNĪA papildinās PA pārvaldāmo aktīvu portfeli, kas ietver arī AS „Citadele banka” (Citadele banka) un AS „Reverta” (Reverta) akcijas. PA kā valsts aktīvu pārvaldītājam ir uzkrāta nozīmīga pieredze, īpaši pārraugot Reverta darbību, kas saskaņā ar restrukturizācijas plānu veic bijušās Parex bankas problemātisko aktīvu izstrādi. Līdz ar to kopumā PA pārvaldīs esošo vai bijušo banku aktīvus vairāk kā 2 miljardu latu vērtībā.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Privatizācijas aģentūra ir pierādījusi sevi kā profesionālu valsts aktīvu pārvaldītāju. Problemātisko aktīvu pārvaldīšana ir īpašs izaicinājums un prasa gan pieredzi, gan zināšanas, lai no portfeļa tiktu atgūts maksimāls līdzekļu apjoms. HipoNĪA saturiski papildina aktīvu portfeli ar ko PA jau šodien strādā, kas ļaus arī PA efektīvāk izmantot savu kapacitāti”.

Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko: „HipoNĪA nodošana Privatizācijas aģentūrai pilnībā atbilst uzdevumam pārtraukt Hipotēku bankas komerciālās aktivitātes. Līdz ar to Hipotēku banka visu savu darbību fokusēs uz tautsaimniecībai būtiskiem virzieniem – mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanu, uzņēmējdarbības uzsākšanas veicināšanu, infrastruktūras attīstīšanu un citiem nacionālās attīstības projektiem valdības apstiprinātu programmu ietvaros.”

Atbilstoši pirkuma līgumam PA iegādāsies 100% HipoNĪA kapitāldaļas.  Ņemot vērā, ka darījums notiek starp divām organizācijām, kas 100% pieder Latvijas valstij, darījuma summa tika noteikta - viens lats. Valsts kase izsniegs aizdevumu HipoNĪA, pārfinansējot šobrīd saņemto aizdevumu no Hipotēku bankas.

HipoNĪA nodarbojas ar no Hipotēku bankas pārņemto problemātisko aktīvu pārvaldīšanu. Uz 2013.gada 30.aprīli kopējais aktīvu apjoms ir 72,20 milj. Ls, tai skaitā iegādātie aizdevumi 34,58 milj. Ls un ieguldījuma īpašumi 35,43 milj. Ls. HipoNĪA portfelī ir aptuveni 900 nekustamā īpašuma vienību un tā apkalpo aptuveni 1500 aizņēmējus. Vairāk kā 70% HipoNĪA pārņemto nekustamo īpašumu atrodas ārpus Rīgas robežām. HipoNĪA jaunus aizdevumus neizsniegs, bet tās darbība būs vērsta uz maksimālu līdzekļu apjoma atgūšanu no izstrādājamā portfeļa.

Iepriekš FM informēja, ka par atlikušajām Hipotēku bankas komercdaļām no privāto investoru puses tika saņemti neapmierinoši zemas cenas piedāvājumi, tāpēc valdība atbalstīja HipoNĪA kapitāla daļu atsavināšanu PA. Hipotēku bankas komercdaļas tiek pārdotas, realizējot valdības 2011.gadā apstiprināto Hipotēku bankas komercdaļas pārdošanas stratēģiju. Jau  2009.gadā valdība nolēma, ka līdz 2013.gada beigām tiks pārtraukta Hipotēku bankas komercdarbība, lai nākotnē koncentrētos tikai uz attīstības institūcijas uzdevumiem.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

Twitter: @PA_gov_lv

2013.gada 16. maijs - PA sagatavos ziņojumu par bankas Citadele pārdošanu

Līdz maija beigām PA sagatavos ziņojumu par bankas Citadele pārdošanu

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) noteiktajā termiņā līdz maija beigām Ministru kabinetam (MK) iesniegt kārtējo ziņojumu par AS „Citadele banka” (banka Citadele) pārdošanas procesu. Ziņojums tiek gatavots saskaņā ar pagājuša gada novembrī pieņemto MK lēmumu atlikt pārdošanas procesu un atgriezties pie jautājuma skatīšanas maijā.

Banka Citadele tika izveidota Parex bankas restrukturizācijas rezultātā, lai Parex bankas perspektīvā daļa uzsāktu darbu ar jaunu nosaukumu un kļūtu par stabili strādājošu pilna spektra finanšu iestādi. To paredzēja Eiropas Komisijas apstiprinātais Parex bankas restrukturizācijas plāns, kas līdz ar atļauju sniegt valsts atbalstu noteica ierobežojumu, ka pēc darbības stabilizācijas valstij atbalsts būs jāizbeidz un bankas Citadele akcijas jāpārdod.

Iepriekš MK nolēma atbalstīt sarunu uzsākšanu ar EK par grozījumiem restrukturizācijas plānā, lai valsts varētu izstrādāt un izvērtēt vairākus iespējamos bankas akciju pārdošanas risinājumus, kādus šobrīd plāns neparedz. Ņemot vērā, ka pārdošanas process restrukturizācijas plāna ietvaros ir jāpabeidz noteiktā termiņā, Latvijas puse uzskata, ka plānam ir jābūt elastīgākam un jāatbilst aktuālajai situācijai finanšu tirgos. Ziņojumā valdībai tiks sniegta informācija par sarunām ar Eiropas Komisiju un šo sarunu kontekstā tiks lemts par turpmāko pārdošanas procesu.

Saskaņā ar apstiprināto restrukturizācijas plānu bankas akcionāri regulāri izvērtē tirgus situāciju un iespējas bankai atrasts investoru, kas nodrošinās stabilu ilgtermiņa izaugsmi. Banka Citadele 2012.gadu ir noslēgusi ar 5,5 miljonu latu peļņu, savukārt koncerns Citadele 2012.gadu noslēgusi ar 9 miljonu latu peļņu, kas ir ievērojami labāki rezultāti nekā 2011.gadā. Tā kā banka strādā sekmīgi un pilda tai biznesa plānā paredzētos uzdevumus, akcionāriem ir iespējas pieņemt lēmumu par pārdošanu, kad tirgus situācija būs atbilstoša gan akcionāru, gan bankas interesēm.

Bankas pārdošanas process tiešā veidā tās darbību neietekmēs un klienti var būt pārliecināti, ka banka arī turpmāk būs viena no Latvijas droši un stabili strādājošām finanšu iestādēm. PA īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2013.gada 13. maijs - Iedzīvotājiem aktīvāk jāpārņem valdījumā privatizētās mājas

 Privatizēto māju iedzīvotājiem aktīvāk jāpārņem valdījumā mājas

 

Pēc valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas iedzīvotāju pienākums ir pārņemt māju pārvaldīšanas tiesības no VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) un izvēlēties pārvaldnieku. Tomēr iedzīvotāji ne vienmēr ir ieinteresēti pieņemt lēmumu par pārvaldnieka izvēli un PA arī pēc privatizācijas ir spiesta nodrošināt īpašuma pārvaldīšanu.

PA veic valsts dzīvojamo māju privatizāciju, bet to ilgtermiņa pārvaldīšana nav PA darbības funkcija. Likums nosaka, ka PA pienākums ir pārvaldīt tās valdījumā esošās valsts dzīvojamās mājas un to daļas līdz šo dzīvojamo māju un to daļu nodošanai dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Pēc dzīvokļu privatizācijas iedzīvotājiem kopsapulcē būtu jāvienojas par turpmāko mājas pārvaldnieku un jāpārņem dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības no PA. Tomēr bieži iedzīvotāji ir nepietiekami aktīvi, lai uzņemtos atbildību par savu īpašumu, un PA ir spiesta veikt funkcijas, kas tai nav ilgtermiņā paredzētas.

PA Dzīvojamo māju un dzīvokļu dienesta vadītāja vietniece Iveta Kamina: „Privatizācijas aģentūra šobrīd ir spiesta saimniekot dzīvokļu īpašnieku vietā. Tomēr iedzīvotājiem jāapzinās, ka tikai paši īpašnieki var uzlabot sava īpašuma pārvaldīšanu, saprātīgi optimizēt pārvaldīšanas izdevumu apmēru un lemt par nepieciešamajiem ilgtermiņa ieguldījumiem īpašumā. Dzīvokļu īpašnieku interesēs ir domāt par nepieciešamajām investīcijām dzīves apstākļu uzlabošanai un nodrošināt sava īpašuma pārvaldīšanas procesa nepārtrauktību ”.

Lai risinātu šo situāciju, 2013.gada 21.februārī tika veikti grozījumu likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”. Likumā veiktie grozījumi paredz, ka PA sasauc dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un dzīvokļu īpašniekiem 6 mēnešu laikā ir jāizvēlas mājas pārvaldnieks, kas pārņem mājas pārvaldīšanu no PA. Attiecīgi pēc šī perioda beigām tiek izbeigti visi spēkā esošie līgumi par komunālo pakalpojumu piegādi dzīvojamai mājai, kurus slēdzis PA pilnvarotais pārvaldnieks.

Ja iedzīvotāji 6 mēnešu laikā nevienosies par jauna pārvaldnieka izvēli un jaunais pārvaldnieks nenoslēgs jaunus komunālo pakalpojumu līgumus ar piegādātājiem, tad šo pakalpojumu sniegšana pēc 6 mēnešu termiņa beigām dzīvojamai mājai vairs netiks nodrošināta. Tāpēc PA šobrīd aktīvi informē iedzīvotājus par pienākumiem uzņemties privatizēto māju pārvaldīšanu un aicina dzīvokļu īpašniekus piedalīties izsludinātajās kopsapulcēs, lai pēc 6 mēnešu termiņa beigām netiktu traucēta komunālo pakalpojumu saņemšana un obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšana.

Šobrīd PA valdījumā ir 55 dzīvojamās mājas, kurās visi dzīvokļu īpašumi ir privatizēti.

Konsultācijas un vispusīgu metodisko palīdzību dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanā un mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanā var saņemt Privatizācijas aģentūrā Dzīvojamo māju  un dzīvokļu dienestā K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, vai pa tālruni 67021443. Informācija pieejama arī PA mājas lapā www.pa.gov.lv sadaļā „Dzīvojamo māju pārvaldīšana”.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2013.gada 30. aprīlis - PA iepriekšējo gadu pabeidz ar peļņu

Saskaņā ar akcionāru sapulcē apstiprināto VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) gada pārskatu iepriekšējo gadu PA ir beigusi ar peļņu 3,98 miljonu latu apmērā. Peļņa tiks novirzīta iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Kopumā 2012.gadā PA valsts budžetā kā privatizācijas ieņēmumus ir pārskaitījusi 5,62 miljonus latu.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Iepriekšējā gada labos finanšu rādītājus noteica gan izsolēs veiksmīgi pārdoti nekustamie īpašumi, kā arī PA īpašumā esošās Citadele bankas akciju vērtības pieaugums. Šogad jāturpina aktīvi strādāt pie PA portfeļa samazināšanas, lai pabeigtu darbu PA darbības izbeigšanas stratēģijā noteiktajos termiņos”.

Pēc valsts uzņēmumu privatizācijas pabeigšanas PA galvenie uzdevumi ir zemes, valsts īpašuma objektu, valsts kapitāla daļu privatizācija un atsavināšana, kā arī no 2009.gada valsts dzīvokļu īpašumu un dzīvojamo māju apsaimniekošana un privatizācija. 2012.gadā PA ir noslēgusi 102 pirkuma līgumus par kopējo summu 3,59 miljoni latu. Privatizācijas sertifikātu kontos ieskaitīti 51 991,88 privatizācijas sertifikāti un 6 588,75 īpašuma kompensācijas sertifikāti. To kopējā nominālvērtība ir 1,64 miljoni lati.

Lielākie privatizācijas ieņēmumi 2012.gadā ir saņemti par valsts nekustamā īpašuma privatizāciju.  PA noslēdza 68 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 1,02 miljoni latu. Par 11 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pārdošanu saņemti 2,03 miljoni latu. PA ir atsavinājusi 20 dzīvokļus, par tiem saņemot 0,05 miljonus latu, un 3 uzņēmumu kapitāla daļas par kopējo summu 0,49 miljoni latu.

PA Finanšu dienesta vadītāja M.Kosareva: „PA finanšu darbības rādītāji ir atkarīgi no pārdodamo īpašumu kvalitātes un tirgus situācijas. Privatizācijas portfelī atlikušie īpašumi ir problemātiski un ar zemu tirgus vērtību. Tāpēc cenšamies optimizēt izmaksas un 1.ceturkšņa darbības rezultāti rāda, ka  šogad esam samazinājuši operatīvos kopējos zaudējumus par 254 tūkstošiem, salīdzinot ar 2012.gada 1.ceturksni”.

Šobrīd PA valdījumā ir 1590 valsts dzīvokļu īpašumi un pārvaldīšanā atrodas 384 dzīvojamās mājas. Arī pēc privatizācijas procesa pabeigšanas PA ir  jānodrošina privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana līdz dzīvokļu īpašnieki piekrīt pārņemt šo māju pārvaldīšanas tiesības. Privatizācijā procesā atrodas 692 apbūvēti zemes gabali, 4 neapbūvēti zemes gabali, 50 valsts nekustamā īpašuma objekti, valsts kapitāla daļas 10 sabiedrībās un valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās .  Tāpat PA īpašumā ir 84,15% AS „Reverta” akciju un 75% mīnus viena AS „Citadele banka” akcija. Otrajam lielākajam akcionāram Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankai AS „Citadele banka” pieder 25% un viena akcija un 12,74% „Reverta” akcijas.

Turpmāko PA darbību būtiski ietekmēs uzdevums pabeigt privatizācijas procesu līdz 2014.gada beigām. Izstrādātā PA darbības izbeigšanas stratēģija paredz līdz 2014.gada beigām būtiski samazināt valsts zemesgabalu un valsts nekustamā īpašuma objektu portfeli, nodot dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā visas privatizētās dzīvojamās mājas, bet lielāko daļu neprivatizētos īpašumā vai valdījumā esošos dzīvokļus nodot pašvaldībām vai VAS „Valsts nekustamie īpašumi”. Tāpat stratēģija paredz līdz 2014.gada beigām pabeigt dzīvojamo māju un dzīvokļu plānveida privatizāciju. 2015.gada sākumā ilgtermiņa veicamās funkcijas tiks nodotas citām institūcijām.

PA darbības izbeigšanas stratēģija šobrīd ir starpinstitūciju saskaņošanas procesā un par to būs jālemj Ministru kabinetam.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2013.gada 29. aprīlis - Nacionālais teātris varēs realizēt Mazās zāles projektu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde nolēma atcelt valsts nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2b, Rīgā, privatizācijas noteikumus un izbeigt tā privatizāciju. Pieņemtais lēmums dos iespēju Latvijas Nacionālajam teātrim realizēt nākotnē iecerēto teātra paplašināšanas projektu un izveidot šajā teritorijā Mazo zāli. PA valde lēmumu pieņēma pēc tam, kad Ministru kabinets (MK) nolēma atcelt rīkojumu par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai un saglabāt to valsts īpašumā. 

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Privatizācijai jābūt valstiskai. Kronvalda bulvāris 2b ir piemērs tam, ka tikai rūpīgi izvērtējot sabiedrības vajadzības un samērojot tās ar privātām interesēm, ir iespējams pieņemt atbilstošu un tiesisku lēmumu”.

Neievērojot Ekonomikas ministrijas (EM) lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, PA valde I.Zalpēteres vadībā 2012.gada 29.augustā nolēma apstiprināt nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, privatizācijas noteikumus un noteica nosacīto cenu 150 200 lati. Iepriekšējās PA valdes rīcība, neņemot vērā Kultūras ministrijas (KM) un Nacionālā teātra pausto viedokli par nepieciešamību saglabāt šo nekustamo īpašumu valsts īpašumā un EM lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, bija viens no iemesliem valdes atbrīvošanai no amata. 

Nekustamais īpašums privatizācijai tika nodots ar MK 2006.gada 24.augusta rīkojumu. 2001.gada 5.martā Izglītības un zinātnes ministrija un SIA "Centrālais tenisa klubs" noslēdza nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2b nomas līgumu ar termiņu līdz 2021.gada 31.decembrim. 2009.gada 29.jūnijā tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līguma pārjaunojuma līgums, saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma nomnieka "Centrālais tenisa klubs" vietā iestājās SIA "Kronvalda parks", pārņemot visas "Centrālā tenisa kluba" tiesības, saistības un pienākumus, kas izrietēja no noslēgtā nomas līguma. Valdība 23. aprīlī nolēma, ka nekustamais īpašums Kronvalda bulvārī 2b tiks saglabāts valsts īpašumā.

Nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, sastāvā ietilpst zemesgabals 3475 m2 platībā, ēka – tenisa klubs un divas palīgceltnes.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2013.gada 22. aprīlis - Deviņpadsmitajā pastāvēšanas gadā PA fokusējas uz darbības pabeigšanu

Pagājuši deviņpadsmit gadi kopš 1994.gada 22.aprīlī tika dibināta VAS „Privatizācijas aģentūra”. Savā ilggadīgā darbības laikā PA aktīvi ir līdzdarbojusies valsts ekonomikas pārveidē, nodrošinot pāreju no padomju tipa saimniecības uz tirgus un privātīpašumā balstītu valsts ekonomikas izveidi. Šobrīd PA galvenās funkcijas ir valsts nekustamā īpašuma privatizācijas pabeigšana un valsts kapitāla daļu privatizācija un atsavināšana. Lai valstī pabeigtu privatizācijas procesu, ir izstrādāta PA darbības izbeigšanas stratēģija.

Latvijā īstenotās masveida privatizācijas mērķis  – mainot valsts vai pašvaldības īpašuma īpašnieku, radīt labvēlīgu vidi privātā kapitāla darbībai Latvijas tautsaimniecības interesēs un sašaurināt darbību, ko valsts un pašvaldības veic kā komersanti, - pamatā ir sasniegts. Šobrīd būtiski ir nodrošināt privatizācijas procesa pabeigšanu. Attiecīgi aģentūras pašreizējais mērķis ir pabeigt tās organizēto privatizācijas procesu līdz 2014.gada beigām, profesionāli un efektīvi veicot aģentūras portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus normatīvajai bāzei, nodrošinot īstenojamo funkciju pēctecību aģentūras darbības izbeigšanas procesā.

Apsveicot darba kolektīvu PA dibināšanas gada dienā, valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns teica: „PA ir veikusi grūtu un garu darba ceļu valsts īpašuma privatizācijā. Šobrīd svarīgi koncentrēt spēkus un nepieciešams intensīvs darbs, lai kopīgiem spēkiem privatizācijas pabeigšanas stratēģija tiktu ieviesta paredzētajā laikā”.

PA darbības izbeigšanas stratēģija šobrīd ir starpinstitūciju saskaņošanas procesā un par to būs jālemj Ministru kabinetam.

2013.gada 8. aprīlis - Konferencē informē par valsts nekustamā īpašuma privatizāciju

Informē par plānotajām izmaiņām valsts nekustamā īpašuma

privatizācijas noslēguma posmā

 

Konferencē „Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?" VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns dalībniekus iepazīstināja ar plānotajām izmaiņām privatizācijas noslēguma posmā, kas ietekmēs turpmāko rīcību ar valstij piederošo privatizējamo vai atsavināmo nekustamo īpašumu. 

PA ir sagatavojusi un iesniegusi Ekonomikas ministrijai (EM) PA darbības izbeigšanas stratēģijas projektu. Šo stratēģiju plānots drīzumā izskatīt Ministru kabinetā (MK). Stratēģijas projekts nosaka PA mērķi pabeigt tās organizēto privatizācijas procesu līdz 2014.gada beigām, profesionāli un efektīvi veicot PA portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu. Tāpat tiks izstrādāti priekšlikumi normatīvajai bāzei, lai nodrošinātu īstenojamo funkciju pēctecību PA darbības izbeigšanas procesā. Noteiktajā termiņā plānots būtiski samazināt PA privatizācijai nodoto īpašumu portfeli, paralēli strādājot pie ilgtermiņa funkciju nodošanas citām institūcijām.

A.Spridzāns uzsvēra, ka lielāko daļu no PA funkcijām plānots nodot citām institūcijām 2015.gada pirmajā pusgadā. Funkciju nodošana citām institūcijām ir laikietilpīgs process, jo nepieciešams nodrošināt sarakstes, valdes lēmumu, tiesvedību dokumentu, grāmatvedības dokumentu, iepirkumu dokumentu, līgumu, personāla dokumentu, objektu lietu u.c. lietu nodošanu funkciju pārņēmējiem. Lai īstenotu PA darbības izbeigšanu, nepieciešami grozījumi vairāk kā 10 likumos un 15 MK noteikumos.

Attiecībā uz PA valdījumā esošo valsts nekustamā īpašuma portfeli PA darbības izbeigšanas stratēģija paredz līdz 2014.gada beigām pabeigt dzīvojamo māju un dzīvokļu plānveida privatizāciju. Līdz 2014.gada beigām plānots būtiski samazināt valsts zemesgabalu portfeli un valsts nekustamā īpašuma objektu portfeli un nodot dzīvokļu īpašnieku pārvaldīšanā visas privatizētās dzīvojamās mājas, lielāko daļu neprivatizēto īpašumā vai valdījumā esošo dzīvokļu pašvaldībām vai VAS „Valsts nekustamie īpašumi”.

A.Spridzāns atzīmēja, ka šobrīd ir vairākas aktuālas risināmas problēmas saistībā ar PA valdījumā esošā nekustamā īpašuma privatizācijas procesa nodrošināšanu. PA šobrīd veic tai neraksturīgu funkciju – ilgstoši pārvalda dzīvojamās mājas un dzīvokļu īpašumus, kuru privatizācijas process ir beidzies un privatizācijas tiesības nav izmantotas, tostarp arī sliktā tehniskā stāvoklī esošos objektus. Lai to risinātu, turpmāk šī dzīvojamā fonda pārvaldīšana jānodod pašvaldībām vai valsts izveidotai institūcijai, kuras pamatfunkcija ir valsts īpašuma pārvaldīšana.

Tāpat A.Spridzāns informēja konferences dalībniekus par aktuāliem grozījumiem normatīvajos aktos, kas skar valsts nekustamā īpašuma privatizāciju un atsavināšanu.

Uz 2013. gada 31. martu PA ir pārvaldnieks 384 dzīvojamām mājām un 1590 dzīvokļiem, PA valdījumā ir 50 valsts īpašuma objekti, 4 neapbūvēti zemesgabali un 696 apbūvēti zemesgabali. PA valdījumā nodotais īpašums atrodas visā Latvijas teritorijā, kas sadārdzina tā privatizāciju, atsavināšanu un pārvaldīšanu. Procentuāli visvairāk īpašuma objektu ir Rīgā, Ventspilī un Daugavpils novadā.

2013.gada 27. marts - PA šogad pirmos mēnešus strādā ar peļņu

VAS „Privatizācijas aģentūra” ir izdevies būtiski uzlabot darbības rādītājus un pēc ilgāka pārtraukuma, kad PA strādāja ar zaudējumiem, šā gada pirmajos mēnešos PA ir guvusi pelņu. Pretēji zaudējumiem pagājušā gada pirmajos divos mēnešos, kas sasniedza 178 214 latus, šogad divos mēnešos PA pamatdarbību ir beigusi ar 20 145 latu operatīvo peļņu. Valsts budžetā šogad jau kopumā no valsts īpašuma privatizācijas ir pārskaitīti 1 464 477 lati.

PA darbības rādītāju uzlabošanās saistīta ar veiksmīgu valsts īpašumu privatizāciju. Ieņēmumi no zemes privatizācijas šā gada pirmajos mēnešos veidoja 828 219 latus, no nekustamo īpašumu pārdošanas 277 008 latus, bet pārējie ieņēmumi 57 292 latus. Kopumā šogad noslēgti 36 zemesgabalu, nekustamo īpašumu pirkuma un nomas līgumi.

PA Finanšu dienesta vadītāja Marina Kosareva: „Samazinot izdevumus un kāpinot privatizācijas tempu ir izdevies pēc ilgāka pārtraukuma atsākt strādāt ar pozitīvu finanšu darbības rezultātu. Labie darba rādītāji atspoguļojas ne tikai pārskaitītajos līdzekļos valsts budžetā, bet arī pozitīvos pamatdarbības finanšu rādītājos”.

PA galvenās darbība jomas ir valsts īpašuma objektu privatizācijas nodrošināšana. Kopš 2009.gada 1.jūlija PA veic arī valsts dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas darbības, kā arī vairākas citas likvidētās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, tajā skaitā valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju pārvaldīšanu līdz to nodošanai pašvaldībām vai dzīvokļu īpašniekiem.

PA īpašumā ir 84,15% A/S „Reverta” („Parex banka”) akciju un 75% mīnus viena A/S „Citadele banka” akcija.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2013.gada 27. marts - Nosaka īpašuma kompensācijas sertifikātu aizstāšanas proporciju

Nosaka proporciju, kādā īpašuma kompensācijas sertifikātu vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot privatizācijas sertifikātus

 

Ministru kabinets noteica, ka laikposmā no 2013.gada 1.aprīļa līdz 30.jūnijam (ieskaitot) viena īpašuma kompensācijas sertifikāta vietā par maksāšanas līdzekli var izmantot 1,23 privatizācijas sertifikātus.

VAS „Privatizācijas aģentūra” ir aprēķinājusi gan mēneša vidējo cenu un darījumu apjomu, gan arī īpašuma kompensācijas sertifikātu un privatizācijas sertifikātu iepriekšējo 12 mēnešu vidējo cenu attiecību.

Starpniecības sabiedrības no 2012.gada 1.marta līdz 2013.gada 28.februārim sniedza ziņas par 109 650 privatizācijas sertifikātu un 8910 īpašuma kompensācijas sertifikātu pārdošanu, izņemot pārdošanu citai starpniecības sabiedrībai.

2013.gada 26. marts - Aktuālas izmaiņas normatīvajos aktos

Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

 

Saeima 2013.gada 21.februārī pieņēma grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas paredz vairākas izmaiņas dzīvojamo māju privatizācijas procesā. Likuma grozījumi izsludināti 2013.gada 7.martā un likums stāsies spēkā 2013.gada 21.martā.

Pieņemtie grozījumi paredz vairākas būtiskas izmaiņas dzīvojamo māju privatizācijas procesā, kas skar rīcību ar īpašumā iegūto telpu pirms mājas privatizācijas uzsākšanas, termiņa pagarināšanu dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanai, kā arī dzīvojamo māju pārvaldīšanas jautājumus pēc dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas.

Grozījumi paredz pagarināt termiņu līdz 2014.gada 31.decembrim, kādā VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) var pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu. Līdz šim likumā bija noteikts, ka lēmumu par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu var pieņemt ne vēlāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim.

Līdz šim iedzīvotāji ne visos gadījumos pēc dzīvokļu privatizācijas pabeigšanas bija ieinteresēti pārņemt māju pārvaldīšanā. PA veic valsts dzīvojamo māju privatizāciju, bet to ilgtermiņa apsaimniekošana nav PA darbības funkcija. Lai risinātu šo situāciju likuma grozījumos noteikts, ka PA sasauc dzīvokļu īpašnieku sapulci un informē iedzīvotājus par pārvaldīšanas tiesību nodošanu 6 mēnešu laikā. Šajā periodā iedzīvotājiem ir jāizvēlas mājas pārvaldnieks, kas pārņem mājas pārvaldīšanu no PA. Attiecīgi tiek izbeigti komunālo pakalpojumu sniegšanas līgumi ar PA pilnvaroto personu un tos pārslēdz jaunais mājas iedzīvotāju izvēlētais apsaimniekotājs.

Attiecībā uz dzīvokli, mākslinieka darbnīcu vai nedzīvojamo telpu, ko persona ieguvusi īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai un nav noslēgusi pirkuma līgumu paziņojumā par pirkuma līguma slēgšanu norādītajā termiņā, grozījumi nosaka aizliegumu pēc 2013.gada 15.marta veikt jebkādus darījumus ar īpašumu līdz dzīvojamās mājas privatizācijai. Ja īpašumam ir mainījies īpašnieks un darījums ir noslēgts līdz 2013.gada 15.martam, jaunajam īpašniekam ir jānoslēdz pirkuma līgums ar PA un jāpabeidz īpašuma privatizācija. Pēc šī termiņa Kadastra reģistrā netiks veiktas izmainās, kamēr telpas īpašnieks nebūs noslēdzis pirkuma līgumu ar PA.

Grozījumi paredz privatizētā objekta īpašniekam pienākumu maksāt nomas maksu par valsts vai pašvaldības īpašumā esošā privatizējamā zemes gabala domājamām daļām sākot ar 2013.gada 1.aprīli, ja īpašnieks uzaicinājumā norādītājā termiņā nenoslēdz vienošanos par zemes domājamo daļu iegūšanu īpašumā bez atlīdzības. Nomas maksa šādā gadījumā nevar pārsniegt zemes nodokļa lielumu.

Likuma teksts ir pieejams http://likumi.lv/doc.php?id=255197

2013.gada 13. marts - Pārdos AS „Latgales enerģētika” valsts kapitāla daļu

Apstiprina AS „Latgales enerģētika”

valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus

 

2013.gada 13.martā VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde apstiprināja akciju sabiedrības „Latgales enerģētika” valsts kapitāla daļu  pārdošanas noteikumus. Saskaņā ar apstiprinātajiem noteikumiem uzņēmuma akcionāriem, kā pirmpirkuma tiesīgajām personām, tiks piedāvāts iegādāties akciju paketi, kas veido 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla par pārdošanas cenu 15 000 lati.

Valsts kapitāla daļa AS „Latgales enerģētika” ir 1,7% no sabiedrības pamatkapitāla jeb 50 akcijas. AS „Latgales enerģētika” pamatkapitāls ir 295 500 lati. Saskaņā ar Komerclikumu un uzņēmuma statūtiem pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi ir AS „Latgales enerģētika” akcionāriem. Vienas akcijas nominālvērtība ir 100 lati, bet pārdošanas cena noteikta 300 lati. Akciju paketes pārdošanas cena noteikta 15 000 lati, maksāšanas līdzeklis - 100% lati.

Ja akcionāri nepiesakās izmantot pirmpirkuma tiesības, nepiesakās uz visu akciju paketi vai neparaksta akciju pirkuma līgumus par visu akciju paketes akciju pirkšanu, PA izsludinās akciju paketes izsoli, kurā apliecinājumu akciju paketes pirkšanai varēs iesniegt jebkura ieinteresētā persona.

AS “Latgales enerģētika” nodrošina elektroenerģijas ražošanu trīs mazajās HES Latgales reģionā. Sabiedrība  2012.gadā saražoja 3 528 308 kWh elektroenerģijas,  2012.gada peļņa pēc nodokļu nomaksas – 257,3 tūkst. latu.

Ar pārdošanas noteikumiem var iepazīties elektroniski PA mājaslapā  un PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā. Tālrunis uzziņām 67021314

2013.gada 19. februāris - PA piedāvā iegādāties vēsturisku nekustamo īpašumu Liepājas centrā

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) izsolē piedāvā iegādāties nekustamo īpašumu Liepājas centrā, Kungu ielā 26. Vēsturiskais nams celts 1699.gadā Liepājas birģermeistaram Joahimam Šrēderam un ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. 1700.gadā šajā mājā esot apmeties Zviedrijas karalis Kārlis XII. Izsoles sākumcena ir noteikta 38 154 lati. Šobrīd Liepājā ir iespējams iegādāties arī nekustamo īpašumu Kūrmājas prospektā 22, kuram izsoles sākumcena noteikta 72 760 lati.

Saskaņā ar apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem izsolē ir iespējams iegādāties nekustamo īpašumu Liepājas pilsētas centrā, vecpilsētas daļā, kas sastāv no darbnīcas (platība 493,8 m2), noliktavas (platība 188,2 m2), garāžas (platība 60 m2) un zemesgabala ar kopējo platību 1590 m2. Nekustamais īpašums atrodas pilsētas daļā ar aktīvu gājēju un transporta plūsmas intensitāti. Tam ir pieslēgums pilsētas ūdensvadam, kanalizācijas sistēmai, centralizētajiem elektrotīkliem. Nekustamais īpašums ir lieliski piemērots mākslas studijas, veikala vai kafejnīcas izveidošanai.

Izsoles sākumcena ir noteikta 38 154 lati. Iesniedzot intereses apliecinājumu iegādāties nekustamo īpašumu, pretendentam ir jāsamaksā izsoles dalības maksa 20 lati un drošības nauda 2670,78 lati. Maksimālais termiņš norēķiniem ir noteikts 10 gadi. Pēc apstiprināšanas par pircēju 10 darba dienu laikā papildus pirkuma cenai ir jāsamaksā apdrošināšanas prēmija 25 lati, nekustamā īpašuma nodoklis par ēkām 296,32 lati, nekustamā īpašuma nodoklis par zemi 735,07 lati, nekustamā īpašuma nodokļa avanss par ēkām (3 mēneši) 39,34 lati, nekustamā īpašuma nodokļa avanss par zemi (3 mēneši) 83,83 lati, objekta apsaimniekošanas izdevumi 3378,80 lati (uz 2012.gada 3.decembri). Apsaimniekošanas izdevumi tiks precizēti uz pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas dienu.

Pieteikties uz izsoli var līdz 2013.gada 28.februārim, plkst.15:00. Ar privatizācijas noteikumiem var iepazīties PA, K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, darba dienās no plkst.8.30 līdz 17.00 (tālrunis informācijai 67021325), kā arī PA mājas lapā sadaļā Izsoles. Informācija par nekustamā īpašuma izsoli ir pieejama arī lielākajos nekustamā īpašuma portālos. Vairāku pretendentu gadījumā izsole paredzēta PA, K.Valdemāra ielā 31, Rīgā, 2012.gada 8.martā, plkst.15:00.

Liepājā ir iespējams iegādāties arī nekustamo īpašumu Kūrmājas prospektā 22, kuram pieteikšanās termiņš uz izsoli ir noteikts līdz 2013.gada 11.martam, plkst.15.00. Nekustamā īpašuma sākumcena ir noteikta 72 760 lati. Nekustamo īpašumu veido biroju ēka ar kopējo platību 1013.3 m2 un zemesgabals 3 295 m2. Vairāk informācijas par šo izsoli PA mājas lapā sadaļā Izsoles un lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

2013.gada 18. februāris - Panākts būtisks progress naftas izpētes uzsākšanai Baltija jūrā

Saskaņā ar uzņēmuma SIA „Balin Energy” sniegto informāciju šā gada otrajā ceturksnī plānots veikt pirmo ogļūdeņražu izpētes urbumu Latvijas ekonomiskajā zonā Baltijas jūrā. Valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguves projektos Baltijas jūrā īsteno VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA), kura valsts vārdā slēgs kopdarbības līgumu ar licenciātu.

Kompānija SIA "Balin Energy" konkursa kārtībā ir ieguvusi divas ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences Baltijas jūrā. Izpētes urbuma mērķis ir noteikt naftas krājumu daudzumu Latvijas kontinentālajā šelfā un izvērtēt šo krājumu ieguves iespējamību. Ja SIA „Balin Energy”, ņemot vērā ogļūdeņražu izpētes urbuma laikā iegūto informāciju, pieņems lēmumu par labu ogļūdeņražu ieguves komerciālajai ieguvei, valsts izvērtēs iespēju piedalīties ogļūdeņražu ieguvē, apmaksājot noteiktu daļu no ogļūdeņražu ieguves izdevumiem un saņemot tai proporcionālu ienākumu daļu.  Valsts līdzdalību ogļūdeņražu ieguves projektā regulēs kopdarbības līgums, ko ar licenciātu valsts vārdā slēgs PA.

Darbus jūrā savas kompetences ietvaros pārraudzīs Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

2013.gada 24. janvāris - Samazina Lattelecom padomi

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās ar ”Tilts Communications A/S” (Tilts) par SIA „Lattelecom” (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).

J.Brazovskim ir nozīmīga pieredze finanšu uzraudzībā un korporatīvajā pārvaldībā, no 2000.-2012.gadam viņš bija Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja vietnieks, bet pirms tam strādāja Latvijas Bankā. Savukārt, Dž.Bankroftam ir ilggadīga darba pieredze kā auditoram un viņš ir bijis Deloitte CIS un Deloitte Ukraine partneris. Dž.Bankrofts ir Baltijas Korporatīvās pārvaldības  institūta pārstāvis Latvijā. Līdz ar to uzņēmuma dalībniekiem darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja rekomendēja apstiprināt līdzšinējos padomes locekļus G.Kokinu un J.Grēviņu, kā arī no jauna iecelt J.Brazovski un Dž.Bankroftu.

Nomināciju komiteja tika izveidota atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas ministrijas (EM) un Satiksmes ministrijas pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve.  Padomes locekļu kandidātu izvirzīšanai tika uzrunātas Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Sabiedriskās politikas centrs "Providus", Latvijas Interneta asociācija, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte un Rīgas Ekonomikas augstskola.

Jau ziņots, ka pēc EM ierosinājuma, PA bija panākusi vienošanos ar Tilts par Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz 7. Panāktā vienošanās atbilst Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajam, ka īpaši lielajās sabiedrībās optimālais padomes locekļu skaits ir ne lielāks kā 7. Tilts atbalstīja PA priekšlikumu, ka kompaktāka un profesionāli kompetenta padome padarīs uzņēmuma pārraudzību efektīvāku un nodrošinās operatīvāku padomes lēmumu pieņemšanas procesu. Vienošanās paredz, ka 4 pārstāvjus darbam padomē nominēs pēc Latvijas Republikas priekšlikuma, bet 3 pēc Tilts.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 28. decembris - PA noslēdz līgumu par SIA „Latvijasmernieks.lv” valsts kapitāla daļu pārdošanu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir noslēgusi nomaksas pirkuma līgumu, pārdodot SIA „Latvijasmernieks.lv” (bijusī VSIA „Latvijas Valsts mērnieks”) 100% pamatkapitāla daļas par 200 000 latu.  

Uzņēmuma 100% jeb 571 900 pamatkapitāla daļas PA piedāvāja iegādāties atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienā paketē. Kā vienīgais pretendents uz atkārtoti izsludināto izsoli pieteicās SIA „TERRA standart”, kuras dibinātāji ir SIA „Latvijasmernieks.lv” vadība. Izsoles sākumcena tika noteikta 200 000 latu, kas arī ir pirkuma cena.

Atbilstoši pārdošanas noteikumiem SIA „TERRA standart” ir veikusi pirmo iemaksu 25% jeb 50 000 latu apmērā no pirkuma cenas, savukārt atlikušās summas 150 000 latu apmērā apmaksa jāveic piecu gadu nomaksas termiņā.

Ar Ministru kabineta 2011.gada 28.septembra rīkojumu Nr.494 SIA "Latvijasmernieks.lv" 100% valsts kapitāla daļas tika nodotas atsavināšanai un valsts līdzdalības izbeigšana uzņēmumā pilnībā atbilst valsts kapitāla daļu pārvaldības reformu plāna mērķiem.

 

Par uzņēmumu

SIA „Latvijasmernieks.lv" ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti. 

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir 20 mērniecības biroji visā Latvijas teritorijā. Uz 2012.gada 1.oktobri ir nodarbināti 113 darbinieki. Uzņēmuma darbinieki ir ieguvuši sertifikātus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu (39 sertifikāti), zemes ierīcības darbu (28 sertifikāti) un ģeodēziskos darbu (20 sertifikāti) veikšanai. Kopumā uzņēmumā nodarbinātajiem ir izsniegti 87 profesionālo kvalifikāciju apliecinoši sertifikāti.

 

Kristīne Pacule

VAS „Privatizācijas aģentūra” Komercdarbības dienesta galvenā projekta vadītāja

Tālr. +371 67021377

Kristine.Pacule@pa.gov.lv

 

Jānis Laizāns

SIA „TERRA standart” valdes loceklis

Mob.tālr. +371 27024516

janislaizans@apollo.lv

 

Rinalds Smilga

SIA „Latvijasmernieks.lv” valdes loceklis

Mob.tālr. +371 26346340

rinalds.smilga@latvijasmernieks.lv

2012.gada 21. decembris - PA piedāvā tās pamatdarbību pabeigt līdz 2014.gada beigām

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai darbības izbeigšanas stratēģijas projektu, kurā kā galvenais mērķis ir noteikts pabeigt PA organizēto privatizācijas procesu līdz 2014.gada beigām, profesionāli un efektīvi veicot PA portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu. Noteiktajā termiņā plānots būtiski samazināt PA privatizācijai nodoto īpašumu portfeli, paralēli strādājot pie ilgtermiņa funkciju nodošanas citām institūcijām. PA darbības izbeigšanas stratēģiju paredzēts izskatīt Ministru kabinetā.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Sagatavotais stratēģijas projekts paredz pabeigt PA uzsāktās privatizācijas darbības līdz 2014.gada beigām. Sekmīgu stratēģijas ieviešanu noteiks ne tikai PA darbība portfeļa izstrādē, bet izaicinājums būs noteiktajā termiņā sagatavot un apstiprināt nepieciešamos likumu grozījumus, kā arī vienoties ar partnerinstitūcijām par koordinētu un efektīvu PA ilgtermiņa funkciju pārņemšanu”.

Saskaņā ar sagatavoto stratēģijas projektu PA darbības izbeigšana plānota trīs posmos. Pirmais posms noslēgsies 2014.gadā beigās, kad jāpabeidz ir uzsāktās valsts dzīvokļu, dzīvojamo māju, zemes un īpašuma objektu privatizācijas darbības. Otrais posms paredz 2015.gada pirmajā pusē veikt PA reorganizāciju, ilgtermiņa funkcijas nododot citām institūcijām. Pēc reorganizācijas piedāvāts saglabāt kapitālsabiedrības juridisko statusu, lai nodrošinātu AS „Citadele banka” (ja līdz tam akcijas vēl nav pārdotas) un AS „Reverta” akciju pārvaldības un atsavināšanas funkciju veikšanu. Pēc šī uzdevuma pabeigšanas kapitālsabiedrība tiks likvidēta, kas ir PA darbības izbeigšanas trešais posms. Lēmumu par PA likvidāciju pieņems Ministru kabinets.

Šobrīd galvenās PA veicamās funkcijas ir valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju, valsts īpašuma objektu, zemes un valsts kapitāla daļu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana. Papildus pamatfunkcijām PA veic privatizācijas sertifikātu uzskaiti un darījumu informācijas apkopošanu, noslēgto līgumu nosacījumu un maksājumu izpildes kontroli, veic darbības valsts līdzdalības nodrošināšanai ogļūdeņražu ieguvē. Katram no šīm funkcijām stratēģijas projektā paredzēts risinājums vai nu procesa pabeigšanai, vai funkcijas pēctecības nodrošināšanai, tās nododot citām institūcijām.

PA portfeļa stāvoklis ir dinamisks, jo tas samazinās, veicot īpašuma objektu privatizāciju un atsavināšanu, bet vienlaikus PA portfeli papildina īpašumi, kurus PA pārņem savā valdījumā vai turējumā atbilstoši Ministru kabineta nolēmumiem. PA ir trīs meitas sabiedrības – AS „Citadele banka”, AS „Reverta” un SIA „Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa”. PA portfelī uz 01.11.2012. bija 1736 dzīvokļu īpašumi, 420 dzīvojamās mājas, 54 valsts īpašuma objekti, 707 zemesgabali, 20 kapitālsabiedrības, kā arī bezmantinieku kapitāla daļas 43 kapitālsabiedrībās. PA uz 01.11.2012. veic 1335 iepriekš noslēgto pirkuma līgumu nosacījumu kontroles izpildi un ir iesaistīta ap 200 tiesu lietās.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 19. decembris - Darbu sāk PA jaunā valde

Šodien, 2012.gada 19.decembrī, darbu sāk VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) jaunā valde. Noslēdzoties konkursam uz PA valdes locekļu amatiem, akcionāru sapulce atbilstoši atklātā konkursa komisijas ieteikumam nolēma arī turpmāk uzticēt PA vadīšanu Ansim Spridzānam, kā arī valdes locekļa amatā apstiprināja Gunti Lauski. Līdz ar to darbu beidz iepriekš ieceltā PA pagaidu valde.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Akcionārs kā galveno uzdevumu valdei ir noteicis PA darbība izbeigšanu līdz 2014.gada beigām. Tas ir bāzes modelis uz ko balstīsim mūsu sagatavoto plānu. Galvenais izaicinājums būs plāna sekmīga ieviešana noteiktajā termiņā, kas paredz ne tikai veikt attiecīgas izmaiņas likumos, bet arī koordinētu rīcību ar citām institūcijām, kas pārņems PA ilgtermiņā veicamās funkcijas”.

A.Spridzāns kopš šā gada septembra pilda PA pagaidu valdes priekšsēdētāja pienākumus, bet pirms tam bija zvērinātu advokātu biroja „Sorainen” vecākais jurists. A.Spridzāns ir ieguvis maģistra grādu tiesību zinātnē Rīgas Juridiskajā augstskolā, augstāko profesionālo izglītību ar jurista kvalifikāciju Latvijas Universitātē, kā arī pirmā līmeņa profesionālo izglītību uzņēmējdarbības un administrēšanas programmā Banku augstskolā. A.Spridzāns ir Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis.

G.Lauskis strādāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA), kur bijis ārvalstu investoru piesaistes procesa „Polaris” vadītājs, bet pašlaik ir Projektu attīstības nodaļas vadītājs. G.Lauskis iepriekš bijis zvērināts advokāts birojā „Raidla, Lejiņš & Norcous”, jurists SIA „Latvijas Mobilais Telefons”, Datu valsts inspekcijas Juridiskās daļas vadītājs, kā arī strādājis Valsts zemes dienestā. G.Lauskim ir Latvijas Universitātē iegūts maģistra grāds sociālajās zinātnēs (tiesību zinātne), kā arī profesionālā biznesa vadības (MBA) maģistra grāds uzņēmumu un iestāžu vadībā, kas iegūts RTU Inženierekonomikas un vadības fakultātē Norvēģijas – Latvijas mācību programmā.

PA akcionāru ārkārtas sapulcē šā gada 10.septembrī tika pieņemti grozījumi aģentūras statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam tika iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā. Akcionāru sapulce nolēma izteikt neuzticību bijušajiem valdes locekļiem un atsaukt no amata valdi pilnā sastāvā. Ekonomikas ministrija (EM) izsludināja konkursu uz PA valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 17. decembris - Pārdod „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” valsts kapitāla daļas

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir pabeigusi valstij piederošo AS „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” kapitāla daļu pārdošanu. Kapitāla daļas tika pārdotas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA „Fortum Jelgava” un AS „Jelgavas cukurfabrika”.  Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72 procenti  AS „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Valsts šobrīd skaidri definējusi mērķi pārskatīt savu līdzdalību komercuzņēmumos un pārdot kapitāla daļas, kas nav tieši saistītas ar valsts interešu īstenošanu. Valsts līdzdalības izbeigšana „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” pilnībā atbilst valsts kapitālu daļu pārvaldības reformu plāna mērķiem”.

Valstij piederošo akciju paketi 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no pamatkapitāla Ministru kabinets (MK) nodeva pārdošanai 2011.gada 19.jūlijā. Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena tika noteikta 289 975 lati. Maksāšanas līdzekļi 100% lati. Saskaņā ar Komerclikumu un AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" statūtiem pirmpirkuma tiesības uz pārdodamo akciju paketi bija AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" akcionāriem.

Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi AS „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” akcionāri. Attiecīgi tika  noslēgts līgums ar AS „Jelgavas cukurfabrika” par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA „Fortum Jelgava” par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām. Līdz ar to PA sekmīgi ir izpildījusi MK uzdevumu par AS „Jelgavas siltumtīklu uzņēmums” akciju pārdošanu, no darījuma saņemot 289 975 latus.

AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" galvenie darbības virzieni ir elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, inženierbūvniecība u.c. Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Jelgavas Dome (71,61%). Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu apgrozījums 2011.gadā bija 40 747 lati, ko veido SIA "Fortum Jelgava" iznomāto aktīvu nomas maksas ieņēmumi. Saskaņā ar 2004.gada 14.oktobrī noslēgto nomas līgumu starp AS "Jelgavas siltumtīklu uzņēmums" un SIA "Fortum Jelgava" visi sabiedrības aktīvi ir nodoti nomā SIA "Fortum Jelgava". Līguma darbības beigu termiņš ir 2034.gada 1.decembris.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 7. decembris - Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras biedrus informē par privatizāciju un labas pārvaldības ieviešanu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) pārstāvji šodien prezentācijā Vācijas – Baltijas Tirdzniecības kameras biedriem sniedza informāciju par aktuāliem valsts īpašuma privatizācijas jautājumiem un valsts uzņēmumu labas pārvaldības ieviešanu. Īpašs uzsvars prezentācijā tika likts uz PA pieredzi valsts kapitāla daļu pārvaldīšanā un turpmākajiem plāniem saistībā ar PA pārvaldībā esošo uzņēmumu valsts kapitāla daļu privatizāciju un atsavināšanu.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns prezentācijas dalībniekiem sniedza ieskatu  privatizācijas procesa norisē Latvijā, informēja par šobrīd aktuāliem veicamajiem PA pienākumiem un paveikto valsts īpašuma privatizācijā. Prezentācijā kā galvenie PA darbības virzieni tika minēti valsts zemes un nekustamā īpašuma privatizācija, dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācija un valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija un atsavināšana.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Privatizācijas aģentūra šobrīd aktīvi strādā pie darbības izbeigšanas stratēģijas izstrādes, lai privatizācijas procesam valstī vienreiz varētu pielikt punktu. Plānojam, ka līdz 2014.gada beigām aģentūra savu darbību izbeigs. Līdz tam laikam jāveic ilgtermiņa funkciju nodošana citām institūcijām un jāpabeidz iesāktie privatizācijas projekti”.

PA Komercdarbības dienesta galvenais projekta vadītājs Andris Grafs sniedza informācija par plānotajām reformām valsts uzņēmumu pārvaldībā, kas paredz centralizētas valsts uzņēmumu pārvaldes institūcijas izveidošanu. A.Grafs uzsvēra, ka reformas mērķis ir ieviest vienotus labas pārvaldības principus, kas būtu saistoši visiem valsts īpašumā esošiem uzņēmumiem. PA jau šobrīd valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei izmanto nomināciju komitejas. Šāda pieeja atbilst Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem un PA to jau sekmīgi izmanto savā pārvaldībā esošo valsts kapitālsabiedrību padomes kandidātu atlasei tādos uzņēmumos kā AS „Citadele banka” (Citadele), SIA „LMT” un SIA „Lattelecom”.

PA, pārvaldot valsts kapitāla daļas, jau šobrīd nodrošina profesionālu un labiem pārvaldības principiem atbilstošu pieeju, par ko liecina arī sasniegtie uzņēmumu darbības rezultāti. Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta veiktā pētījumā “Valsts uzņēmumu pārvaldība Baltijas valstīs” banka Citadele saņēmusi visaugstāko novērtējumu un ir atzīta par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijā, savukārt SIA „Lattelecom” tika atzīts kā trešais labāk pārvaldītais valstij piederošais uzņēmums Baltijas valstīs. 2012.gada trešajā ceturksnī bankas Citadele peļņa bija 5.7 miljoni latu, AS „Reverta” šogad valstij jau ir atmaksājusi 37 miljonus latu un kopumā kopš 2009.gada līdz šā gada novembra beigām valsts atbalsts bankām ir samazinājies par 480 miljoniem latu.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 4. decembris - Valdība atbalsta Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja SIA „Lattelecom” (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu. Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) ierosinājuma, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) bija panākusi vienošanos ar ”Tilts Communications A/S” (Tilts) par Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz 7. Panāktā vienošanās atbilst Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajam, ka īpaši lielajās sabiedrībās optimālais padomes locekļu skaits ir ne lielāks kā 7.

Atbilstoši Lattelecom statūtiem šobrīd  pārraudzību par sabiedrības darbību veic sabiedrības padome, kas sastāv no 11 padomes locekļiem, kurus ievēl dalībnieku sapulce. MK apstiprinātā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka efektīvai uzņēmuma darbības pārraudzībai īpaši lielās sabiedrībās optimālais uzņēmuma padome locekļu skaits ir ne lielāks kā 7. PA kā Lattelecom kapitāla daļu turētājs, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, rosināja uzņēmuma dalībniekiem vienoties par padomes locekļu skaita samazināšanu. Tilts atbalstīja PA priekšlikumu, ka kompaktāka un profesionāli kompetenta padome padarīs uzņēmuma pārraudzību efektīvāku un nodrošinās operatīvāku padomes lēmumu pieņemšanas procesu. Vienošanās paredz, ka 4 pārstāvjus darbam padomē nominēs pēc Latvijas Republikas (LR) priekšlikuma, bet 3 pēc Tilts.

Pēc MK piekrišanas saņemšanas uzņēmuma dalībnieki ārkārtas sapulcē lems par grozījumu izdarīšanu uzņēmuma statūtos. LR Lattelecom padomē šobrīd pārstāv 5 padomes locekļi - Gatis Kokins (padomes priekšsēdētājs), Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš, Uldis Grava un Raitis Tukāns.

Jau ziņots, ka atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem Lattelecom un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai PA ir izveidojusi Nomināciju komiteju. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve.  

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

2012.gada 4. decembris - Reverta turpinās darbu pie aktīvu izstrādes

Ministru kabinets (MK) iepazinās ar VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) un finanšu  konsultanta „Nomura International plc” (Nomura) sagatavoto ziņojumu par akciju sabiedrības „Reverta” (Reverta) pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitu. Ņemot vērā Nomura rekomendāciju, MK nolēma turpināt iepriekš atbalstītās pārdošanas stratēģijas ieviešanas īstenošanu, kas paredzēja veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai, kā arī to aktīvu pārdošanu, kuru uzturēšanai un pārvaldīšanai nepieciešamo izmaksu kopējais apjoms ir augstāks par to prognozēto vērtības pieaugumu.

2011.gada 17. maijā MK atbalstīja AS „Citadele banka” (banka Citadele) un AS „Parex banka” (Parex banka) pārdošanas stratēģijas, kas paredz savstarpēji nesaistītu pārdošanas procesu, katrai bankai piemērojot atbilstošāko risinājumu. Saskaņā ar 2011.gada 17. maijā MK apstiprināto Nomura sagatavoto stratēģiju Parex bankai tika piemērota kombinēta pārdošanas stratēģija, kas paredz banku kopumā nepārdot, bet veikt darbības aktīvu vērtības paaugstināšanai vai saglabāšanai. Valdībai iesniegtajā ziņojumā uzsvērts, ka pilnībā ir ieviests alternatīvs Parex bankas darbības modelis, anulējot izsniegto licenci kredītiestādes darbībai un veicot bankas reorganizāciju, no kredītiestādes kļūstot par profesionālu aktīvu pārvaldītāju ar jaunu zīmolu un nosaukumu Reverta. Veiktā reorganizācija atbilst pārdošanas stratēģijas mērķiem un ļauj efektīvāk pildīt restrukturizācijas plānā noteiktos uzdevumus.

Valdībai iesniegtajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka patreizējais Reverta darbības modelis ir sevi attaisnojis un tās darbībā ir sasniegti labi rezultāti, turpinās intensīvs darbs ar parādniekiem gan Baltijas, gan NVS valstīs, tiek veidoti pārņemto nekustamo īpašumu portfeļi. Gandrīz pusotru gadu ātrāk nekā paredzēts restrukturizācijas plānā ir realizētas līzinga kompānijas NVS valstīs vai arī uzsākta to likvidācija. Kopumā kopš 2008. gada beigām no līzinga kompāniju pārdošanas ir atgūti vairāk kā 240 milj. ASV dolāru.

Reverta 2012. gadā līdz novembra beigām veiksmīgas kredītu restrukturizācijas un atsevišķu prasījuma tiesību pārdošanas rezultātā ir atmaksājusi Finanšu ministrijai 34,89 milj. latu, attiecīgi samazinot obligāciju pamatsummu. 2011. gadā Reverta ir valstij atmaksājusi noguldījumu pamatsummu par 18,5 milj. latu, kā arī atmaksāja sindicēto kredītu 163,4 milj. latu apmērā. Procentu maksājumos no 2009. gada līdz 2012. gada novembra beigām par valsts atbalsta izmantošanu Reverta ir samaksājusi 132 milj. latu, tajā skaitā 2012. gadā – 20 milj. latu un 2011. gadā – 29,6 milj. latu. Uz 2012. gada novembra beigām kopējais valsts atbalsts ir 599,31 milj. latu, kas veidojas no Finanšu ministrijas obligācijām (392,94 milj. latu) un ieguldījuma pamatkapitālā (206,34 milj. latu).

Nomura iesniegtajā ziņojumā uzsver, ka investoru interese ieguldīt problemātiskajos aktīvos Centrālajā un Austrumeiropā ir ļoti ierobežota, un vislielākā interese ir no vietējiem vai reģionālajiem investoriem. Tāpat atzīmēts, ka investoru piedāvātie darījumu diskonti attiecībā uz problemātisko aktīvu portfeļiem visā Eiropā ir ļoti augsti. Līdz ar to Nomura rekomendē saglabāt esošo pārdošanas stratēģiju, kas paredz, ka Reverta veic to aktīvu pārdošanu, kuru uzturēšanai un pārvaldīšanai nepieciešamo izmaksu kopējais apjoms ir augstāks par to prognozēto vērtības pieaugumu restrukturizācijas periodā.

Valdība nolēma atgriezties pie pārdošanas stratēģijas ieviešanas gaitas izvērtēšanas nākamā gada oktobrī, kad PA un Nomura iesniegs informatīvu ziņojumu.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 30. novembris - Pārdos uzņēmumu SIA „Latvijasmernieks.lv”

Noslēdzies pieteikšanās termiņš uz SIA „Latvijasmernieks.lv” kapitāla daļu atkārtotu izsoli. Pieteicies ir  viens pretendents, kurš saskaņā ar pārdošanas noteikumiem ir atzīts par pircēju un iegādāsies uzņēmuma kapitāla daļas par sākumcenu 200 000 lati. Atbilstoši pārdošanas noteikumiem šobrīd tiek gatavots pirkuma līgums. 

Uzņēmuma 100% jeb 571 900 pamatkapitāla daļas tika piedāvātas iegādāties atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli vienā paketē. Izsoles sākumcena bija noteikta 200 000 lati ar izsoles soli 5 000 lati, samaksu veicot 100% latos.

Par iespējām iegādāties uzņēmumu tika informētas gan Lietuvas, gan Igaunijas mērniecības nozares organizācijas, kā arī informācija par izsoli tika publicēta Latvijas biznesa presē. Speciālā prezentācijā potenciālie investori tika aicināti iepazīties ar uzņēmuma darbību un pārdošanas procedūru.

 

Par uzņēmumu

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijasmernieks.lv" ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti. 

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir 20 mērniecības biroji visā Latvijas teritorijā. Uz 2012.gada 1.oktobri ir nodarbināti 113 darbinieki. Uzņēmuma darbinieki ir ieguvuši sertifikātus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu (39 sertifikāti), zemes ierīcības darbu (28 sertifikāti) un ģeodēziskos darbu (20 sertifikāti) veikšanai. Kopumā uzņēmumā nodarbinātajiem ir izsniegti 87 profesionālo kvalifikāciju apliecinoši sertifikāti.

2012.gada 22. novembris - LMT padomes locekļa amatā ieceļ A.Leimani

Atbilstoši VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) izveidotās Nomināciju komitejas rekomendācijai PA valde nolēma atbalstīt SIA „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļa amatam Anrī Leimaņa kandidatūru. LMT dalībnieku sapulce apstiprināja Leimani padomes locekļa amatā. PA valde nolēma izvirzīt jaunu padomes locekļa amata kandidātu, jo beidzās PA iepriekš izvirzīta LMT padomes locekļa pilnvaru termiņš un PA bija jānominē jauns padomes locekļa amata kandidāts.

Anrī Leimanim ir Rīgas Biznesa Skolā iegūts biznesa vadības maģistra grāds un tieslietu maģistra grāds starptautiskās biznesa attiecībās, kas iegūts Pacific Universitātē ASV.  Nozīmīga darba pieredze telekomunikāciju sektorā ir uzkrāta ilglaicīgi strādājot SIA Lattelecom (Lattelecom) grupas uzņēmumos. Leimanis ir bijis Lattelecom grupas juridiskais direktors, korporatīvo attiecību direktors, kā arī bijis valdes priekšsēdētājs A/S Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds.

Anrī Leimanis ieņem amatus vairākās sabiedriskās organizācijā. Viņš atkārtoti ir ievēlēts par Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības Kameras Pakalpojumu padomes locekli. Tāpat Leimanis ir ievēlēts biedrības “Latvijas Atvērto Tehnoloģiju Asociācijas” valdes locekļa amatā. Šī nevalstiskā organizācija veicina atvērtā koda programmatūras izmantošanu Latvijā. Leimanis ir ievēlēts arī par biedrības “Latvijas – Ķīnas Biznesa Padome” Uzraudzības padomes priekšsēdētāju. Viņš ir arī Publiskās Privātās Partnerības Asociācijas valdes loceklis.

Jau ziņots, ka atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem Lattelecom un LMT padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai PA ir izveidojusi Nomināciju komiteju. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve. 

Padomes locekļu amata kandidāti tika vērtēti pēc vairākiem Nomināciju komitejas noteiktiem kritērijiem. Kandidātam ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vidēja vai liela uzņēmuma vadībā vai valsts pārvaldes iestādes vadībā, vai lielu, vēlams starptautisku, zinātnisku projektu vadībā. Tāpat ir nepieciešama ir augstākā izglītība elektronisko sakaru jomā, ekonomikā, finanšu vadībā, biznesa vadībā vai citā saistītā jomā, kā arī vēlama pieredze elektronisko sakaru jomā.

Kandidātus padomes locekļu amatiem tika aicinātas ieteikt nozaru organizācijas, valsts un akadēmiskās institūcijas - Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Interneta asociācija, Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskai universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Sabiedriskās politikas centrs "Providus”.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887 

2012.gada 15. novembris - PA darbinieki saņem EM Atzinības rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) piešķīrusi Atzinības rakstus VAS „Privatizācijas aģentūras” (PA) darbiniecēm Dainai Prūsei un Lienītei Dzimtajai-Zemītei, novērtējot augsto profesionalitāti un nozīmīgo ieguldījumu privatizācijas procesa nodrošināšanā.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Šogad pirmo reizi Privatizācijas aģentūras darbinieki saņem Ekonomikas ministrijas Atzinības rakstu. Paveiktā darba kvalitāte un profesionālisms ir aģentūras darba pamatā un tikai tā var nodrošināt, ka tiek sasniegti uzliktie mērķi privatizācijas procesa pabeigšanā. Svarīgi ir novērtēt katra darbinieka ieguldījumu un īpaši atzīmēt tos, kas ar savu darbu ir devuši atzīstamu pienesumu privatizācijas sarežģīto jautājumu sekmīgā risināšanā.”

EM Atzinības raksts tiek piešķirts, lai izteiktu atzinību par augstu profesionalitāti, izciliem darba rezultātiem, sasniegumiem nozares attīstībā, kā arī ilggadēju, pašaizliedzīgu darbu un nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstības veicināšanā.

Daina Prūse nodrošina un organizē PA sadarbību ar vairākām PA turējumā esošām kapitālsabiedrībām, t.sk. Lattelecom, LMT, Latvijasmernieks.lv, Jelgavas siltumtīkla uzņēmums (JSU) un vairākām citām. D.Prūse šogad organizēja JSU valsts akciju paketes pārdošanas procesu. Īpaši jāuzsver D.Prūses paveiktais sekmīgā Lattelecom valsts kapitāla daļu pārvaldības nodrošināšanā, regulāri izvērtējot un sagatavojot visus nepieciešamos dokumentus, t.sk. Ministru kabineta (MK) ziņojumus un protokollēmumus, kas izriet no Lattelecom Jumta līguma. D.Prūse sadarbībā ar EM aktīvi piedalās arī jaunā likumprojekta "Publisko personu kapitāla daļu pārvaldības likums" izstrādē.

Lienīte Dzimtā – Zemīte kopš 1996.gada strādā PA. Viņas darba pienākumi ir saistīti ar nepieciešamo dokumentu sagatavošanu valsts īpašuma objektu nodošanai privatizācijai, kas tiek virzīti izskatīšanai MK, privatizācijai nodoto valsts īpašuma objektu privatizācijas procesu organizēšanu un valsts īpašuma objektu privatizācijas noteikumu sagatavošanu. Darba gaitā uzkrātā pieredze un zināšanas ļauj L.Dzimtajai-Zemītei risināt sarežģītus ar objektu privatizācijas procesa virzību saistītus jautājumus. L.Dzimtā-Zemīte darbā demonstrē augstu profesionalitāti, neizsīkstošas darba spējas un pozitīvas rakstura īpašības attiecībās ar kolēģiem.

Fotogrāfijas atrodamas PA un EM mājas lapās sadaļās Fotogalerijas.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 6. novembris - Citadele pārdošanu atliek līdz nākamā gada maijam

Ministru kabinets (MK) nolēma šobrīd neatsākt AS „Citadele banka” (banka Citadele) pārdošanas procesu. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā pārdošanas konsultanta „Nomura International plc” (Nomura) rekomendāciju, kas balstīta detalizētā tirgus situācijas analīzē. MK nolēma pie bankas pārdošanas jautājuma atgriezties nākamā gada maijā, kad Nomura un VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) iesniegs izvērtējumu par bankas pārdošanas atsākšanu.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Bankas Citadele stabilā attīstība un pozitīvie darbības radītāji valstij dod iespēju nesteigties ar pārdošanu un izvēlēties piemērotāko laiku, kad situācija pasaules kapitāla un finanšu tirgos būs uzlabojusies, lai no bankas pārdošanas valsts gūtu maksimālus ieņēmumus.”

Bankas Citadele pārdošanas process saskaņā ar EK apstiprināto restrukturizācijas plānu tika uzsākts pagājušā gada jūlijā. Pēc konsultanta Nomura ieteikuma decembrī tas tika atlikts, jo konsultants uzskatīja, ka līdz ar nelabvēlīgo situāciju finanšu tirgos valsts nespētu iegūt maksimāli iespējamo līdzekļu apjomu no pārdošanas darījuma. Valdība nolēma atgriezties pie bankas Citadele pārdošanas iespēju izvērtēšanas šā gada oktobrī, kad PA un Nomura bija jāiesniedz ziņojums par aktuālo situāciju finanšu tirgos un ieteikumi bankas pārdošanas procesa atsākšanai.

Valdībai iesniegtajā ziņojumā pārdošanas konsultants Nomura ir konstatējis, ka pašreizējā banku sektora dinamika nav labvēlīga pārdošanas procesa atsākšanai, jo apvienošanās un pārņemšanas darījumu tirgū ir vērojama maza aktivitāte, kā arī jāņem vērā joprojām vājo makroekonomikas fonu un parādu krīzi Eiropas Savienībā. Tāpat jāņem vērā šogad ieviesto papildus normatīvo regulējumu (Basel III) un attiecīgi nepieciešamos ieguldījumus banku kapitālā, kas samazina pieejamos līdzekļus Eiropas bankām darbības paplašināšanai. Ņemot vērā, ka pārņemšanas un apvienošanās darījumu tirgus nav demonstrējis būtiskus situācijas uzlabojumus, konsultants Nomura rekomendēja šobrīd neatsākt pārdošanas procesu.

Banka Citadele un tās meitas sabiedrības 2012.gada pirmajā pusgadā turpināja stabilu attīstību, strādājot kā peļņu nesošs koncerns. 2012.gada pirmo pusgadu banka Citadele noslēdza ar peļņu pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas 9,6 miljonu latu apjomā (koncerna – 11,4 miljoni latu), uzrādot ievērojami labākus rezultātus nekā iepriekšējā gada pirmajā pusgadā. Pēc uzkrājumiem un nodokļiem bankas peļņa 2012.gada pirmajā pusgadā bija 2,5 miljoni latu (koncerna – 4,6 miljoni latu). 2012.gada pirmajā pusgadā banka Citadele saņēma visaugstāko novērtējumu Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta veiktajā pētījumā „Valsts uzņēmumu pārvaldība Baltijas valstīs”, kurā Citadele tika atzīta par vislabāk pārvaldīto valstij piederošo uzņēmumu Baltijas valstīs. Citadele tās darbības pirmo divu gadu laikā ir apliecinājusi sevi kā aktīva uzņēmumu kreditētāja, īpaši atbalstu sniedzot lauksaimniecības un ražošanas nozares uzņēmumiem, trešā lielākā banka pēc klientu skaita un viena no līderēm kredītkaršu tirgū Latvijā (2. vieta pēc izsniegto kredītkaršu skaita).

Bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis: „Banka Citadele turpina nostiprināt pozīcijas tirgū un pilda saistības pret valsti labāk nekā iepriekš paredzēts. Šogad pirms termiņa pabeidzām valstij atmaksāt visus termiņnoguldījumus, kopumā atmaksājot 143,13 miljonus latu, kā arī papildus par valsts atbalsta izmantošanu citos maksājumos valstij ir samaksāti 25 miljoni latu.”

Bankas pārdošanas atlikšana iekļaujas kopējā restrukturizācijas plāna ietvaros, kas paredz bankas pārdošanu pabeigt līdz 2014.gadam. Lēmums neietekmēs bankas Citadele darbību un tā turpinās strādāt atbilstoši spēkā esošajam restrukturizācijas plānam.  

MK nolēma arī atbalstīt sarunu uzsākšanu ar EK par grozījumiem restrukturizācijas plānā, lai valsts varētu izstrādāt un izvērtēt vairākus iespējamos bankas akciju pārdošanas risinājumus, kādus šobrīd plāns neparedz. Ņemot vērā, ka pārdošanas process restrukturizācijas plāna ietvaros ir jāpabeidz noteiktā termiņā, Latvijas puse uzskata, ka plānam ir jābūt elastīgākam un jāatbilst aktuālajai situācijai finanšu tirgos.

Privatizācijas aģentūras īpašumā ir 75% bankas Citadele akciju, bet 25% un vienas akcijas īpašnieks ir Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 29. oktobris - PA valde lemj par Kronvalda bulvāri 2B

Kronvalda bulvāra 2B saglabāšanai valsts īpašumā

nepieciešams MK lēmums

 

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir saņēmusi Kultūras ministrijas (KM) lūgumu veikt darbības, lai nekustamais īpašums Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, tiktu saglabāts valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams VAS „Latvijas Nacionālais teātris” (Nacionālais teātris) valsts deleģēto funkciju kultūras jomā nodrošināšanai. Veicot juridisku izpēti, PA konstatēja, ka tikai Ministru kabinets (MK) var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot īpašumu privatizācijai. Ņemot vērā KM lūgumu, PA valde šodien pieņēma lēmumu pagarināt termiņu līdz sešiem mēnešiem nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, pircēja noteikšanai, lai iesaistītās puses varētu veikt to kompetencē esošas darbības nekustamā īpašuma saglabāšanai valsts īpašumā.

Pagājušā nedēļā PA valde tikās ar KM un Nacionālā teātra pārstāvjiem, lai uzklausītu pušu viedokļus par turpmāko rīcību ar nekustamo īpašumu Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā. Nekustamais īpašums atrodas privatizācijas procesā, tomēr Nacionālais teātris ir uzsvēris, ka to nepieciešams saglabāt valsts īpašumā, lai teātris varētu attīstīties un pilnvērtīgi veikt tam uzticētās sabiedriskās funkcijas. Tikšanās laikā Nacionālā teātra direktors Ojārs Rubenis uzsvēra, ka kopš MK lēmuma par nekustamā īpašuma nodošanu privatizācijai, ir mainījušies faktiskie apstākļi. Teātrim šī objekta sastāvā esošais zemesgabals nepieciešams gan jaunas skatītāju zāles, gan tērpu noliktavu izbūvei. KM apliecināja, ka valsts interešu nodrošināšanai, nekustamais īpašums būtu paturams valsts īpašumā.

Neievērojot Ekonomikas ministrijas lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, iepriekšējā PA valde 2012.gada 29.augustā nolēma apstiprināt nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, privatizācijas noteikumus un noteica nosacīto cenu 150 200 lati. Iepriekšējās PA valdes rīcība, neņemot vērā KM un Nacionālā teātra pausto viedokli par nepieciešamību saglabāt šo nekustamo īpašumu valsts īpašumā un EM lūgumu atlikt privatizācijas noteikumu apstiprināšanu, bija viens no iemesliem valdes atbrīvošanai no amata.

Nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī 2B, Rīgā, sastāvā ietilpst zemesgabals 3475 m2 platībā, ēka – tenisa klubs un divas palīgceltnes. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas noslēgto nomas līgumu nekustamais īpašums ir iznomāts līdz 2021.gada 31.decembrim.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 25. oktobris - Vienojas samazināt Lattelecom padomes locekļu skaitu

Pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir panākusi vienošanos ar ”Tilts Communications A/S” (Tilts) par SIA „Lattelecom” (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu no 11 līdz 7. Panāktā vienošanās atbilst Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajam, ka īpaši lielajās sabiedrībās optimālais padomes locekļu skaits ir ne lielāks kā 7. Lai vienošanās stāstos spēkā, nepieciešama Ministru kabineta (MK) piekrišana.

Atbilstoši Lattelecom statūtiem šobrīd  pārraudzību par sabiedrības darbību veic sabiedrības padome, kas sastāv no 11 padomes locekļiem, kurus ievēl dalībnieku sapulce. MK apstiprinātā Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka efektīvai uzņēmuma darbības pārraudzībai īpaši lielās sabiedrībās optimālais uzņēmuma padome locekļu skaits ir ne lielāks kā 7. PA kā Lattelecom kapitāla daļu turētājs, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas, rosināja uzņēmuma dalībniekiem vienoties par padomes locekļu skaita samazināšanu. Tilts atbalstīja PA priekšlikumu, ka kompaktāka un profesionāli kompetenta padome padarīs uzņēmuma pārraudzību efektīvāku un nodrošinās operatīvāku padomes lēmumu pieņemšanas procesu. Vienošanās paredz, ka 4 pārstāvjus darbam padomē nominēs pēc Latvijas Republikas (LR) priekšlikuma, bet 3 pēc Tilts.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Vienošanās par Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanu ir labs piemērs tam, kā valsts kapitāla daļu pārvaldībā jau šobrīd var veikt nepieciešamās pārmaiņas pārraudzības izmaksu optimizācijai un darba efektivizēšanai.”

Lattelecom padomes locekļu skaita samazināšanai vēl nepieciešama MK piekrišana. Pēc MK piekrišana saņemšanas uzņēmuma dalībnieki ārkārtas sapulcē lems par grozījumu izdarīšanu uzņēmuma statūtos. LR Lattelecom padomē šobrīd pārstāv 5 padomes locekļi - Gatis Kokins (padomes priekšsēdētājs), Jānis Grēviņš, Kārlis Krēsliņš, Uldis Grava un Raitis Tukāns.

Jau ziņots, ka atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem Lattelecom un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai PA ir izveidojusi Nomināciju komiteju. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve.  

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

2012.gada 23. oktobris - PA izsolēs dzīvokļu cenas pieaug pat trīskārt

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) organizētajās valsts dzīvokļu izsolēs lielās pircēju intereses dēļ vairāku dzīvokļu sākotnējā cena ir pieaugusi vairāk nekā trīs reizes. Piemēram, par dzīvokli Tārgales pagastā, Ventspils novadā, izsoles uzvarētājs bija gatavs maksāt 5340 latus. Izsoles sākuma cena bija noteikta 1500 lati. Savukārt, dzīvokli Indriķa ielā, Rīgā, izdevās nosolīt par 7500 latiem, sākuma cenai esot 2300 lati.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Dzīvokļu privatizācijas process ir iegājis noslēguma fāzē, lai arī ir atsevišķi sarežģīti objekti, kuru privatizācija tiek risināta Rīgā un citās lielajās pilsētās, aģentūrai pamatā nākas nodarboties ar dzīvokļu privatizāciju reģionos. Aģentūras nesenā vadības maiņa ir ļāvusi pārskatīt arī iesīkstējušos vadības procesus privatizācijas lietās. Lai arī atsevišķas iepriekšējās vadības kļūdas un iespējamās ļaunprātības var neizdoties labot, esmu pārliecināts, ka aģentūras kolektīvs kopumā ir gatavs pārmaiņām. ”

Kopš 2009.gada 1.jūlija PA veic dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas darbības, kā arī vairākas citas likvidētās Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras funkcijas, tajā skaitā valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizāciju, atsavināšanu un pārvaldīšanu līdz to nodošanai pašvaldībām vai dzīvokļu īpašniekiem. PA regulāri izsolēs piedāvā iegādāties valsts īpašumā esošus nekustamos īpašumus, tai skaitā dzīvokļus un dzīvojamās mājas. Otrajā pusgadā kopumā ir notikušas desmit veiksmīgas dzīvokļu un dzīvojamo māju izsoles. Šobrīd izsolēs PA piedāvā iegādāties 15 dzīvokļus un citus nekustamos īpašumus. Nekustamie īpašumi atrodas gan Rīgā, gan arī citur Latvijā. Plašāka informācija ir pieejama PA mājas lapā un lielākajos nekustamā īpašuma portālos.

Kopumā uz 2012.gada 8.oktobri PA valdījumā ir 1834 dzīvokļu īpašumi un 437 dzīvojamās mājas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. PA darbības pabeigšanas stratēģija paredz, ka dzīvokļus, kurus īrnieki nevēlēsies privatizēt, plānots nodot pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās pārņemt neprivatizētos dzīvokļus, tie jānodod pārvaldīšanā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tāpat pašvaldībām vai citai valsts institūcijai tiks nodotas apsaimniekošanā mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nebūs pārņēmuši valdījumā.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 19. oktobris - PA aicina izmantot labai pārvaldībai atbilstošu pieredzi

Valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu kandidātu atlasei VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) aicina izmantot labai pārvaldībai atbilstošu pieredzi, piemēram, veidojot nomināciju komitejas. Šāda pieeja atbilst Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem un PA to jau sekmīgi izmanto savā pārvaldībā esošo valsts kapitālsabiedrību padomes un valdes locekļu kandidātu atlasei.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns: „Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā skaidri iezīmēts, ka padomes un valdes locekļi ir jāizvirza, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem skaidrā un caurskatāmā procedūrā. Nomināciju komitejas, kas ir labai pārvaldības praksei atbilstošs risinājums, ir sabiedrībai saprotams un caurskatāms veids, kā valsts kapitālsabiedrībās nodrošināt profesionālu un kompetentu amatpersonu iecelšanu amatos. Aicinu arī citas institūcijas apsvērt iespēju pārņemt šo pieredzi un jau tagad nodrošināt valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteikto principu ievērošanu valsts uzņēmumu pārvaldībā.”

Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteikts, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.). Vienlaikus koncepcijā ir noteikts, ka padomes locekļus izvirza veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nomināciju komiteja. Tiek plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā. PA uzskata, ka koncepcijā noteiktie principi padomes un valdes locekļu atlasei ir ieviešami arī līdz centralizētās pārvaldības institūcijas izveidei.

Nomināciju komitejās PA uzaicina darboties ar konkrēta uzņēmuma darbību saistītas valsts pārvaldes institūcijas. Vienlaikus, ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus un nodrošinot profesionālu un caurspīdīgu padomes locekļu atlases procesu, PA aicina arī Sabiedrību par atklātību – „Delna” deleģēt pārstāvjus novērotāja statusā bez balss tiesībām. Kandidātus amatiem tiek aicinātas iesniegt nozaru organizācijas, kā arī nomināciju komitejas dalībnieki. Atlases process paredz, ka nomināciju komiteja pēc iepriekš apstiprinātiem kandidātu izvērtēšanas kritējiem veic iesniegto kandidātu izvērtēšanu un izveido „īso sarakstu”. Ar „īsā saraksta” kandidātiem tiek organizētas intervijas un, ņemot vērā interviju rezultātus, nomināciju komiteja PA valdei rekomendē konkrētu kandidātu apstiprināšanu virzīšanai amatos.

Līdz šim ar nomināciju komitejas palīdzību PA ir nodrošinājusi Citadele bankas padomes locekļu atlasi. Nomināciju komitejas uzdevums bija organizēt caurskatāmu un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijai atbilstošu Citadele banka padomes locekļu atlasi.  Nomināciju komitejā strādāja PA, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un novērotāja statusā bez balsstiesībām Sabiedrības par atklātību – „Delna” pārstāvji. Nomināciju komiteja aicināja arī nozaru organizācijas, kā, piemēram, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtu un Komercbanku asociāciju ieteikt kandidātus padomes locekļa amatam.

Šobrīd darbu turpina PA izveidotā nomināciju komiteja SIA „Lattelecom” (Lattelecom) un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai. Komitejā darbojas PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve. Saskaņā ar noteiktajiem kandidātu atlases kritērijiem padomes locekļu amata kandidātiem ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vidēja vai liela uzņēmuma vadībā vai valsts pārvaldes iestādes vadībā, vai lielu, vēlams starptautisku, zinātnisku projektu vadībā. Tāpat ir nepieciešama ir augstākā izglītība elektronisko sakaru jomā, ekonomikā, finanšu vadībā, biznesa vadībā vai citā saistītā jomā, kā arī vēlama pieredze elektronisko sakaru jomā.

Kandidātus Lattelecom un LMT padomes locekļu amatiem aicinātas ieteikt ir nozaru organizācijas, kā arī valsts un akadēmiskās institūcijas - Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Interneta asociācija, Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskai universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Sabiedriskās politikas centram "Providus”.

Kopumā PA pārvalda 20 uzņēmumu kapitāla daļas, tai skaitā tādos uzņēmumos kā Reverta, Banka Citadele, Lattelecom un LMT.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 11. oktobris - „Latvijasmernieks.lv” atkārtoti piedāvās izsolē

2015.gada 11. Oktobris

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) valde ir apstiprinājusi jaunus SIA „Latvijasmernieks.lv” (bijušais uzņēmums VSIA „Latvijas Valsts mērnieks”) 100% pamatkapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Uzņēmuma pamatkapitāla daļas tiks pārdotas atklātā mutiskā izsolē ar augšupejošu soli. Uz iepriekš izsludinātajiem pārdošanas noteikumiem neviens investors nepieteicās.

SIA „Latvijasmernieks.lv” 571 900 pamatkapitāla daļas tiks pārdotas izsolē vienā paketē. Izsoles sākumcena ir noteikta 200 000 lati ar izsoles soli 5 000 lati. Samaksa jāveic 100% latos. Kapitāla daļu pakete tiek pārdota ar tūlītēju samaksu vai uz nomaksu. Piemērojot pārdošanu uz nomaksu, tiek noteikta pirmā iemaksa 25% apmērā no nosolītās cenas. Maksimālais nomaksas termiņš ir noteikts 5 gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas. 

Izsole notiks PA telpās K.Valdemāra ielā 31, Rīgā 2012.gada 30.novembrī, plkst.15:00. Apliecinājumi iegādāties pamatkapitāla daļu paketi saskaņā ar pārdošanas noteikumiem, to pielikumiem un pievienotajiem dokumentiem iesniedzami PA līdz 2012.gada 20.novembrim, plkst.15:00.

 

Par uzņēmumu

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijasmernieks.lv" ir vadošais Latvijas uzņēmums zemes kadastrālajā uzmērīšanā, kas nodarbojas ar zemes ierīcību un mērniecību, nodrošinot pilnu mērniecības darbu servisu visā Latvijas teritorijā. Papildus pamatdarbībai pagājušā gadā uzņēmums ir uzsācis piedāvāt klientiem derīgo izrakteņu karjeru izstrādes projektu sagatavošanu, inženiertīklu projektēšanu, kā arī citus pakalpojumus, kas saistīti ar ģeodēzisko izpēti.

Uzņēmuma valdes loceklis Rinalds Smilga:

„Mēs esam viens no vadošajiem mērniecības uzņēmumiem Latvijā ar ilggadīgu pieredzi un profesionālu komandu. Uzņēmums jau no dibināšanas brīža darbojas tirgū un valsts lēmums pārdot uzņēmumu mūsu darbības stratēģijā būtiskas izmaiņas neradīs. Esmu pārliecināts, ka investoriem būs interese par mūsu uzņēmumu un valsts izsolē saņems atbilstošu cenu par savu īpašumu, bet mēs atradīsim īpašniekus, ar kuriem kopā strādāt pie uzņēmuma attīstības”.

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir 20 mērniecības biroji visā Latvijas teritorijā. Uz 2012.gada 1.oktobri ir nodarbināti 113 darbinieki. Uzņēmuma darbinieki ir ieguvuši sertifikātus zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu (39 sertifikāti), zemes ierīcības darbu (28 sertifikāti) un ģeodēziskos darbu (20 sertifikāti) veikšanai. Kopumā uzņēmumā nodarbinātajiem ir izsniegti 87 profesionālo kvalifikāciju apliecinoši sertifikāti.

Uzņēmuma kopējais neto apgrozījums 2011.gadā bija 1.033 miljoni latu un, lai gan neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2010.gadu ir pieaudzis par 12%, 2011.gads ir noslēdzies ar 115 886 latu zaudējumiem. 

SIA „Latvijasmernieks.lv” ir Valsts zemes dienesta reorganizācijas rezultātā izveidota valsts kapitālsabiedrība, kas ir reģistrēta 2005.gada 22.novembrī. 2012.gada 27.februārī reģistrēta nosaukuma maiņa no „Valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks”” uz „Sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Latvijasmernieks.lv””. Ar Ministru kabineta 2011.gada 28.septembra rīkojumu Nr.494 „Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts mērnieks” pamatkapitāla daļu pārdošanu” SIA “Latvijasmernieks.lv” 100% valsts kapitāla daļas nodotas atsavināšanai. 2011.gada 7.decembrī SIA “Latvijasmernieks.lv” valsts kapitāla daļas no Tieslietu ministrijas pārņemtas VAS “Privatizācijas aģentūra” turējumā.

 

Papildus informācijai par uzņēmumu:
Valdes loceklis Rinalds Smilga
Telefons: 67821961
Mob.t.: 26346340
E-pasts: rinalds.smilga@latvijasmernieks.lv

 

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
67021354
guntis.karklins@pa.gov.lv

2012.gada 8. oktobris - Izveido Nomināciju komiteju Lattelecom un LMT padomju locekļu atlasei

Atbilstoši Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem SIA „Lattelecom” (Lattelecom) un AS „Latvijas Mobilais Telefons” (LMT) padomes locekļu atlasei un izvērtēšanai VAS „Privatizācijas aģentūra”  (PA) ir izveidojusi Nomināciju komiteju. Komitejā darbosies PA, Ekonomikas un Satiksmes ministriju pārstāvji, bet novērotāja statusā sabiedrības par atklātību „Delna” pārstāve. 

Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija paredz, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, izmantojot valdes un padomes locekļu kandidātu datu bāzi, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem. Tā kā plānots, ka centralizēta valsts kapitāla daļu pārvaldības institūcija darbu uzsāks 2013.gadā, PA jau iepriekš koncepcijā ietvertos principus uzsāka piemērot attiecībā uz aģentūras pārvaldībā esošo uzņēmumu padomes locekļu amata kandidātu atlasi. Lattelecom šobrīd ir brīva padomes locekļa amata vieta. Atbilstoši Komerclikuma normām nākošajā Lattelecom dalībnieku sapulcē ir jāievēl jauns padomes loceklis, ko izvirza PA kā valsts kapitāla daļu turētājs. Savukārt, 2012.gada 9.novembrī beidzas Latvijas puses virzīta LMT padomes locekļa pilnvaru termiņš. Līdz ar to PA būs jāizvirza padomes locekļa amata kandidatūra apstiprināšanai dalībnieku sapulcē.

Ievērojot Ekonomikas ministrijas lomu Lattelecom un LMT kapitāla daļu atsavināšanas procesa un Satiksmes ministrijas būtisko lomu elektronisko sakaru nozarē, PA aicināja minētās ministrijas deleģēt pārstāvjus darbam Nomināciju komitejā. Vienlaikus, ieviešot labas korporatīvās pārvaldības principus un nodrošinot profesionālu un caurspīdīgu padomes locekļu atlases procesu, PA aicināja Sabiedrību par atklātību – „Delna” deleģēt pārstāvjus darbam Nomināciju komitejā novērotāja statusā bez balss tiesībām. 

Padomes locekļu amata kandidātiem ir jāatbilst vairākiem Nomināciju komitejas noteiktiem kritērijiem. Kandidātam ir jābūt vismaz trīs gadu darba pieredzei vidēja vai liela uzņēmuma vadībā vai valsts pārvaldes iestādes vadībā, vai lielu, vēlams starptautisku, zinātnisku projektu vadībā. Tāpat ir nepieciešama ir augstākā izglītība elektronisko sakaru jomā, ekonomikā, finanšu vadībā, biznesa vadībā vai citā saistītā jomā, kā arī vēlama pieredze elektronisko sakaru jomā.

Kandidātus padomes locekļu amatiem tiks aicinātas ieteikt nozaru organizācijas, valsts un akadēmiskās institūcijas - Ārvalstu investoru padome Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Interneta asociācija, Biedrība "Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskai universitāte, Rīgas Ekonomikas augstskola un Sabiedriskās politikas centram "Providus”.

2012.gada 5. oktobris - Apmeklē uzņēmumus AS „Latgales enerģētika” un AS „Nagļi”

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) no Zemkopības ministrijas ir pārņēmusi AS „Latgales enerģētika” un AS „Nagļi” valsts kapitāla daļas. AS „Latgales enerģētika”  valstij pieder 1,7% jeb 50 akcijas. AS „Nagļi” valstij pieder 7,6% jeb 39 111 akcijas.

AS „Latgales enerģētika” reģistrēta 1992.gada 24.septembrī. Uzņēmums nodrošina elektroenerģijas ražošanu Latgales reģionā. 2012.gada 25.jūlijā AS “Latgales enerģētika” valsts akcijas no Zemkopības ministrijas pārņemtas PA turējumā. Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums par AS „Latgales enerģētika” valsts akciju novērtējumu un tiks izstrādāti atsavināšanas noteikumi.

AS „Nagļi” reģistrēta 1991.gada 8.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 513 822 lati. AS „Nagļi” īpašumā ir zivju audzēšanas komplekss, kas uzņēmumam ļauj Latvijas pārtikas karpu ražotāju vidū ieņemt līderpozīcijas, piegādājot produkciju Latvijas veikaliem. 2012.gada 31.jūlijā  AS „Nagļi” valsts akcijas no Zemkopības ministrijas pārņemtas PA. Tuvākajā laikā tiks izsludināts iepirkums par AS „Nagļi” valsts akciju novērtējumu un tiks izstrādāti privatizācijas noteikumi.

Šonedēļ PA darbinieki apmeklēja uzņēmums. Fotogrāfijas no apmeklējumā redzētā var apskatīt PA mājaslapā foto galerijā.

2012.gada 4. oktobris - Privatizācijas aģentūrai jauna mājaslapa un Twitter konts

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir pabeigusi darbu pie jaunas mājas lapas izveides un turpmāk informācija par valsts mantas privatizācijas un atsavināšanas procesu klientiem būs pieejama ērtākā un pārskatāmākā formā. Jaunā mājas lapa ir veidota kā funkcionāls un pārskatāms informācijas avots par PA piedāvātajiem pakalpojumiem. Lielāks uzsvars jaunajā mājas lapā ir likts uz informāciju par izsolēs pārdodamajiem īpašumiem, piedāvājot potenciālajiem pircējiem pārskatāmāku informāciju. Līdz ar jauno mājas lapu PA aktuālāko informāciju sniegs arī izmantojot Twitter kontu.

Iepriekšējā mājas lapā atrodamā informācija vairs neatbilda PA šodien veicamajām funkcijām. Jaunajā mājas lapā galvenās sadaļas veido zemes un nekustamā īpašuma privatizācija, dzīvojamo māju privatizācija un atsavināšana, dzīvojamo māju pārvaldīšana un valsts kapitāla daļu pārvalde. Jaunajā mājas lapā ir atrodama informācija par dzīvojamo māju privatizācijas procesu, kā arī dokumenti, kas nepieciešami dzīvokļu privatizācijas un atsavināšanas darbību veikšanai. Lielāks uzsvars ir likts uz izsolēs pārdodamo dzīvokļu un citu nekustamo īpašumu atraktīvāku piedāvājumu potenciālajiem pircējiem. PA šobrīd ir jākonkurē nekustamā īpašuma tirgū ar citiem pārdevējiem, tāpēc būtiski ir sniegt informāciju pircējiem pārskatāmā un ērtā formā. Daudzi PA pārdodamie nekustamā īpašuma objekti gan neatbilst pievilcīga nekustamā īpašuma statusam un bieži ir sliktā stāvoklī. Pārdošanas procesā informācija tiek ievietota arī lielākajos nekustamā īpašuma portālos un mājas lapā būs atrodama detalizētāka un pilnīgāka papildus informācija, kas varētu veicināt pircēju interesi par PA piedāvāto valsts īpašumu.

Attiecībā uz valsts kapitāla daļām ir atrodama pamatinformācija par PA valdījumā esošajām valsts kapitāldaļām, kā arī to privatizācijas procesa pašreizējais statuss. Atsevišķā sadaļā ir atrodama informācija par AS „Parex banka” restrukturizācijas procesu, kas ietver arī informāciju par AS „Citadele banka” un AS „Reverta”.

Mājas lapā tiks ievietota aktuāla foto un video informācija par svarīgākajiem privatizējamiem īpašumiem. Šobrīd foto galerijā ir apskatāma PA pārstāvju vizīte sanatorijā „Ķemeri” un interesenti var iepazīties ar sanatoriju šobrīd pašreizējā situācijā.

Jaunā mājas lapa tika izstrādāta izmantojot PA iekšējos resursus, lapas noformējumam piesaistot dizaineri.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 26. septembris - Diskutē par sanatorijas „Ķemeri” nākotni

Šodien, 26.septembrī, VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) notika valsts un pašvaldību institūciju pārstāvju tikšanās, lai diskutētu par iespējamiem risinājumiem sanatorijas „Ķemeri” saglabāšanai un attīstībai. Pēc PA uzaicinājuma Jūrmalas pašvaldības, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI), Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji pārrunāja izveidojušies situāciju sanatorijā „Ķemeri” un diskusijas laikā meklēja iespējamos risinājumus, lai investora bezdarbības dēļ šobrīd sanatorijas stāvoklis nepasliktinātos un ilgtermiņā sanatorija kļūtu par Ķemeru kūrorta attīstības centru.

Sanāksmes dalībnieki kā aktuālāko šobrīd risināmo problēmu uzsvēra apsardzes nodrošināšanu, lai sanatorijas kultūrvēsturiskās vērtības netiktu izzagtas. Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Valdis Vītoliņš pastāstīja, ka Jūrmalas pašvaldības policija pastiprināti uzrauga sanatorijas teritoriju. Viņš atzīmēja, ka pašas sanatorijas apsardze ir īpašnieku pienākums, bet tā kā īpašnieki šobrīd ir atstājuši sanatoriju, tad tiek nodrošināta nepieciešamā sanatorijas teritorijas uzraudzība.

VKPAI Rīga reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris uzsvēra, ka tikpat būtiski ir nodrošināt ēkas iekšienē atbilstošu mikroklimatu, lai vēsturiskie interjeri nesāktu bojāties mitruma dēļ. Tuvojoties ziemas sezonai aktuāls kļūs jautājums par apkures nodrošināšanu. Ņemot vērā neskaidrības ar investoru tālākajiem plāniem, nepieciešams meklēt risinājumu minimālas temperatūras uzturēšanai ziemas sezonā, kā arī nepieļaut gruntsūdeņu uzkrāšanās radītā mitruma izplatīšanos ēkā.

PA pārstāvji informēja sanāksmes dalībniekus par sanatorijas privatizācijas noteikumi izpildi. Sanatorijas „Ķemeri” privatizācijas procesa ietvaros investoram astoņu gadu laikā bija jāiegulda investīcijas 10 miljonu latu apmērā. Saskaņā ar auditoru atzinumu, kavējot noteiktos termiņus, investīcijas ir ieguldītas. Par darba vietu izveidošanas un saglabāšanas nosacījumu neizpildi PA ir aprēķinājusi Nodarbinātības fondā iemaksājamās kompensācijas un tās no pircēja tiek piedzītas tiesas ceļā. Pirmās divas tiesu instances PA prasību apmierināja, bet spriedums nav stājies likumīgā spēkā, jo pircējs ir iesniedzis kasācijas sūdzību.

Ņemot vērā, ka pircējs īpašumu ir iegādājies izsolē, veicis samaksu par pirkumu un ieguldījis nozīmīgas investīcijas, sanatorija faktiski šobrīd ir privāts īpašums, kura attīstību nosaka pats pircējs. PA ir ierobežotas iespējas ietekmēt situāciju un panākt sanatorijas remonta pabeigšanu. Tomēr tas neatbrīvo investoru no darbības profila saglabāšanas nosacījuma izpildes, kā arī pircējam ir pienākums uzturēt īpašumu atbilstoši likumdošanas prasībām, it sevišķi ņemot vērā, ka ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.

PA valdes priekšsēdētājs A.Spridzāns: „Situācija ar sanatoriju „Ķemeri” ir neapmierinoša. Ņemot vērā garo privatizācijas vēsturi un sarežģītos juridiskos jautājumus ar ārvalstu investīciju aizsardzību, risinājums sanatorijas nākotnei jāmeklē kopīgi visām iesaistītajām pusēm. Attiecībā uz sanatorijas statusu un iespējamiem risinājumiem nepieciešama kompleksa likumdošanas analīze un iespējamās rīcības tiesisko seku izvērtējums”.

Pagājušā nedēļā PA valdes locekļi A.Spridzāns un K.Lore apmeklēja sanatoriju „Ķemeri” un iepazinās ar faktisko situāciju, kādā šobrīd sanatorija atrodas. Vizītes laikā tika veikta telpu apskate un konstatēs, ka sanatorijas vēsturiskie interjeri atrodas apmierinošā stāvoklī, tāpat arī bibliotēka un būtiskākie interjera elementi ir saglabāti. Jau iepriekš PA atbildīgajiem darbiniekiem tika uzdots sazināties ar sanatorijas pircēju, tomēr tas nav izdevies. Šobrīd ir sagatavota vēstule, kas tiks nosūtīta investoram, kurā tiek norādīts uz nepieciešamību nodrošināt privatizētā īpašuma uzturēšanu un apdrošināšanu, kā arī atbildību par privatizācijas noteikumu izpildi.

Sanāksmes dalībnieki izvērtēja iespējamos rīcības scenārijus, lai tiesiskā veidā nodrošinātu sanatorija „Ķemeri” saglabāšanu, un nepieciešamības gadījumā tās atgriešanu valsts īpašumā. Tiks turpināta iespējamo risinājumu juridisko aspektu izpēte. Dalībnieki vienojās, ka risinājumiem ir jābūt tiesiskiem un tie nedrīkst valstij radīt zaudējumus. Tāpat tika atzīmēts, ka ilgstošas tiesvedības ar īpašniekiem, nenodrošinot pienācīgu sanatorijas uzturēšanu un apsaimniekošanu, var tikai pasliktināt situāciju un vēl vairāk kavēs Ķemeru kā kūrorta attīstību.

A.Spridzāns: „PA savas kompetence ietvaros izvērtēs privatizācijas procesā paredzēto noteikumu izpildi un iespējas tiesiskā ceļā rast risinājumu sanatorijas saglabāšanai un attīstīšanai. Tomēr risinājums jāmeklē kopīgi, iesaistoties visām institūcijām un Jūrmalas pašvaldībai, kā arī sanatorijas īpašniekiem, ja viņi ir gatavi uz konstruktīvu sadarbību”.

 

Vēsture

Valsts uzņēmums sanatorija „Ķemeri” nodota privatizācijai ar Ministru kabineta rīkojumu 1996.gada 4.decembrī.

Privatizācijas noteikumi apstiprināti 1998.gada 5. V/u sanatorijas "Ķemeri" privatizācijas noteikumi paredzēja privatizācijas objektu pārdot uz nomaksu trīs gados par Ls 900 000, nosakot investīciju ieguldījumus Ls 10 000 000.

1998.gada 18.jūlijā notika objekta izsole, kurā izsolāmo objektu pieteicās iegādāties un uz izsoli ieradās viens dalībnieks – juridiska persona “Ominasis Italia – S.R.L.”. Objekta nomaksas pirkuma līgums noslēgts 1998.gada 25.augustā. 2000.gada 28.septembrī noslēgta “Vienošanās par investīciju ieguldīšanas kārtību privatizējamajā valsts uzņēmumā sanatorijā “Ķemeri”, kura stājās spēkā 2000.gada 19.oktobrī.

2004.gada 28.aprīlī “Ominasis Italia S.R.L.” piederošās kapitāla daļas sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Ominasis Latvia” pārdevusi sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Santlat”. Saskaņā ar kapitāla daļu pirkuma līguma nosacījumiem, sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Santlat” stājusies “Ominasis Italia S.R.L.” kā līdzšinējā investora vietā un pārņēmusi visas “Ominasis Italia S.R.L.” neizpildītās saistības un apgrūtinājumus, kas izriet no starp PA un “Ominasis Italia S.R.L.” noslēgtajiem valsts uzņēmuma sanatorijas “Ķemeri” pirkuma kopuma juridiskajiem dokumentiem.

 

Investīcijas

Objekta pircējam astoņu gadu laikā bija jāiegulda Objektā investīcijas 10 000 000 latu apmērā. Šo investīciju ieguldīšanas termiņš beidzās 2007.gada 19.februārī.

Ar PA valdes 2009.gada 26.maija lēmumu atzīts, ka SIA “Santlat” ar termiņa nokavējumu ir ieguldījusi investīcijas objekta privatizācijas noteikumos, pirkuma līguma un citos noslēgtajos pirkuma kopuma līgumos noteiktajā apmērā. Par investīciju nosacījuma izpildes termiņa kavējumu investoram ir jāmaksā līgumsods, bet pircējam - maksa par investīciju nosacījuma izpildes pārbaudi. Par šo maksājumu piedziņu ir spriedumi un izpildu raksti ir iesniegti piespiedu izpildei.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 10. septembris - Līdz konkursa noslēgumam PA darbu vadīs pagaidu valde

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) akcionāru ārkārtas sapulcē šā gada 10.septembrī tika pieņemti grozījumi aģentūras statūtos, uz pusi samazinot valdes locekļu skaitu, un līdz jauno valdes locekļu konkursa noslēgumam iecelta pagaidu valde divu cilvēku sastāvā - valdes priekšsēdētāja pienākumus no šā gada 11.septembra pilda Ansis Spridzāns, valdes locekļa pienākumus - Kaspars Lore. Pagaidu valdes galvenais uzdevums ir nodrošināt aģentūras darbības stabilitāti, nepārtrauktību un tai uzticēto pienākumu profesionālu un kompetentu izpildi.

Akcionāru sapulce nolēma izteikt neuzticību bijušajiem valdes locekļiem un atsaukt no amata valdi pilnā sastāvā. Ekonomikas ministrija (EM) ir izsludinājusi konkursu uz PA valdes priekšsēdētāja un valdes locekļa amatiem. Konkursa pretendentiem pieteikums dalībai konkursā, autobiogrāfija (CV) un izglītību apliecinošu dokumentu kopijas jāiesniedz EM līdz šā gada 9.oktobrim.

2012.gada 8. augusts - PA pilnveidos personāla vadības politiku

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir saņēmusi SIA „MOI” veiktās PA darba organizācijas un personāla vadības revīzijas atzinumu. PA vadība kopumā atbalsta atzinumā pausto, ka virknē personāla pārvaldības jautājumu ir nepieciešami uzlabojumi, un daļa no tiem jau ir ieviesti dzīvē. Lai kompleksi uzlabotu personāla pārvaldības jautājumus, ir izstrādāts rīcības plāns, kas paredz nepieciešamo dokumentu sagatavošanu un procedūru ieviešanu. Audits nav konstatējis likuma pārkāpumus, bet ir fokusēts uz nepieciešamajiem uzlabojumiem, lai PA personāla pārvaldība atbilstu labākajai praksei.

Revīzijas veicēji virknē gadījumu norāda uz konkrētu procedūru un vienotas lēmumu pieņemšanas prakses trūkumu. Piemēram, nav izstrādāta vienota darbinieku atlases un pieņemšanas darbā kārtība. Lai arī darbinieku atlasei tiek organizēti konkursi un izvērtēšanu veic atlases komisijas, saskaņā ar revīzijas rezultātiem nav noteikti vienoti principi, kā tās tiek veidotas un noteiktas to pilnvaras. Tāpat PA nav izstrādāta vienota politika personāla pārvaldības jautājumos, lai gan atsevišķos dokumentos ir reglamentēti konkrēti personāla vadības jautājumi. Audits arī ir vērtējis dažādu personāla pārvaldības procedūru ievērošanu un ir ieteiktas vairākas rekomendācijas prakses uzlabošanai.

PA vadība uzskata, ka liela daļa revīzijā konstatēto atzinumu ir pamatoti un nepieciešams veikt darbības, lai ieviestu auditoru rekomendācijas. Lielākā daļa konstatēto trūkumu saistīti ar gadiem veidojušos PA personāla pārvaldes praksi, kas saskaņā ar revīzijā konstatēto neatbilst mūsdienīgai personāla vadībai un aprobežojas ar personāla lietvedības kārtošanu. Pēdējos gados ir veiktas nozīmīgas personāla, organizatoriskās struktūras un pārvaldības procedūru izmaiņas, lai tās atbilstu modernas un mūsdienīgas organizācijas prasībām. PA ir pārgājusi uz elektronisko dokumentu apriti, pārskatīta struktūra, lai tā atbilstu šodien veicamajām funkcijām, kā arī uzsākta darbinieku novērtēšana, kāda iepriekš vispār netika veikta. Šīs pārmaiņas rada papildus stresu darba kolektīvā un rada emocionālu spriedzi, kā arī veido pamatu atsevišķām konfliktsituācijām un uz to arī norāda audita veicēji.

Šobrīd PA struktūras pārkārtošana un personāla izmaiņas pamatā ir pabeigtas, kas ļaus darbam notikt normālā režīmā. Par to liecina arī būtisks darba rezultātu kāpinājums, salīdzinot pirmajā pusgadā paveikto ar iepriekšējā perioda rezultātiem. Optimizācija ir devusi arī būtiski finansiālo efektu. 2011.gadā PA ieņēmumi no privatizācijas sasniedza 7,73 miljonus latu, kas ir par 24% vairāk kā 2010.gadā. Savukārt, privatizācijas procesa un citu papildus funkciju nodrošināšanas izdevumus 2011.gadā ir izdevies kopumā samazināt par 717 339 latu.

PA nevar piekrist auditoru secinājumam, ka  organizatoriskās struktūras un darbinieku skaita izmaiņas nav bijušas efektīvas. Salīdzinot, piemēram, Zemes un nekustamā īpašuma privatizācijas sektora darbinieku paveikto 2011.gada 6 mēnešos, kad sektorā strādāja 16 darbinieki, un paveikto 2012.gada 6 mēnešos, kad sektorā strādā 9 darbinieki, ir redzams, ka 2012.gada 6 mēnešos būtiski ir palielinājies paveiktā darba apjoms. 2012.gada 6 mēnešos ir apstiprināti 27 nekustamo īpašumu un neapbūvētu zemesgabalu  privatizācijas noteikumi un 68 zemesgabalu privatizācijas paziņojumi, noslēgti  7 nekustamo īpašumu pirkuma līgumi un 35 zemesgabalu pirkuma līgumi, kopā par summu Ls 1 795 431. Savukārt 2011.gada 6 mēnešos bija apstiprināti 34 zemesgabalu privatizācijas paziņojumi un noslēgti 28 zemesgabalu pirkuma līgumi, nebija apstiprināti privatizācijas noteikumi nevienam nekustamā īpašuma objektam un bija noslēgts viens pirkuma līgums.

Vairāki revīzijā  konstatētie trūkumi jau ir novērsti, bet pārējo novēršanai ir izstrādāts rīcības plāns, kas paredz personāla politikas un atbalstošo dokumentu un procedūru izstrādi. Ar veicamo pasākumu plānu ir iepazīstināta arī EM. PA darbības audits tika nozīmēts pēc PA lūguma, lai izbeigtu spekulācijas par PA nesaimniecisku vai nelikumīgu darbību.

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 18. jūnijs - PA iesniedz EM darbības izbeigšanas stratēģiju

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai (EM) privatizācijas procesa pabeigšanas un PA darbības izbeigšanas stratēģiju. Minētā stratēģija tika izstrādāta, izpildot 2012.gada 27.aprīļa akcionāru sapulces uzdevumu - līdz 2012.gada 18.jūnijam sagatavot un iesniegt PA darbības stratēģiju ar laika ietvaru par pasākumiem, lai īstenotu tai deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes pabeigšanu un sabiedrības darbības izbeigšanu. Atbilstoši ekonomikas ministra nostājai, PA darbības izbeigšanas un reformu plānā bija jāiekļauj izdarāmie darbi, optimizējamās vai citām iestādēm nododamās funkcijas, to izpildes termiņi, ikgadējās PA izmaksas, lai, ņemot vērā funkciju un īstenojamo uzdevumu samazināšanos, vēlākais līdz 2016.gadam PA beigtu savu darbību.

Ekonomikas ministrijai iesniegtā stratēģija (18.06.2012)

Stratēģijā uzsvērts, ka Latvijā īstenotās masveida privatizācijas mērķis – mainīt valsts un pašvaldību īpašuma struktūru, samazinot valsts un pašvaldību darbību kā komersantiem un izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku, ir sasniegts. Līdz ar to PA izstrādātajā stratēģijā kā galvenais uzdevums ir noteikts privatizācijas procesa pabeigšana līdz 2016.gadam, profesionāli un efektīvi veicot PA portfeļa izstrādi ar sabalansētu resursu izmantošanu. Stratēģija paredz, ka līdz 2016.gadam tiek izstrādāta nepieciešamā normatīvā bāze ilgtermiņā realizējamo funkciju nodošanai citām institūcijām, un pēc funkciju nodošanas 2016.gadā PA darbību izbeidz.

Šobrīd galvenās PA veicamās funkcijas ir valsts dzīvokļu un dzīvojamo māju, valsts īpašuma objektu, zemes un valsts kapitāla daļu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana. Papildus pamatfunkcijām PA veic privatizācijas sertifikātu uzskaiti un darījumu informācijas apkopošanu, noslēgto līgumu nosacījumu un maksājumu izpildes kontroli, kā arī nodrošina valsts pārstāvību ogļūdeņražu ieguves projektos. Katram no šiem blokiem stratēģijā paredzēts risinājums vai nu procesa pabeigšanai, vai funkcijas pēctecības nodrošināšanai, tās nododot citām institūcijām.

Valsts dzīvojamo māju un dzīvokļu privatizācijas, atsavināšanas un pārvaldīšanas funkciju PA 2009.gadā pārņēma no Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūras. Kopumā uz 2012.gada 31.maiju PA valdījumā ir 1806 dzīvokļu īpašumi un 482 dzīvojamās mājas, kas atrodas visā Latvijas teritorijā. Dzīvojamo māju un dzīvokļu nodošana privatizācijai vēl nav pabeigta. Lēmumus par dzīvojamo māju privatizācijas uzsākšanu plānots pieņemt līdz 2014.gada 31.decembrim. Stratēģijā noteikts, ka dzīvojamo māju un dzīvokļu plānveida privatizācija ir jāpabeidz līdz 2015.gada 31.decembrim. Dzīvokļus, kurus īrnieki nav vēlējušies privatizēt, plānots nodot pašvaldībām. Ja pašvaldības atsakās pārņemt neprivatizētos dzīvokļus, tie jānodod pārvaldīšanā VAS „Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ). Tāpat pašvaldībām vai VNĪ tiks nodotas apsaimniekošanā mājas, kuras dzīvokļu īpašnieki nebūs pārņēmuši valdījumā. Lai PA varētu nodot šīs mājas VNĪ, nepieciešami grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.

Privatizācijai ir nodoti kopumā 832 valsts zemesgabali vai to domājamās daļas, no tiem PA valdījumā šobrīd ir pārņemti 671. Privatizācijas procesā atrodas 59 valsts īpašuma objekti, kuriem papildus var nākt klāt vēl 10 objekti. Zemes un valsts īpašuma objektu privatizāciju ir plānots pabeigt līdz 2015.gada 31.decembrim. Neprivatizētiem objektiem plānots izbeigt privatizācijas procesu un tos nodot pārvaldīšanā citām institūcijām. 

Lielai daļai no privatizējamajiem zemesgabaliem un valsts īpašuma objektiem pastāv tiesiski šķēršļi privatizācijas procesa pabeigšanai, kuru novēršana ir atkarīga no potenciālā pircēja rīcības (piemēram, ēkas īpašuma tiesību nostiprināšana zemesgrāmatā uz privatizācijas subjekta vārda, zemesgabala nomas līguma noslēgšana, potenciālo pircēju vienošanās par zemes privatizācijas kārtību noslēgšana). Lai risinātu problēmas, kas saistītas ar ieilgušu valsts īpašuma objektu un apbūvētu (neapbūvētu) zemesgabalu privatizācijas procesu, nepieciešams veikt grozījumus tiesību aktos, nosakot samērīgus termiņus gan pircēju veicamajām darbībām, gan arī PA kā privatizāciju veicošajai institūcijai. PA paredz rosināt izdarīt grozījumus likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā, lai noteiktu, ka to īpašumu, kuri šobrīd nav privatizējami tiesisku šķēršļu dēļ, un kuru novēršana ir atkarīga no privatizācijas subjekta rīcības, kas tieši ietekmē privatizācijas procesa gaitu, tiek noteikts termiņš 2014.gada 31.decembris, pēc kura iestāšanās privatizācijas subjekts vairs nevar vērsties PA, lai turpinātu privatizāciju. Pēc minētā termiņa iestāšanās PA līdz 2015.gada 31.decembrim pieņems lēmumu izbeigt privatizāciju apbūvētiem zemesgabaliem, kuru privatizācijai pastāv tiesiski šķēršļi. Pēc privatizācijas izbeigšanas īpašums tiks nodots citas institūcijas valdījumā atsavināšanai un būs atsavināms saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.

PA turējumā ir valsts kapitāla daļas 21 uzņēmumā, no tiem 11 ir maksātnespējīgi vai likvidējami. Lielākie uzņēmumi ar valsts kapitāla daļu ir SIA „Lattelecom”, kur valstij pieder  51%, SIA „Latvijas Mobilais Telefons” – valstij pieder 5%, bet netieši 34,73%, AS „Reverta” PA pieder 84,15 %, bet AS „Citadele banka” 75% akciju. 2012.gadā plānots pārņemt vēl divu uzņēmumu kapitāla daļas. Saskaņā ar stratēģiju PA piedāvā veikt pakāpenisku kapitāla daļu atsavināšanu, tajā skaitā valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto kapitāla daļu atsavināšanu. Sākot ar 2015.gadu šī funkcija nododama centralizētajai pārvaldības institūcijai. PA turējumā uz 2011.gada 31.decembri ir valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas 41 kapitālsabiedrībā. Plānots ka valstij piekrītošās bezmantinieka un konfiscētās kapitāla daļas atsavinās tiesu izpildītāji.

Attiecībā uz AS „Citadele banka” un AS „Reverta” PA līdz darbības izbeigšanai nodrošina akciju pārvaldību saskaņā ar labas korporatīvās pārvaldības principiem, kā arī akciju atsavināšanu saskaņā ar Eiropas Komisijas restrukturizācijas plānā noteikto un Ministru kabineta (MK) lēmumiem.

Atsevišķas papildus funkcijas būs jāveic arī pēc privatizācijas procesa noslēguma. PA veic iepriekš noslēgto pirkuma līgumu nosacījumu kontroles izpildi, tajā skaitā pirkumu līgumu maksājumus, nodrošina maksājumu parādu pirmstiesas administrēšanu, veic pārbaudes privatizētajos valsts īpašuma objektos līdz privatizācijas procesa pabeigšanai. Kontroles process tiek veikts atbilstoši līgumā noteiktajam maksājumu grafikam un nosacījumu izpildes termiņš maksimāli var būt 10 gadi. Uz 2011.gada 31.decembri PA kontrolē bija 1380 līgumi. PA darbības izbeigšanas rezultātā līgumu kontroli jāpārņem citai institūcijai. Stratēģija paredz nodot citām institūcijām arī tādu funkciju izpildi kā sertifikātu darījumu informācijas apkopošana un valsts pārstāvība ogļūdeņražu projektos.

Plānots, ka atbilstoši stratēģijas ieviešanai tiks samazināts PA darbinieku skaits un izdevumi. Paredzēti trīs scenāriji PA darbības izbeigšanai, no kuriem, pieņemot lēmumu MK, būs jāizvēlas optimālākais risinājums.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 15. jūnijs - Kandidātus turpmāk izvirzīs Nomināciju komiteja

Izvirzot darbam VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) pārvaldāmajos uzņēmumos padomes vai valdes locekļu amata kandidātus, PA vadīsies pēc Valsts kapitālu daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem padomes un valdes locekļu izvirzīšanas principiem. Saskaņā ar koncepcijā noteikto pretendentu atlasei PA izveidos starpinstitūciju nominācijas komiteju. Nominācijas komitejas pienākums būs apkopot nozaru organizāciju iesniegtos amatpersonu amata kandidātus un pēc iepriekš apstiprinātiem kritērijiem vērtēt to atbilstību konkrētam amatam. Kvalificētākais pretendents tiks izvirzīts apstiprināšanai amatā.  

Koncepcijā noteikts, ka padomes un valdes locekļi tiek izvirzīti, balstoties uz profesionalitātes un kompetences kritērijiem (izglītība, pieredze, zināšanas par nozari, finansēm, vadīšanu, motivācijas metodēm u.c.). Vienlaikus koncepcijā ir noteikts, ka padomes locekļus izvirza veidojamās centralizētās pārvaldības institūcijas izveidota nominācijas komiteja. PA uzskata, ka koncepcijā noteiktie principi padomes un valdes locekļu atlasei ir ieviešami arī līdz centralizētās pārvaldības institūcijas izveidei, un jau šobrīd PA tos ieviesīs praksē.

Atbilstoši koncepcijā noteiktajiem kandidātu izvirzīšanas principiem, PA izveidos starpinstitūciju nominācijas komiteju, kuras uzdevums būs nodrošināt padomes vai valdes locekļu atlasi PA turējumā vai īpašumā esošajās kapitālsabiedrībās, ievērojot noteikto, ka kapitālsabiedrībās, kurās ir izveidotas padomes, valdes locekļus izvirza padome. Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt valsts kā akcionāra interešu pārstāvniecību, nominācijas komitejā PA ir aicinājusi darboties nozaru ministriju - Finanšu, Satiksmes, Ekonomikas ministriju pārstāvjus un novērotāja statusā biedrību „Sabiedrība par atklātību - Delna”. Nominācijas komitejas sastāvs var tikt paplašināts, atbilstoši uzņēmuma darbība specifikai, piesaistot arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Lai izveidotu kandidātu sarakstu, PA aicinās nozaru organizācijas ieteikt kandidātus, kas varētu tikt nominēti darbam PA pārvaldībā esošu uzņēmumu valdēs un padomēs. Nominācijas komiteja no apkopotā kandidātu saraksta tālākai apstiprināšanai izvirzīs konkrētam amatam labāk kvalificēto kandidātu saskaņā ar iepriekš apstiprinātiem vērtēšanas kritērijiem. Šobrīd nominācijas komitejas dalībnieku institūcijas ir uzaicinātas deleģēt pārstāvjus un darbs tiks sākts tiklīdz būs noskaidrots komitejas dalībnieku sastāvs.

Jaunā kārtība attieksies arī uz bankas Citadele padome locekļu iecelšanu. Bankas Citadele padomes loceklis Ģirts Freibergs ir nolēmis turpināt darbu AS ”Diena” valdē un PA ir saņēmusi iesniegumu par padomes locekļa pienākumu pildīšanas pārtraukšanu. Saskaņā ar Komerclikumu un akcionāru līgumu ar ERAB Latvijas pusei būs jāizvirza jauns padomes loceklis. Pēc tam bankas akcionāriem būs jāapstiprina jaunais padomes sastāvs akcionāru sapulcē. Bankas Citadele padomē darbojas pieci padomes locekļi un šobrīd bankas padome var darboties arī nepilnā sastāvā, kamēr nominācijas komiteja būs apstiprinājusi kandidātu darbam bankas padomē. Ņemot vērā bankas Citadele akcionāru starpā noslēgto līgumu, paredzēts veikt konsultācijas ar otru bankas akcionāru ERAB par amatpersonu izvirzīšanu.

Kopumā PA pārvalda 21 uzņēmumu kapitāla daļas, tai skaitā tādos uzņēmumos kā Reverta, Banka Citadele, Lattelecom un LMT.

 

Guntis Kārkliņš
PA sabiedrisko attiecību vadītājs
Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025
guntis.karklins@pa.gov.lv
K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887

2012.gada 7. jūnijs - PA maijā pārdod nek. īpaš. par gandrīz miljonu latu

VAS „Privatizācijas aģentūra” (PA) maijā ir noslēgusi zemes, dzīvokļu un nekustamo īpašuma pirkuma līgumus kopsummā par 949 331 latu. Lielākos ieņēmumus ir devusi Rīgā atrodošos nekustamo īpašumu pārdošana Ūdeļu ielā 30, Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5.

Izsolēs tika piedāvāts iegādāties nekustamos īpašumus Pērnavas ielā 70, Linezera ielā 5 un Ūdeļu ielā 30. Īpašumus Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5 tika piedāvāts iegādāties atkārtotās izsolēs.  Uz nekustamo īpašumu izsolēm Pērnavas ielā 70 un Linezera ielā 5 pieteicās pa vienam pretendentam. Atbilstoši privatizācijas noteikumiem īpašums Pērnavas ielā 70 tika pārdots SIA „Narvas Investment” kā vienīgajam pretendentam par izsoles sākumcenu 462 520 lati. Arī nekustamo īpašumu Linezera ielā 5 iegādājās vienīgais pretendents SIA „Mets Investment” par izsoles sākumcenu 163 495 lati. Samaksa par īpašumiem noteikta 100% latos.

Interesi iegādāties īpašumu Ūdeļu ielā 30 apliecināja četri pretendenti. Nekustamā īpašuma Ūdeļu ielā 30 izsoles sākumcena bija noteikta 115 000 lati. Vairāksolīšanā par izsoles uzvarētāju tika atzīts SIA „Juglas Investment”. Izsoles uzvarētājs apņēmās samaksāt 230 000 latus, kas divas reizes pārsniedz izsoles sākumcenu. Samaksa noteikta 100% latos. Nekustamo īpašumu veido zemesgabals ar kopējo platību 6587 m2. Īpašu investoru interesi nekustamais īpašums izraisīja, jo atrodas Juglas ezera krastā un zemesgabalā ir atļauta divstāvu apbūve ar apbūves intensitāti līdz 50%.

Bez jau minētajiem pirkuma līgumiem PA maijā ir noslēgusi zemesgabala pārdošanas līgumu Tumes ielā 25, Rīgā, kas pārdots pirmpirkuma tiesīgajam pretendentam akciju sabiedrībai „Dzintars” par summu 70448 lati, samaksu veicot 60% latos, bet 40% īpašuma kompensācijas sertifikātos. Citi pārdošanas līgumi slēgti par dzīvokļu un apbūvētu zemesgabalu iegādi.

PA informāciju par nekustamo īpašumu piedāvājumu ievieto mājas lapā un lielākajos nekustamo īpašumu portālos. Īpaša interese portālos ir par piedāvājumā esošajiem dzīvokļiem. PA šobrīd strādā pie jaunas mājas lapas, kurā informācija par nekustamo īpašumu izsolēm interesentiem tiks piedāvāta pārskatāmākā un saistošākā veidā.

 

Guntis Kārkliņš

PA sabiedrisko attiecību vadītājs

Tālr. +371 67021354; Mob.tālr. +371 22019025

guntis.karklins@pa.gov.lv

K.Valdemāra iela 31, Rīga, LV-1887 

  • <
  • 1
  • >